Invaliditāte (82%), čigānu izcelsme (73%) un vecums virs 50 gadiem (72%) Latvijas sabiedrībā līdzīgi kā Eiropā visbiežāk tiek vērtēti kā trūkumi (traucēklis). Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia).

Salīdzinot ar Eiropas Savienību, Latvijā retāk kā trūkumu (traucēkli) vērtē citu etnisko izcelsmi (30%), piederību citai reliģijai (16%) un piederību sieviešu dzimumam (14%). Latvijā homoseksuālismu salīdzinoši retāk uzskata par traucēkli nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā – attiecīgi 42% un 54%.

Domājot par to, kuras grupas biežāk cieš diskriminācijas dēļ, lielākā daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka Latvijā daudz biežāk izplatīta ir diskriminācija vecuma (55%) un invaliditātes (51%) dēļ.

Izņemot rādītāju par diskrimināciju invaliditātes dēļ, Latvijas pilsoņu vērtējums par diskrimināciju valstī ievērojami atšķiras no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Latvijas iedzīvotāji izjūt mazāku diskrimināciju nekā vidēji Eiropas Savienībā tādās jomās, kā etniskā izcelsme (29%), reliģiskā piederība (10%), dzimums (21%) un seksuālā orientācija (32%). Savukārt salīdzinoši lielāka daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka diskriminācija vecuma dēļ valstī ir plaši izplatīta (55%), kas ir par 9 procentu punktiem vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Par Eiropas Savienības fotokonkursa Breaking Stereotypes uzvarētāju no vairāk nekā 600 visas Eiropas Savienības studentu vidus ir atzīts fotomākslas students no Polijas, informēja kampaņas Par dažādību. Pret diskrimināciju nacionālā korespondente Latvijā Ieva Kustova.

Krzysztof Gołuch, kurš studē Silēzijas Universitātes Radošās Fotomākslas institūtā Opavā, Čehijā, pārsteidza tiesnešus ar savu foto, kurā bija redzams cienījama vecuma vīrietis ratiņkrēslā pie kāpņu posma - tā ir pārdomas rosinoša metafora par daudzajiem šķēršļiem un diskriminācijas formām, ar kurām cilvēki saskaras ikdienas dzīvē.

Labākās fotogrāfijas pašlaik ir apskatāmas ceļojošajā izstādē visā Eiropā. Tā tika atklāta šonedēļ Briselē, kur iepretim Eiropas Komisijas galvenās mītnes ieejai ir apskatāma brīvdabas foto ekspozīcija.

Dažādībai veltītais Eiropas foto konkurss tika uzsākts 2007. gada martā informatīvās kampaņas Par dažādību. Pret diskrimināciju. ietvaros un kā Eiropas Vienādu iespēju gada – 2007 elements. Konkursa mērķis bija palīdzēt studentiem saprast, kā dažādība var bagātināt mūsu sabiedrību. Tā arī bija iespēja ieklausīties ES studentu viedokļos un noskaidrot, kā viņi izprot un uztver diskrimināciju.

Saeimas komisija konceptuāli atbalstījusi fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likumu.

Jaunveidojamā likuma mērķis ir aizsargāt saimnieciskās darbības veicējus pret diskrimināciju, kas saistīta ar viņu dzimumu, rasi vai etnisko piederību. Tādējādi turpmāk tiks nodrošināta ne tikai darba ņēmēju, bet arī brīvo profesiju pārstāvju aizsardzība pret diskrimināciju, lēmusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Likumprojekts ir izstrādāts, pārņemot Eiropas Savienības direktīvas, kas nodrošina minimālu kopīgu standartu indivīdu aizsardzībai pret diskrimināciju rases un etniskās piederības, kā arī dzimuma dēļ. Direktīvās iekļautas normas, kas paredz vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, to pieejai precēm un pakalpojumiem, kā arī preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai.

Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir neapmierināti ar pašreizējā aizsardzības ministra, ministru prezidenta biedra Arta Pabrika, ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un zemkopības ministra Jāņa Dūklava darbu, liecina aģentūras TNS un telekompānijas LNT raidījuma 900 sekundes augustā veiktā pētījuma rezultāti.

Pašreizējā aizsardzības ministra A. Pabrika darbu Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji novērtējuši vidēji ar 4,1 punktu 10 punktu skalā. Gandrīz trešdaļa (28%) aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti neapmierināti ar A. Pabrika darbu (1 līdz 2 punkti 10 punktu skalā), savukārt 17% norādījuši, ka ir neapmierināti ar pašreizējā aizsardzības ministra darbu, novērtējot to ar 3 līdz 4 punktiem 10 baļļu skalā. Kā vidēju (5 līdz 6 punkti) to vērtē ceturtā daļa (24%) aptaujāto, 12% iedzīvotāju ir apmierināti un 3% - ļoti apmierināti ar A. Pabrika darbu.

Savukārt vidējais vērtējums pašreizējā ārlietu ministra Ģ. V. Kristovska darbam ir 3,2 punkti 10 punktu skalā. Ļoti neapmierināti ar ārlietu minsitra darbu ir 41% iedzīvotāju, savukārt 1% - ļoti apmierināti ar viņa darbu. 1% aptaujāto ir norādījuši, ka nezina šādu ministru.

60% rīdzinieku ir apmierināti ar sava ģimenes ārsta pakalpojumiem, turklāt 21.9% ir pilnīgi apmierināti, liecina Rīgas domes izplatītā informācija. Runājot par neapmierinātību, visbiežāk minētie iemesli ir: "grūti pierakstīties uz vizīti (ilgi jāgaida)", "ārsts neiedziļinās pacienta veselības problēmās, nepietiekami uzklausa", "ārsta pakalpojumi nav kvalitatīvi (slikti ārstē)".

Atbilstoši tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem 52.7 procenti rīdzinieku pēdējā pusgada laikā ir apmeklējuši savu ģimenes ārstu, turklāt 22.3 procenti to ir darījuši pēdējā mēneša laikā. Vēl 24.1 procents aptaujāto pie ģimenes ārsta grieuzšies pēdējā gada laikā, bet 14.9 procenti - pēdējo piecu gadu laikā. 3.9 procenti respondentu atzīst, ka to nav darījuši ilgāk par pieciem gadiem, bet 2.7 procenti to neesot darījuši nekad.

Aptaujas dati liecina, ka 60.0 procentu rīdzinieku ir apmierināti ar sava ģimenes ārsta pakalpojumiem, turklāt 21.9 procenti ir "pilnīgi apmierināti", bet 38.1 procents - "drīzāk apmierināts". Ar ģimenes ārsta pakalpojumiem nav apmierināts 26.1 procents rīdzinieku (17.2 procenti drīzāk neapmierināti, 8.9 procenti pilnībā neapmierināti). 3.7 procenti respondentu apgalvo, ka viņiem nav sava ģimenes ārsta, bet 10.2 procenti savu vērtējumu nav pauduši.

15 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka 12 mēnešu laikā viņi ir izjutuši diskrimināciju vai jutušies aizskarti vismaz dēļ viena no minētajiem iemesliem. Diskriminācijas veidi, pamatojoties uz vecumu un invaliditāti, tiek uzskatīti par visizplatītākajiem valstī, un to atzīst lielāka daļa cilvēku Latvijā.

Šāda situācija ir ļoti līdzīga situācijai Eiropas Savienībā kopumā. Visbiežāk minētais diskriminācijas veids Latvijā ir saistībā ar vecumu – aptaujas dalībnieki to ir minējuši nedaudz biežāk nekā aptaujātie Eiropā. Latvijā gandrīz neviens aptaujātais nav minējis, ka ir izjutis diskrimināciju, pamatojoties uz reliģiju/ticību vai seksuālo orientāciju, šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social, Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Latvijas pilsoņu vērtējums par diskrimināciju valstī ievērojami atšķiras no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Ja salīdzina ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā, procentuāli mazāks skaits cilvēku Latvijā uzskata, ka ir izplatīta diskriminācija, pamatojoties uz dzimumu, seksuālo orientāciju, etnisko izcelsmi un, jo retāk – uz reliģiju vai ticību.

Kā jau tas bija sagaidāms, pateicoties jaunas valdības izveidošanai, 2009.gada marta „DnB NORD Latvijas barometra” dati uzrāda nelielu pesimisma sarukumu.

Sabiedrības noskaņojuma uzlabojums gan ir ļoti neliels, taču, ņemot vērā jau pāris mēnešus vērojamos kritiski zemos rādītājus, manuprāt, mums būtu jābūt priecīgiem arī par šo – šķiet, vismaz tuvākā mēneša laikā valsts pārvaldes iestāžu logi no jauna dauzīti netiks. Ir pamats domāt, ka pozitīvās izmaiņasDnB NORD Latvijas barometrā ir jāvērtē tikai kā uzticības kredīts jaunajai valdībai, t.i., sabiedrība ir sajutusies nedaudz labāk tāpēc, ka tai ir parādījušās cerības, ka Valda Dombrovska valdība spēs apturēt krīzes padziļināšanos un panākt pozitīvu lūzumu. Diemžēl viss liecina, ka laiks šī kredīta attaisnošanai nebūs pārāk ilgs – jau tuvāko pāris mēnešu laikā Valdim Dombrovskim būs jāuzrāda rezultāti. Pretējā gadījumā nelielais uzticības kredīts izsīks unDnB NORD Latvijas barometra indikatori nokritīs janvāra līmenī vai pat zemāk.

Pretēji Eiropas iedzīvotājiem, kuri visbiežāk saskaras ar etnisko diskrimināciju, Latvijas pilsoņi uzskata, ka vecuma diskriminācija ir visizplatītākā.

Par to liecina jaunākā Eurobarometer informācija. 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tiek diskriminēti vecuma dēļ, vidējais rādītājs Eiropas Savienībā šim diskriminācijas veidam ir 58%. Būtiski, ka vecuma diskriminācijas izjūta iedzīvotājos ir palielinājusies ekonomiskās lejupslīdes dēļ. Otrs būtiskākais diskriminācijas veids Latvijā esot invaliditāte, ko minējuši 64% iedzīvotāju, ES šis rādītājs ir 53%. Latvijas pilsoņi par salīdzinoši neizteiktām savā valstī uzskata diskrimināciju seksuālās orientācijas, etniskās piederības vai reliģiskās pārliecības dēļ, kamēr citi ES pilsoņi šo diskrimināciju veidus izjūt akūtāk. Vēl niecīgāks Latvijas pilsoņu skaits, attiecīgi 1 un 3% uzskata, ka, stājoties darbā, būtu diskriminēti vārda vai dzīvesvietas adreses dēļ.

Šodien, 25.jūnijā, Eiropas Komisija nosūtījusi argumentētu atzinumu Latvijai par to, kā tā īstenojusi ES noteikumus, kas aizliedz diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā dzimuma dēļ (2002/73/EK), informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas iestādēm divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde. Ja tās neatbild vai ja atbilde nav apmierinoša, Komisija var pieņemt lēmumu vērsties Eiropas Kopienu Tiesā.

ES iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla sacījis: «Šī direktīva ir ļoti svarīgs līdzeklis visai Eiropas Savienībai būtiskajā cīņā pret diskrimināciju dzimuma dēļ. Dalībvalstis to vienprātīgi pieņēma 2002. gadā, bet ES direktīvas nesasniedz plānoto mērķi, ja tās nav pilnībā un pareizi transponētas valstu tiesību aktos.»

Galvenie problēmjautājumi, par kuriem ir runa argumentētajā atzinumā, ir aplami transponēta netiešās diskriminācijas definīcija (jaunais 2. panta 2. punkts) un pietiekami nenodrošināta aizsardzība pret diskrimināciju pašnodarbinātības jomā, profesionālajā sagatavošanā un attiecībā uz ieguvumiem, ko nodrošina darba ņēmēju vai darba devēju organizācijas (jaunais 3. panta 1. punkts).

Šā gada 24.novembrī, laikrakstā Latvijas Avīze tika publicēts raksts Saldējums citā glazūrā, kura autore, atsaucoties uz anonīmiem zemnieku un bijušo darbinieku komentāriem, informē par izmaiņām Food Union iekšējā kultūrā pēc tam, kad investors Andrejs Beshmeļņickis iegādājās AS Rīgas piena kombināts 2011.gadā un 2012.gadā apvienoja ar AS Valmieras piens, radot Food Union grupu (Daļēji šis raksts tika pārpublicēts arī portālā Db.lv http://www.db.lv/razosana/partika/pec-nonaksanas-krievijas-investora-ipasuma-rpk-mainijusies-iekseja-kultura-423582.).

Vēlamies jūs informēt, ka rakstā paustie anonīmie viedokļi ir subjektīvi un selektīvi, un tādējādi rada nepatiesu iespaidu par latviešu diskrimināciju Food Union grupā. Food Union ir starptautisks uzņēmums, kuru veido profesionāla komanda ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Kritēriji darbinieku pieņemšanai Food Union grupā ir profesionalitāte, kompetence un atbilstība amatam, nevis piederība kādai noteiktai etniskai grupai. Par to raksta autore varēja pārliecināties, pārbaudot rakstā citēto anonīmo viedokļu patiesumu, kas netika izdarīts. Turpmāk tekstā piedāvājam izvērstāku informāciju par iekšējās kultūras maiņu Food Union grupā un diskriminācijas neesamību.

Neapmierināti ar valdības vēlmi aplikt ienākumus no elektrības pārdošanas ar nodokli, uzņēmēji vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pārkāpumu procedūru pret Latviju.

Vēstuli ar šādu ierosinājumu nosūtījusi Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācija, kurā apvienojušies elektroenerģijas ražotāji, kas šogad saražos aptuveni 190 000 MWh elektroenerģijas, kas ir trešā daļa no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, neskaitot a/s Latvenergo un citu lielo koģenerācijas staciju izstrādi.

Neredz citu iespēju

«Latvijā valsts amatpersonas mūs nedzird, mūsu argumentus ignorē, cenšoties pieņemt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku un radīs zaudējumus šajā biznesā strādājošajiem,» tā uz jautājumu, vai citas iespējas, kā cīnīties pret SEN ieviešanu, vairs nav, atbild Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņš atgādina, ka viens no nosacījumiem, lai Latvijā ieviestu SEN bija vajadzīga Eiropas Komisijas piekrišana, taču neesot ziņu, ka tāda būtu saņemta. «Tāda dīvaina politika – kad vajag kaut ko ātri pieņemt, tad kā arguments skan, ka tā ir ES prasība un Latvijā neko te vairs nevar izdarīt, taču SEN gadījumā nezin kādēļ Latvija ES atļauju negaida un cenšas steidzīgi ieviest jaunu diskriminējošu nodokli, jo samazināt iepirkuma tarifu jau strādājošajām stacijām neriskē,» sašutis ir J. Timma. Pēc asociācijas vadītāja domām SEN ir izdomāts kā instruments, lai koģenerācijas stacijām atņemtu naudu, un tas ir kā sods, kaut arī nodoklis būtībā nevar būt soda instruments. Jāatgādina, ka savulaik Windau lietā Latvijai par lēmumu pārtraukt iepriekš solīto atbalstu – elektroenerģiju iepirkt par dubulto tarifu – nācās ne tikai samaksāt Zviedrijas Nykomb Synergetics Technology Holding AB 1,6 milj. Ls kompensāciju, bet arī par solīto dubulto tarifu elektrību iepirkt līdz 2007. gada rudenim.

83 % iedzīvotāju par valdības darbu izsaka neapmierinātību, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujā, liecina DnB Notrd Latvijas barometra jaunākie dati.

68 % iedzīvotāju uzskata, ka Latvija attīstās nepareizā virzienā. Tāpat turpina samazināties to respondentu skaits, kas DnB Nord Latvijas barometrā atzīst, ka labu darbu atrast ir iespējams. Kopš jūlija šis rādītājs samazinājies jau par pieciem procentu punktiem – līdz 8 %.

Pašreizējo ģimenes materiālo stāvokli kā viduvēju vērtē vairāk nekā puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, bet par sliktu to nosaukuši 29 % un ļoti sliktu 8 %. Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo DnB Nord Latvijas barometru, samazinājies to cilvēku skaits, kuri nespēj prognozēt savu ekonomisko situāciju pēc gada. Atbildi grūti pateikt izvēlējušies 15 %, kas ir par sešiem procentpunktiem mazāk nekā pirms mēneša. Tikai 18 % pauduši, ka pēc 12 mēnešiem dzīvos nedaudz labāk, bet dominē respondentu skaits, kuri uzskata, ka dzīvos tieši tāpat kā šobrīd.

Augustā Latvija atzīmē 20.gadadienu pēc Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas. Tomēr tikai 15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzinuši, ka ir apmierināti ar Latvijā sasniegto pēdējo 20 gadu laikā.

1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti ir apmierināti, savukārt 14% drīzāk ir apmierināti ar valstī sasniegto pēdējo 20 gadu laikā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Savukārt absolūti lielākā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir neapmierināti ar valstī sasniegto pēc neatkarības atjaunošanas – 34% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir drīzāk neapmierināti, tomēr 45% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir noteikti neapmierināti ar pēdējo divdesmit gadu laikā sasniegto Latvijā.

6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Šogad Vašingtonas nevalstiskais centrs 16 valstīs veicis ikgadēju pētījumu, aptaujājot 16 766 cilvēkus ar mērķi noteikt valsts popularitāti pasaulē. Pēdējo triju gadu laikā pētījumi tika veikti kopumā 50 valstīs, aptaujājot vairāk par 90 tūkstošiem cilvēku. Pēc aptaujas rezultātiem Krievijā lielākā daļa aptaujāto (57%) domā, ka viņu valsts ārvalstīs pārsvarā nepatīk. No 16 valstīm Krievijai ir vissliktākais savas valsts popularitātes novērtējums. Tajā pašā laikā negatīvo attieksmi pret savu valsti ārzemēs izteica arī ASV pilsoņi. 69% amerikāņu ir pārliecināti, ka Ameriku pasaulē nemīl. Tikai 26% ASV aptaujāto uzskata, ka viņu valsts ārvalstīs ir tīkama. Lielāka daļa Turcijas pilsoņu (66%), arī ir pārliecināti par sliktu attieksmi ārvalstīs un tikai 30% turku uzskata, Turcijai ir pozitīvs starptautiskais tēls. Par pozitīvu attieksmi pret sevi pasaulē ir pārliecināti kanādieši (94%). Pārliecināti par pretējo ir tikai 4% aptaujāto kanādiešu. Otrajā vietā ierindojās Jordānijas pilsoņi (attiecīgi 84% pret 8%), trešajā vietā ir Indonēzijas pilsoņi - attiecīgi 86% pret 11%. Aptaujas rezultātā noskaidrojies arī, ka Krievija pēc pilsoņu neapmierinātības ar stāvokli valstī ir trešajā vietā aptaujāto valstu vidū. Ar notiekošo valstī nav apmierināti 71% krievu, apmierināti ir 23%. Vairāk neapmierināti ir tikai vācieši, attiecīgi 73% apmierināti un 25% neapmierināti aptaujātie, un poļi attiecīgi 82% pret 13%. Visvairāk ar savu valsti ir apmierināti Ķīnas iedzīvotāji (72%), bet neapmierināti ir tikai 19% ķīniešu. Pētījumā tika uzdots jautājums, uz kādu valsti ir jādodas jaunam cilvēkam, lai izbaudītu labu dzīvi. 22% Krievijas iedzīvotāju izvēlētos Vāciju, savukārt 11% Vācijas iedzīvotāju izvēlētos Austrāliju. 16% Amerikas iedzīvotāju dotu priekšroku Kanādai, bet 38% Indijas iedzīvotāju izvēlētos ASV, 18% Pakistānas iedzīvotāju izvēlētos Ķīnu, savukārt 12% ķīniešu dotu priekšroku Kanādai. Uz Vāciju baudīt labu dzīvi ir ar mieru braukt tikai Turcijas un Krievijas iedzīvotāji (18%). Kanādai priekšroku dod amerikāņi, francūži un ķīnieši, savukārt paši kanādieši, kā arī Lielbritānijas, Nīderlandes un Vācijas iedzīvotāji, labu dzīvi meklētu Austrālijā.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Jauno projektu dzīvokļu pircēji kopumā ir apmierināti ar svarīgākajiems sava mājokļa kvalitātes rādītājiem, taču ir atsevišķi jautājumi, par kuriem jaunie īpašnieki ir neapmierināti, liecina Hansabankas un Mājokļa aģentūras kopīgi veiktais pētījums.

Pētījumā kopumā tika aptaujāti 500 respondenti no 55 mājām. Kā svarīgākie jaunā mājokļa kvalitātes rādītāji tika norādīti: mājokļa atrašanās vieta (83%), plānojums (67%) un sakārtota mājas iekšējā vide (57,6%). Tālāk seko profesionāla mājas apsaimniekošana (39,4%), skats pa logu (38,2%), sakārtota mājas ārējā vide (37,6%). Ar šiem rādītājiem dzīvokļu īpašnieku vairums ir apmierināti.

Vislielākās problēmas mājas iekšienē sagādājušas skaņas izolācija (24%), ūdensapgāde un kanalizācija (19%), jāatzīmē, ka šīs problēmas vēlāk ir grūti risināmas. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto ir neapmierināti ar mājas pieejamību bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem (38 %). Vēl jaunie īpašnieki ir neapmierināti ar mājas apkārtnes infrastruktūru t.i. atpūtas un izklaides iespējām tuvākajā apkārtnē, bērnu rotaļu laukumiem, kā arī bērnudārziem un skolām.

Uzņēmējus potenciālās nodokļu nemaksāšanas sekas un risks tikt pieķertiem īpaši nesatrauc, veicot pētījumu, secinājis Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs profesors Arnis Sauka.

Piemēram, paužot attieksmi par iespējamo sodu bardzību, vairāk nekā 60% aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka vienīgais, ar ko jārēķinās, tiekot pieķertiem nodokļu nemaksāšanā, var būt uzņēmuma peļņas rādītāju samazināšanās, kā rezultātā uzņēmums tik un tā varēs turpināt darbību.

22% gadījumu uzņēmēji uzskata, ka pieķeršana nodokļu nemaksāšanā var potenciāli radīt situāciju, kad ir jādomā par biznesa slēgšanu, bet tikai mazāk par 6% apzinās, ka, tiekot pieķertiem, būs bizness jāslēdz.

Saukas skatījumā, nosacīti labā ziņa uz šī fona ir, ka salīdzinoši lielākā Latvijas uzņēmēju daļa tomēr uzskata, ka šmaukšanās ar nodokļiem, ja pastāv tāda iespēja, nav attaisnojama.

DnB NORD Latvijas barometra 2009.gada septembra aptaujas dati nes sliktu ziņu: mēneša laikā visi astoņi sabiedriskās domas radītāji ir pasliktinājušies, kā rezultātā kopējais sabiedrības noskaņojums ir ļoti tuvs šī gada janvāra – februāra līmenim. Turklāt pēdējā mēneša laikā notikušais kritums ir būtisks – kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss ir samazinājies par četriem punktiem.

DnB NORD Latvijas barometra dati liecina, ka pavasarī gūtās cerības lēnām un Jāatceras, ka 13.janvāra notikumi nesākās tukšā vietā - aptaujas liecināja, ka tobrīd bija sasniegts noteikts neapmierinātības un spriedzes līmenis, kurš pēc Ivara Godmaņa valdības demisijas un Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas mazinājās. Mazinājās tāpēc, ka sabiedrībā parādījās cerības uz labām pārmaiņām. Taču septembra pamazām ir noplakušas, kā rezultātā patlaban mēs esam vairs tikai pussoļa attālumā no janvāra - februāra neapmierinātības līmeņa.

Konkrētie skaitļiDnB NORD Latvijas barometrā ir šādi: to iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, ir samazinājies no 7% augustā līdz 5% septembrī. Ja augustā Latvijas pašreizējo ekonomikas stāvokli kā sliktu vērtēja 91%, tad septembrī tādu jau ir 93%. Ja augustā 63% bija pārliecināti, ka ekonomiskā situācija patlaban pasliktinās, tad septembrī tā domāja jau 67%. Likumsakarīgi, ka ir samazinājies optimisms, vērtējot ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem, - ja augustā 13% domāja, ka tas būs uzlabojies, tad septembrī tā prognozē vairs tikai 10% iedzīvotāju.

Reitingi un popularitāte ir būtiski aspekti politikā, taču tie nevar kavēt valstij svarīgu lēmumu pieņemšanu, norāda premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), komentējot jaunākos DNB Latvijas barometra datus par sabiedrības vērtējumu valdības darbam.

Premjers atgādina, ka 2009.gadā, stājoties pie valdības vadītāja pienākumu pildīšanas, sabiedrības uzticība valdībai bija kritiski zema - zem 8%, informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

«Panākot valsts finanšu situācijas stabilitāti un atjaunojot izaugsmi, pakāpeniski izdevies palielināt arī sabiedrības uzticību valdībai, taču šis darbs ir jāturpina, lai aizvien vairāk iedzīvotāju sajustu, ka krīzes sekas ir pārvarētas,» uzsver valdības vadītājs.

Viņš arī norāda, ka arī šīs valdības darba kārtībā ir bijuši nepopulāri, taču nepieciešami lēmumi.

Saskaņā ar DNB Latvijas barometra jaunākajiem datiem 76% iedzīvotāju aprīlī kritiski vērtēja valdības darbu. Ar valdības darbu aprīlī apmierināti bija 18% iedzīvotāju, 48% bija drīzāk neapmierināti, bet 28% - pilnībā neapmierināti, rāda barometra dati. 6% aptaujāto bija grūti formulēt viedokli par valdības darbu. Martā ar valdības darbu apmierināti bija 20%, bet neapmierināti - 73% pētījumā aptaujāto.

Pateicoties Db atbalstītajai akcijai Pieprasi nodokļu samazināšanu, valdība nolēmusi nekustamā īpašuma maksājuma pieauguma ierobežojumu 25% apmērā piemērot visiem nodokļu maksātājiem, tostarp tiem, kas īpašumus iegūs pēc 2008. gada 1. janvāra. No vēl divām prasībām Db nedomā atkāpties.

Lai gan izcīnīta uzvara vienā no punktiem, parakstu vākšana joprojām turpinās. Parakstīties varat šeit: Pieprasu samazināt nodokļus

Nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojums 25 % apmērā tiks piemērots visiem nodokļa maksātājiem, turklāt no 2011. gada šī nodokļa likme būs 0.4 %.

Tādējādi Finanšu ministrija ir piekāpusies un respektējusi uzņēmēju viedokli vienā no problēmjautājumiem, par kuru ekonomiski aktīvie iedzīvotāji pauž savu viedokli akcijā Pieprasi nodokļu samazināšanu!

Ierobežos visiem

Saskaņā ar akceptētajiem likuma grozījumiem, kas iekļauti nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs pie nemainīga nekustamā īpašuma lietošanas mērķa 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmēru par vairāk kā 25 %. Db (13.09.) jau vēstīja, kā sākotnēji NĪN likuma grozījumi paredzēja neattiecin��t nodokļa maksājumu pieauguma ierobežojumu uz tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kas taksācijas gadā, kas sāksies ar 2008. gada 1. janvāri, atsavinājuma vai dāvinājuma rezultātā ir ieguvuši jaunu nekustamo īpašumu. Pret šādu NĪN maksātāju diskrimināciju, atkarībā no īpašumtiesību «stāža» asi iebilda gan nekustamo īpašumu tirgus speciālisti, gan uzņēmēju organizāciju pārstāvji. Nekustamā īpašuma tirgus speciālisti norādīja, ka, ieviešot likumdošanas normas, kas jaunajiem īpašniekiem liks maksāt vairākkārt lielāku NĪN nekā vecajiem, var tikt dots kārtējais trieciens nekustamā īpašuma tirgum, kas jau cietis no pretinflācijas aktivitātēm. Savukārt Latvija Statoil vadītāja Baiba Rubesa brīdināja, ka NĪN maksātāju šķirošana var būtiski pasliktināt investīciju klimatu Latvijā. «Apsveicami, ka valdība nolēmusi nepieļaut jauno spēlētāju diskrimināciju, kuri ienāk tirgū, pērkot nekustamo īpašumu, vai paplašinās, būvējot jaunas būves,» secina būvtehnikas un mežtehnikas tirdzniecības un servisa SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs. Viņaprāt valstij pat būtu jāatbalsta tie, kuri tagad dārgās būvniecības apstākļos nebaidās investēt, jo nosacīt nodokļa maksājumu pieaugumu tikai iepriekš pa ievērojami zemākām izmaksām realizētiem nekustamā īpašuma projektiem nebūtu pareizi.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Šonedēļ noslēdzas Labklājības ministrijas vadītās Eiropas Kopienas EQUAL programmas projekts, kas meklē jaunus risinājumus sieviešu iesaistīšanai perspektīvās un labi apmaksātās profesijās tieši tehniskajās nozarēs. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir dabīgās kosmētikas līnija MADARA, ko ar EQUAL programmas atbalstu uzsāka Lotte Tisenkopfa.

EQUAL projektu Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu īstenoja 19 organizācijas - pašvaldības, augstskolas, darba devēju asociācijas, valsts un nevalstiskā sektora organizācijas. Tāpat projekts sadarbojās ar partneriem Lielbritānijā, Spānijā, Vācijā, Austrija un Somijā, Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Sievietes biežāk nekā vīrieši strādā bērnudārzos, slimnīcās, skolās un profesijās, kas Latvijā patlaban ir zemu atalgotas. Bizness, vadoši amati, tehniskās nozares tradicionāli tiek uzskatīti par vīriešu lauciņu. Šādam dalījumam "sieviešu" un "vīriešu" profesijās ir gan sociālas, gan ekonomiskas sekas, jo mazākas algas nozīmē arī mazākas pensijas un sociālās garantijas. Tas sievietes nostāda neizdevīgākā situācijā tikai tādēļ, ka viņas ir sievietes, uzsver Labklājības ministrijas speciālisti.

«Domāju, ka man ir izdevies saliedēt kolektīvu. Darba slodze ir liela, kolēģiem nav laika nesaskaņām, turklāt lēmuma pieņemšanā, atzinumu gatavošanā iesaistīti pilnīgi visi,» tā uz laikraksta Neatkarīgā jautājumu par atmosfēru Tiesībsarga birojā atbildējis tiesībsargs Juris Jansons.

Laikraksts norādījis, ka viens no pārmetumiem iepriekšējam tiesībsargam Romānam Apsītim bija, ka darbinieki netiek uzklausīti, ar biroju nesaistītas personas iejaucas lēmumu pieņemšanā, notiek izrēķināšanās ar darbiniekiem. Turpinot atbildēt uz jautājumu, vai šāda veida riskus ir izdevies novērst, J. Jansons stāstījis: «Man ir svarīgs katra kolēģa viedoklis, jo īpaši, ja ir viedokļu atšķirības, svarīgi, lai viedoklis, ko gatavojam uz āru, būtu kā ārstu konsīlijā - vienots.»

Vaicāts, vai cer, ka koalīcija, kas sevi dēvē par tiesiskuma un reformu koalīciju, tiesībsargu vairāk respektēs un arī budžetu lielāku piešķirs, viņš sacījis: «Budžets, neatkarīgi no tā, kā koalīcija sevi dēvē, ir politiskās gribas jautājums. Ne tikai Eiropas, bet arī citās valstīs tiesībsarga budžetus drīzāk palielina, nevis samazina, jo tiesībsargs ir atspulgs politiķu attieksmei pret cilvēka tiesībām, tas ir kā indikators, vai mums ar cilvēktiesībām viss kārtībā.»

Tiesībsarga birojā joprojām tiek saņemta informācija par gadījumiem, kas skar dzimumu līdztiesības jautājumus. Nenoliedzami, augstu vērtējama Eiropas Savienības direktīvu normu iestrādāšana Latvijas likumos, kas mazinās iespēju personai tikt diskriminētai dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ. Taču reālā situācija liecina, ka šādas problēmas preču un pakalpojumu jomā joprojām pastāv, bet efektīva patērētāju aizsardzības mehānisma vēl nav, Db.lv informēja Tiesībsarga biroja Informācijas un komunikācijas daļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Brance.

Arī Tiesībsarga birojā saņemtie iesniegumi apliecina, ka joprojām daļa Latvijas sabiedrības ikdienā saskaras ar diskrimināciju iepērkoties vai saņemot pakalpojumus. Piemēram, pārkāpumi konstatēti publiskajā pirtī, kur vīriešiem un sievietēm noteikta atšķirīga samaksa, kā arī nevienlīdzīgi atšķirīgas pirts apmeklējuma dienas, kas kādu no dzimumiem nostāda neizdevīgā situācijā. Saņemta sūdzība arī par to, ka valsts kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautas zāles osteoporozes ārstēšanai sievietēm, taču nav nodrošināti ekvivalenti medikamenti vīriešiem. Tāpat saņemta informācija par gadījumiem, kad tautības dēļ bez pamatota iemesla pircējiem atteikts noformēt preču iegādi līzingā.

Aptauja, kas veikta gatavojoties Eiropas gadam, liecina, ka vairāk nekā puse eiropiešu (51%) uzskata, ka viņu valstīs netiek veikts viss nepieciešamais diskriminācijas apkarošanai, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Tikai viena trešdaļa ES valstu iedzīvotāju atzīst, ka zina savas tiesības, ja viņi kļūtu par diskriminācijas vai aizskaršanas upuri.

Š.g. 23.janvārī, Eiropas gadam par iespēju vienlīdzību visiem (2007), kas aizsāksies šā gada 30.janvārī Berlīnē pirmajā Vienlīdzības sammitā, tika atklāta tīmekļa vietne. Tajā publicēti ES aptaujas rezultāti par cīņu pret diskrimināciju.

Aptauja, kas tika veikta gatavojoties Eiropas gadam, liecina, ka vairāk nekā puse eiropiešu (51%) uzskata, ka viņu valstīs netiek veikts viss nepieciešamais diskriminācijas apkarošanai un liela daļa aptaujāto arī uzskata, ka diskriminācija ir plaši izplatīta. Kopumā, aptaujas rezultāti apstiprina, ka eiropieši ir gatavi pārmaiņām, un lielākā daļa no viņiem atbalstītu pasākumus, kas veicinātu līdzvērtīgas iespējas visiem nodarbinātības jomā.