Dienas Bizness

  • 30 ceturtdiena,
    marts

    Nanija, Ilgmārs

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8639

    USD: 1.0748

Fokuss uz ilgtspēju

Lai arī būvniecības projektu apjomam ir tendence samazināties, ainavu arhitekti joprojām ir pieprasīti

Lielākais ainavu arhitektūras projektu pasūtītājs ir privātais sektors. Valsts un pašvaldības aktivizējas tad, kad rodas iespēja piesaistīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus. Nozarē strādājošie uzskata, ka labiekārtošanas un apzaļumošanas pamatā ir ilgtspējīgas ainavas filozofija, un norāda uz problēmām normatīvos.

Darba netrūkst

«Labiekārtošanas un apzaļumošanas projektu kvalitāte uzlabojas. Tie kļūst ilgtspējīgāki un vairāk pārdomāti. Iepriekš bija aktuāla problēma – tiek iestādīti apstādījumi un, šķiet, ar to viss ir beidzies, bet tagad gan uzņēmumi, gan privātpersonas saprot, ka nepieciešams ieguldīt līdzekļus arī to regulārā kopšanā un atjaunošanā,» saka apzaļumošanas studijas Hercs Flora dizainere Anna Polīte. Uzņēmums veiksmīgi turpina strādāt situācijā, kad būvniecības apjomi Latvijā ir būtiski samazinājušies, jo savu darbību ir diferencējis, proti, lielākā daļa darbu ir saistīta ar esošo objektu apkalpošanu un uzturēšanu.

Vides dizaina un arhitektūras birojs Ainavists ir specializējies galvenokārt uz sporta zālienu veidošanu un kopšanu. «Ierīkojam dabīgo zālienu gan futbola, gan golfa, gan kriketa laukumiem. Tā ir specifiska niša, kas prasa regulāru kopšanu, nevaram sūdzēties par darba trūkumu, tieši pretēji – ir darba pilnas rokas,» saka SIA Ainavists vadītājs Mārtiņš Šternbergs. Šobrīd klientiem – gan valsts, gan privātajā sektorā, interesē ilgtspējīga ainava, kas nav iedomājama bez ainavu arhitektu līdzdarbošanās, viņš atzīst. «Apzaļumošana jau nenozīmē tikai puķes iestādīšanu dobes vidū, bet arī apkārtējās teritorijas plānošanu, proti, – kā ap konkrēto dobi izskatīsies celiņi, soliņi un pat gružkastes. Te paveras darba lauks ainavu arhitektiem,» stāsta M. Šternbergs. Viņaprāt, Latvijā labu ainavu arhitektu nav daudz, labi, ja kādi divdesmit, un nevienam no tiem darba netrūkst.

Stiprina nozari

Ainavu arhitektūras nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies gan projektēšanas pieejas, gan projektu īstenošanas tehnoloģiju jomā. Īpaši strauja attīstība vērojama IT jomā, kas ļauj precīzāk izstrādāt ainavu arhitektūras projektus, modelēt cilvēkiem uztveramā veidā plānotos priekšlikumus – 3D vizualizācija, virtuālās pastaigas ainavā, teritorijas attīstību pa etapiem u.c., raksturo Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības (LAAB) valdes priekšsēdētāja Daiga Zigmunde. Saistībā ar ainavu arhitektūru aktuālas ir arī dabai un cilvēkiem draudzīga, ilgtspējīgas vides plānošanas pieeja. Arvien biežāk arī Latvijā ir redzami projekti, kuros iekļauti šie aspekti. «Piemēram, lietus ūdeņu ilgtspējīga apsaimniekošana, kas paredz tos nevis novadīt pazemē kopējā kanalizācijas tīklā, bet gan atvieglot šīs sistēmas un savākt ūdeni dekoratīvās ūdenstilpēs, vienlaicīgi uzlabojot pilsētas mikroklimatu,» stāsta D. Zigmunde.

Pēdējā laikā ir mainījušās arī sabiedrības vajadzības un zināšanas par kvalitatīvu ārtelpu. Iepriekšējos gados lielāka interese bija tieši par privātmāju dārzu labiekārtošanu, bet šobrīd sabiedrībai kopumā ir palielinājusies interese un vajadzība pēc publiskās ārtelpas, sabiedrība vairāk iesaistās to plānošanas procesā, paužot savu viedokli un priekšlikumus, ir novērojusi D. Zigmunde. 2007. gadā Latvijā tika ratificēta Ainavu konvencija. «Kvalitatīva apkārtējā ainava vienmēr būs pievienotā vērtība jebkurai vietai – dzīvojamajā kvartālā būs augstāka dzīvokļu vērtība, sakārtota industriālā teritorija būs pievilcīga investoriem un uzņēmējiem utt. Tāpēc būtiska ir tieši pasūtītāja loma un ieinteresētība kvalitatīvā vides izveidē. Labi un kvalitatīvi risinājumi, līdzīgi, kā tas ir būvniecības jomā, prasa gan atbilstošu izpētes un projektēšanas laiku, gan arī atbilstošu speciālistu piesaisti projekta īstenošanas procesā. Sadarbība ar privātajiem pasūtītājiem bieži vien izveidojas veiksmīga un tiek iegūts vēlamais rezultāts. Pašvaldību līmenī ierobežojošais faktors ir iepirkumu organizēšana. Tāpēc pozitīvi vērtējams pašvaldību redzējums un vēlme ainavu attīstības projektu izstrādes komandai piesaistīt profesionālus ainavu arhitektus un teritoriju labiekārtošanā – dārzniekus. Nozarē, sadarbojoties LAAB, universitātei un uzņēmējiem, tiek izstrādāti ainavu kvalitātes standarti, strādāts pie nozares nostiprināšanas normatīviem,» rezumē D. Zigmunde.

Modē dobes

Pozitīvāka kļuvusi pašvaldību attieksme pret ainavu arhitektūru, vairākas pilsētas, piemēram, Salaspils un Jelgava sāk pievērst uzmanību saviem daudzstāvu namu pagalmiem, veicot aktivitātes gan Lielās talkas ietvaros, gan mudinot iedzīvotājus līdzdarboties apkārtējās vides sakārtošanā, izmanto Eiropas projektu līdzfinansējuma iespējas, stāsta SIA Depo Projekts arhitekte Gita Gāgane. Lēnām mainās iedzīvotāju attieksme pret kopējo vidi, palielinās arī prasības un izpratne par to, kas ir kvalitatīva ārtelpa, kas ir vērtīga ainava. Šai virzienā darbojas atsevišķas aktīvistu grupas, īstenie savas zemes saimnieki un cilvēki, kuriem ir svarīgi, kur un kā viņi dzīvo, norāda G. Gāgane.

«Dārzu apdarēs populāri ir tumšie toņi – melns, grafīts, tumši zils. No modes iziet raibi, koši dārzi, un modē nāk vienkrāsaini, toņos niansēti. Tāpat joprojām aktuāli ir apvienot apstādījumus ar piemājas dārzu – stādīt dažādus augļkokus un garšaugus, iekļaujot tos kopējā vidē. Aktuāli ir arī pļavas elementi ar graudzālēm,» stāsta A. Polīte. Pierīgas dārzu īpašnieki ir mainījuši domāšanu, gan liela, gan maza dārza īpašnieki par goda lietu uzskata vismaz vienas zemeņu vai burkānu dobes ierīkošanu. «Šī tendence nāk kopā ar aizvien populārāko domāšanu par veselīgu uzturu un ekoloģisku pārtiku. Reizēm zemeņu dobe pagalmā ir vienīgais veids kā būt pārliecinātam, ka ogas, ko ēdam, tiešām ir ekoloģiskas. Turklāt darboties dārzā latvietim vienmēr ir paticis,» secina dizainere.

Problēmu netrūkst

«Būvniecības likums nav attaisnojis cerības, ainavu arhitektūras nozarei tas ir kaitējis. Ainavu arhitektūra ir kļuvusi par citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvi. Nav palīdzējis fakts, ka Latvija ir ratificējusi Ainavu konvenciju, valstī ir pieņemti likumi, kas ainavu arhitektam nedod iespēju vadīt un parakstīt ainavu projektu. Nožēlojami ir tas, ka parka, rotaļu laukuma vai jebkuras citas publiskās ārtelpas projektu viņš nedrīkst patstāvīgi izstrādāt,» uzsver G. Gāgane.

Viena no ainavu arhitektūras nozares pamatproblēmām ir tādu noteiktu prasību/normatīvu neesamība, kas ir jāievēro publiskās ārtelpās, ainavas būvniecībā. «Labiekārtojuma un apstādījumu ierīkošanai nav normatīvās bāzes, savukārt ļoti spēcīgās inženiertīklu normatīvās prasības, kas ne vienmēr ir pamatotas, liedz iespēju veidot kvalitatīvu vidi,» skaidro G. Gāgane. Otra nozīmīga problēma ir labu speciālistu trūkums, kas radies pēdējo gadu izglītības sistēmas nesakārtotības un dārznieka profesijas degradēšanas rezultātā. «Latvijā taču gandrīz katrs prot kaut ko iestādīt. Diemžēl tā sāk domāt arī būvnieki un atbildīgas personas, iegūstot ierīkotu objektu uz nodošanas brīdi, bet ne kvalitatīvu un ilgtspējīgu vidi. Joprojām ir pašvaldības, kurās tiek nepareizi kopti lielie koki. Latvijā aktīvi darbojas arboristi (kokkopji), kas izglīto sabiedrību, kā jākopj koki, bet vienalga atrodas speciālisti, kas galotņo kokus, jo izdomā, ka tie var kādam uzgāzties. Jājautā – vai tad tiešām koki parasti mēdz gāzties? Vai nebūtu pareizāk domāt, kur tos kokus stādīt un kur nestādīt, un šim darbam pieaicināt ainavu speciālistu?» vaicā ainavu arhitekte. Kamēr nemainīsies domāšana un attieksme, ka ainavas ierīkošana ir būvniecība, kurai nepieciešamas specifiskas zināšanas, grūti būs sagaidīt kvalitatīvu ārtelpu, viņa uzskata. «Diemžēl uzņēmumam, kurš piedāvā kompleksu pakalpojumu, gandrīz neiespējami ir konkurēt ar rakt pratēju. Bez likuma prasībām par to, ka šos darbus drīkst veikt tikai sertificēti speciālisti, situāciju ir gandrīz neiespējami uzlabot. Šobrīd tikai neliela daļa investoru apzinās atšķirību starp profesionāli un jebkuru citu, kas gatavs par lētāku cenu veikt prasīto, neņemot vērā tautas gudrību par to, ka skopais maksā divreiz,» rezumē G. Gāgane.

Kadru kalve

Ainavu arhitekta izglītību Latvijā var iegūt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un būvzinātņu fakultātē. Pēdējos gados ir izveidojusies cieša sadarbība ar pašvaldībām, uzņēmumiem un biedrībām, kad studenti mācībspēku virsvadībā strādā pie reālām ar teritoriju plānošanu saistītām problēmām. Pēdējos trīs gadus LLU ainavu arhitektūras mācībspēku vidū ir arī ārvalstu profesori. Par ikgadēju pasākumu ir kļuvusi starptautiskā ainavu arhitektūras vasaras skola, kas tiek organizēta sadarbībā ar LLU Mūžizglītības centru. Tajās piedalās gan vietējie, gan ārvalstu studenti. Šī gada tēma ir saistīta ar ūdens ainavām.

e-Avīze

Problēmu gadījumā lūgums rakstīt eavize@db.lv vai zvanīt +371 67063333