Latvija no kopējā Krievijas ceļotāju skaita Baltijā apkalpo tikai 11%. Latvijas valdība, piesedzoties ar ES normatīvajiem aktiem, politiski ierobežo tūristu plūsmu no NVS valstīm, tādā veidā turot Latvijas ienākošā tūrisma firmas un viesnīcas jau kuro gadu pusbadā. Latvijas tūrisma industrija ir kļuvusi par sava veida ķīlnieci mūsu valdības politiskajās spēlēs. Austrumos esošais tirgus tiek ierobežots ar sarežģītu vai arī neērtu vīzu politiku un ekspansija uz Rietumu tirgu tiek bremzēta ar protekcionismu gaisa satiksmē, robežas šķērsošanas rindām un pasīvo tūrisma informācijas mārketingu avottirgos. Latvijas tūrisma uzņēmējam ir jāpiepūlas divtik vairāk nekā Igaunijā vai Lietuvā, taču par spīti tam mēs esam tūristu skaitu no Krievijas pagājušajā gadā palielinājuši par 16%, kur Lietuvā samazinājās par 0,9% un Igaunijā saglabājās 2001.gada līmenī. Latvija gatavojas atver tūrisma informācijas centru trīs reizes tālākā Londonā nekā Maskavā, lai gan britu tūristi skaita ziņā Latvijā nepārsniedz 1% robežu, bet krievu ceļotāji ir 8%. Pagājušajā gadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Krievija kā Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķis bija 18% no robežas šķērsotājiem jeb apmēram 415 tūkstoši un Baltkrievija 7%. Uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā devās tikai 10% ceļotāju, bet uz NVS valstīm kopumā 26%. Krievijā mūsu ceļotāji iztērējuši 2002. gadā 26 miljonus Ls jeb par 10 miljoniem vairāk nekā krievu ceļotāji Latvijā, bet NVS valstīs kopumā mūsu ceļotāji iztērēja aptuveni 33 miljonus Ls. Kaimiņi kaimiņus nesmādē Krievijas pilsoņi varēs šķērsot Lietuvas robežu tranzītā uz Kaļiņingradu bez Lietuvas vīzas. Lielākā noteikumu izmaiņa, kura tiks ieviesta vasaras vidū, saistīta ar iebraukšanas kārtības vienkāršošanu, kas tagad neparedz dokumentālu pierādījumu Kaļiņingradas apmeklējuma nepieciešamībai. Ceļotāji Lietuvas konsulātā par 5 eiro var iegādāties triju gadu vīzu un šķērsot Lietuvas robežu ar vilcienu vai automašīnu. Krievijas pilsoņiem jāšķērso Lietuva tranzītā 24 stundu laikā. Ārkārtējos gadījumos Krievijas pilsonis dokumentāli pierādot brauciena nepieciešamību var pirkt dzelzceļa biļeti un iebraukšanas atļauju tranzītam saņems jau vilcienā. Tādā veidā Lietuva kā ES kandidātvalsts parāda savu liberālo tūrisma politiku attiecībā uz Krieviju. Pagājušajā gadā Lietuvu apmeklēja 1,17 miljoni Krievijas ceļotāju, 646 770 baltkrievu un 70 638 no citām NVS valstīm. Lielākā daļa NVS tūristu ierodas ar autotransportu, taču ievērojams daudzums izmanto dzelzceļa satiksmi, piemēram, 313 tūkstoši no Krievijas un 178 tūkstoši no Baltkrievijas. Austrumi kļūst lēnām pievilcīgi Pēdējo 12 gadu laikā Latvijas atpūtas tūrisma bizness ir centīgi apguvis Rietum- und Viduseiropu, atstājot novārtā NVS tirgu. Liela daļa Latvijas ceļotāju Krieviju līdzīgi Rietumeiropas tūristiem sāk uztver kā sava veida eksotiku, jo šīs zemes apciemo galvenokārt darījumu cilvēki, radinieki un avantūristi. Taču jau tuvāko gadu laikā NVS valstis var atkal kļūt par iecienītu ceļojuma mērķi. Tam par iemeslu ir sekmīga Krievijas iekšzemes tūrisma attīstība, kas radīja labvēlīgus apstākļus jaunu tūrisma uzņēmumu veidošanai ārpus ierastajiem centriem Maskavā un Sanktpēterburgā. Jāatzīmē, ka pagājušā sezona Krievijas iekšējam tūrismam bija uzplauksmes gads, piemēram, Piemaskavas pansionāti, Melnās jūras kūrorti, upju kruīzi, Zelta loks un eksotiskie ceļojumi uz Altaju vai Baikālu. Šī gada Krievijas lielākais pasākums ir Sankpēterburgas 300 gadu jubileja, taču Krievijas otrā lielākā pilsēta ik gadu pievilina trīs miljonus tūristu no ārzemēm. Šī gada pasākums dos papildus vairāk kā 200 000 tūristu. Visas viesnīcas uz maija beigām ir jau pilnībā norezervētas un ārzemju viesiem šajās dienās būs iespējams apmeklēt vairāk kā 200 koncertu, izstāžu un galeriju. Krievija tūrisma tirgus ir interesants arī pasaules lielākajiem tūrisma koncerniem. Par to liecina arī Rietumvalstu lielāko tūrisma firmu klātbūtne un aktivitātes Krievijā. Viens no jaunākajiem piemēriem ir Eiropas tūroperators Rewe Touristik (trešais lielākais Vācijā), kurš