Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošās koalīcijas padomē pirmdien ir panākta vienošanās par daļu no pasākumiem, kas tiks veikti, lai 2011. gada budžetā nodrošinātu starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas - ekspertu prasīto papildu konsolidāciju.

Saskaņā ar premjera V. Dombrovska preses sekretāres Līgas Krapānes sniegto informāciju, Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība ir vienojušas, ka 12,8 milj. Ls lieli papildu ieņēmumi vēl šogad ir jānodrošina, aktīvāk apkarojot ēnu ekonomiku, īpašu akcentu liekot uz akcīzes preču, tas ir, degvielas un tabakas izstrādājumu nelegālās aprites ierobežošanu. Finanšu ministrija arī cer, ka nebanku kreditētāju licencēšanas ieviešana ļaus valsts budžetu papildināt par 8,3 milj. Ls.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

«Pēdējā laika lielākais nozares satricinājums būs gaidāms jau pēc pāris nedēļām, kad, sākoties jaunam gadam, tiks celts akcīzes nodoklis degvielai. Tā rezultātā jau 1. janvārī degvielas cena stacijās kāps par aptuveni 5 eiro centiem litrā,» biznesa informācijas portālam db.lv atzina degvielas tirgotāja AS «Virši-A» valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

«Šis ir tas gadījums, kad palielinot nodokļu slogu konkrētam sektoram, vistiešākajā veidā tiek ietekmēti gala patērētāji. Pieaugot nodoklim, pieaugs ne tikai degvielas, bet arī citu preču cenas, tā kā sadārdzināsies to loģistikas izmaksas,» viņš atzīmē.

Igaunijā akcīzes nodoklis atkārtoti tika celts šī gada sākumā, kā rezultātā Latvija ieguva papildus klientu pieplūdumu no Igaunijas. Savukārt pēc «Virši-A» rīcībā esošās informācijas, Lietuvas valdība neplāno nākamgad palielināt akcīzes nodokli degvielai. «Tas nozīmē, ka Latvija diemžēl kļūs mazāk konkurējoša kaimiņvalstu vidū,» atzīmē degvielas tirgotāja vadītājs.

Savukārt vērtējot degvielas cenu izmaiņas 2017. gada griezumā, J. Riekstiņš stāsta, ka tās saglabājušās diezgan stabilas, jo nedz Latvijā, nedz pasaulē nav bijuši tādi notikumi, kas izraisītu būtisku degvielas cenas pieaugumu vai samazinājumu ilgtermiņā.

Proti, no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas jāmaksā par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ir 15 %.

Turklāt tie saimnieciskā darba veicēji, kuru saimnieciskās darbības ienākumi gadā nepārsniedz 10 000 Ls, var izvēlēties - maksāt 15 % lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vai fiksētu maksājumu, kura apmērs ir atkarīgs no ienākumiem. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteikts, kā persona var izvēlēties maksāt fiksēto maksājumu, kā arī fiksētā maksājuma apmērs atkarībā no taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Vēl nav izlēmuši

Tiesa, kā aptaujājot vairākus individuālā darba veicējus pārliecinājās Db, pagaidām mazajiem uzņēmējiem trūkst informācijas par jaunajām likumu normām. Tā, piemēram, pastalu darinātājs Tālivaldis Andersons atzina, ka nav informēts par iespēju maksāt mazāku nodokli vai izvēlēties fiksētu maksājumu. «Šāda iespēja, protams, varētu būt laba. Pagaidām gan grūti pateikt, kā turpmāk maksāšu nodokļus, vēl jāparēķina, kas ir izdevīgāk,» sacīja T. Andersons. Fotogrāfs Andrejs Zavadskis sliecas domāt, ka turpmāk izvēlēsies maksāt fiksēto maksājumu. «Neesmu īpaši iedziļinājies šajā lietā. Domāju, ka konsultēšos ar juristiem, paskatīšos, kāds apgrozījums man sanācis šogad un tad izlemšu, kas izdevīgāk,» viņš teica. Arī laimīšu lējējs Uldis Ievenieks vēl neesot izlēmis, kā turpmāk maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli. «Manuprāt, ir labi, ka nodoklis samazināts. 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija par augstu, tagad visam cenas iet uz augšu, pozitīvi, ka vismaz nodokļa maksājumi varētu samazināties.» Latvijas Amatniecības kameras vadītājs Vilnis Kazāks Db atzina, ka pašnodarbināto personu vidū vēl joprojām ir augsts nelegālās uzņēmējdarbības īpatsvars, tādēļ nodokļa samazināšana un iespēja izvēlēties fiksētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu to varētu samazināt. Tomēr pagaidām nav skaidrs, cik efektīvi Valsts ieņēmumu dienests spēs šos nodokļus administrēt - ņemot vērā, ka nodokļa summas ir nelielas, to administrēšanas izdevumi varētu būt visai augsti. Dažās Rietumeiropas valstīs, piemēram, Vācijā, šī problēma tiek risināta, uzticot ienākuma nodokļa administrēšanu uzņēmēju profesionālajām organizācijām.

Spirtoto uztura bagātinātāju plānotā atbrīvošana no akcīzes nodokļa radījusi satraukumu alkoholisko dzērienu ražotājos un tirgotājos.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais grozījumu projekts Likumā par akcīzes nodokli paredz sakārtot normas attiecībā uz uztura bagātinātājiem, kas satur spirtu. Grozījumi paredz atbrīvot no akcīzes nodokļa tos uztura bagātinātājus, kuri satur spirtu, ja absolūtā spirta saturs tajos nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā.

Alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji FM priekšlikumu vērtē ar bažām. «Ja, piemēram, saražo 40 % liepziedu vai kliņģerīšu uzlējumu 0,2 l tilpumā ar attiecīgu instrukciju un sertifikāciju, tā ir iespēja ieinteresētām personām. Šādā gadījumā uztura bagātinātāju plaukti var pārvērsties par alkohola tirdzniecības plauktiem,» komentē SIA Mobil Plus tirdzniecības vadītājs Vitolds Bremmers. Noraizējies par šo situāciju ir arī Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Jaunalko vadītājs Edmunds Demiters, sakot, ka jaunie grozījumi ir mulsinoši un nesaprotami. Uzņēmēju mulsinot tas, kāpēc ar 1. jūliju stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tiek palielināts akcīzes nodoklis, bet kādam citam produktam akcīze tiek noņemta vispār. Turklāt uz šiem spirta saturošajiem uztura bagātinātājiem neattiekšoties akcīzes preču statuss un noteikumi un tos varēšot ražot jebkur un tirgot gan aptiekās, gan mazumtirdzniecības veikalos.

Krievija tuvāko gadu laikā ievērojami palielinās akcīzi tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem, ir pavēstījis Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, ziņo Interfax.

No 2012. gada 1. janvāra akcīze etilspirtam tiks paaugstināta līdz 277,2 rubļiem (aptuveni 4,6 lati) par vienu litru, no tā paša gada 1. jūnija līdz 462 rubļiem, no 2013. gada līdz 693 rubļiem un no 2014. gada līdz 900 rubļiem. Pēc akcīzes palielināšanas vienas šņabja pudeles cena pieaugs līdz 180 (apmēram 3Ls) rubļiem, tagadējo 98 (1,65Ls) rubļu vietā.

Savukārt tabakas akcīzi 2012. gadā ir paredzēts palielināt par 60% līdz 448 rubļiem par tūkstoti jebkādu cigarešu, no 2013. gada līdz 672 rubļiem, bet no 2014. gada līdz 873 rubļiem. Pašlaik Krievijā akcīze par tūkstoš cigaretēm ir 360 rubļi, pieaugot akcīzei viena cigarešu paciņa jau nākamgad Krievijā varētu sadārdzināties par trešdaļu.

Lielbritānija no 2010. gada aprīļa palielinās ienākuma nodokļa likmi līdz 50% visiem tiem pilsoņiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 150 tūkstošus sterliņu mārciņu.

Par to paziņojis Lielbritānijas finanšu ministrs Alisters Dārlings (Alistair Darling), ziņo BBC. Šobrīd Lielbritānijas pilsoņi, kas gadā pelna virs 39.8 tūkstošiem sterliņu mārciņu, maksā 40% ienākumu nodokli.

Par plāniem palielināt ienākumu nodokli sevišķi turīgajiem britiem tika ziņots jau kopš 2008. gada, tomēr tad tika plānots likmi noteikt 45% apmērā. Pie tam likmei bija jāstājas spēkā vien 2011. gada aprīlī.

Bez jaunās ienākumu nodokļa likmes, no 2009. gada aprīļa Lielbritānijā par 2% tiks palielināta akcīze alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Tāpat par 2 centiem uz litru pieaugs akcīze degvielai.

Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Lietuvas parlaments šodien akceptējis priekšlikumu samazināt akcīzi dīzeļdegvielai par 17 %, vēsta PRAIM – TACC.

Akcīze samazināta no 1140 litiem jeb 330 eiro līdz 947 litiem jeb 275 eiro par vienu tūkstoti litru.

Pēc Lietuvas Finanšu ministrijas aplēsēm šī soļa, kuru premjers Andrjus Kubiļus jau nosaucis par eksperimentu, rezultāts varētu būt valsts budžetā neiegūti ieņēmumi 70 miljonu litu jeb 20.3 miljonu eiro apjomā. Vienlaikus likumdevēji pēc valdības galvas teiktā «nolēmuši pārbaudīt teoriju» par to, vai cenas samazinājuma dēļ iespējams atdzīvināt pieprasījumu un panākt pieprasījuma pieaugumu.

Pēc tam, kad no šī gada 1. janvāra akcīze degvielai, tostarp arī dīzeļdegvielai tika paaugstināta par 20.4 procentiem, tā pārdošana DUS saruka kā minimums par 20 %. Transportlīdzekļu īpašnieki masveida sāka iepildīt degvielu ārpus Lietuvas – Polijā, Latvijā, kur Lietuvas pilsoņiem vīza nav vajadzīga, bet Krievijas vīzu īpašnieki devās uz Kaļiņingradu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola turpina samazināties, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Reālu alkohola tirgus ainu iespējams iegūt, vērtējot rezultātus un tendences pēdējo trīs gadu griezumā, proti, sākot ar 2008. g., kad būtiski tika pacelta alkohola akcīze no 6,3 Ls uz 8,9 Ls par litru absolūtā alkohola, uzskata Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācijas (ARTA) biedri. Aprēķini rāda, ka divu gadu laikā akcīze kāpusi par 40%, kam vajadzējis atainoties arī nodokļu ieņēmumu kāpumā vai vismaz prognozēs. Tomēr legālu alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācijas apjomi divu gadu laikā kritušies par 32%: 2008. g. realizācijai nodots 69,23 milj. litru, bet pērn vairs tikai 46,92 milj. litru.

ARTA uzsver - faktiskā situācija rāda, ka ik gadu VID esot tikai samazinājis plānotos ieņēmumus, proti, divu gadu laikā plānotie ieņēmumi samazināti par 20%, bet arī reālie atpaliekot no plānotā. Līdz ar to zūdot loģika, kādi mērķi tad tikuši izvirzīti, paceļot akcīzes nodokli, jau iepriekš samazinot ieņēmumu prognozes.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Grozot nodokļus, iedragāta Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja Baltijas tirgū. Latvijas pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un degvielas akcīze būs augstākais Baltijā, alkohola akcīzes nodoklis pārsniedz Lietuvā noteikto. Šādu viedokli paudusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

12. decembrī agrā rīta stundā Saeima pieņēma Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu un no tās izrietošos nodokļu un valsts un pašvaldību tēriņus ierobežojošos likumus.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) kopumā atbalsta Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, it sevišķi attiecībā uz:

- ierēdņu skaita samazināšanu valsts un pašvaldības pārvaldes iestādēs,

- darbaspēka izmaksu samazināšanu,

- atbalstu eksportspējīgiem uzņēmumiem,

- administratīvā sloga mazināšanu.

Vienlaikus, grozot nodokļus, iedragāta Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja Baltijas tirgū. Latvijas pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un degvielas akcīze būs augstākais Baltijā, alkohola akcīzes nodoklis pārsniedz Lietuvā noteikto. Tātad, ja līdz šim kaimiņi iepirkās un naudu atstāja Latvijā, tad tagad latvieši stimulēti iepirkties kaimiņos, bet ne lietuvieši, ne igauņi vairs nenāks iepirkties Latvijā.

Neskaidrība, vai akcīzes nodokli par dabasgāzi nāksies maksāt jau no 1. jūlija, vai tomēr tikai no 2014. gada 1. janvāra, vēl aizvien saglabājas. Pirmdien jau otro reizi pēdējo nedēļu laikā Saeimas koalīcijas frakcijas masveidā nereģistrējās balsojumam, lai nepieļautu vairākumā esošajām opozīcijas partijām nobalsot par akcīzes nodokļa gāzei atlikšanu uz trim gadiem. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas ārkārtas sēde tika pasludināta par slēgtu. Tāda pati situācija bija arī 26. jūlija plenārsēdē.

Saeimas opozīcija vāks 34 deputātu parakstus, lai atkārtotu ārkārtas sēdi, kurā lemt par akcīzi gāzei, sasauktu pēc nedēļas, 23. augustā, DB apliecināja politiskā bloka Par labu Latviju pārstāvis Vents Armands Krauklis (TP).

Koalīcijas pārstāvis Dzintars Zaķis (JL) uzskata, ka «kvoruma noraušana» ir normāla parlamentārā darba prakse, ko izmanto arī citās valstīs, ja valdošajai koalīcijai neizdodas nodrošināt balsu pārsvaru pār opozīciju. Viņš atzina, ka šādu taktiku koalīcija varētu īstenot līdz pat septembrim, kad no atvaļinājumiem atgriezīsies deputāti un vairs nebūs problēmu ar balsu pārsvara nodrošināšanu.

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli un negatīvi riski ekonomikas izaugsmei pēdējo pāris mēnešu laikā ir auguši, teikts jaunākajā AS Swedbank ekonomikas apskatā. Pērnā gada beigas pasaules ekonomikai bija vājākas nekā cerēts un, šķiet, līdzīgs būs arī šī gada sākums.

Lai gan Swedbank ekonomisti nedaudz pavelk uz leju pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, šogad un nākošgad pasaule augs straujāk nekā pērn (attiecīgi 3,4% un 3,7% iepretim 3,1% pērn). Attīstītajās valstīs patēriņu veicinās lēta nafta. Eirozona vairs neizskatās tik slikti – bezdarbs sarūk, kreditēšanas nosacījumi uzlabojas, Eiropas centrālās bankas monetārā politika turpina būt ļoti atbalstoša. Attīstības tirgos gan bilde nav īpaši spoža – to valūtas zaudē vērtību, parādu līmeņi ir augsti, daudzu valstu finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Ņemot vērā neseno naftas cenas un rubļa vērtības kritumu, tam sekojošu inflācijas kāpumu un budžeta tēriņu samazināšanu, recesija Krievijā būs ilgāka un dziļāka nekā iepriekš prognozēts; vārga izaugsme varētu atjaunoties vien šī gada beigās vai pat nākamgad. Ķīna mēģina kontrolēt sabremzēšanās ātrumu un pašlaik tas it kā izdodas, tomēr arī šī ekonomika augs arvien lēnāk un krasas svārstības tās finanšu tirgos, visticamāk, turpināsies.

Mazumtirdzniecības tīkla IKI veikalos janvārī nedaudz palielinājies pieprasījums pēc kafijas, tabakas izstrādājumiem un alkohola, kam no 1. februāra gaidāms akcīzes nodokļa pieaugums.

«Mūsu novērojumi liecina, ka IKI mazumtirdzniecības tīkla veikalos pēdējā mēneša laikā nedaudz pieaudzis pieprasījums pēc precēm, kam no 1. februāra tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme. Šī tendence nav ļoti izteikta, taču ļauj secināt, ka daļa pircēju veido šo preču uzkrājumus. Šī ir pēdējā nedēļa, kad pircēji var pagūt iegādāties šos produktus vēl par vecajām cenām un, ņemot vērā ekonomisko situāciju un to, ka, piemēram, kafijai ir ilgs uzglabāšanas termiņš, iespējams, daļa patērētāju meklē veidus kā ietaupīt,» informē SIA PALINK Mārketinga daļas vadītāja Indra Svikle.

Latvijas ziemeļu kaimiņi veic kompleksu nodokļu pārbīdi; degviela būs dārgāka , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nodokļu izmaiņas notiek abos virzienos – sadārdzināsies akcīzes preces, bet darbaspēks kļūs lētāks.

Noņem slogu

Igaunijas Ministru kabinets ir vienojies par nākamo četru gadu valsts budžeta stratēģiju, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR. Nodokļu pārbīdes plānotas sabalansēti, atvieglojot nodokļu nastu darbaspēkam, kas pēckrīzes gados, cīnoties par lielāku konkurētspēju, ir nodokļu politikas aktualitāte visā Eiropā un ko Eiropas Komisija pastāvīgi rekomendē arī Baltijas valstīm, Latviju ieskaitot.

Nodokļi Igaunijā tiek celti vairākās pozīcijās. Viesnīcu pakalpojumiem PVN tiek celts no 9% uz 14%. Dārgākas kļūs arī kaimiņzemes viesu mājas – to pakalpojumiem no 2017. gada PVN tiks celts no 5% līdz 14%. Paralēli šim ministri solījuši meklēt veidus, kā atbalstīt un veicināt tūrismu vispār un sevišķi lauku tūrismu. Savukārt akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai un benzīnam nākamgad celsies attiecīgi par 14% un 10%, bet 2017. un 2018. gadā vēl pa 10%. Patlaban akcīzes nodoklis par 1000 litriem dīzeļdegvielas ir 392,92 EUR, bet par etilēto un bezsvina benzīnu ‒ 422,77 EUR, lasāms oficiālajā vēstnesī Riigi Teataja. Degvielas nodokļa celšana notiks trīs gadu laikā, lai gan iepriekš bija plānots to darīt četros gados. Tā kā akcīze veido ievērojamu daļu no degvielas gala cenas, tās svārstības itin skaidri ļauj prognozēt attiecīgās valsts degvielas tirgus konkurētspēju ar tuvējiem tirgiem, kas Igaunijai, dabiski, ir Latvija. Vai Valka un Ainažu novads ar obligātu iegriešanos vietējās DUS pieredzēs pastiprinātu igauņu viesu popularitāti, varēsim vērot visai drīz.

No šī gada 1. janvāra Latvijā izmaiņas skar gan atsevišķu nodokļu likmes, gan ar tiem apliekamos ienākumus, gan nodokļu sodu sistēmu.

Dažas izmaiņas vērtējamas kā uzņēmējiem un darba ņēmējiem labvēlīgas, piemēram, pieaugs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums. Tomēr citas novitātes, piemēram, akcīzes nodokļa likmju pieaugums degvielai, var kārtējo reizi veicināt inflāciju, kas nākamgad prognozēta 5.9 % apmērā.

Neapliks dividendes

Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" grozījumiem, kas stājas spēkā šī gada 1. janvārī, ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā ienākumā vairs nebūs jāiekļauj no ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīm saņemtās dividendes.

Ar UIN apliekamajā ienākumā vairs netiks iekļauti arī ieņēmumi no ES un EEZ publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Iespējams, jau no 2018. gada tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, tā paaugstinot izmaksas, kuras jutīs gan pircēji veikalā, gan arī industriālie pakalpojumu saņēmēji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To, ka akcīzes nodokļa likmes varētu tikt pārskatītas, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vēl februārī atzina arī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola, konkrētus skaitļus neminot. DB rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pašlaik tiek apspriesta ideja par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu benzīnam (gan svinu saturošam, gan nesaturošam) dīzeļdegvielai, arī sašķidrinātajai naftas gāzei, vidēji par 8 līdz 24%.

Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums iecerēts jau no 2018.gada, savukārt nākamais jau varētu sekot no 2020. gada. Īpaši krass akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts svinu saturošam benzīnam par teju 24%, naftas gāzei – par 12%, dīzeļdegvielai par 11%. Jāatgādina, ka Māra Kučinska valdītās valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts: «īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu» un tas arī dažiem liek secināt, ka akcīzes nodokļa likmju celšana iederās šajā kontekstā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek uzskatīta par kompensējošu mehānismu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanai no pašreizējiem 23% līdz 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un neapliekamā minimuma paaugstināšanai līdz 300 eiro pašreizējo 60 – 115 eiro mēnesī.

Baltijas valstis un Bulgārija pēc krīzes kļūs ekonomiski spēcīgākas, jo krīze būs pamudinājusi valsts varas institūcijām īstenot reformas, kuras uzlabos valsts pārvaldes efektivitāti, norādījis Brukingsa institūta zinātnieks Daniels Kaufmans (Daniel Kaufmann), ziņo Reuters.

«Valstis ar labāku valsts pārvaldi no pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes spēs izķepuroties straujāk nekā tās, kuras šajā jomā neko nedarīs. Baltijas valstis un Bulgārija ir starp tām valstīm, kuru valsts pārvaldē ir manāms progress," uzsvēra D. Kaufmans, kurš iepriekš strādāja Pasaules Bankā par valstu pārvaldes departamenta vadītāju.

D. Kaufmans atgādināja par 1997. gada Āzijas krīzes pieredzi, kad valstis ar labāku valsts pārvaldi pieredzēja straujāku investīciju atgriešanos.