Dienas Bizness

  • 19 piektdiena,
    septembris

    Verners, Muntis

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.7865

    USD: 1.2852

Tilts un tunelis pāri Ērezundam netieši ietekmēs Latviju

Sešpadsmit kilometru garais tilts un tunelis, kas savienos Malmi (Malm

Kā zināms, t.s. Ērezunda (zviedriski …resund) tilta pēdējo, savienojošo posmu nolika savā vietā svinīgā ceremonijā 14. augustā, kur piedalījās Zviedrijas princese Viktorija, Dānijas princis Fredriks un kupls skaits abu valstu augstu amatpersonu, uzņēmēju, preses pārstāvju un citu lūgtu viesu. Projekts izmaksās aptuveni 18 miljardus dāņu kronu, jeb pāri par 1,5 miljardiem latu. Starptautiska konsorcija milzu darbi Darbus veicot, izbagarēti, izrakti un citādi pārvietoti 7,5 miljoni kubikmetru zemes, radīta mākslīga sala, samontēts garākais t.s. nogremdētais (nevis urbtais vai raktais) zemūdens tunelis Eiropā. Tiltu ceļot, lietots unikāls, milzu peldošais celtnis Svanen (Gulbis). Darbos piedalījušās celtniecības, rakšanas, bagarēšanas un dažādu iekārtu projektēšanas un montēšanas firmas no ASV, Dānijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Spānijas, Zviedrijas un citām valstīm, padarot Ērezunda tiltu un tuneli par patiesi eiropeisku un starptautisku projektu. Visus darbus pasūtīja un koordinēja Zviedrijas-Dānijas konsorcijs Ōresundskonsortiet. Lai gan kopš 14. augusta pirmo reizi kopš pēdējā leduslaikmeta ir iespējams «ar sausām kājām» pāriet no Dānijas uz Zviedriju, t.s. fiksēto pāreju (fixed link) starp abām valstīm motorizētai un dzelzceļa satiksmei atklās tikai 2000. gada vasarā. Zobgaļi lielajā žurnālistu barā, kas novēroja ceremonijas, gan teica, ka, neskatoties uz apsardzes pasākumiem, visticamāk, drīzumā kādam nepiederošam izdosies vismaz daļēji šķērsot jauno saikni. Pieļauj, ka nelegāli šķērsos tiltu visai drīz «Kails students no Lundas pārskrien puspabeigtam tiltam. Dēkainis pārjāj ar zirgu. Virsrakstus var jau sadzejot šodien,» kāds ārzemju korespondents teica kādas Zviedrijas vakara avīzes žurnālistam. Vaicāts par t.s. Ērezunda saiknes attīstību, Zviedrijas un Vācijas kravas pārvadātāja ASG Road Transport Latvia reģiona menedžeris (area manager) Magnuss Nordbergs (Magnus Nordberg) teica: «Ziniet, par to nemaz neesmu padomājis. Varu tikai teikt, ka radīsies vēl viena alternatīva. Cik tā būs reāla alternatīva, ir atkarīgs no tilta un tuneļa izmantošanas tarifiem, kuri šobrīd neliekas pārāk pievilcīgi.»M. Nordbergs piebilda, ka šobrīd kravu pārvadājumiem uz Dāniju var izmantot tiešās prāmju līnijas no Latvijas uz Dānijas ostām. Latvijas kravas ved caur Poliju vai ar prāmi «Pārvadājumiem uz t.s. Eiropas kontinentu visizdevīgākais ceļš ved caur Poliju. Ceļā caur Poliju ir bijušas problēmas, bet tās mazinās un jātic, ka pēc gada šis ceļš būs vēl labāks,» sacīja M. Nordbergs. Informatīvā materiālā par gaidāmiem tarifiem rakstīts, ka vieglai mašīnai pārbrauciens vienā virzienā maksās 230 dāņu kronas, bet kravas mašīnai, atkarībā no tās garuma, starp 600 un 850 dāņu kronām. Autobusiem paredzēts maksāt 1 000 kronas. Bieži braucēji var nopirkt mēneša biļeti par 3 400 dāņu kronām, kas samazina viena pārbrauciena cenu uz 85 kronām. Jāpiebilst, ka biežo braucēju norēķini notiks, izmantojot elektronisku ierīci, ko iemontēs mašīnā pēc līguma noslēgšanas ar tilta un tuneļa pārvaldnieku. Šie braucēji Ērezundu varēs šķērsot, neapstājoties pie maksas iekasēšanas vārtiem, un automātiski saņems atlaides par lielāku pārbraucienu skaitu. Tarifu struktūra, šķiet, ir radīta, lai mudinātu ceļotājus izmantot dzelzceļu, kur darbosies pasaules pirmā starptautiskā «piepilsētas» līnija ar ļoti biežu satiksmi starp Malmi un citām Dienvidzviedrijas pilsētām un Kopenhāgenu. Abu valstu dzelzceļi kopā maksās 300 miljonus dāņu kronu gadā par tiesībām izmantot tiltu un tuneli. Ciniķi kuluāros spriedelēja, ka ar jauno saikni atgriežas nevis akmens laikmets, kad pirmcilvēki brīvi klaiņoja pa zemes ceļu starp tagadējo Dāniju un Skandināviju, bet gan vecie laiki pirms 19. gadu simteņa, kad dāņi (tiesa, šobrīd to drīkstēs arī zviedri) kāsa bargu naudu no katra kuģa, kas brauca cauri Ērezundam vienā vai otrā virzienā. Par tarifiem skeptisks arī zviedru ministrs Pie skeptiķiem par t.s. fiksētās saiknes tarifiem arī pieskaitāms Zviedrijas ārējās tirdzniecības ministrs Leifs Pagrotskis (Leif Pagrotsky). «Par spontānu nodomu apmeklēt kaimiņpilsētu nevajadzētu deviņas ādas noplēst (an arm and a leg),» viņš teica, bet uzsvēra, ka lai gan abas valstis, Zviedrija un Dānija, veidojušas t.s. Ērezunda konsorciju, kas cēlis tiltu un racis tuneli un pēc atklāšanas tos pārvaldīs, valdības nedomā iejaukties tarifu veidošanas procesā. Vaicāts par to, ko fiksētā saikne pāri jūras šaurumam varētu nozīmēt Latvijai un Baltijas valstīm, L. Pagrotskis sacīja: «Jo dinamiskāks šis reģions kļūs, jo vairāk tas stimulēs tirdzniecību ar pārējām valstīm ap Baltijas jūru.» Zviedru ministra teiktais atspoguļoja tēmu, kas atkārtojas preses konferenču un semināru virknē, proti, ka ar fiksētās saiknes iedarbināšanu radīsies jauns, dinamisks transnacionāls reģions, Ērezunda, kurā ietilps Malme, universitātes pilsēta Lunda un citas vietas Zviedrijas dienvidu reģionā Skonē (Skane), kā arī Kopenhāgena un Zēlandes (Zeeland) apgabals Dānijā. Bagāts reģions kļūs vēl bagātāks «Reģions jau šobrīd ir viens no bagātākajiem pasaulē, un iespēja jebkurā laikā desmit minūtēs pārvietoties no jūras šauruma vienas puses uz otru vairos attīstības iespējas, it sevišķi sadarbojoties pāri jūrai,» teica L. Pagrotskis. Dānijas tirdzniecības un rūpniecības ministre Pija Gjelrupa (Pia Gjellrup) norādīja, ka abos krastos aptaujātie uzņēmēji liek lielas cerības uz jauno saikni. «47 % kompāniju iecerējušas pieņemt darbā cilvēkus, kas dzīvo Ērezunda otrā pusē. 75 % aptaujāto zviedru labprāt strādātu otrā ūdens malā. Dāņu pusē veidojas jauns informācijas tehnoloģiju centrs tieši tuneļa galā,» viņa teica. Birjers Ulofsons (Birger Olofsson), kas vada t.s. Ērezunda komiteju (Ōresundskommitten), ko veidoja pašvaldības un reģionālas varas iestādes abās šauruma pusēs, lai popularizētu saikni un reģionālo integrāciju, teica, ka investoriem tikšot piedāvātas «divas valstis par vienas cenu». Viņš norādīja, ka reģionā ir milzum daudz uzņēmumu un akadēmisku pētniecības institūtu, kas darbojas tādos laukos kā biomedicīna, biotehnoloģija, vides aizsardzība un informācijas tehnoloģija. Praktiskas problēmas vēl jārisina Tomēr augstie semināru un prezentāciju darbinieki bija vienis prātis, ka dažādu būtisku starpvalstu problēmu risināšana ir tikai sākumstādijā. Pie neatrisinātām problēmām jāpieskaita nodokļu likumdošana, uzņēmējdarbības regulēšana, būvniecības noteikumi u. tml. «Steidzami jārada t.s. pilns serviss vienā punktā (one stop service) attiecībā uz visiem būtiskiem ar uznēmējdarbu saistītiem jautājumiem šai jaunajā reģionā,» teica L. Pagrotskis un piebilda: «Patlaban abās pusēs ir parāk daudz skraidīšanas no viena ierēdņa pie otra.» «Prioritāram darbam ir jābūt nacionālās likumdošanas atšķirību likvidēšanai, » piebalsoja Dānijas ministre P. Gjelrupa. Taču Lundas universitātes rektore Būela Flūdgrēna (Boel Flodgren), kura skicēja vērienīgus nodomus integrēt reģiona 11 universitātes kopējā Ērezunda universitātē, apmulsa, kad Db viņai vaicāja: kas apmaksās, teiksim, dāņu viesprofesora tilta un tuneļa šķērsošanas izdevumus, un kā uz to raudzīsies nodokļu iestādes? «Noteikumi ir neskaidri,» viņa teica. B. Ulofsons piebilda, ka «jo tuvāk nāk saiknes atklāšanas brīdis, jo steidzamāk šādas lietas jāsakārto.» Vaicāta par Ērezundas universitātes sadarbības iespējām ar Baltijas valstīm, B. Flūdgrēna teica, ka tādu patlaban neesot (pati būtībā virtuālā universitāte ir tapšanas stadijā), savukārt Lundas universitātei ir kopēji projekti ar Lietuvas augstskolām. Kā interesantu parādību B. Flūdgrēna minēja zviedru studentu augošo interesi mācīties dāņu valodu, lai ar brāļu tautu nebūtu jāsarunājas angliski vai t.s. skandināviski, resp. runāt lēnām un skaidri katram savā valodā, cerībā, ka sapratīs. Zviedri sāk mācīties dāniski Lai gan abas valodas ir ļoti radnieciskas, ne vienmēr var paļauties uz jēdzienu sakritību. Tā, piem., Lundas universitātes preses semināra kuluāros stāstīja anekdoti par dāņu taksistu, kas pie kapsētas vārtiem savācis kādu zviedru dāmu - turklāt bēru dalībnieci - un vaicājis: «Nu, vai mūsu kapos nebija jautri? (roligt, kas dāniski nozīmē klusi un rāmi, bet zviedriski - jautri). Seminārā arī uzstājās etnologs Anderss Salomonsons (Anders Salomonsson), kas stāstīja par pētījumiem, kas veikti abās valstīs, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret t.s. fiksētās saiknes celtniecību. «Mans iespaids ir, ka šo lietu vairāk apspriež zviedri. Kopenhāgenas iedzīvotāji saka: «Varēsim 15 minūtēs nokļūt Malmē. Un ko?» » stāstīja A. Salomonsons. Malmes iedzīvotāji, savukārt, norūpējušies, ka viņu Dienvidzviedrijas lielpilsēta varētu kļūt par Kopenhāgenas priekšpilsētu. «Vairums aptaujāto gan uzskata, ka saikne nesīs saimniecisku uzplaukumu,» viņš piebilda. Lielus tiltus mīl zaļais krupis A. Salomonsons arī stāstīja, ka ievērojami mazinājušās iedzīvotāju rūpes par tilta un tuneļa iespējamo kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. «Ir veikts pietiekams izskaidrošanas darbs, lai pārliecinātu pat zaļos skeptiķus, ka projekts neaizdambēs ūdens plūsmu šaurumā, nenobendēs zivis u.tml.,» viņš teica. Kādā citā prezentācijā, kur stāstīja par pagājušā gadā atklāto tiltu pāri Dānijas jūras šaurumam Stora Baelt, minēts fakts, ka uz mākslīgās salas, kur atrodas tilta balsti, saradušies ap 2000 Dānijā reto zaļo krupju. Fakti un skaitļi par Ērezunda tiltu/tuneli Tilta uzbrauktuve: Lenarkenā pie Malmes, Zviedrijā Tuneļa gals: Kastrupē pie Kopenhāgenas, Dānijā Tilta garums: 7,8 km Tilta maksimālais augstums virs ūdens: 55 m Tilta pilonu augstums virs ūdens: 204 m Mākslīgās salas garums: 4 km Tuneļa garums: 4 km Pārbrauciena maksa vieglai automašīnai (vienā virzienā) 230 dāņu kronas ( 19,22 Ls) Pāreju atklās satiksmei 2000. g. jūlijā.
e-Avīze

Problēmu gadījumā lūgums rakstīt eavize@db.lv vai zvanīt +371 67000624