Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) šī gada piecos mēnešos veikto preventīvo un represīvo pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā darba ņēmēju skaits valstī pieaudzis par 3087 darba ņēmējiem, kā rezultātā valsts budžetā papildus iekasēti gandrīz divi miljoni latu, tai skaitā 1.2 miljoni latu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un 0.7 miljoni latu iedzīvotāju ienākuma nodoklis, Db.lv informē VID.

„Cīņa ar algu izmaksām aploksnēs ir viena no dienesta darba prioritātēm. Veikto gan preventīvo, gan represīvo pasākumu rezultātā mums izdodas gan papildināt valsts ieņēmumus, gan arī pakāpeniski veicināt godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā. Tomēr ne mazāk svarīga ir arī sabiedrības izglītošana, un tieši šī iemesla dēļ dienests šogad īstenoja sociāli izglītojošu kampaņu, raisot plašas diskusijas sabiedrībā par aplokšņu algu tēmu un aicinot iedzīvotājus apzināties sekas, kas rodas, saņemot algu aploksnē. Iedzīvotāju pietiekami lielā atsaucība, sniedzot informāciju dienestam par aplokšņu algu izmaksas gadījumiem uz uzticības tālruni liecina par iedzīvotāju vēlmi cīnīties par savām sociālām garantijām. Protams, kampaņas laikā izskanēja arī komentāri par it kā nodokļu maksāšanas bezjēdzību, tomēr vēlos atzīmēt – VID uzdevums ir kontrolēt, lai ikviens nodokļu maksātājs ievērotu nodokļu normatīvos aktus un līdz ar to VID tāpat kā līdz šim arī turpmāk aktīvi veiks gan preventīvos, gan represīvos pasākumus, lai veicinātu aplokšņu algu izskaušanu un godprātīgu nodokļu maksāšanu,” norāda VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

Latvijas Bankas parādnieku reģistra jaunākie dati liecina, ka parādnieku skaits šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laiku 2006. gadā, palielinājies par 35,8%, sasniedzot 63 510 personas. Pērn trešajā ceturksnī kopumā bija 46 772 parādnieki.

Salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni parādnieku skaits palielinājies par 17,2%.

Vislielākais parādnieku pieaugums ir fiziskām personām rezidentiem. Šīs kategorijas parādnieku skaits gada laikā palielinājies par gandrīz 16 000 cilvēkiem, sasniedzot 59 162. Kategorijā fiziskās personas nerezidenti parādnieku skaits gada laikā palielinājies par 57 cilvēkiem.

Kategorijas juridiskās personas rezidenti parādnieku skaits palielinājies par 696 cilvēkiem, sasniedzot 3 778 parādniekus. Savukārt juridiskas personas nerezidenti parādnieku skaits palielinājies par 9 personām.

Kopumā personu parādu saistību skaits bijis 88 183, kas ir par 26 958 vairāk nekā pirms gada.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Pašreizējā nodokļu sistēma ir radīta 90. gadu sākumā un šobrīd vairs pilnvērtīgi nespēj risināt daudzas problēmas, tāpēc nepieciešama tās fundamentāla pārskatīšana.

Tā uzskata ne tikai uzņēmēji, bet arī nodokļu speciālisti.

90.gadu sākuma likumi

Bailes no korupcijas

Gan viņš, gan nodokļu speciālisti uzskata, ka Latvijā vairs nav iespējami vienkārši un plāni nodokļu normatīvi, tiem jākļūst biezākiem un jānovērš daudzi melnie caurumi un jāspēj samazināt nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju atšķirīgā interpretācija un ar to saistītie strīdi. Vēl vairāk -šobrīd, pastāvot aizdomām par iespējamu korupciju, neviens nodokļu administrācijā faktiski nespēj pieņemt nodokļu maksātājam labvēlīgu lēmumu. «Aizmetņi aizdomu ēnai par korupciju ir meklējami jau 2002. gadā, kas pēdējos gados tika skrupulozi iedzīvināti, jo diemžēl Latvijā nespējam iet pa ceļa vidu, bet gan no viena grāvja iekrītam otrā,» secina K. Ketners.

Nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaits gada laikā sarucis par 9179 jeb 4,2%, bet pēdējo divu gadu laikā jau par vairāk nekā 14 000.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā atrodamā statistika par nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaitu rāda, ka 2019. gada. 1. janvārī tādi bija 208 593, savukārt 2018. gada 1. janvārī ievērojami vairāk - 217 772 un vēl vairāk – 222 643 – 2017. gada 1. janvārī. Lai arī teju vai visos VID klientu apkalpošanas centros ir kāds nodokļu maksātājs «pagaisis», tomēr visvairāk nodokļu maksātāju skaits samazinājies tieši Rīgas zonā. Proti, Rīgas klientu apkalpošanas centrā šā gada 1. janvārī bija 122 532 nodokļu maksātāji, bet pirms gada - 131 480 jeb par 8948 vairāk un 2017. gada 1. janvārī - 135 115. Šis aspekts, pēc dažu aptaujāto domām, arī izskaidrojot nodokļu maksātāju skaita sarukumu, jo tie bijuši tā dēvētās čaulas kompānijas, ar kurām bankas pārstājušas sadarboties, un arī tie uzņēmumi, no kuriem šīs čaulas pirkušas kādus pakalpojumus.

2007.gada pirmajā ceturksnī par 4,6 tūkstošiem pieaudzis darba ņēmēju skaits, iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji paši aprēķinājuši papildus vairāk nekā vienu miljonu latu, Db.lv informēja Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests.

Tas noticis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto nodokļu administrācijas preventīvo un represīvo pasākumu rezultātā (neskaitot auditu uzrēķinus), pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus. Iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus ir aprēķinājuši Ls 1,1 milj., tai skaitā:

- par Ls 695,5 tūkst. palielinājušās aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

- par Ls 424,2 tūkst. palielinājies aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

Papildus 114 fiziskās personas legalizējušas savu darbību un reģistrējušās kā nodokļu maksātāji, deklarējot ienākumus no saimnieciskās darbības par kopējo summu Ls 217,1 tūkst..

Preventīvo pasākumu ietvaros nodokļu maksātājam ļauj pašam novērst pārkāpumus savā darbībā, legalizējot darba ņēmējus un viņu algas. Šo pasākumu rezultātā nodokļu maksātājam nedraud nekādas sankcijas, ja vien viņš ir atsaucies VID aicinājumam uz dialogu un ir ņēmis vērā VID ieteikumus. Preventīvo pasākumu ietvaros VID 2007.gada pirmajā ceturksnī:

Šodien notikušajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lielāko nodokļu maksātāju sveikšanas ceremonijā triumfēja degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel&Retail (no šodienas uzņēmuma nosaukums ir SIA Circle K Latvia), kas uzvarēja trīs kategorijās.

Statoil Fuel&Retail uzvarēja nominācijās - 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Latvijā, 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā un 2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs.

Statoil Fuel&Retail nodokļos nomaksājis vairāk nekā 172 miljonus eiro.

Laurus plūca arī SIA Rimi Latvia, kas tika nosaukta par 2015.gada lielāko algas nodokļu maksātāju, SIA Orlen Latvija uzvarēja kategorijā 2015.gada lielākais pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, bet SIA Mikrotīkls tika sveikts kā 2015.gada lielākais eksportētājs pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

Nominācijā 2015.gada debija uzvarēja SIA Ventspils Port Services.

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma sākšanas diena ir 2012.gada 1.oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šodienai, 2.janvārim, ieskaitot, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Jau ziņots, ka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums var nebūt 2012.gada 1.oktobris tiem nodokļu maksātājiem, kuriem līdz 2012.gada 1.oktobrim VID ir paziņojis par nodokļu audita vai datu ticamības pārbaudes veikšanu, bet līdz 2012.gada 1.oktobrim VID nav paziņojis viņiem lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem. Šādos gadījumos par nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienu uzskatāma nākamā diena pēc tam, kad VID paziņojis lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Jau vēstīts, ka no 1.oktobra nodokļu maksātāji, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties īpašai atbalsta programmai.

Reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu par Latvijas tirdzniecības centru drošību, ņemot vērā neseno ugunsgrēku tirdzniecības centrā Krievijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izlases kārtībā veica pārbaudes lielākajos tirdzniecības centros ar atpūtas vietām un citos publiskos objektos visā Latvijā, informē VUGD.

«VUGD ugunsdrošības inspektori ik dienu veic pārbaudes dažādos objektos, bet šoreiz, reaģējot uz cilvēku satraukumu, vēlējāmies pirms Lieldienu svētkiem papildus pārbaudīt, cik droši ir tirdzniecības centri. Pārbaudes rezultāti liecina, ka tieši ugunsgrēka izcelšanās draudi tirdzniecības centros šobrīd nepastāv, bet ir konstatēti atsevišķi ugunsdrošības prasību pārkāpumi,» norāda VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Aleksandrs Drozds.

Šo divu dienu laikā tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes 135 tirdzniecības centros un citās sabiedriskās vietās, kur tuvāko dienu laikā tiks organizēti publiski pasākumi un pulcēsies liels skaits iedzīvotāju. Šajās pārbaudēs ēkās tika pārbaudīta ugunsdrošības prasību ievērošana, pastiprināti pārbaudot evakuācijas ceļu un izeju atbilstību, automātiskajai ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai, kā arī atbildīgā personāla zināšanām par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

VID veikto pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā reģistrēto darba ņēmēju skaits šogad palielinājies vairāk nekā par 4 000 un budžetā papildus iemaksāti vairāk kā divi miljoni latu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šī gada sešos mēnešos veikto preventīvo un represīvo pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā darba ņēmēju skaits valstī pieaudzis par 4 097 darba ņēmējiem, kā rezultātā valsts budžetā papildus nomaksai nodokļu maksātāji paši aprēķinājuši 2.3 miljonus latu, tai skaitā 1.4 miljonus latu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un 0.9 miljonus latu iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Cīnoties ar algu izmaksām aploksnēs VID regulāri īsteno virkni preventīvo pasākumu, lai mudinātu uzņēmumus reģistrēt savus darbiniekus un aicinot fiziskās personas reģistrēt savu saimniecisko darbību. Šī gada pirmajos sešos mēnešos VID 6 052 nodokļu maksātājiem lūdzis paskaidrojumus, jo konstatēti iespējami aplokšņu algas riski, ar 1 387 uzņēmumu vadītājiem veicis pārrunas par aplokšņu algām, 643 fiziskajām personām, kuras veic nereģistrētu saimniecisku darbību, nosūtījis uzaicinājumus reģistrēties kā nodokļu maksātājiem, kā arī organizējis 729 izglītojošus seminārus nodokļu maksātājiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) veikto pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā reģistrēto darba ņēmēju skaits šogad palielinājies gandrīz par 9 tūkstošiem un budžetam papildus aprēķināti 3.9 miljoni latu.

Cīnoties ar algu izmaksām aploksnēs VID regulāri īsteno virkni preventīvo pasākumu, lai mudinātu uzņēmumus reģistrēt savus darbiniekus un aicinot fiziskās personas reģistrēt savu saimniecisko darbību. Šī gada vienpadsmit mēnešos VID 9 888 nodokļu maksātājiem lūdzis paskaidrojumus, jo konstatēti iespējami aplokšņu algas riski, ar 1 722 uzņēmumu vadītājiem veicis pārrunas par aplokšņu algām, 1 384 fiziskajām personām, kuras veic nereģistrētu saimniecisku darbību, nosūtījis uzaicinājumus reģistrēties kā nodokļu maksātājiem, kā arī organizējis 1 160 izglītojošus seminārus nodokļu maksātājiem.

Vēršoties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada deviņos mēnešos ir veicis dažādus preventīvos, kontroles un nodokļu maksātājus izglītojošos pasākumus, informē VID.

Kopumā VID preventīvā darba rezultātā savu saimniecisko darbību legalizējušas 728 fiziskās personas. Darba devēju tematisko pārbaužu laikā veiktā preventīvā darba rezultātā 1257 nodokļu maksātāji paši ir novērsuši konstatētos pārkāpumus. Saistībā ar algu izmaksām aploksnēs 95 nodokļu auditos papildus aprēķināti maksājumi budžetā 5,21 miljona eiro apmērā. Pie kriminālatbildības ir sauktas uzņēmuma, kurš izvairoties no nodokļu nomaksas, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru kopumā par 753,7 tūkstošiem eiro, amatpersonas.

Nodokļu administrācijas preventīvo pasākumu rezultātā, pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus, legalizēti 11,3 tūkstoši darba ņēmēju un iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus paši ir aprēķinājuši 3115,6 tūkstošus eiro, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 2,095 miljonus eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) – 1,02 miljonus eiro.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

Augusta vidū lauksaimniecības nozarē darbojās 43 tūkstoši nodokļu maksātāju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Nozares uzņēmumu vidējais darbības ilgums ir 15,59 gadi.

0,3 % no kopējā nozarē reģistrēto nodokļu maksātāju juridisko personu skaita darbojas mazāk par vienu gadu, bet 67,1% nodokļu maksātāju darbojas 17 un vairāk gadus.

Šogad pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra izslēgti 35 lauksaimniecības nozares nodokļu maksātāji un 80% gadījumu tas bijis sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu, 8,6% - sakarā dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei un 5,7% sakarā ar nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

Nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2009.–2012.gadā ir nedaudz pasliktinājusies – palielinājies neiesniegto UIN deklarāciju īpatsvars, tomēr nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2012.gadā ir labāka nekā vidēji valstī, norāda VID.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no šodienas, 2014.gada 24.jūlija, nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācija VID Nodokļu maksātāju reģistrā un VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā tiks veikta vien triju darba dienu laikā.

Tas nozīmē, ka VID, saņemot personas pieteikumu nodokļu maksātāja reģistrācijai vai nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrācijai, minēto personu vai nodokļu maksātāja struktūrvienību triju darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas reģistrēs VID Nodokļu maksātāju reģistrā.

Arī VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā persona tiks reģistrēta triju darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, ja vien netiks konstatēti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 69.panta pirmajā daļā norādītie apstākļi atteikumam reģistrēt nodokļa maksātāju minētajā reģistrā.

VID pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļa maksātāju Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

Pēc 18 tematisko pārbaužu veikšanas vairākos Rīgas tirgos Valsts ieņēmumu dienests (VID) konfiscējis 464,5 kilogramus dārzeņu un 197 kilogramus augļu, kas nodoti Rīgas Nacionālajam Zooloģiskajam dārzam.

Kopumā pagājušajā ceturtdienā, 10. maijā, VID veica 18 tematiskās pārbaudes vairākos tirgos Rīgā, kuru laikā konstatēja 13 dažādus pārkāpumus saistībā ar tirdzniecības noteikumu un darba tiesisko attiecību neievērošanu. VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas veica tematiskās pārbaudes Rīgas Centrāltirgū, Zemnieku tirgū jeb Nakts tirgū un Maskavas ielas 250a tirgū.

Pārbaudes laikā VID nodokļu inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja, kāda ir preču izcelsme pārdošanā esošajām precēm, preču izcelsmi apliecinošus dokumentus, preču pavaddokumentu žurnālu, vai tirdzniecības vietā uzstādīts un tiek izmantots elektroniskais kases aparāts. Tika pārbaudīts arī tas, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā dienu pirms darba uzsākšanas.

Šī gada martā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji veica iepriekš nepaziņotu pārbaudi Latvijas Dzelzceļā. EK pārstāvjus Latvijā pavadīja Konkurences padomes darbinieki. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pārbaude visās Baltijas valstīs tika veikta saistībā ar konkurences noteikumu ievērošanu dzelzceļa kravas pārvadājumu un saistītajās nozarēs, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu.

Lai arī Latvijā šāda veida pārbaudes EK ir veikusi reti, citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzņēmumos tās notiek regulāri. Piemēram, 2010.gadā EK apstiprināja pārbaudes četrās nozarēs. Šogad, papildus jau minētajai pārbaudei Latvijas Dzelzceļā, EK citviet Eiropā ir veikusi pārbaudes kravas automašīnu industrijā, elektronisko (digitālo) grāmatu publicēšanas nozarē, kā arī pārbaudi uzņēmumā Deutsch Bahn Energie (vienīgais uzņēmums Vācijā, kas piegādā elektrību elektrovilcieniem). Jāatzīmē gan, ka pārbaužu veikšana automātiski nenozīmē, ka uzņēmumi ir vainojami par konkurences noteikumu pārkāpumu.

Pārbaudes laikā Rīgas Centrāltirgū Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki konfiscējuši vairāk nekā tonnu augļu un dārzeņu

1. jūlijā VID veica tematisko pārbaudi Rīgas Centrāltirgū. Tās laikā veiktas 11 tirdzniecības vietu pārbaudes un visos gadījumos konstatēti pārkāpumi, par ko sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli. Kopumā tika konfiscēti 921.8 kilogrami augļu un 200.8 kilogrami dārzeņu.

Lai īstenotu pārbaudi, vairāk kā 20 VID inspektori vienlaicīgi pienāca pie 11 dažādiem tirdzniecības stendiem Rīgas Centrāltirgū, un, tēlojot ierastus pircējus, aptaujāja pārdevējus par piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem un veica kontrolpirkumus.

Pēc pirkuma veikšanas VID darbinieki uzrādīja dienesta apliecību un pilnvarojumu un pārbaudīja preču pavaddokumentus, preču pavaddokumentu žurnālu, elektroniskā kases aparāta tehnisko pasi un žurnālu, līgumu ar apkalpojošo dienestu un citus dokumentus. Pēc tam, kad atklājās, ka pircējs ir bijis VID inspektors, divi tirgotāji devās prom un pameta savu preci. Tāpat rīkojās arī virkne tuvējo tirgotāju, kad saprata, ka tiek veikta pārbaude.