Pasaules tūrisma bizness pagājušajā gadā ir piedzīvojis stipras tirgus svārstības dažādos pasaules reģionos. Āzijas reģions kļūst par tūrisma lokomotīvi un Eiropas tirgus ir lielu izmaiņu priekšā. Pirms nedēļas ir noslēgusies Vācijas tūrisma izstāde ITB 2003, kura ir lielākais šāda veida pasākums gan Eiropā, gan pasaulē. Berlīnes tūrisma izstādi šajā gadā apmeklēja 129 943 interesantu jeb par 7 000 vairāk kā pirms gada. Arī izstādes dalībnieku skaits ir pieaudzis no 9 678 pagājušajā gadā uz 9 971 šogad. Profesionāļu apmeklējums ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – 67 000. Šajā izstādē tūrisma industrija atskatās uz paveikto 2002. gadā un nosaka jaunos attīstības virzienus un tendences 2003.gadam. Tūrisma rekordgads 2002 Patīkamā ziņa no Berlīnes izstādes ir tā, ka 2002. gads tūrisma biznesā, neraugoties uz neskaitāmajiem rakstiem par šīs nozares krīzi, ir pats labākais, proti, pasaules tūrisma biznesa pieaugums 2002. gadā ir 2,5%. Veiksmīgākie tūrisma reģioni ar vislielāko ceļojumu skaita pieaugumu attiecībā pret 2001.gadu ir Āzija ar +8%, Eiropa ar +2%, taču zaudētāji ir Amerika ar –4% un Āfrika –4%. Arī Berlīnes tūrisma izstādē varēja ievērot, ka Āzijas stendi ārpus Eiropas bija visintensīvāk apmeklēti. Lieli zaudējumi tūrismā ir Argentīnai (-35%) un Brazīlijai (-11%), taču Meksika šajā reģionā ir spējusi saglabāt pozitīvo izaugsmi 3% apmērā. Tūrismā ir pieteikts austrumu virziens Jaunie tūrisma tirgi attīstās virzienā no rietumiem uz austrumiem - sākot ar ES paplašināšanos Austrumeiropas virzienā un beidzot ar Ķīnas strauji augošo tūrisma potenciālu (+13%), kurš jau tuvākajos gados būs jūtams ne tikai Āzijas tirgos, bet arī Eiropā. Jau pašlaik Ķīnas tūrists viena ceļojuma laikā izdod vairāk naudas kā vācietis, brits vai francūzis. Pēc japāņiem un amerikāņiem ķīniešu ciemiņi ir visdāsnākais savos ārzemju ceļojumos. Ķīnas tūristi kā pirmo “placdarmu” savai ekspansijai Eiropā ir izvēlējušies tieši Vāciju, kura ar bilateriālo līgumu palīdzību ir sekmējusi šo perspektīvo biznesu. Par 2002. gada jaunatklājumu izstādē tiek nominētas divas valstis – Dienvidkoreja un Indija. Korejieši, pateicoties pasaules futbola čempionātam, ir spējuši radīt pozitīvas emocijas par savu kultūru un valsti, kura tagad dāsni atmaksājas tūristu veidā ar +18% attiecībā pret 2001. gadu. Savukārt Indija visus pēdējos gadu desmitus tūrismu nav īpaši balstījusi, tāpēc ceļojumu bizness šajā valstī attīstījās pašplūsmā - katru gadu 1-2% apmērā. 2002. gadā Indija savu pozīciju šajā biznesa sektorā ir krasi mainījusi un par to ir saņēmusi + 16%. Eiropa izvelk +2% Eiropā pagājušajā gadā tika veikti 415 miljoni ceļojumu ārpus valsts robežām jeb par +2% vairāk nekā 2001. gadā . Kopējais pārnakšņojumu skaits ir sasniedzis 4 miljardus(+3%). Eiropieši ceļojumu īstenošanai ir izdevuši 323 miljardus eiro (+1%). Eiropas tūristi pagājušajā gadā ir samazinājuši savas aktivitātes tieši īso ceļojumu realizēšanā. Tā rezultātā Eiropā ievērojami ir samazinājies pilsētu tūrisms. Eiropieši vidēji ceļo 9,6 dienas gadā un kopsummā izdodot 933 eiro jeb 97 eiro dienā. Līdz ar to vienas dienas izdevumi salīdzinājumā ar 2001.gadu ir pazeminājušies par 4%. Eiropiešu tūristus ir zaudējušas sekojošie tūrisma reģioni: Karību salas (-18%), Ziemeļāfrika (-12%), Latīņamerika (-11%), Ziemeļamerika (-6%) un Eiropas ziemeļi (-4%). Eiropā ir samazinājušies darījumu ceļojumi, taču pieauguši atpūtas, izklaides un cita veida tūrisms. Vasaras sezonā tiek realizēti 66% visa gada ceļojumu. 54% tūristus savu ceļojumu 2002. gadā ir veikuši ar sauszemes transportu, 43% ar lidmašīnu un 3% ar ūdens transportu. Sevišķi straujš pieaugums ir lēto lidojumu sektorā ar 53% salīdzinājumā ar 2001. gadu, kur 20,1 miljons ceļotāju devās tieši ar lētajām lidsabiedrībām kā Ryanair, Germanwings vai Hapag-Llyod Express. Rietumeiropas lielie tūrisma koncerni kā TUI, Thomas Cook un citi pagājušajā gadā ir uzsākuši tūrisma nozares restrukturizāciju, kas paredz vairākas izmaiņas gan tūrisma produkta izveidē, gan cenu politikā, gan ceļojumu or