Valsts meža dienests (VMD) ir apzinājis meža kaitēkļa, priežu rūsganās zāģlapsenes, izplatību ārpus iepriekš zināmajām masu savairošanās vietām, t.i., Ventspils virsmežniecības Tērandes mežniecības un Valkas virsmežniecības Saules mežniecības teritorijas. Kaitēkļa masu savairošanās ir konstatēta šo rajonu citās teritorijās, kā arī Kuldīgas rajonā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Jūnijā un jūlijā ir turpinājusi pieaugt priežu rūsganās zāgļapsenes masveida savairošanās. Ventspils rajonā kaitēkļa masu savairošanās ir konstatēta piecu mežniecību teritorijās 3500 ha lielā platībā, no kuriem 800 ha ir nomigloti. Arī Valkas rajonā kaitēkļa savairošanās ir konstatēta piecu mežniecību teritorijās 2700 ha lielā platībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās konstatēta arī Kuldīgas virsmežniecības septiņu mežniecību teritorijā 3250 ha platībā. Kuldīgas rajonā zāģlapsene ir masveidā savairojusies pirmo gadu, kas nav tik bīstami kā Ventspils un Valkas rajonos. Turklāt apmēram pusē no minētās teritorijas konstatētais nodarītais bojājums ir maznozīmīgs – skuju nograuzums līdz 30%. VMD Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone skaidro, ka priežu rūsganās zāģlapsenes bojājums izpaužas kā priedes skuju nograušana. Ja skujas tiek nograuztas vienu gadu, koks atveseļojas un izdzīvo, bet, ja tas notiek divus gadus pēc kārtas, priedes var nokalst. Tuvāko nedēļu laikā kaitēklis aizies uz ziemošanu, t.i., ēdelīgie kāpuri pāries kūniņas stadijā un līdz nākamā gada pavasarim vairs priedēm kaitējumu nodarīt nevarēs, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.