«Zāģbaļķu sortimentu vidējās svērtās cenas II pusgada izsolē ir zemākas nekā šā gada I pusgadā,» norāda valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes« direktors Andris Balodis. Viņš atzīst, ka tirgū apaļo kokmateriālu sortimentiem ir izteiktas cenu svārstības, kas atkarīgas no vairākiem faktoriem. A. Balodis pieļauj, ka apaļo kokmateriālu izsoles valsts mežos ir sakritušas ar pieprasījuma samazināšanos pēc zāģētās produkcijas Lielbritānijā — vienā no lielākajiem zāģmateriālu noieta tirgiem. Tādējādi, krītoties zāģētās produkcijas cenām, tas atsaucies arī uz apaļkoku izsoļu cenām. Turklāt atšķirībā no iepriekšējām apaļkoku izsolēm šoreiz valsts mežu apsaimniekotājs četru reģionu vietā šādas izsoles organizējis sešos pārdošanas reģionos. Līdz ar to apaļkoku piedāvātais apjoms katrā pārdošanas reģionā — atsevišķi bija mazāks nekā iepriekš un bija mazāka spriedze un konkurence par šiem resursiem arī uzņēmēju vidū. Tiesa, A. Balodis noraida iespēju, ka zāģbaļķu cenu kritums varētu būt saistīts ar to, ka viens no visaugstāko cenu solītājiem kokapstrādes SIA Komiss šajā izsolē nepiedalījās. «Būtiski, ka, pateicoties rezultatīvam dialogam ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju un Zemkopības ministriju, pieņemts lēmums par koksnes piegāžu apjomiem nākamajos gados, līdz ar to uzņēmēji var plānot savu uzņēmumu turpmāko attīstību un ažiotāža apaļkoksnes tirgū ir rimusies. Pakāpeniski palielinoties zāģbaļķu piedāvājumam, ir samazinājusies to cena, un tas ir loģiski - uzņēmēji zina, ka mūsu piedāvātie apjomi tirgū ir pieaugoši, līdz ar cenām ir tendence stabilizēties,» uzsver A. Balodis. Viņš neizslēdz, ka tieši ažiotāžas rezultātā iepriekš vairāki izsoles dalībnieki ir uzskrūvējuši šīs cenas līdz līmenim, kas neatbilst ekonomiski pamatotam — ar domu labāk strādāt ar zaudējumiem un izpildīt pasūtījumus nekā nestrādāt vispār. Turklāt cenu kritums, pēc A. Baloža domām, neesot saistāms ar izsoles dalībnieku skaita kritumu līdz 59, pirms tam — 85. .