Uzņēmēji uzskata, ka Latvijai nepieciešama kopēja tranzītu veicinoša politika, kuras šobrīd Latvijā akūti trūkstot. Uzņēmēji ir nemierā ar LDz lēmumu pacelt dzelzceļa tarifus un dīkstāves maksas, kas esot tikai īslaicigs risinājums LDz. «Lai panāktu, ka kravas aiziet no ostas, vajadzīgs viens mēnesis, bet, lai panāktu, ka kravas pēc tam atgriežas, vajadzīgi gadi,» uzsver Baltic sea port vadītājs Ēriks Cešeiko. Uzņēmēji uzskata, ka problēma nav tikai faktā, ka LDz augošo izmaksu segšanas nolūkos grasās paaugstināt tarifus, bet tieši kopējas tranzītpolitikas trūkumā. «Dzelzceļš, protams, var pacelt tarifus un dīkstāves maksas, lai segtu izmaksas, bet tas būs īslaicīgs risinājums. Noveļot visas izmaksas uz uzņēmēju, vienā brīdī kravu īpašnieki saskaitīs visus izdevumus kopā un sapratīs, ka, piemēram, uz Klaipēdu kravu vest ir izdevīgāk. Tad jau esošās problēmas saasināsies vēl vairāk,» norāda Ēriks Cešeiko. Aptaujātie uzņēmēji pauda bažas, ka kravu aizplūšanu no Latvijas, kas šobrīd ir novērojama, šāds LDz solis varētu saasināt vēl vairāk. «Nebrīnīšos, ka akmeņogles, uz kurām lielā mērā šobrīd balstās Latvijas tranzītbizness, pēc laika plūdīs uz Tallinu,» norāda E. Cešeiko, atgādinot, ka jau šobrīd Latvija zaudējusi ievērojamu daļu kālija sāls kravu, kas tagad plūst uz Klaipēdu.