Sena latviešu gudrība māca, ka ass vārds sāp vairāk nekā pļauka. Mūsdienās cilvēki aizvien biežāk pārliecinās par šīs mācības patiesumu, tādēļ arī aizvien biežāk nākas piedomāt pie vārdu izvēles. Visslavenākais piemērs laikam jau ir vārds žīds, kurš spēj tik ļoti sāpināt, ka par tā lietošanu var piemērot pat kriminālsodu. Turklāt termiņš, kādu var dabūt par ebreja nosaukšanu šajā vārdā, ir krietni lielāks, nekā ja tam pašam ebrejam būtu vienkārši iecirsta pļauka. Tātad senlatviešu gudrība stāv pāri laika ritumam, savas pēdas atstājot arī modernās pasaules krimināltiesību praksē, un tas, protams, priecē. Bet citviet pasaulē netrūkst arī samērā amizantu gadījumu, pierādot, ka valodu padarīt nekaitīgu nav nemaz tik vienkārši. Vēl jo vairāk straujās informācijas laikmetā, kur nevainīgs zinātnisks termins pāris stundu laikā var kļūt par pazemojošu, rasistisku rupjību.