SM izstrādājusi transporta un sakaru projektu plānu ES fondu nākamajām periodam 

Nodrošinot 2014.–2020.gada Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu nacionālā līmeņa plānošanas dokumenta - Partnerības līgumā dotā uzdevuma izpildi, Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu Par ES fondu 2014. - 2020.gada plānošanas perioda Ex-ante nosacījumu izpildi, informē SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.   Informatīvais ziņojums, kuru Ministru kabinets apstiprināja otrdien, 13.janvārī, pamato minēto ex-ante nosacījumu izpildi un, ka ir veikti nepieciešamie priekšnosacījumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalsts ir veikusi darbības, kas nepieciešamas, lai kvalificētos ES Kohēzijas politikas finansējuma saņemšanai un tā efektīvai un racionālai izmantošanai.   Partnerības līguma ES investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam, SM tika dots uzdevums, papildus Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam sniegtajai informācijai, sagatavot pārdomātu un reālistisku projektu plānu.   Projekta plāna struktūra izstrādāta atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām par ex-ante nosacījumiem un to veido - projektu īstenošanā iesaistīto institūciju saraksts, indikatīvās projekta izmaksas, indikatīvais projekta īstenošanas laika grafiks aktivitāšu līmenī (tajā skaitā izpēte, tehniskā projekta izstrāde, izmaksu un ieguvumu analīze, ja attiecināms - ietekmes uz vidi novērtējums, ja attiecināms – paziņojums par valsts atbalstu, ja attiecināms – lielā projekta iesnieguma saskaņošana, iepirkuma veikšana, būvniecības uzsākšana un norise).   ES fondu plānotais finansējums paredzēts projektiem, kas sekmētu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, kā arī attīstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu. Te iekļauti projekti, kuri: paredz attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru; palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti; veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā Rīga; nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu; pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu; nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti. Kā arī Eiropas Infrastruktūras Savienojumu instrumenta priekšlikumā  definētais Baltija–Ziemeļjūras pamattīkla koridora projekts Rail Baltica.

Jaunākie komentāri