Zīmolu atdarināšanas gadījumi pēc iestājas Eiropas Savienībā var pieaugt un sevišķi liels drauds ir no tā saucamajām trešajām valstīm. To Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas rīkotajam semināram Pārtikas produktu zīmolu attīstības tendences Latvijā veltītajā preses konferencē vakar atzina zvērinātu advokātu biroja Baltmane&Bitāns zvērināts advokāts Agris Bitāns, kas specializējies intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos. Viņš atzīmē, ka nav arī izslēgti zīmolu viltojumu gadījumi Eiropā, taču lielāka bīstamība esot ar trešajās valstīs, piemēram Krievijā un Ķīnā ražotajām akcīzes precēm un apģērbu, kuriem jārod noiets, tāpēc viltojumi varot parādīties biežāk. Stāstot par savu pieredzi cīņā ar viltojumiem, viena no aktīvākajiem savu zīmolu aizstāvjiem, Latvijā lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams (LB) mārketinga direktore Inese Eglīte uzsvēra, ka šogad Patentu valdē iesniegtas jau astoņas pretenzijas, bet tiesā – trīs prasības. Sava intelektuālā īpašuma aizsardzībai LB algo intelektualā īpašuma konsultantu, kura uzdevums ir ikdienā sekot līdzi alkoholisko dzērienu tirgum un vērot, vai netiek pārkāptas uzņēmuma īpašumtiesības. «Tirgus ir stabilizējies un asāka kļūst konkurence gan legāliem, gan nelegāliem veidiem. Kopējot vārdiskās un grafiskās preču zīmes jeb uzsēžoties uzņēmumam uz astes, tiek maldināts gan patērētājs, gan uzņēmums zaudē pelņu, bet zīmols – pievienoto vērtību,» uzsvēra I. Eglīte, aicinot ražotājus nebaidīties cīnīties pret zīmolu atdarinātājiem. LB savas tiesības ir aizstāvējis gan tiesā, gan arī panācis vienošanos ar pārkāpējiem sarunu ceļā. Pēdējais strīds ir beidzies tikai šā gada jūnija beigās, kad LB un SIA Jaunalko panācis izlīgumu strīdā par preču zīmes Stoli piederību. Savukārt patlaban uzsākts process pret SIA Veta, jo tās ražotā Upeņu balzama zīmols esot ļoti līdzīgs LB ražotajam Rīgas Melnā balzama zīmolam. Patlaban Latvijā par savu zīmolu aizstāvību galvenokārt iestājas lieli uzņēmumi, kas ir sapratuši un novērtējuši šā intelektuālā īpašumu nozīmību savā darbībā. Taču, lai izsargātos no viltojumiem, arī citi ražotāji tiek aicināti rūpēties par savam preču zīmēm un zīmoliem, tos reģistrējot gan Patentu valdē, gan ES attiecīgajās institūcijās, kur to var reģistrēt gan kā Eiropas Kopienas preču zīmi, gan katrā valstī atsevišķi, taču tad jārēķinās ar lielākām izmaksām un laika patēriņu. Gan A. Bitāns, gan uzņēmēji norāda, ka rūpes par savu zīmolu aizsardzību nav lēts process, jo esot jāmaksā valsts nodeva, jāatalgo jurisa darbs un ja lieta ir sarežģītāka, tad jāpieaicina patentpilnvarotais utt. A. Bitāns arī piebilda, ka aptuveni 90 % gadījumu no tiesā iesniegtajām prasībām ir vērstas par labu prasītājam. Patlaban Rīgas apgabaltiesā intelektuālā īpašuma jautājumos esot specializējušies divi tiesneši. Db jau ziņoja, ka Latvijā lielākais piena pārstrādes a/s Rīgas piena kombināts (RPK) šīs vasaras sākumā informēja par vairākiem gadījumiem, kad tika aizskartas uzņēmumam piederošo zīmolu īpašumtiesības. Patlaban RPK turpina sarunas ar strīdā iesaistītajām pusēm par iespējamā izlīguma panākšanu, jo uzskata, ka tiesvedība varot izvērties par ilgstošu un ekonomiski neizdevīgu procesu abām pusēm.