Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Pēdējos gados daudz apspriesta digitalizācija, kurai komplektā nāk dažādu maksājumu veikšana ar interneta palīdzību. Bieži vien tādējādi spriests, ka nemaz tik tālu varētu nebūt situācija, kad notiek atteikšanās no skaidras naudas.

Tas arī nozīmējis, ka visai labi klājies tādām finanšu nozares kompānijām, kurām ir ļoti spēcīgas pozīcijas šādā pārskaitījumu tirgū, piemēram, "PayPal Holdings", "Mastercard" un "Visa". Rezultātā "PayPal Holdings" akcijas cena ASV biržā gada laikā palēkusies par 30%, "Visa" – par 44% un "Mastercard" – pat par 53%. Tāpat sevišķi jaunieši, darbojoties ar naudu, gatavi izmantot dažādas jaunas aplikācijas.

Ne viss gan šajā ziņā ir tik viennozīmīgi. Piemēram, "The Wall Street Journal" raksta – kur ir revolūcija, tur ir arī kontrrevolūcija. Proti, pietiekami daudzi cilvēki noraizējušies par blaknēm situācijai, kad zūd iespēja norēķināties ar skaidru naudu. Vēl tiek izcelts, ka šāda situācija vēl vairāk dzīvi sarežģītu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kuri skaidru naudu mēdz izmantot vairāk. Tas turklāt var arī traucēt pietiekami daudzu biznesu darbībai.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Janvāra pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās aprites periods, un šajā laikā veikalos norēķini ar skaidru naudu var rindas pie kasēm pat vairāk nekā divkāršot.

To apliecināja šodien veikalā Stockmann rīkots eksperiments - 12 minūšu laikā kasē, kur eksperimenta dalībnieki norēķinājās ar maksājumu kartēm, tika veikti 23 pirkumi, kamēr kasē, kur varēja maksāt tikai ar skaidru naudu, tika veikti desmit pirkumi. Tātad stundas laikā ar maksājumu kartēm varētu veikt aptuveni 115 pirkumus, kamēr ar skaidru naudu - ap 50.

Eksperimentā iesaistītajiem dalībniekiem bija salīdzināmi pērkamo preču grozi, taču atšķīrās maksājumu līdzeklis - kamēr vienā rindā visi klienti maksāja ar karti, tikmēr otrā norēķini notika ar skaidru naudu, turklāt pircēji bija dažādi - maksāja gan ar skaidru naudu latos, gan eiro, gan ar naudaszīmēm, gan bija arī «neapzinīgais pircējs», kam makā kopā sajauktas latu un eiro monētas.

Jau kādu laiku Rietumvalstīs var runāt par negatīvu likmju laikmetu. Tas nozīme, ka, nobāzējot naudu kādos drošos vērtspapīros, piemēram, Vācijas parādā, garantēti tiks zaudēta nauda.

Turklāt šādas likmes ir ne tikai šādiem Eiropas drošības etalona vērtspapīriem. Investori demonstrējuši gatavību piemaksāt par iespēju aizdot naudu pat mūsu valstij.

Katrā ziņā - lai līdzekļus turētu kādā nosacītā drošībā, ir jābūt gatavam piemaksāt. Tomēr šādas negatīvas likmes pa prātam nebūt nav tiem pašiem vāciešiem, kuri tad labāk izvēlas skaidru naudu un seifus.

Pati ideja par skaidras naudas kaudzes glabāšanu mūsdienu elektroniskā laikmetā varētu šķist vecmodīga, lai gan izskatās, ka komercbankas un apdrošinātāji šādu alternatīvu apsver visai nopietni. Vācijas Bundesbank apkopotie dati liecina, ka šīs valsts komercbanku fiziski naudas uzkrājumi pagājušā gada decembrī sasnieguši 43,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni trīs reizes lielāks apmērs nekā 2014. gadā maijā (jeb mēnesi pirms Eiropas Centrālā banka ieviesa savu negatīvo likmju politiku komercbankām).

Lielākā daļa (60%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā jūtas droši par savu darbavietu (15% to ekonomiski aktīvo strādājošo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem jūtas droši par savu darbavietu, savukārt 45% - drīzāk jūtas droši par savu darbavietu).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februāra sākumā veiktais pētījums.

Trešā daļa (32%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā nejūtas droši par savu darbavietu (23% algotu darbu strādājošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk nejūtas droši par savu darbavietu, savukārt 9% - noteikti nejūtas droši par savu darbavietu).

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši biežāk droši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji no 18-29 gadu vecumam, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Salīdzinoši biežāk nedroši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un nepilsoņi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Latvijas pilsone Lietuvā par skaidru naudu – 20 tūkstošiem eiro – iegādājusies automašīnu, un pēc reģistrācijas Latvijā viņai izrakstīts 3000 eiro liels sods, kuru vēlāk Valsts ieņēmumu dienests atcēla.

Par to Dienas Biznesu informēja juriste Marita Klikiča, kura sagatavojusi soda pārsūdzību Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Viņa norādīja uz iespēju, ka ne visi automašīnu pircēji, reģistrējot Ceļu satiksmes drošības direkcijā ārzemēs pirktas automašīnas, kas pirktas par skaidru naudu, zina par to, ka Latvijā esošie skaidras naudas lietošanas ierobežojumi uz kaimiņvalstīm neattiecas.

Ieteic pārsūdzēt

M. Klikičas stāsts par klienti ir vienkāršs. Sieviete pēc automašīnas iegādes Lietuvā iebraukusi Latvijā, kur tuvākajā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nodaļā reģistrējusi par skaidru naudu nopirkto automašīnu. Iedotajā veidlapā M. Klikičas kliente godprātīgi norādījusi, ka automašīnu iegādājusies par skaidru naudu. Viņa uzaicināta uz VID. Notikusi iztaujāšana un vēlāk pienākusi ziņa par uzlikto sodu, jo ir pārkāpts skaidras naudas lietošanas ierobežojums. Proti, no 2017. gada 1. janvāra skaidras naudas lietošanas ierobežojums fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, ir 7200 eiro.

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«SEB bankas» un bijušie «DNB Bankas» bankomāti, kuri pēc bankas apvienošanās ar «Nordea» iekļauti apvienotās «Luminor Bank» bankomātu tīklā, turpmāk vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā.

«SEB bankas» ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka no 26.aprīļa «DNB Bankas» bankomāti vairs nebūs SEB klientiem draudzīgo bankomātu tīklā.

«Sarunās ar «Luminor» par sadarbības turpināšanu kopīgā bankomātu tīklā pašlaik nav izdevies panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem tehniskajiem risinājumiem un nosacījumiem. Tādēļ no 26.aprīļa līdzšinējie DNB bankomāti vairs nebūs «SEB bankas» klientiem draudzīgo bankomātu tīklā. Esam izvērtējuši šo izmaiņu ietekmi uz mūsu klientiem, un, ņemot vērā tiem pieejamās alternatīvas - SEB bankomātu tīkls, «Swedbank» bankomātu tīkls un skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās -, finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem nesamazināsies un neērtības būs minimālas,» sacīja Panke.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas, liecina noslēdzošā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu. Tikmēr visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, vēsta, ka, lai gan Latvija jau 11 gadus ir Eiropas Savienības sastāvā, tomēr gandrīz katrs trešais iedzīvotājs vēl aizvien nemaz nejūtas kā pilntiesīgs Eiropas Savienības pilsonis (32%). Manuprāt, tas ir diezgan daudz un liecina par lielas iedzīvotāju daļas atsvešinātību no Eiropas Savienības.

Taču vienlaikus citu pētījumu centra SKDS veikto aptauju dati liecina, ka kopumā Latvijā kopš pagājušā gada rudens Eiro optimisms/Eiro entuziasms ir sasniedzis vēsturiski visaugstāko līmeni. Šī gada martā, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas dalība Eiropas Savienība ir laba vai slikta lieta, kopumā 42% aptaujāto atbildēja, ka tā ir laba, un tikai 14% aptaujāto uzskatīja to par sliktu. Raksturīgi, ka laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un kad šajā sakarā pie mums notika pat referendums (kurš beidzās ar pārliecinošu «par»), sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienību bija krietni rezervētāka.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Neskatoties uz to, ka pandēmijā augusi cilvēku vēlme norēķināties ar kredītkartēm – sevišķi bezkontakta šādām kartēm – arī apgrozībā esošo “skaidro” eiro apmērs pamatīgi kāpis, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati.

Proti, apgrozībā esošo eiro banknošu un monētu apmērs šogad pietuvojies 1,5 triljonu eiro atzīmei. Pirms pandēmijas šis apmērs bija tuvāk 1,25 triljoniem eiro. Kopumā skaidru eiro apjoms apgrozībā 2020. gadā pieaudzis par 11%, kas ir visai daudz.

Pamatā šis fenomens tiek skaidrots ar diviem faktoriem. Viens ir tas, ka pēc eiro liels pieprasījums saglabājies no reģioniem, kas nav eirozonas sastāvā. Tāpat paši vecā kontinenta iedzīvotāji tieši skaidro naudu mīl izmantot, lai uzglabātu savu bagātību. Tiek norādīts, ka reāliem maksājumiem no šīs skaidrās naudas eirozonā tiek izmantota vien aptuveni piektā daļa. Pētījumi liecina, ka 30%līdz 50% šādu eiro tiek izmantoti ārpus monetārās savienības, jo daudzos pasaules reģionos iztrūkst uzticama maksājumu infrastruktūra un citi daudzmaz uzticami maksāšanas un vērtības saglabāšanas instrumenti.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.