Horvātija kļūst par nozīmīgu atpūtas industrijas centru Eiropā, jo atšķirībā no Grieķijas un Turcijas atrodas tuvāk galvenajiem avottirgiem – Vācija, Itālija un bijušās socvalstis. Nedēļas nogalē Horvātija tūrisma delegācija visaugstākajā līmenī rīkoja prezentācijas pasākumu Rīgā, kuru bija apmeklējusi arī mūsu valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar Horvātijas prezidentu Stjepanu Mesiču (Stjepan Mesic). Bijusī Dienvidslāvijas republika pēdējos gados ir spējusi strauji atjaunot savu tūrisma saimniecību un pievilināt gandrīz 7 miljonus ārzemju tūristu, pārdodot 39,7 miljonus gultas vietu. Horvātijas tūrisma preses konferenci Latvijā vadīja šīs valsts Tūrisma ministre Župan Ruskoviča (Župan Ruskovic), kura profesionāli prezentēja savas valsts ielūgumu Latvijas tūristiem – veselīgu un aktīvu atpūtu ar kultūrvēsturisku pieskaņu, kuru atbalstīja ar informācijas bukletu komplektu kofera formā, videokaseti, CD un lavandas suvenīriem, svinību vakaru ar horvātu dzīvās mūzikas pavadījumu. Latvijas tūrisma profesionāļi ar skaudību noraudzījās savu kolēģu varēšanā un uzdeva sev vaicājumu: kāpēc Latvijā nav Tūrisma ministrijas? Tūrisma tīģeris Horvātijas tūrisma galvenie trumpji ir pozitīvs imidžs un atpazīstamība rietumu un austrumu tirgos. Jau padomju laikos Horvātija bija iemanījusies piesaistīt abu politisko bloku atpūtniekus. Līdz ar to Horvātijas tūrisms veiksmīgi atgriežas vecajās pozīcijās tikai jaunā kvalitātē. 1 777 km garā jūras piekraste piedāvā plašas atpūtas iespējas, kur vienā vietā satiekas jūra, kalni, saule un kultūra. Horvātija Rietumeiropā ir pazīstama vispirms ar UNESCO pasaules kultūrmantojumu, burvīgām nūdistu pludmalēm, romantiskiem zvejnieku ciematiņiem, romiešu laika kultūru un profesionālu futbolu. Arī Latvijā Horvātijas piedāvājums ir sācis iegūt savus atbalstītājus, piemēram, 2002. gadā šo slāvu zemi ar katoļu baznīcas tradīcijām apmeklēja 2 710 Latvijas ceļotāju jeb par 215% vairāk nekā 2001. gadā. Arī igauņu tūristi (2 330 ceļotāju, + 263% pret 2001.gadu) pagājušajā gadā ir atklājuši Horvātiju. Mūsu dienvidu kaimiņi – lietuvieši ir atpūtušies jau ievērojami lielākā skaitā, proti, 13 065 tūristi 2002. gadā jeb par 16% vairāk nekā pirms gada. Horvātijas galvenie tūrisma avottirgi ir: Vācija 1 481 659 ceļotāju Itālija 1 099 427 Slovēnija 869 900 Čehija 697 902 Austrija 690 366 Polija 358 065 Ungārija 318 015. Krievijas tūristu skaits (55 479) arī ievērojami palielinās. Krieviski runājošiem tūristiem atšķirībā no Turcijas horvātu valoda daudzās izskaņās liekas pat pazīstama, jo uz krievu valodas bāzes ir iespējams komunicēties ar vietējiem iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka daudzi horvāti ļoti labi pārvalda vācu valodu. Skaistums un drošība maksā Latvijai Horvātijas piedāvājums ir pietiekoši interesants, jo atšķirībā no iecienītajiem tūrisma maršrutiem uz Turciju un Ēģipti, šī tūrisma zeme uz pašreizējo brīdi ir droša, interesanta un viegli aizsniedzama gan ar čarterlidojumiem, gan autobusa maršrutiem, gan individuālajiem autotūristiem. Šis jaunais galamērķis Latvijas tūrisma tirgū jau tuvākajā laikā var iegūt stabilas pozīcijas Vidusjūras piedāvājumā. Jāatzīmē, ka Horvātijas skaistākās vietas tiek tirgotas Rietumeiropas cenās, tāpēc maka biezums šajā sezonā būs regulējošais mehānisms. Horvātija šajā gadā varētu pietuvoties Vidusjūras apmeklētāko zemju līderu sarakstam, jo tam par labu ir Horvātijas tūrisma mārketinga aktivitātes un tūristu lojalitāte. Horvāti tālredzīgi izmanto savus tūrisma infrastruktūras resursus, kur dārgāko daļu nopērk vācieši un itāļi, bet pārējais piedāvājums tiek sadalīts bijušo socvalstu starpā. Latvijas tūristiem ir jācer uz mūsu tūrisma firmu īpašajiem sakariem un īpašumiem Horvātijā, lai abām pusēm būtu gandarījums par veiksmīgo sezonu 2003! Sīkāka informācija par Horvātiju (arī krievu valodā): www.croatia.hr
