Latvijas darba devēju konfederācija ierosina valdībai ar 2006. gadu atcelt uzņēmējdarbības riska nodevu, ko daudzkārt lūguši uzņēmēji, bet Maksātnespējas administrācijai paredzēt finansējumu no valsts budžeta. Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrājums 2003. — 2004. gadā 4.32 milj. Ls un tā pieaugums šā gada I ceturksnī ir pamats, lai uzņēmējdarbības riska nodevas maksāšana tiktu atcelta vismaz uz tuvākajiem 2 vai pat 3 gadiem. Ja situācija nemainās un ik gadu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai tiek tērēti 1.3 milj Ls, tad nodevu var neiekasēt nākamajos trīs gados, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) tautsaimniecības un finanšu eksperts Aleksejs Sviridenkovs. Pēc uzņēmēju domām, vislabākais risinājums būtu vispār atcelt tā dēvēto blēžu nodevu. Ja tas nav iespējams, tad LDDK iestājas par to, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva pilnā apmērā tiek novirzīta Darbinieku prasījumu garantiju fondā, bet valsts no budžeta nodrošina administrācijas izdevumus. Tādējādi nodevas apmērs būtu ap 15 santīmiem (šobrīd 35 santīmi) par katru strādājošo mēnesī, bet nākamo 2 — 3 gadu laikā nodevas apmērs būtu 0 santīmu, jo tiktu izmantots iepriekšējos gados uzkrāts pārpalikums, skaidro A. Sviridenkovs. Darba devēji norāda, ka neviena direktīva vai konvencija neliek valstīm piemērot atsevišķus nodokļus un nodevas vai uzturēt garantiju institūciju darbību. Tas, kādā veidā tiek segti darbinieku prasījumi, ir valsts iekšējā lieta, skaidro A. Sviridenkovs. Turklāt direktīvā ir teikts, ka darba devēji piedalās finansēšanā, nevis uztur visu sistēmu, un piedalās tikai tad, kad valsts to pati pilnībā neuzņemas. Latvijas gadījumā visi izdevumi novirzīti uz darba devējiem un izveidots mehānisms, kā papildināt dažu valsts institūciju budžetus. Valsts iestāžu finansēšanai uzņēmēji maksā jau citus nodokļus, turklāt ieņēmumi valsts budžetā pēdējos gados pārsniedz prognozes un iepriekšējo gadu rezultātus, skaidro A. Sviridenkovs. Viņš arī atgādina, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu darba devēji piedalās garantiju fonda finansēšanā, nevis valsts iestāžu uzturēšanā. Tāpēc retoriski skan jautājums: vai var uzskatīt par efektīvu darbinieku prasījumu apmierināšanas mehānismu, ja prasījumu apmērs gadā ir ap 1.3 milj. Ls, bet to administācijai nepieciešams vēl vairāk nekā 1. milj. Ls — Maksātnespējas administrācijai, Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam. Db jau aprīlī rakstīja, ka maijā valdība varētu sākt diskutēt par uzņēmējdarbības riska nodevas samazināšanu.