Jaunais Maksātnespējas likums ir vērsts uz to, lai aktīvi atsijātu dzīvotspējīgos uzņēmumus no pārējiem un neilgā laikā ļautu komerciālā apritē atgriezties grūtībās nokļuvušo uzņēmumu aktīviem. Arī tiesiskās aizsardzības process, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot saistības, ir pakļauts jaunā likuma normām, kas paredzētas maksātnespējas procesa efektivitātes uzlabošanai. No jaunā likuma ir izslēgta izlīguma un sanācijas iespēja, tāpēc tiesiskās aizsardzības process ir vienīgā alternatīva, taču tā ne tuvu nebūs pieejama katram, kurš gribēs atjaunot maksātspēju. Lielākais izaicinājums tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) kopš š.g. 1.novembra nav tā ierosināšana, bet gan plāna izstrāde un apstiprināšana. Ja kopumā tagad TAP ierosināšana ir atvieglota – parādniekam vairs nav jābūt trīs gadus reģistrētam Uzņēmumu reģistrā un reizē ar pieteikumu nav jāiesniedz detalizēti izstrādāts TAP plāns, tad pēc lietas ierosināšanas iesniedzamā plāna saturam ir daudz augstākas prasības. Tam jābūt ekonomiski daudz vairāk pamatotam – jānorāda plānotā parādnieka ieņēmumu un izdevumu kopsumma TAP laikā un šīs prognozes pamatojums, plānotās darbības izmaksu samazināšanai un pamatojums procesā piemērojamo metožu izvēlei un nepieciešamībai. Būtisks ir arī fakts, ka parādniekam tiks dota iespēja mēģināt uzsākt TAP tikai divas reizes, un, ja otrajā reizē tiesa procesu nepasludinās, tad automātiski tiks pasludināta maksātnespēja. Tādējādi par atslēgas jēdzienu kļūst arī TAP plāna saskaņošana ar kreditoriem.