Šī gada sešos mēnešos Ventspils ostā pārkrauti 17,183 milj. tonnu kravu, kas ir par 0,183 milj. tonnām vairāk nekā plānots, Db informēja Brīvostas pārvaldē. Kā jau Db rakstījis, 2002.gadā Ventspils osta plāno pārkraut apmēram 34 milj. tonnu kravu. Kopējais kravu apjoms Ventspils ostā ir aptuveni par 2,8 milj. tonnu mazāks nekā 2001. gada sešos mēnešos, kad kravu apgrozījums bija 19,9 miljoni tonnu. Tas bija lielākais pārkrautais kravu apjoms Ventspils ostas vēsturē, norāda Brivostas pārvalde. Pavisam 2001. gadā Ventspils ostā pārkrāva 37,9 milj. tonnu kravu, kas ir otrs lielākais pārkrautais kravu apjoms Ventspils ostas vēsturē. Šogad lielākais kravu apjoma samazinājums Ventspils ostā ir lejamkravām - par 2,839 milj. tonnu. Visvairāk samazinājies pārkrautās jēlnaftas apjoms. Šī gada sešos mēnešos pārkrautas 5,534 milj.tonnas šo kravu, kas ir par 1,841 milj. tonnām mazāk nekā gadu iepriekš. Kā galvenos iemeslus Brīvostas parvalde, tāpat kā a/s ventspils nafta, min Primorskas un Būtiņģes termināla aktīvu darbību, kā arī Krievijas kompānijas Transņeftj centienus pārņemt pilnīgu kontroli pār Krievijas naftas eksportu. Lai atrisinātu izveidojušos situāciju a/s Ventspils nafta vadībai būtu jāsakārto sadarbības attiecības ar a/s Transņeft, norāda Brīvostas pārvalde. Samazinājies ir arī pārkrauto naftas produktu apjoms par 0,719 miljoniem tonnu, salidzinot ar iepriekšējā gada sešos mēnešos pārkrauto naftas produktu apjomu, un amonjaks – par 0,275 miljoniem tonnu. Tomēr atšķirībā no pārkrauto jēlnaftas un naftas produktu apjomu samazināšanās iemesliem, samazinājums ir saistīts ar amonjaka zemo cenu pasaules tirgū, kā rezultātā amonjaka eksports tā ražotājiem ir kļuvis neizdevīgs.Kopumā vislielākie kravu apjomu samazinājumi ir a/s Ventspils nafta un a/s Ventbunkers, kam būtu nopietni jāanalizē kravu apgrozījuma samazināšanās cēloņi un jāmeklē risinājumi darbības uzlabošanai, atzīst Ventspils brīvostas pārvalde.