Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma ir norūpējusies par ministrijas iespējam ierobežot tēriņus nākošajā gadā, kā to prasa valdības noteiktā taupības politika. Pēc ZM veiktajām aplēsēm, nākošgad ministrija pamatizdevumus varētu samazināt par 4,7 miljoniem, kas skars gandrīz visas programmas, tostarp subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem varētu samazināties gandrīz par diviem miljoniem latu, savukārt pārtikas apritei atņemtais gandrīz pusmiljons latu varētu nozīmēt ievērojami mazāku mikrobioloģisko izmeklējumu skaitu. L. Straujuma pavēstīja, ka nākošgad ES kontekstā lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas īstenosanai pieejamie resursi saskaņā ar projektu varētu būt 25,469 miljoni latu, tostarp nacionālās subsīdijas – 14 miljoni latu, SAPARD līdzfinansējums – 8,8 miljoni latu un 2003. gada pārejošie maksājumi – 2,6 miljoni latu. Tiesa gan, lauksaimnieki iebilst pret šo plānoto līdzekļu apjomu, iekams nav mainīts Lauksaimniecības likums, kur plānots paredzēt lielāku subsīdiju apjomu no valsts budžeta ieņēmumiem. Pēc L. Straujumas teiktā, bažas saistībā ar ES struktūrfondu naudas apgūšanu raisot fakts, ka patlaban pēc Finanšu ministrijas projekta līdzfinansējumam paredzētie 30 miljoni latu tikšot likti kopējā katlā. «Pastāv jautājums, kas notiks, kad šī nauda tiks iztērēta. Mums ir vajadzīga garantija, līdzko šī nauda beigsies, būs grozījumi budžetā un nepieciešamie līdzekļi tiks piešķirti,» uzsvēra L. Straujuma. Db jau iepriekš rakstīja, ka nākošgad no Latvijas budžeta līdzfinansējumam un nacionālajām subsīdijām būs nepieciešami aptuveni 50 miljoni latu.