Nenoliedzami, ka vētra ir radījusi zaudējumus mežu īpašniekiem, tomēr tajā pašā laikā ir devusi jaunas iespējas kokzāģētājiem, jo īpaši nelielajiem un vidējiem, kuri atradās pirmsbankrota stāvoklī vai arī apsvēra aiziešanu no kokzāģēšanas. To atzīst vairāki aptaujātie speciālisti, kā arī paši nelielo kompāniju vadītāji. Vētra uz laiku ir noņēmusi Damokla zobenu, kurš karājas virs daudziem kokrūpniekiem,» uzsver kokmateriālu tirdzniecības un ražošanas SIA Marko līdzīpašnieks Māris Peilāns. Viņš norāda, ka. Šādus secinājumus M. Peilānam liek izdarīt fakts, ka, krītoties no vētrā cietušas koksnes iegūto baļķu cenām, kas pēdējo gadu laikā bija tikai augušas un atsevišķos sortimentos sasniegušas pat Eiropas cenu līmeni, nelielie kokzāģētāji tos varēs iegādāties, un ražos zāģmateriālus, kas lielākoties nav konstrukciju materiāls. M. Peilāns arī atzīst, ka vissmagāk zāģbaļķu cenu kāpumu līdz šim ir izjutuši vidēja lieluma zāģētāji, kuri ir apgrūtināti ar dažādām saistībām — kredītiem, lielu skaitu darbinieku, noslēgtiem līgumiem ar pircējiem utt., taču daudz elastīgāki tirgū ir mazie kokzāģētāji, kuri var atļauties pat kādu brīdi nestrādāt, turklāt, ļoti ātri spēj pārorientēties uz citu uzņēmējdarbības jomu. «Esmu pārliecināts», saka M. Peilāns «ka tik daudz kokzāģētāju, cik bija deviņdesmito gadu vidū Latvijā nekad nebūs.» Pie tam M.Peilāns uzskata, ka vētras rezultātā palielinoties apaļkoku piedāvājumam, cenu kritums ir tikai loģisks, tomēr tas būs īslaicīgi un šo dabas doto laiku mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vajadzētu izmantot lietderīgi, lai atrastu savu nišu kokapstrādē.