Likumdevēji apņēmušies izskaust spamus jeb nelūgtus komerciālus paziņojumus un līdztekus jau pieņemtajam konceptuālajam aizliegumam izplatīt šādus ziņojumus drīzumā tiks ieviesti arī naudas sodi. Tiesa, šo normu uzraudzības sistēma ir visnotaļ vāja. Valdība atbalstījusi jaunu pantu ieviešanu Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie būs «veltīti» nelūgtu komerciālu paziņojumu jeb spamu izplatīšanas aizliegumam. Plānots, ka pārkāpējiem varēs izteikt brīdinājumu vai arī uzlikt naudas sodus: fiziskām personām no 100 līdz 350 latiem, bet juridiskām personām — no 500 līdz 5000 latiem. Db jau vairākkārt vēstīja, ka pats cīņas ar spamu princips noteikts Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Šis dokuments aizliedz sūtīt komerciālu paziņojumu pa elektronisko pastu, slēpjot vai noklusējot sūtītāja identitāti, lietojot nederīgu elektroniskā pasta adresi, uz kuru pakalpojumu saņēmējs varētu sūtīt pieprasījumu pārtraukt komunikāciju. Tādējādi likums aizliedz «uzbāzties» patērētājiem ar tiešu reklāmu. Lai gan likuma normu īstenošanu kontrolēs Datu valsts inspekcija, pagaidām šo sistēmu nevar nosaukt par efektīvu. Pirmkārt, īstenot visaptverošu, kvalitatīvu uzraudzību traucē finanšu un cilvēkresursu trūkums. Otrkārt, spamu izķeršanas sistēma vēl nav tehniski precīza un nespēj aptvert visu interneta tīklu.