Pieprasījums pēc papīrmalkas Latvijā no Skandināvijas celulozes rūpnīcām vairāku iemeslu dēļ šogad tiek prognozēts vēl mazāks nekā pērn, kaut arī vairāki spēlētāji plānojuši apjomus kāpināt. To liecina lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Pagājušā gada janvāra vētras postījumi Zviedrijā un Latvijā faktiski ir apmetusi kājām gaisā papīrmalkas tirgu. Pēc speciālistu aplēsēm, vētras sekas vismaz papīrmalkas tirgū varētu izjust ne tikai šogad, bet arī 2007. gadā, jo Zviedrijā vēl joprojām uz pārstrādi celulozes rūpnīcās gaida milzīgas papīrmalkas grēdas. Jāatgādina, ka Zviedrijā vētrā cieta ap 80 milj. m3 (Latvijā 7.44 milj. m3) koksnes. Loģiski, ka Zviedrijas celulozes ražotņu īpašnieki, kuriem pieder arī vētrā cietušie meži, priekšroku dod nevis importētajiem resursiem no Latvijas, bet gan savos mežos iegūtās vētrā cietušās koksnes pārstrādei. Jāņem vērā, ka Zviedrija līdz vētrai bija lielākais apaļkoksnes (papīrmalkas) iepircējs — apmēram 85 % no kopējā apjoma, liecina Zemkopības ministrijas informācija. Tāpēc tiek prognozēts, ka papīrmalkas tirgus pirmsvētras situācijā varētu atgriezties 2006. gada nogalē — 2007. gada sākumā. Tomēr garantijas nav, ka šīs prognozes piepildīsies, it īpaši, ja vēl papildus vētras efektam spiedienu uz šo jomu radīja Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streiks pagājušā gada vasarā. Kā vēl viens iemesls tiek minēta Skandināvijas valstu meža nozares koncernu ieviestā izmaksu samazināšanas un peļņas uzlabošanas politika.