Dienas Bizness

  • 25 sestdiena,
    oktobris

    Beāte, Beatrise

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.7887

    USD: 1.2659

Kokskaidu granulu ražotāji briest

Kokskaidu granulas ar katru gadu Latvijā saražo arvien vairāk, turklāt jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā to apjomus turpinās audzēt arī šogad

To liecina DB veiktais pētījums par lielākajiem kokskaidu granulu ražotājiem Latvijā. Lai arī kopumā Lavijā ar granulu ražošanu nodarbojas vairāk uzņēmumu, nekā tabulā ir redzamie deviņi ražotāji, kas 2011. gadā saražojuši vairāk par 5000 t kokskaidu granulu, līderi - SIA Latgran un SIA Graanul Invest - nemainās. Uz trešo pozīciju pakāpies RSEZ SIA NewFuels.

Palīdz jauna ražotne

Lielākais kokskaidu granulu ražotājs - SIA Latgran - pērn palielinājis ražošanas apjomus par 53 tūkst. t un tikai nedaudz atpalicis no 300 tūkst. t sliekšņa. «Tas panākts, pateicoties pērn iedarbinātajai 14 milj. eiro vērtajai trešajai ražotnei netālu no Krāslavas,» skaidro SIA Latgran valdes loceklis Mārtiņš Zvejnieks. Viņš norāda, ka jaunā ražotne Latgalē šogad ļauj prognozēt lielākus ražošanas apjomus, nekā iespēts pērn. «2012. gadā plānojam saražot aptuveni 400 tūkst. t kokskaidu granulu,» prognozē M. Zvejnieks. Viņš norāda, ka pašlaik uzņēmumam nav plānu par vēl kādas kokskaidu granulu ražotnes būvniecību un svarīgākais ir apgūt pērnruden atklāto Krāslavas ražotni, kas ir jaunākā pēc Jaunjelgavas un Krustpils ražotnēm. M. Zvejnieks nenoliedz, ka granulu ražošanā svarīgs jautājums ir granulu ražošanai nepieciešamo izejvielu pieejamība.

NewFuels uzrāviens

Pērn februārī oficiālu atvēršanu piedzīvoja arī 15 milj. eiro vērtā ražotne Latgalē — RSEZ SIA NewFuels. «2011. gads būtībā bija pirmais, kad uzņēmums nopietni strādāja, un tādēļ arī saražotais kokskaidu granulu apjoms - 95 tūkst. t - nebūt nav iespēju griesti,» skaidro RSEZ SIA NewFuels finanšu direktors Matīss Paegle. Viņš arī norāda, ka 2010. gada ražošanas apjoms vairāk radies izmēģināšanas un iekārtu regulēšanas laikā. «Šogad ražošanas apjomi tiek lēsti 130 tūkst. t, turklāt ir uzsākts 3,5 milj. Ls projekts par jaunās paaudzes tā dēvēto torificēto kokskaidu granulu ražošanu, kurām ir ne tikai aptuveni par 25% lielāka siltumspēja, bet tās arī neuzsūc mitrumu, tādējādi to pārvadāšanai un glabāšanai nav nepieciešamas slēgtas telpas. Tam paredzēts arī ES struktūrfondu atbalsts (1 milj. Ls) iekārtu iegādei,» skaidro M. Paegle. Viņš gan atzīst, ka būtiskākais jautājums par tālākajām investīcijām ir saistīts ar izejvielu pieejamību, arī ar ilgtermiņa sadarbības līgumu par mazvērtīgās koksnes piegādēm no valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži. «Pretendējām uz mazvērtīgās koksnes piegāžu trīs gadu līgumu LVM koksnes pārdošanas programmā Stabilitāte, taču SIA NewFuels netika kvalificēta šai programmai, jo tā neatbilstot izvirzītajai prasībai, ka pašu kapitālam jābūt 20%, kaut arī kompānijai nav kredītu no bankām, bet ir īpašnieku subordinētais ilgtermiņa aizdevums 8 milj. Ls apmērā un pamatkapitāls ir 1 milj. Ls,» situāciju skaidro M. Paegle. Viņš arī atgādina, ka par šo situāciju uzņēmums ir informējis gan premjeru, gan valsts prezidentu.

DB 07.11.2011. rakstīja, ka apaļkoku pircējam jāīsteno ilgtspējīga uzņēmējdarbība, kas tiks vērtēta pēc finanšu stabilitāti rādošajiem kritērijiem - uzņēmuma pašu kapitālam jābūt lielākam par 50 tūkst. Ls - un īpaša finanšu neatkarības koeficienta (pašu kapitāls/kopējais kapitāls * 100%), kuram būs jābūt lielākam par 20%. Savukārt dalībnieka vērtēšanai nākamgad jau šim koeficientam būs jābūt lielākam par 30%.

Izejvielu limiti

Viens no granulu ražošanas veterāniem Latvijā SIA SBE Latvia pērn saražojusi 71 tūkst. t, kas ir nedaudz vairāk kā 2010. gadā. «Pieaugumu panācām, ar nelieliem tehnoloģiskiem uzlabojumiem kāpinot ražošanas jaudu - faktiski mēs visu laiku ražojam ar maksimālu noslodzi,» skaidro SIA SBE Latvia direktors Mārtiņš Turkopulis. Viņš gan atzīst, ka pērnais gads bijis «stresains» izejmateriālu ieguvē, un bija arī cenu kāpums izejmateriālu tirgū.

«Nedaudz attīstījām vietējo tirgu, uzlabojām klientu servisu. Noiets Baltijas tirgū mums ir ap 10%, pārējais tradicionāli ir eksports, un arī daļa vietējā tirgus klientu ir starpnieki tālākam eksportam,» skaidro M. Turkopulis. Pirmais pusgads šogad, rādās, būs ļoti labs, jo uzņēmums izveidojis pietiekami lielus izejmateriālu uzkrājumus. Par otro pusgadu gan esot liela neziņa, jo nav zināmi ciršanas apjomi valstī, tiek prognozēts, ka tie samazināsies.

«Bet šajā nozarē viss ir saistīts - ciršanas apjomi, papīrmalkas un malkas cenas, zāģēšanas apjomi, granulu ražošana. Tirgu tas gan ietekmēs ar nobīdi, un par rezultātiem varēsim spriest gada beigās,» norāda M. Turkopulis. Granulu ražošana ir lokāls bizness, izejmateriālu ievešanai, pēc viņa aplēsēm, ir pārāk augstas loģistikas izmaksas. «Granulu ražošanai Latvijā ir sasniegta kritiskā robeža, jaunu ražotņu veidošanai šobrīd nav ekonomiska pamatojuma,» tā M. Turkopulis, vienlaikus uzsverot, ka granulas joprojām ir lētāks kurināmais par gāzi.

Tirgus pārbīdes

SIA Kurzemes granulas valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs atzīst, ka pagājušais gads iznācis labāks, nekā iepriekš plānots. Saražots 69 tūkst. t. Industriālo granulu cenas pērn bijušas līdzīgas Roterdamas biržas cenām, kas saistīts ar aizsalušo Baltijas jūru un apgrūtinātajiem kuģošanas apstākļiem. «Izskatās, ka līdzīga situācija ir arī šogad, lai gan tik smagu apstākļu Baltijas jūrā nav,» atzīst V. Grīnbergs. Savukārt ar Premium granulām esot pilnas lielo valstu noliktavas, pārprodukcijas iztirgošanai būs vajadzīgs vēl pusotrs mēnesis, lēš uzņēmējs. Pērn tirgus pieprasījumu veidoja Japānas notikumi, kuru rezultātā gan Japāna, gan Vācija atomenerģiju sāka aizstāt ar cita veida energoresursiem, tostarp bioloģisko kurināmo. «Liela daļa Kanādas Britu Kolumbijas granulu aizceļoja uz Japānu un Dienvidkoreju, nenonākot Eiropā,» zina sacīt V. Grīnbergs. Viņš gan norāda, ka cenas ir stabilas, tām kāpt neļauj Eiropas subsīdijas, ko novirza ne tikai dalībvalstīm, bet arī valstīm, kuras neinvestē vides aizsardzībā, tādā veidā faktiski tiekot kropļots tirgus. Vienlaikus ar pieprasījuma kāpumu saasinās arī izejvielu jautājums - to cenas aug, bet pieejamība samazinās. Prognozējot turpmākās nozares tendences, V. Grīnbergs saka, ka uztraukumu raisa fakts, ka daudzas pašvaldības pretendē uz ES fondu atbalstu pārejai uz biomasas katlumājām. Pēc viņa aprēķiniem, resursu šo katlumāju darbināšanai pietiek tikai teorētiski. «Izvilkt no meža tik daudz var, tikai - par kādu cenu?» satraucas uzņēmējs. Viņš prognozē tālāku izejmateriālu cenas pieaugumu un pieejamības samazināšanos.

Ienāks papildu jaudas

DB jau rakstīja, ka otrs lielākais kokskaidu granulu ražotājs SIA Graanul Invest īsteno aptuveni 2 milj. Ls vērtu granulu ražotnes paplašināšanas projektu, kas uzņēmuma ražošanas jaudas palielinās aptuveni par trešdaļu. Pirms paplašināšanās gada ražošanas jauda ir aptuveni 110 000 t kokskaidu granulu, bet pēc paplašināšanās šis apjoms tiks palielināts līdz 140 000 - 150 000 t.

Šogad kokskaidu granulu ražotāju saime papildināsies ar vēl vienu lieljaudas ražotni. Proti, SIA Graanul Invest īpašnieks - Igaunijas kompānija a/s Graanul Invest - 2012. gadā nodos ekspluatācijā SIA Graanul Pellets kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 180 000 - 200 000 t gadā Inčukalnā.

Kokskaidu granulu aptuveni 14 milj. eiro vērtā projekta realizācija top ar ES struktūrfondu programmas atbalstu 2,98 milj. Ls apmērā.

e-Avīze

Problēmu gadījumā lūgums rakstīt eavize@db.lv vai zvanīt +371 67000624