Bez kūlas, turpina degt mežs un Valsts meža dienests informē, ka ir izcēlušies 786 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību vairāk nekā 1800 hektāru, mežs joprojām gandrīz visos gadījumos ir aizdedzies no degošas sausās zāles. Situācija ir ļoti saspringta, jo laika apstākļi ir labvēlīgi meža degšanai. Gandrīz visā valsts teritorijā mežam ir 4. degamības klase (pavisam ir 5), tas nozīmē, ka mežs ir sauss un ļoti ugunsnedrošs. Parasti šāda situācija ir vasaras otrajā pusē, bet šogad ir īpašs pavasaris, kāds līdz šim nekad nav bijis. Šo situāciju pasliktina tas, ka īpaši aktīvi šogad ir kūlas dedzinātāji un viņiem palīdz arī laika apstākļi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. „Kopš meža ugunsnedrošā laikposma izsludināšanas katru dienu vidēji izceļas ap 55 meža ugunsgrēkiem,” saka Valsts meža dienesta Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners. «Es būtu priecīgs», viņš turpina, «ka par 786 meža ugunsgrēkiem es varētu teikt meža ugunsnedrošās sezonas beigās, bet tā diemžēl ir tikko sākusies un līdz ar to situācija ir tuvu dramatiskai.» Vislielākais meža ugunsgrēku skaits ir Daugavpils un Rīgas-Ogres virsmežniecībā, attiecīgi 200 un 196, tikai Rīgas-Ogres virsmežniecībā kopējā uguns skartā platība ir gandrīz 1000 hektāru, bet Daugavpilī ir liels skaits, bet salīdzinoši nelielas platības, vidēji apmēram hektārs uz vienu gadījumu, un ir lielas aizdomas, ka daudzo izcēlušos ugunsgrēku iemesls ir pusaugu puišeļu nerātnības, ja tās var nosaukt par nerātnībām. Ir ļoti sarežģīti veikt meža ugunsgrēku dzēšanas darbus, ja vienlaikus deg 8 vietās, bet ir tikai divas meža ugunsdzēšanas automašīnas, bez tam meža ugunsgrēku precīzu atrašanās vietu noteikt traucē lielie dūmi, kas rodas kūlas dedzināšanas rezultātā. Rīgas rajonā ar 3. maiju ir izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar paaugstināto meža degamību, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem bez īpašas nepieciešamības nevajadzētu apmeklēt mežu, bet, ja to dara, tad mežā nekādā gadījumā nerīkoties ar uguni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.