[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas Unibanka Otrdien 22. martā valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsolē tika pārdotas visas piedāvātās piecu gada obligācijas 16 miljonu latu vērtībā, bet to procentu likme sasniedza vēsturiski viszemāko līmeni. Izsolē piedalījās astoņas bankas, kuras pieprasīja vērtspapīrus 54.9 miljonu latu nominālvērtībā. Obligāciju vidējā diskonta likme izsolē tika noteikta 3,3% apjomā, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā izsolē. Arī 23. martā valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligāciju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē Latvijas Centrālajā depozitārijā tika pārdoti visi piedāvātie vērtspapīri kopumā četru miljonu latu apjomā. Izsolē piedalījās septiņas bankas, kuras pieprasīja vērtspapīrus 12.11 miljonu latu nominālvērtībā. Kopumā piecu gadu obligācijas šogad paredzēts pārdot 40 miljonu latu vērtībā, un pirmās izsoles par 20 miljoniem latu notika jau februārī. Tādējādi pēc marta šie vērtspapīri vairs netiks izsolīti. Pašlaik piecu gadu obligācijas ir apgrozībā 228 miljonu latu vērtībā. Latu likviditāte komercbanku sistēmā saglabājas augstā līmenī, tādēļ arī vienas nakts likme komercbanku sistēmā pārskata perioda laikā nav būtiski mainījusies. Komercbanku obligātās rezerves Latvijas Bankā pārskata perioda beigās bija LVL 273 miljonu apmērā un vēl LVL 30 miljoni bija izvietoti depozītos Latvijas Bankā, turpretī obligāto rezervju prasība ir tikai LVL 224 miljoni. Tādēļ sagaidāms, ka procentu likmes tuvākā mēneša laikā neaugs, savukārt to tālāku kritumu ierobežo apstāklis, ka par Latvijas Bankas depozītā izvietotajiem latu resursiem komercbankas var nopelnīt vismaz 2% atkarībā no depozīta termiņa. RIGIBOR vienas nakts likme pārskata perioda laikā samazinājās par 3 punktiem līdz 2.39% līmenim. Vienas nedēļas likme nokritās par 6 punktiem līdz 2.63%. RIGIBOR trīs mēnešu likme samazinājās par 21 punktu līdz 2.99%, un arī sešu mēnešu likme nokritās par 21 punktu līdz 3.19%. Savā 22. marta sanāksmē ASV centrālā banka paaugstināja bāzes likmi par 25 bāzes punktiem līdz 2.75%. Tas bija jau septītais bāzes likmes paaugstinājums kopš 2004. gada jūnija, pa vienam katrā centrālās bankas sanāksmē. Daudz lielāka uzmanība finansu tirgos tika pievērsta centrālās bankas norādei, ka inflācija ASV pēdējo mēnešu laikā ir palielinājusies, kas varētu kalpot par ieganstu straujākai procentu likmju paaugstināšanai tuvāko ceturkšņu laikā (+50 bāzes punkti jūnija beigās paredzētajā sanāksmē). Lai arī Čikāgas Tirdzniecības Padomes nākotnes darījumi rāda, ka tirgus joprojām sagaida, ka gan maijā, gan jūnijā bāzes likme tiks paaugstināta par 25 bāzes punktiem, augstāki inflācijas rādītāji tuvāko 3 mēnešu laikā varētu likt ASV centrālajai bankai izlemt par straujāku likmju paaugstināšanu. Tā jau marta inflācijas rādītāji, kas tika publicēti pēc pēdējās ASV centrālās bankas sanāksmes, pārsniedza prognozes un krietni saviļņoja finansu tirgus. Katrā ziņā jāsaka, ka ASV centrālā banka ir spērusi pirmos soļus, lai sagatavotu finansu tirgus iespējamai straujākai procentu likmju paaugstināšanai. Tas ir licis arī tirgus dalībniekiem apsvērt, ka šī gada otrajā pusē bāzes likme varētu sasniegt 4%, kas pēc pēdējiem pētījumiem ir likmes “neitrālais līmenis”, pie kura procentu likmes nedz stimulē, nedz bremzē valsts ekonomisko izaugsmi. Savukārt eiro bāzes likme jau 21 mēnesi ir nemainīgā 2% līmenī. Eiropas Centrālās Bankas sniegtais reģiona ekonomisko risku novērtējums liecina, ka Eirozonas ekonomiskās izaugsmes tempiem ir tendence samazināties, savukārt inflācijai – tieši pretēji, palielināties, kas saistāms arī ar patlaban zemo procentu likmju izraisīto naudas daudzuma palielināšanos. Tādēļ tirgus dalībnieki sagaida, ka šī gada trešajā ceturksnī bāzes likme varētu tikt palielināta par 25 bāzes punktiem un tam sekojošo divu ceturkšņu laikā – vēl par 25 bāzes punktiem.