«Prioritāte nav elektroniskā paraksta ieviešana, bet gan tehnisko standartu noteikšana un aprēķinu veikšana, cik konkrētu standartu ieviešana izmaksātu,» secina informācijas tehnoloģiju SIA Lursoft IT valdes priekšsēdētājs Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka Lattelekom, VITA un Latvijas pasts piedāvājumi ir lidzīgi SIA Lursoft IT agrāk izteiktajiem tehniskajiem piedāvājumiem. «Uz mūsu priekšlikumu 5000 ierēdņiem piešķirt elektronisko parakstu bez maksas un jebkādām garantijām no valsts joprojām nav saņemta nekāda oficiāla atbilde,» skaidro A. Brūvelis. Viņaprāt visu piedāvājumu galvenais trūkums ir atspoguļots sagatavotajā dokumentā, nav skaidras koncepcijas, kādam nesējam šo triju pretendentu izsniegtais elektroniskais paraksts būs piesaistīts, turklāt tiek prasītas zināmas valsts garantijas. Divainākais izskatāmajā dokumentā esot «īpašu garantiju piešķiršana» kāda viena konkrēta uzņēmuma risinājumam, norāda A. Brūvelis. Viņaprāt, valsts šādas garantijas jau sen ir sniegusi, pieņemot elektronisko dokumentu likumu, kurš paredz ar 2004. gada 1. janvāri jebkurai valsts iestādei pieņemt dokumentus elektroniskā formā, kurš parakstīts ar jebkuru drošu elektronisko parakstu.