Nodokļi

2004. gadā uzņēmējdarbības riska nodeva vispārnav vajadzīga

Māris Ķirsons [email protected], 25.08.2003

Jaunākais izdevums

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai šogad izlietotie 7 % no Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzšinējiem ieņēmumiem tikai apstiprina darba devēju prognozēto, ka uzņēmējdarbības riska nodevas apmērs 2003. gadam tiek noteikts neapamatoti liels, uzsver Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores vietnieks Edgars Korčagins. «Vai pie šādiem izmaksu un ienākumu apjomiem Darbinieku prasījumu garantiju fondā 2004. gadā vispār ir vajadzīga uzņēmējdarbības riska nodeva,» jautā E. Korčagins. Db jau rakstīja, ka uzņēmēji pērn protestēja pret uzņēmējdarbības riska nodevas ieviešanu no šā gada 1. janvāra un karstās diskusijās ar valdību izdevās to samazināt no sākotnēji plānotajiem 25 — 15 Ls līdz 9 Ls gadā par katru darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Republikas 9.Saeimas 2007.gada 6.septembra sēdes darba apskats

, 06.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai finanšu ministre gatavo jaunu nodevu?

Sandris Točs, speciāli DB, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējiem attīstībai būs pieejami 200 miljoni eiro privātā un riska kapitāla

Žanete Hāka, 05.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro, informē Eiropas Privātā un riska kapitāla asociācijas pārstāvji.

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, gudrā nauda”bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,0063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253%. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,0047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par sezonas laukstrādniekiem riska nodeva jāmaksā nebūs

Žanete Hāka, 15.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība apstiprināja izmaiņas noteikumos par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā, informē Ministru kabinets.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai par darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam nav jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Atbilstoši noteikumiem par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru darba devējs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu maksā par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības - par pārskata mēnesi līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tomēr no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma izriet: ja ar pieaugušu laukstrādnieku ir noslēgts uzņēmuma līgums, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā. Savukārt ar bērnu vai pusaudzi, slēdzot obligāti noteikto rakstveida darba līgumu, ir jāmaksā arī uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bērziņš negrib mazināt uzņēmējdarbības riska nodevu

, 31.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 31. maijā, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš tikās ar mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomi, lai diskutētu par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, Db.lv informēja Tieslietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Ministrs uzskata, ka šobrīd uzņēmējdarbības riska nodevu samazināt nav pamata, jo viss liecina, ka pretējā gadījumā var nepietikt līdzekļu, lai apmierinātu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cilvēki aizvien vairāk apzinās savas tiesības un maksātnespējīgo darbinieku prasījumu skaits aizvien pieaug. Tāpat jāņem vērā arī darba atalgojuma pieaugums.

Turklāt, paredzams, ka ar 2008. gadu spēkā stāsies jaunais Maksātnespējas likums, kas paredz maksātnespējas subjektu loka paplašināšanu - maksātnespēju varēs pieteikt arī biedrības un nodibinājumi, tādējādi uz izmaksām no darbinieku prasījumu garantiju fondu varēs pretendēt arī to nodarbinātās personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Uzņēmējdarbības riska nodevu līdz 2015. gadam nemainīs

Zanda Zablovska, 14.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības riska nodeva no 2013. gada līdz 2015. gadam tiks saglabāta esošajā apmērā – 0,25 lati par katru darbinieku mēnesī.

Jāatgādina, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Latvijā ieviesta no 2003. gada, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Nosakot nodevas apmēru nākamajiem trim gadiem, valdība arī paredzējusi iespēju izvērtēt fonda atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatīt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru atbilstoši esošai situācijai.

Lai nodrošinātu atlikuma uzkrājuma veidošanos, sākot no 2013. gada 1. janvāra visus uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumus, kas iekasēti vairāk par plānoto, plānots ieskaitīt darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas izskatītie likumprojekti

, 02.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

- "Diplomātu izdienas pensiju likums". (Reģ.nr.1139)

(Dok.nr.6586) Balsojums: 63 par, 7 pret, 4 atturas.

- "Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā". (Reģ.nr.1781)

(Dok.nr.6587) Balsojums: 85 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.1809)

(Dok.nr.6604) Balsojums: 66 par, 18 pret, 4 atturas.

- "Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi". (Reģ.nr.1829)

(Dok.nr.6606) Balsojums: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi Augu aizsardzības likumā". (Reģ.nr.1849)

(Dok.nr.6613) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"". (Reģ.nr.1824)

(Dok.nr.6616) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noskaidroti trīs 28 miljonu latu vērtā riska kapitāla pārvaldības pretendenti

Dienas Bizness, 13.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz 28 miljonu latu vērtā riska kapitāla pārvaldību patlaban pretendē personu apvienība Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un SIA Capitalia Investīciju Pārvalde, liecina Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) informācija.

Atlasot trīs pretendentus no vienpadsmit, noslēdzies riska kapitāla pārvaldības komandas izvēles pirmais posms.

Izraudzītās vadības komandas pēc konkursa noslēgšanās nodrošinās jaunizveidoto riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas mikro, mazos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvijā, skaidro LGA. Jaunie fondi attīstīs riska kapitāla nozari Latvijā, papildinot jau esošo LGA riska kapitāla fondu piedāvājumu.

Šie riska kapitāla fondi tiks finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes «Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos», ko LGA pagājušā gada 1. janvārī pārņēma no Eiropas Investīciju fonda. Paredzēts, ka kopējais šo fondu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumos sasniegs līdz 40 miljoniem eiro (aptuveni 28 miljoniem latu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība nesteidzas samazināt galvasnaudu

Māris Ķirsons [email protected], 28.08.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ir skaidrs, ka lielākā dala no uzņēmējdarbības riska nodevas ieņēmumiem šogad netiks izmantota, valdība nesteidzas samazināt tās apjomu. 2004. gada valsts budžeta projektā uzņēmējdarbības riska nodevā iekasējamās naudas apjoms 5.2 milj. Ls tiek saglabāts tāds pats kā šogad. «Nākošā gada ieņēmumus no uzņēmējdarbības riska nodevas un Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumus plāno pēc šā gada valsts budžetā iestrādātajiem cipariem,» skaidro tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Viņš uzsver, ka šobrīd vēl nav iespējams precīzi prognozēt, kādas būs reālās izmaksas no Darbinieku prasījumu garantiju fonda šogad un arī 2004. gadā un tikai 2003. gada nogalē valdība pārskatīs uzņēmējdarbības riska nodevas apjomu nākošajam gadam, un tad arī minētie ieņēmumi tiks koriģēti. A. Aksenoks norāda, ka Darbinieku prasījumu garantiju fonds pastāv tikai kopš šī gada un reālās izmaksas tiek veiktas tikai tiem maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, kuri par maksātnespējīgiem ir atzīti 2003. gadā, tāpēc vairākus mēnešus nekādas izmaksas no šī fonda nenotika. Tieslietu ministrs arī pieļāva iespēju, ka izmaksas no Darbinieku prasījumu garantiju fonda pieaugs pakāpeniski. A. Aksenoks arī uzsvēra, ka Tieslietu ministrija viena pati neko šajos jautājumos nevar izlemt, jo tas ir valdības kompetencē. «Pašlaik tiek meklēts risinājums, lai 2003. gadā neizmantoto Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumu daļu varētu pārcelt uz 2004. gada budžetu, tikai tad vadoties no šī atlikuma lieluma un prognozēm, varēs pārskatīt uzņēmējadrbības riska nodevas apmēru 2004. gadam,» skaidro valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija direktore palīdze Gunda Ignatāne. Savukārt finanšu ministrs Valdis Dombrovskis norāda, ka ir informēts par izveidojušos situāciju ar Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumiem un izdevumiem. Taču, tā kā šis fonds ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā, tad V. Dombrovskis sagaidot rīcību no Tieslietu ministrijas puses, piemēram, priekšlikumus, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas fonda darbībā, normatīvos aktos, likmēs utt. Db jau 25. augusta numurā rakstīja, ka līdz 22. augustam četru maksātnespējīgo uzņēmumu 529 strādājošajiem no Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāti tikai 203 000 Ls, kamēr tā ienākumi bijuši 2.9 milj. Ls. Tādējādi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai šogad izlietoti 7 % no Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzšinējiem ieņēmumiem. To liecina valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija dati. Jāatgādina, ka kopumā Darbinieku prasījumu garantiju fonda 2003. gadā plānotie ieņēmumi ir 3.9 milj. Ls (tikpat arī plānoti 2004. gadā), ko veido 75 % samaksātās uzņēmējdarbības riska nodevas (0.75 Ls par katru strādājošo mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Garantiju aģentūrā «aizķēries» 28 miljonus latu vērta riska kapitāla pārvaldītāju konkurss

Nozare.lv, 22.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) kavējas paziņot rezultātus konkursā, kurā tiek izraudzītas trīs vadības komandas, kas nodrošinās 28 miljonus latu vērtu riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas uzņēmumos.

Kā ziņots, iepriekš konkursa rezultāti tika gaidīti novembra beigās, savukārt līdz gada beigām bija iecerēts noslēgt līgumus ar uzvarētājiem. «Galīgie rezultāti par konkursa uzvarētājiem gaidāmi novembra beigās vai decembrī, attiecīgi līgumu slēgšana un fondu izveidošana plānota līdz šā gada beigām,» pērn skaidroja LGA Riska kapitāla un aizdevumu fondu daļas vadītājs Krišjānis Zariņš.

Savukārt tagad Zariņš portālam Nozare.lv norāda, ka trīs riska kapitāla fondu pārvaldītāji, ātrākais, varētu tapt zināmi šomēnes, bet februāra beigās vai marta sākumā varētu parakstīt līgumus, turklāt ar nosacījumu, ka rezultāti netiks apstrīdēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Viedoklis: Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma plusi un mīnusi

FlyCap valdes priekšsēdētājs Jānis Skutelis, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

« Czech Airlines» 2004. gads bijis panākumiem bagāts

Aivars Mackevics [email protected], 16.02.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2004. gadā Čehijas lidsabiedrība Czech Airlines (CSA) piedzīvojusi tās vēsturē lielāko izaugsmi. Pārvadāts rekordliels pasažieru skaits sasniedza 4,34 miljoni. Pasažieriem ir nodrošināti augstas kvalitātes pakalpojumi. Eiropas Lidsabiedrību asociācijas biedru vidū CSA šogad atzīta par sesto precīzāko Eiropas lidsabiedrību, salīdzinājumā ar 2003. gadu uzlabojot pozīciju par 14 vietām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk kā par piekto daļu pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits. Palielinājušies ienākumi no regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, čarterreisiem, kā arī pasta un kravas pārvadājumiem. Pirmie provizoriskie aprēķini liecina, ka CSA peļņa 2004. gadā sastādīs vairāk kā 250 miljonus čehu kronu (CZK). CSA prezidents Jaroslavs Tvrdíks atzinis 2004. gadu par lielu panākumu gadu, kad gūtie ienākumi ievērojami pārsnieguši plānotos. CSA nostiprinājusi pozīcijas savā bāzes lidostā Prāgas Ruzyně - vienā no Eiropas atvērtākajiem gaisa satiksmes tirgiem. Salīdzinājumā ar plānotajiem ienākumiem 13,7 miljardu CZK apmērā, Czech Airlines 2004. gada ienākumi sastādīja 19,7 miljardus CZK. CSA transporta ienākumi 2004. gadā sasnieguši 17,1 miljardu, kas ir 18% pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākais ienākumu pieaugums bijis čarterreisu jomā – iegūti 924 miljoni CZK, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kravas un pasta pārvadājumu ienākumi palielinājušies par 15%. Lidsabiedrības CSA klienti kopā par kravas transportēšanu 2004. gadā lidsabiedrībai samaksājuši 519 miljonus čehu kronu. Kopumā pārvadātas 22 735 pasta un kravas tonnas. Neskatoties uz ievērojamo ienākumu palielināšanos, CSA 2004. gadā neizdevās iegūt plānoto peļņu 622 miljonu čehu kronu apmērā. Tam par iemeslu bijušas pastāvīgi augošās degvielas cenas - CSA degvielas iegādei 2004. gadā iztērējusi par 900 miljoniem CZK vairāk, nekā sākotnēji plānots. 2004. gada 12 mēnešos Czech Airlines kopumā pārvadājusi 4,34 miljonus pasažieru, kas ir par 21% vairāk, nekā 2003. gadā. Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē CSA pārvadājusi vairāk kā 4 miljonus pasažieru gadā. 2004. gada janvārī – decembrī vidējais sēdvietu noslogojums bijis 70,5%. Lidojumu skaits palielinājās par 21%, sasniedzot 32 699 lidojumus 2004. gadā. 2004. gadā CSA ievērojami paplašināja darbību čarterpārvadājumos, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārvadājot par 35% lielāku čarterpasažieru skaitu, kas 2004. gadā sasniedza 330 000. 2004. gadā Czech Airlines uzsāka čarterreisos izmantot Airbus A310, kas ļāva lidsabiedrībai piedāvāt jaunus tiešos maršrutus uz Dienvidameriku un iegūt jaunus sadarbības partnerus starp tūrisma aģentūrām. 2004. gadā CSA uzsāka lidojumus uz desmit jauniem galamērķiem, tajā skaitā vairākiem Eiropas Savienības gaisa satiksmes centriem - Glasgovu, Krakovu, Londonas Getviku, Luksemburgu un Marseļu. Pieprasītākie CSA galamērķi bija Londona, Parīze, Amsterdama, Ņujorka un Maskava. Paplašinājās CSA darbība Krievijā, kur lidsabiedrība atklāja jaunus maršrutus uz Samāru un Jekaterinburgu. Czech Airlines 2004. gadā uzsāka lidojumus uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku un Maldivu salām Indijas okeānā. Līdz ar Čehijas pievienošanos Eiropas Savienībai, CSA pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē sāka piedāvāt savienojumus ne vien no Čehijas, bet ES ietvaros uzsāka reisus starp Marseļu un Barselonu. 2004. gadā Czech Airlines iegādājās 10 jaunas lidmašīnas, palielinot kopējo CSA lidmašīnu skaitu līdz 45. No 2006. – 2008. gadā paredzēts papildināt lidmašīnu bāzi ar jaunām Airbus A320 vidējo distanču lidmašīnām. Kopš 2004. gada sākuma Czech Airlines saņēmusi vairākas prestižas balvas. 2004. gada maijā lidsabiedrība ieguva Official Airline Guide (Londona) balvu kā labākā Centrālās un Austrumeiropas lidsabiedrība. 2005. gada janvārī prestižā Amerikas žurnāla Global Traveler lasītāju aptaujā Czech Airlines tika atzīta par labāko Austrum

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītņēmējiem trūkst naudas savu interešu aizstāvībai

, 09.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Tiesībsargam Romānam Apsītim Lūgumu izvērtēt Civilprocesa likuma 34.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam, kas nosaka, ka «ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā», šodien nosūtījusi Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA).

LAKRA norāda, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielai daļai valsts iedzīvotāju nav iespējas savas likumīgās tiesības un intereses aizstāvēt tiesā, jo viņi nespēj samaksāt likumā noteiktās valsts nodevas.

Likums paredz, ka, lai uzsāktu tiesvedības procesu, pirms prasības pieteikuma iesniegšanas ir jāsamaksā valsts nodeva, kuras apmērs noteikts Civilprocesa likuma 34.pantā. Nemantiskās prasībās valsts nodeva ir 50 lati. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja kredītņēmējs, kas dažādu apstākļu vadīts ir ar banku noslēdzis papildvienošanos pie kredītlīguma, kurā kredītlīguma termiņš tiek samazināts no 30 uz diviem gadiem, vēlas vērsties tiesā, lai panāktu, ka šāds punkts no papildvienošanās tiek izņemts, kredītņēmējam ir jāsamaksā 50 latus liela valsts nodeva. Savukārt mantiskās prasībās valsts nodevas likme tiek noteikta atkarībā no prasības summas, paredzot, ka nodeva tiek aprēķināta procentuāli atkarībā no prasības summas, taču ne mazāk kā Ls 50.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augsta riska obligāciju pievilcība

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 11.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsta riska jeb augsta ienesīguma obligācijas (angliski high-yield bonds vai junk bonds) ir parāda vērtspapīri, kurus emitējuši uzņēmumi ar investīciju līmenim neatbilstošu, spekulatīvu kredītreitingu.

Aģentūras Standard & Poor’s (S&P) gadījumā tas nozīmētu kredītreitingus ne augstākus par BB+. Vārdi «augsta riska» nozīmē, ka obligācijām ir augsta varbūtība piedzīvot saistību neizpildi (default) un investoram ciest reālus ieguldījuma zaudējumus. Augsta riska obligācijas emitē ne tikai mazi un finansiāli nepietiekoši stipri uzņēmumi ar paaugstinātu kredītrisku, bet arī lielas un pazīstamas korporācijas, kuru kredītrisks ir pieaudzis biznesa problēmu vai vispārēju ekonomisko attīstības tendenču izmaiņu dēļ. Piemēram, ASV autobūves pārstāvju Ford un Crysler emitētās obligācijas šobrīd tiek ierindotas augsta riska kategorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielākais risks biznesā ir neriskēt vispār

Juris Vaskāns, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes loceklis, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK izdod jaunus noteikumus bankām IT nodrošinājumam NILLTF riska mazināšanai

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien apstiprināja jaunus normatīvos noteikumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma normatīvie noteikumi, kas nosaka prasības bankām pēc atbilstoša IT nodrošinājuma, informē FKTK.

Jaunie noteikumi paredz, ka banku IT sistēmām jādarbojas atbilstoši katras bankas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) riska izvērtējumam. Tie nenosaka jaunas prasības klientu izpētei, bet gan paredz nepieciešamo IT nodrošinājumu esošo normatīvo prasību efektīvai izpildei. Paredzams, ka noteikumiem stājoties spēkā, bankām būs nepieciešami papildu resursi, lai nodrošinātu atbilstošas IT sistēmas.

Noteikumi nosaka, ka, izvēloties NILLTF riska pārvaldības IT sistēmu, bankai ir jābalstās uz tai piemītošā NILLTF riska izvērtējumu un jāizvērtē pieejamie personāla, tehnoloģiskie un citi resursi, kas nepieciešami efektīvai NILLTF riska pārvaldības IT sistēmas ieviešanai un uzturēšanai. Ņemot vērā banku klientu skaitu un lielo pārskaitījumu apmēru, klientu darījumu izvērtēšanu nevar veikt manuāli un ir nepieciešams nodrošināt automatizētus risinājumus. Atbilstoša un efektīva IT sistēma ir būtisks instruments NILLTF riska mazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Galvasnauda būs mazāka

Māris Ķirsons [email protected], 10.09.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2004. gadā uzņēmējdarbības riska nodeva varētu tikt noteikta 2.4 Ls par katru darbinieku pašreizējo 9 Ls vietā. Tā nolemts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (darba devēju, darba ņēmēju un valdības) sēdē. Par šīs nodevas apmēru 2004. gadam vēl būs jālemj valdībai. Db jau 25.08.03. rakstīja, ka Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai šogad izlietoti 7 % no Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzšinējiem ieņēmumiem. Darbinieku prasījumu garantiju fonda 2003. gadā plānotie ieņēmumi ir 3.9 milj. Ls, ko veido 75 % samaksātās uzņēmējdarbības riska nodevas (0.75 Ls par katru strādājošo mēnesī). Tomēr, neraugoties uz nelielajām izmaksām šogad no Darbinieku prasījumu garantiju fonda, tā apmērs arī 2004. gadā tiek noteikts 3.9 milj. Ls apmērā. Tā kā Darbinieku prasījumu garantiju fonda naudu nav iespējams izmantot citiem mērķiem, tad šogad neizmantotā daļa tiks pārcelta uz 2004. gadu, skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa uzsver, ka fonda naudas 3.9 milj. Ls noteikšana tika pamatota ar to, ka 2003. gads ir pirmais, kad darbojas likums «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā» un pašlaik vēl neesot iespējams prognozēt, kādi varētu būt maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumi 2004. gadā. Db jau rakstīja, ka uzņēmēji pērn protestēja pret uzņēmējdarbības riska nodevas ieviešanu no šā gada 1. janvāra un karstās diskusijās ar valdību izdevās to samazināt no sākotnēji plānotajiem 25 — 15 Ls līdz 9 Ls gadā par katru darbinieku. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: «Uzņēmējdarbības riska nodevas samazināšana vairāk nekā 3.7 reizes 2004. gadam pierāda, ka tās apmērs 2003. gadam tika noteikts nepamatoti liels.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

UZŅĒMĒJDARBĪBAS UZSĀKŠANA LATVIJĀ KĻŪST DĀRGĀKA

, 20.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ievērojami pieaudzis uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo sākotnējo kapitālieguldījumu apjoms. Salīdzinot ar 2005. gadu, izmaksas jauna biznesa uzsākšanai ir gandrīz dubultojušās - no 9 960 EUR uz 21 300 EUR 2006. gadā - liecina Uzņēmējdarbības globālā monitoringa (Global Entrepreneurship Monitor - GEM) Latvijas otrais ziņojums. Kā galvenie iemesli izmaksu pieaugumam tiek minēti uzņēmēju iesaistīšanās ambiciozākos projektos, arvien augošā inflācija un darba spēka izmaksas.

Rīgas Ekonomikas augstskola sadarbībā ar TeliaSonera institūtu ir pabeigusi darbu pie Uzņēmējdarbības globālā monitoringa (GEM) Latvijas otrā ziņojuma, kas raksturo uzņēmējdarbības situāciju un aktivitāti Latvijā un sniedz tās salīdzinājumu ar citām pasaules valstīm, iezīmējot Latvijas jaunā uzņēmēja portretu un identificējot politikas, kas varētu sekmēt uzņēmējdarbību. Šogad pētījuma autori lielāku uzmanību veltījuši inovāciju tēmai, identificējot dominējošos inovāciju veidus un galvenās atšķirības starp inovatīvajiem un pārējiem uzņēmējiem Latvijā.

Latvijas jaunais uzņēmējs ir apmēram 30 gadus Rīgā dzīvojošs vīrietis, pēc tautības latvietis. Viņam ir augstākā izglītība (vismaz bakalaura grāds), un viņa uzņēmējdarbības joma ir sadzīves pakalpojumi vai pārveidošanas sektors, norāda pētījuma autori Vjačeslavs Dombrovskis un Olga Rastrigina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sola samazināt blēžu nodevu

Māris Ķirsons [email protected], 20.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006. gadā uzņēmējdarbības riska nodeva samazināsies par 29 % un būs 0.25 Ls par katru darbinieku mēnesī pašreizējo 0.35 Ls vietā, turklāt ar 2010. gadu šī nodeva tiks izmantota tikai maksātnespējīgo darbinieku prasījumu apmierināšanai. To paredz vakar valdībā lemtais saistībā ar uzņēmējdarbības riska nodevu un Darbinieku prasījumu garantiju fonda (DPGF) , 2003. — 2004. gadā uzkrāto 4.32 milj. Ls izmantošanu. «Uzņēmējiem būs vieglāk plānot savas izmaksas zinot, ka nākamos 5 gadus uzņēmējdarbības riska nodeva nemanīsies un tā būs 0.25 Ls par vienu strādājošo mēnesī,» uzsver tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Viņa norāda, ka nodevu paredzēts samazināt jau ar 2006. gadu, taču nevarēja pateikt, cik daudz no šīs nodevas tiks ieskaitīts DPGF, šobrīd tikai 43 %. S. Āboltiņa norāda, ka šogad vairs nav noteikts maksātnespējīgā darbinieka prasījuma limits, kamēr 2004. gadā tāds slieksnis bija 1000 Ls, bet 2003. gadā — 400 Ls. Turklāt beidzot ir rasts risinājums ,kā izmantot darbinieku prasību fondā uzkrātos vairāk nekā 4.3 milj. Ls. Respektīvi, turpmāk ik gadu maksātnespējīgo darbinieku prasījumu daļa, ko nesegs ieksētās nodevas atvēlētā daļa tiks apmierināti no uzkrājuma. «Lai nodrošinātos pret jebkādām ārkārtas situācijām, DPGF uzkrājumam jābūt ne mazākam par 1 milj. Ls,» skaidroja tieslietu ministre. Ar 2008. gadu paredzēts pakāpeniski ieviest pārēju uz to, ka no uzēēmējdarbības riska nodevas tiek finansēti tikai maksātnespējīgo darbinieku prasījumi. «Neiebilstu, ja šī pārejā notiktu ātrāk, taču Finanšu ministrija piekrita to uzsākt ar 2008. gadu un 2010. gadā pilnībā ar maksātnespējas procesu saistītos pasākumus finansēt no valsts budžeta dotācijas vispārējiem ieņēmumiem,» uzsver S. Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu īpašniekiem vairs nevajadzēs rakstīt iesniegumu apdrošinātājiem par riska klašu apvienošanu vai pārcelšanu – tas notiks automātiski. Turklāt viena īpašnieka vairākiem vienas kategorijas transportlīdzekļiem būs viena un tā pati riska klase.

Šādas izmaiņas, kas stāsies spēkā šā gada 15.septembrī, paredz OCTA apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus – malus uzlabojumi.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēma uzlabot Bonus – malus sistēmas administrēšanu, ņemot vērā autovadītāju ierosinājumus un nepieciešamību vienkāršot transportlīdzekļu klašu apvienošanu un pārcelšanu. Turpmāk Bonus – malus sistēma pilnībā darbosies automātiski.

Jāņem vērā, ka transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas vēsture visiem viņam piederošajiem transportlīdzekļiem tiek vērtēta par pēdējiem vienpadsmit gadiem. Tas ļaus tiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kas, savulaik nomainot transportlīdzekli, nebija veikuši riska klašu pārnešanu (līdz ar to iekļuvuši zemākā nekā pienācās riska klasē), pēc šī gada 15.septembra iekļūt augstākā Bonus – malus klasē, atgūstot savulaik uz jauno transportlīdzekli nepārnestās klases.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ļaus sniegt atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas jaunais uzņēmējs - 30 gadus vecs vīrietis ar augstāko izglītību

, 20.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskola sadarbībā ar TeliaSonera institūtu ir pabeigusi darbu pie Uzņēmējdarbības globālā monitoringa (GEM) Latvijas otrā ziņojuma, kas raksturo uzņēmējdarbības situāciju un aktivitāti Latvijā. Latvijas jaunais uzņēmējs esot apmēram 30 gadus vecs Rīgā dzīvojošs vīrietis, pēc tautības latvietis.

Viņam ir augstākā izglītība (vismaz bakalaura grāds), un viņa uzņēmējdarbības joma ir sadzīves pakalpojumi, norāda pētījuma autori Vjačeslavs Dombrovskis un Olga Rastrigina.

Latvijā ievērojami pieaudzis uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo sākotnējo kapitālieguldījumu apjoms. Salīdzinot ar 2005. gadu, izmaksas jauna biznesa uzsākšanai ir gandrīz dubultojušās - no 9 960 EUR uz 21 300 EUR 2006. gadā.

Situāciju uzņēmējdarbības jomā Latvijā var raksturot kā samērā labu. Agrīnās stadijas uzņēmējdarbības (topošie un jaunie uzņēmēji) aktivitātes līmenis Latvijā ir 6,6%, tie ir aptuveni 100 000 uzņēmēju. Salīdzinot ar situāciju 2005. gadā, šis rādītājs nav mainījies. Latvijā agrīnās uzņēmējdarbības līmenis tiek raksturots kā vidējs, tas ir ievērojami augstāks nekā tādās attīstītākajās Eiropas valstīs kā Beļģija, Zviedrija, Vācija un Spānija. Tomēr uzņēmējdarbības aktivitāte ir raksturojama kā zema uz tādu valstu fona kā ASV, Austrālija un Ķīna.

Komentāri

Pievienot komentāru