Dienas Bizness

  • 30 ceturtdiena,
    marts

    Nanija, Ilgmārs

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8639

    USD: 1.0748

Pastāvēs, kas pārvērtīsies


Ar šādu vadmotīvu šogad sevi piesaka Lielā talka, kuras organizatoriem ir visnotaļ ambiciozs mērķis – līdz Latvijas simtgadei padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē


Jau astoto pavasari Latvijā notiks Lielā talka, šogad talcinieki pulcēsies 25. aprīļa sestdienā. Pasākuma ideja ir balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Lielās talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati talkas ideja esot aizgūta no igauņiem. Lielās talkas dalībnieki ir aicināti ne tikai vākt atkritumus, bet arī stādīt kokus, puķes, izgatavot putnu būrīšus, atjaunot soliņus u.c.


Atkritumi plok


Šogad Lielajai talkai ir iegādāti 450 tūkstoši atkritumu maisu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējos gadus, jo savākto atkritumu apjoms ar katru gadu samazinās, stāsta Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme. Talkas kopīgās izmaksas ir aptuveni 220 tūkstoši eiro, 61 tūkstotis eiro nāk no valsts budžeta, bet pārējo finansējumu veido atbalstītāju ziedojumi. Viņa stāsta, ka talcinieku skaits lielā mērā ir atkarīgs no laika apstākļiem. 


«Ar karu gadu Lielajā talkā savākto atkritumu apjoms samazinās, jo apkārtējā vide kļūst tīrāka, it īpaši reģionos,» atzīst V. Jaunzeme. Rīga un tās apkārtne, tostarp, piemēram, Ziepniekkalns un Bolderāja, ir netīrākie Latvijas reģioni.


Talkos reģionos


A/s Latvijas maiznieks katru gadu piedalās Lielajā talkā, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Artūrs Ilziņš. Šā uzņēmuma darbinieki talko gan Daugavpilī, kur atrodas tā ražotne, gan arī citās Latvijas pilsētās. «Pagājušajā gadā ar kūkām un maizi atbalstījām studentu talku Botāniskajā dārzā, kas izvērtās par visnotaļ jautru un ražīgu pasākumu,» atzīst A. Ilziņš. 


Kopumā Lielās talkas ideju viņš vērtē pozitīvi, taču labāk būtu, ja cilvēki uzvestos tā, ka šādas talkas nebūtu nepieciešamas. Kopumā Latvija kļūst ar katru gadu tīrāka, arī Daugavpilī situācija uzlabojas. «Cilvēku domāšana mainās lēni, bet pārmaiņas notiek pozitīvā virzienā,» saka A. Ilziņš, norādot, ka mazāk tiek piegružoti meži un grāvmalas. A/s Latvijas maiznieks arī šogad Daugavpils talciniekus plāno cienāt ar cepumiem, kūkām un maizi. 


Nordea bankas darbinieki piedalās talkā, gan kopīgi sakopjot un labiekārtojot centrālās biroja ēkas Nordea māja kaimiņos esošā Rīgas Dzemdību nama teritoriju, gan atbalstot šo iniciatīvu ar vides sakopšanas darbiem reģionos. Bankas klientu apkalpošanas centra Valmiera darbinieki otro gadu piedalīsies Vidzemes Olimpiskā centra rīkotajā talkā Sajūtu parkā, Liepājas un Ventspils reģionālo klientu apkalpošanas centru darbinieki apkopos spēkus, sakopjot Staldzenes stāvkrasta apkaimi Ventspilī. 


Tāpat arī klientu apkalpošanas centru darbinieki Latgales reģionā un Jelgavā piedalīsies vides sakopšanā, šobrīd vēl precizējot talkošanas vietas. Lielajā talkā bankas darbinieki ir piedalījušies jau vairākus gadus. Tas ir labs veids, kā paust savu nostāju vides jautājumos, arī iespēja lietderīgi pavadīt laiku kolēģu, ģimenes un draugu pulkā, uzskata Nordea bankas Sabiedrisko attiecību vadītāja Signe Lornete.


Jāievēro piesardzība


Atkritumu apsaimniekotāja Eco Baltia grupa korporatīvās komunikācijas direktore Dace Jansone aicina talciniekus ievērot piesardzību un neaizmirst par pašu veselību un drošību, ņemot vērā, ka dabā tiek izmesti arī dažādi bīstamie atkritumi. Šādos gadījumos labāk sazināties ar talkas koordinatoriem un informēt par potenciālo piesārņojumu, nevis, piemēram, pašiem mēģināt sasmelt nezināmas izcelsmes šķīdumus. Tāpat talciniekiem nekādā gadījumā nevajadzētu dedzināt sadzīves un bīstamos atkritumus, jo tādā veidā izdalās dažādas kaitīgas vielas, kas var nodarīt tikai vēl lielāku kaitējumu gan pašiem, gan dabai. 


e-Avīze

Problēmu gadījumā lūgums rakstīt eavize@db.lv vai zvanīt +371 67063333