Kopš vasaras brīvdienām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) atsākušās intensīvas sarunas par lauksaimniecības reformu ar mērķi līdz šī gada decembrim panākt būtisku progresu lauksaimniecības reformas sarunās ar konkrētiem priekšlikumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai, ko apstiprinātu PTO ministri Honkongā – 6.Ministru konferencē, uz kā pamata, iespējams, jau līdz 2006.gada beigām tiktu izstrādātas vadlīnijas to īstenošanai. Visticamāk, ka izstrādāto vadlīniju apstiprināšana PTO dalībvalstīm aizņems vismaz divus gadus. Ņemot vērā iepriekšējo PTO Urugvajas raunda pieredzi, kad norunātie samazinājumi tika ieviesti pakāpeniski sešu gadu laikā, arī šī raunda rezultāti nestāsies spēkā tik drīz. Viena no pēdējām un rezultatīvākajām sanāksmēm notika šā gada 10.oktobrī Cīrihē, Šveicē, kur piedalījās Eiropas Savienības (ES), ASV, Indijas un Brazīlijas pārstāvji. Forumā ASV un ES nāca klajā ar saviem sākotnējiem piedāvājumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai. Eiropas Savienības piedāvājums ES tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons (ES lauksaimniecības komisārei Mariannai Fišerei Bēlai klātesot), atbildot uz ASV piedāvājumu, izteica pretpiedāvājumu lauksaimniecības politiku reformēšanai ar nosacījumu, ka tas būs spēkā, ja vien pārējās PTO valstis piekritīs šim priekšlikumam. Gan ASV, gan ES izteiktie lauksaimniecības reformas sākotnējie piedāvājumi ir izraisījuši plašas diskusijas PTO valstu starpā, un tie var arī mainīties sarunu procesā līdz šā gada decembrim, kad ir plānots panākt būtisku vienošanos šajā jautājumā. Tā kā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pamatmērķis ir atdalīt tiešo atbalstu no ražošanas, tādejādi to padarot tirdzniecību mazāk kropļojošu un atbilstošu PTO tirdzniecību nekropļojošā atbalsta kritērijiem, tad, saskaņā ar to, ES ir gatava samazināt tās kopējo tirdzniecību kropļojošo iekšējā lauksaimniecības atbalsta (cenu atbalsts, intervence, ražošanas tiešais atbalsts) lielumu par 65%. Jaunā ES KLP reforma vienlaicīgi arī ļauj ES apņemties pieļaujamo tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta līmeni, kura apmērs ir 5% no attiecīgā produkta ražošanas vērtības vai no lauksaimniecības kopējās ražošanas vērtības, samazināt par 65%. Papildus ES kategoriski nepiekrīt samazināt ar ražošanu saistīto tiešo maksājumu griestus, kas ir paredzēti 5% apmērā no kopējās lauksaimniecības ražošanas vērtības. Līdz ar to ES piedāvātais vispārējā tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta samazinājuma apmērs ir 70%, kas ir triju iepriekšminēto atbalsta elementu harmonizējošs lielums. Šis ES kopējā tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta samazināšanas sākotnējais piedāvājums būtiski neietekmēs ES tiešos maksājumus un vienoto platību maksājumus, jo tie saskaņā ar KLP reformu nekropļo tirdzniecību un tāpēc netiks pakļauti samazinājumam. ES sākotnējais piedāvājums izteikts ar nosacījumu, ja citi lielākie lauksaimniecības sektora tirdzniecību kropļojošā atbalsta maksātāji (Japāna, ASV) veiks attiecīgus proporcionālus samazinājumus. Jau 2003.gadā 5. Ministru konferencē ES savā pozīcijā norādīja, ka ir gatava samazināt kopējo tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta lielumu par 55%. Līdz ar to divu gadu laikā ES ir piekāpusies šajā jautājumā par 10%. Tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta apmēru samazinājumi, par kuriem vienosies PTO dalībvalstis, neietekmēs faktiski maksājamo subsīdiju lielumus šim mērķim, jo samazinājums jāveic no maksimāli atļautā šī atbalsta veida līmeņa, kas parasti ir lielāks par faktiski maksāto un ir noteikts katrai PTO valstij atsevišķi. Piemēram, ES tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta kopējais atļautais lielums ir 61,2 miljardi eiro, ko ES praktiski nekad nav pārkāpusi – tās reāli maksātie subsīdiju apjomi veido 2/3 no visiem iekšējā atbalsta veidiem, kas sakarā ar ES KLP reformu ir ar tendenci samazināties.