Peļņas griesti sasniegti

Mārtiņš Apinis, 2012. gada 11. janvāris 00:00

Uz būtisku peļņas pieaugumu uzņēmumiem šogad cerību ir maz

Pēdējos vairāk nekā divus gadus biržas kompānijām varētu nodēvēt par īstenu pļaujas laiku. Kompānijas spēja ne tikai strauji audzēt peļņu, bet ar apskaužamu regularitāti apsteigt arī analītiķu iepriekš izteiktās prognozes. Iemesls tam nebija tālu jāmeklē. 2008.­-2009. gada krīze, kuras ietvaros pat pasaules eksporta lielvalstu ārējās tirdzniecības apgrozījums atsevišķos mēnešos pret atbilstošu periodu iepriekšējā gadā uzrādīja kritumu pat uz pusi. Šī situācija izveidojās, pateicoties tam, ka treknos gadus ļoti steidzīgi nomainīja globāla finanšu krīze, kuras sekas mēs izjūtam vēl šobrīd. Tādējādi pie ļoti zema bāzes līmeņa kompāniju peļņa varēja strauji augt, un potenciālās peļņas prognozes varēja būt ambiciozas.

Pagājušā gada rudenī talkā nāca ASV ekonomikas kvantitatīvās mīkstināšanas otrā kārta, tādējādi pie papildu finanšu plūsmām un strauji augošo resursu cenām biržas uzņēmumu pievienotās vērtība kompāniju peļņas riteni iegrieza ar aizvien lielāku spēku. Tas gan neattiecas uz visiem biržas segmentiem, piemēram, aviokompānijas uz strauji augošo degvielas cenu fona nokļuva zaudētājos, tomēr neraugoties uz vispārēju resursu sadārdzināšanos, kompāniju peļņas ilgstoši saglabājās labs. Tas, vai kompānijas biržas investorus spēs iepriecināt ar pagājušā gada pēdējā ceturkšņa finanšu rādītājiem, lielā mērā var izšķirt to, vai pēdējās nedēļās samērā strauji augušās akciju cenas spēs saglabāt pašreizējos vai sasniegt vēl augstākus līmeņus. Pretējā gadījumā mēs varam nākt pie secinājuma, ka cikls ir noslēdzies un jau itin drīz akciju cenas trauksies pretī jauniem pēdējā laika minimumiem.

Pirmā bezdelīga krīt

Tradicionāli biržas iepriekšējā ceturkšņa finanšu rādītāju publicēšanu ASV ievada pasaules lielākā alumīnija ražotāja Alcoa atskaite. Neraugoties uz to, ka kompānijas akcijas cena vēl vakar pirmsbiržas tirdzniecības sesijā spēja demonstrēt pieaugumu, Alcoa veikumu iepriekšējo trīs mēnešu periodā nevarētu nosaukt par sevišķi pozitīvu. Kompānija paziņojusi par pirmajiem zaudējumiem deviņu ceturkšņu laikā, kuri sasnieguši 191 miljonu dolāru uz vienu kompānijas akciju. Kā liecina Thomson Reuters apkopotie dati, vidējā analītiķu prognoze pagājušajam ceturksnim paredzēja kompānijas zaudējumus divu centu apmērā par akciju. Jāsaka gan, ka lielu zaudējumu daļu - 159 miljonus dolāru veido vienreizējas izmaksas. Bez tām zaudējumu apmērs sasniegtu trīs centus uz akciju. Kas attiecas uz kompānijas ieņēmumiem, tad tie salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kritušies par 7% līdz sešiem miljardiem dolāru, kamēr gada laikā kompānijas ieņēmumi auguši par 19% līdz 25 miljardiem dolāru.

Griesti sasniegti

Ņemot vērā to, ka ekonomiskā izaugsme pasaulē ir vāja, bet eirozonā šogad tiek prognozēta pat recesija, tālākas peļņas pieauguma iespējas vairumā tautsaimniecības sektoru varētu būt izsmeltas.

SEB Wealth Management valdes loceklis Jānis Rozenfelds izvirza hipotēzi, ka, iespējams, peļņas maksimumu šajā ekonomikas ciklā esam piedzīvojuši jau pagājušā gada trešajā ceturksnī. «Ja paskatāmies uz tādu rādītāju kā uzņēmumu peļņas attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tad ASV šis rādītājs 2009.gadā sasniedza savu zemāko punktu pie 7% atzīmes, bet 2011. gadā tas ir pieaudzis līdz 13% jeb augstākajam līmenim pēdējo 60 gadu laikā. Tā ir ļoti augsta latiņa, ko pārlēkt. Labi zinām, ka koki neaug līdz debesīm. Tāpat arī uzņēmumu peļņa svārstās līdz ar ekonomikas cikliem. Daudzas pazīmes norāda uz to, ka attīstīto valstu ekonomika bremzējas. Līdz ar mērenākām prognozēm par ekonomikas izaugsmi tuvāko ceturkšņu laikā piezemētākas kļūst arī analītiķu prognozes par gaidāmo uzņēmumu peļņu,» situāciju komentē J. Rozenfelds. Viņaprāt pagājušā gada ceturtā ceturkšņa rezultāti vēl varētu uzrādīt nelielu pieaugumu, taču investoriem īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmumu prognozēm 2012. gadam. Pēc eksperta domām, pateicoties visai augstajai naftas cenai, atsevišķi šī sektora uzņēmumi varētu uzrādīt vērā ņemamu peļņas pieaugumu. Arī atsevišķi finanšu sektora uzņēmumi varētu izcelties, pateicoties iepriekš veikto uzkrājumu pārskatīšanai, taču negribētos īpaši izcelt nevienu no nozarēm, jo peļņas pieauguma temps kopumā varētu mazināties, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, uzskata J. Rozenfelds.

Neraugoties uz to, ka eirozonā ir krīze un ASV ekonomiskais pieaugums varētu būtu visai neliels, šīs kompānijas varēs pelnīt uz ekonomisko pieaugumu pārejas ekonomikas valstīs. Tāpēc arī lielie rūpniecības giganti, kas nodarbojas ar ikdienas patēriņa preču ražošanu, piemēram, Procter & Gamble vai Coca Cola no krīzes varētu iziet sausām kājām. To pašu var attiecināt arī uz tehnoloģiju gigantiem kā Google un Apple. Tomēr arī peļņas pieaugums šis kompānmijas var neglābt no akciju cenu krituma.

Peļņa bankās?

Pēc J. Rozenfelda teiktā, finanšu tirgus dalībnieki sagaida, ka nākamo trīs līdz sešu un arī 12 mēnešu laikā lielāko peļņas pieaugumu Ziemeļamerikā varētu uzrādīt finanšu sektora uzņēmumi. «Jāsaka, ka šī prognoze varētu piepildīties tikai tad, ja globālās ekonomikas izaugsmes temps īpaši nepalēnināsies, tāpēc pastāv būtisks risks, ka šīs prognozes kādam liks vilties. Ja finanšu sektoram 2012. gads būs veiksmīgs peļņas ziņā, tad arī akciju cenas sekos augšup, un finanšu sektora akcijas varētu pieredzēt vērā ņemamu cenu kāpumu. Savukārt, ja globālā ekonomika tomēr uzrādīs vājuma pazīmes, tad būs drīzāk jārunā par to, kuru nozaru uzņēmumi neieslīgs zaudējumos,» saka SEB Wealth eksperts. Viņaprāt, pesimistiskā scenārija gadījumā, labāko investīciju atdevi varētu sagaidīt no tradicionāli stabilākajiem sektoriem - komunālo pakalpojumu, elektroapgādes, ūdensapgādes uzņēmumiem, uzņēmumiem, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, veselības aprūpes un sakaru nozarēs iesaistītām kompānijām. Eksperts izvirza hipotēzi, ka šogad vēl lielāka nozīme nekā iepriekšējo divu trīs gadu laikā būs izmaiņām attīstīto valstu politiskajā vidē - gan prezidentu vēlēšanām Francijā un ASV, gan eirozonas politiķu turpmākajiem soļiem parādu krīzes risināšanai. Visi šie procesi, kuru iznākums nav viegli prognozējams, liks investoriem pārskatīt savus viedokļus ne vienu reizi vien šī gada laikā, uzskata J. Rozenfelds.