[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas Unibanka Trešdien 22. septembrī valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsolē Finanšu ministrijai izdevies pārdot visas piedāvātās desmit gadu obligācijas 12 miljonu latu vērtībā. Izsolē piedalījās sešas bankas, kuras pieprasīja vērtspapīrus 27,273 miljonu latu nominālvērtībā. Obligāciju vidējā diskonta likme izsolē tika noteikta 4,86% apjomā, kas ir par 0,02 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā izsolē. Savukārt 23. septembrī valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligāciju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē Latvijas Centrālajā depozitārijā tika pārdoti visi piedāvātie vērtspapīri kopumā trīs miljonu latu apjomā. Izsolē piedalījās septiņi dalībnieki, kuru pieteikumi sasniedza 9,85 miljonus latu. Pārskata perioda beigās, tuvojoties rezervju izpildes perioda beigām, vienas nakts likme komercbanku sistēmā būtiski samazinājās, kas saistāms ar virsrezervēm atsevišķu komercbanku rīcībā. Komercbanku sistēmas likviditāti palielināja arī apgrozībā esošo Latvijas Bankas swap un repo izsolēs izsniegto latu resursu palielināšanās par 7 miljoniem latu. Sagaidāms, ka nākamajā pārskata periodā līdz ar jauna rezervju izpildes perioda sākšanos vienas nakts likme atkal atgriezīsies pie 3.5% līmeņa. Līdz ar jauna rezervju izpildes perioda sākumu RIGIBOR vienas nakts likme nedēļas laikā palielinājās par 22 punktiem līdz 4.04% līmenim. Vienas nedēļas likme palielinājās par 21 punktu līdz 4.10%. RIGIBOR trīs mēnešu un sešu mēnešu likmes palika nemainīgā 4.14% un 4.37% līmenī attiecīgi. Savā 21. septembra sanāksmē ASV centrālā banka palielināja bāzes likmi par 0.25% līdz 1.75% līmenim. Tas bija trešais bāzes likmes paaugstinājums pēc kārtas, tomēr bāzes likme joprojām ir zemākajā līmenī kopš 1962. gada. Pie patreizējās ekonomiskās izaugsmes tempiem procentu likmes ir neatbilstoši zemā līmenī un, ja tiktu atstātas nemainīgas ilgākā laika posmā, tās varētu izraisīt inflācijas kāpumu. Tādēļ ASV centrālās bankas veiktā rīcība tiek uzskatīta par procentu likmju palielināšanu līdz ekonomiskajai izaugsmei atbilstošajam līmenim, nevis ekonomikas pieauguma tempu iegrožošanu. Attiecībā uz tālāko procentu likmju attīstību centrālā banka norādīja, ka arī turpmāk procentu likmes tiks paaugstinātas pakāpeniski. Taču, ņemot vērā bankas minēto inflācijas pieauguma tempu samazināšanos, tiek pieļauts, ka kādā no šajā gadā atlikušajām 2 sanāksmēm (10. novembrī un 14. decembrī) bāzes likmes varētu arī tikt atstātas nemainīgas. Patlaban Čikāgas Tirdzniecības Biržas nākotnes darījumi paredz 81% varbūtību, ka ASV centrālās bankas novembra sanāksmes laikā bāzes likme tiks paaugstināta līdz 2%, kas nozīmē, ka decembra sanāksmes laikā ASV centrālā Banka atstās tās nemainīgas. Tomēr būtiska ietekme uz tālāku procentu likmju pieaugumu būs arī sekojošajiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas sniegs labāku priekšstatu par ekonomiskā pieauguma raksturu. Savukārt Eirozonā bāzes likme joprojām ir nemainīgā 2% līmenī. Lai arī pēdējo nedēļu laikā līdz ar augošo naftas cenu izraisīto inflācijas kāpumu aktuāls ir kļuvis arī jautājums par bāzes likmes paaugstināšanu, šādu soli neļauj veikt visai lēnā ekonomiskā izaugsme. Patērētāji joprojām ir neaktīvi un norūpējušies par savām un reģiona ekonomikas nākotnes izredzēm, tādēļ ekonomiskā pieauguma pamatā ir tikai eksports. Šādos apstākļos arī Eiropas Centrālās Bankas prezidents ir norādījis, ka bāzes likmes paaugstināšana tuvākajā laikā nav gaidāma. Patreizējos ekonomiskajos apstākļos Eiropas Centrālā Banka procentu likmes eiro varētu paaugstināt ne agrāk kā nākamā gada pavasarī.