Db aprēķini liecina, ka, lai realizētu Andra Bērziņa valdības pedējā laikā pieņemtos lēmumus, jaunajai valdībai nākamā gada budžetā papildus būs nepieciešami vairāk neka 80 miljoni latu. Piemēram, civildienesta un specializētā civildienesta ieredņu algu palielināšanai papildus nepieciešami vairāk nekā 63 miljoni latu, turklāt papildu līdzekļi nepieciešami arī citu pasākumu realizēšanai. Vēlēšanās uzvarējušās politiskās partijas Jaunais laiks izvirzītais finanšu ministra amata kandidāts Valdis Dombrovskis teica: «Nevarētu teikt, ka pašreizējās valdības aktivitātes mūs iepriecina. Manuprāt, finanšu ministra Gundara Bērziņa rīcība ir vērtējama kā bezatbildīga un jaunajai valdībai, acīmredzot, nāksies pārskatīt daļu no šiem lēmumiem. Jāņem arī vērā, ka jaunajai valdībai būs citas prioritātes.» Pēc V. Dombrovska domam, nav saprotams, kādēļ valdība nolēma norakstīt cukufrabriku parādus, nevis tos kapitalizēja, jo tādējādi valsts īpašumā nonāktu potenciāli ienesīgu uzņēmumu akcijas. Nodokļu parādu kapitalizācija būtu iespējama arī citos uzņēmumos, protams, katru gadījumu izvērtējot individuāli, teica potenciālais finanšu ministrs. Arī Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pieļauj, ka jaunajai valdībai daļu no minētajiem lēmumiem nāksies pārskatīt, iespējams, pagarinot periodu, kad tie stājas spēkā. «Neviens lēmums pagaidām nav kļuvis neatgriezenisks,» viņa teica. Arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Viktors Kulbergs domā, ka jaunajai valdībai būs jāpagarina šo lēmumu izpildes uzsākšanas termiņš. Viņš pieļauj, ka gadījumā, ja tas nenotiks, valdībai būs jālemj par iecerētās nodokļu, proti, sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un UIN, samazināšanu, jo A. Bērziņa valdības lēmumu izpildei nepieciešami ievērojami līdzekļi. I. Jaunzeme gan pauda cerību, ka pašreizējās valdības darbības rezultātā neaizkavēsies nodokļu samazināšana, jo UIN ieņēmumi nesedz paredzamās izmaksas, turklāt minētos valdības un Saeimas lēmumus nesedz no sociālā budžeta, tādēļ tie nevar būt par iemeslu socnodokļa likmes nesamazināšanai. V. Kulbergs un I. Jaunzeme uzsvēra, ka budžeta izdevumu palielinājums ierēdņu algām un citiem pasākumiem varēs notikt tikai pēc tam, kad būs izdevies palielināt budžeta ieņēmumus, piemēram, uzlabot nodokļu iekasēšanu.