[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.1327 EUR/USD Zemākais kurss: 1.1061 EUR/USD Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās 270 punktu intervālā, un dolāra vērtība pret eiro pieauga par 2 centiem, uzrādot pēdējo 3,5 mēnešu augstāko vērtību. Kā galvenais iemesls, kas izraisīja pārskata nedēļā novēroto dolāra vērtības kāpumu par 2.35%, ir jāmin pēdējās nedēļās novērotie apliecinājumi ASV ekonomikas straujajai atveseļošanai. Eirozonas ekonomiku raksturojošie lielumi tikmēr uzrāda recesijas pazīmes. Ja lielākā daļa pēdējo ASV makroekonomisko rādītāju ir sasnieguši vai pārspējuši prognozes, tad Eirozonā šī situācija ir daudz pesimistiskāka. Jau iepriekšējās pārskata nedēļas beigās publicētie ekonomikas rādītāji par Vācijas un Itālija ieslīgšanu recesijā izraisīja strauju eiro vērtības samazināšanos. Šajā pārskata nedēļā šis eiro vērtības kritums turpinājās, tirgum pārdomājot iepriekšējās nedēļas ekonomisko rādītāju nozīmi un sagaidot arvien straujāku ekonomikas izaugsmi ASV. To apliecināja arī pārskata perioda sākumā publicētās ziņas par nelielu ražotāju un patēriņa cenu pieaugumu jūlijā, kā arī rūpnieciskās ražošanas apjomu palielināšanos par 0.5% jūlijā, kas pārspēja ekspertu prognozes. Darba tirgū jauno bezdarbnieku skaits mazliet pieauga, tomēr jau ceturto nedēļu pēc kārtas bija zem 400,000 robežas, kas nozīmē darba vietu skaita palielināšanos. Arī ASV vēsturē lielākajam elektrības padeves pārtraukumam bija minimāla ietekme uz dolāra vērtību pārskata nedēļas pirmajās dienās, jo visai ātri noskaidrojās, kas tas nav bijis saistīts ar jebkādiem teroristu veiktiem uzbrukumiem. Dolāra kāpums turpinājās arī pārskata nedēļas otrajā pusē, Eirozonas ziņām apliecinot reģiona grūtības, cīnoties ar ekonomisko lejupslīdi. Tā Vācijas centrālā banka Bundesbanka šonedēļ brīdināja, ka Vācijai un Francijai varētu tikt uzliktas sankcijas, ja tās arī nākamgad neievēros fiskālo disciplīnu, pārsniedzot Eiropas Savienības Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteikto budžeta deficītu 3% apmērā no IKP. Taču patreizējos apstākļos, kad salīdzinoši augstā reģiona inflācija neļauj efektīvi īstenot monetāro politiku visas Eirozonas ietvaros, tieši nodokļu samazināšana un valdības izdevumu palielināšana ir vislabākais veids kā valdība var veikt neatkarīgu savas ekonomikas stimulēšanu. Diemžēl lielās Eirozonas valstis Vācija, Francija un Itālija šeit sastopas ar budžeta deficīta ierobežojumu, kas jau ir izraisījis diskusijas par nepieciešamību mainīt šos vienotos ekonomiskos kritērijus. Pārskata nedēļas beigās dolāra vērtība samazinājās pēc ANO galvenā biroja Irākā uzspridzināšanas. Tas norāda, ka dolāra vērtība joprojām ir pakļauta ģeopolitiskajam riskam. Tāpat dolārs mazliet atkāpās pēc negaidītas Mičigānas Universitātes patērētāju noskaņojuma indeksa samazināšanās līdz 90.2 punktiem (iepriekšējais – 90.9, prognoze - 91). Šo kritumu gan līdzsvaroja spēcīgais jaunouzsākto mājokļu celtniecības skaits jūlijā, 1.872 miljoni, kas ir augstākais mēneša rādītājs kopš 1986. gada aprīļa. Pašās pārskata perioda beigās eiro vērtības kritumu veicināja arī ziņas par Francijas IKP sarukšanu šī gada otrajā ceturksnī par 0.3%. Tas nozīmē, ka arī Eirozonas ekonomikas pieaugums otrajā ceturksnī varētu tikt koriģēts no stagnācijas uz samazināšanos par 0.1%. Savukārt ASV centrālās bankas FRS pārstāvis ir norādījis, ka banka plāno īstenot stimulējošu monetāro politiku, turot procentu likmes zemā līmenī tik ilgi, kamēr būs gūti neapstrīdami pierādījumi stabilai ekonomikas izaugsmei. Kā papildus faktorus, kas varētu veicināt ekonomikas izaugsmi, jāmin arī pilnībā nenoslogotās ražošanas jaudas un nenodarbināto darbaspēku, kas ļautu palielināt produktu un pakalpojumu izlaidi bez inflācijas palielināšanas. Tai pat ECR veiktā 100 vadošo ASV ekonomistu aptaujā ir noskaidrots, ka pie patreizējiem izaugsmes tempiem paies vēl daudz gadu, pirms visas nenoslogotās jaudas tiks izmantotas. Kā galvenais risks te jāmin ekono