Zaļā enerģija ir diezgan dārgs prieks, tāpēc dabasgāze kā kurināmais ir ļoti svarīgs un arī turpinās saglabāt nozīmīgumu sava lētuma dēļ, stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja un bijusī ilggadējā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva.

Viņa atzīst, ka Visaginas atomelektrostacija (AES) un sašķidrinātās gāzes terminālis mazinātu Latvijas neatkarību no Krievijas gāzes koncerna Gazprom, kā arī tā īpatsvaru enerģētikas tirgū.

«Katru gadu sanāk ar šo uzņēmumu cīnīties par līgumu un tā nosacījumiem. Visi zinām, ka ir brīži, kad tarifi ir izdevīgāki, un ir brīži, kad ne pārāk,» piebilst Andrējeva.

Vienlaikus Andrējeva akcentē, ka Visaginas AES un sašķidrinātās gāzes terminālis ir politiski projekti un par tiem jāvienojas valstsvīriem.

«No ekonomiskā viedokļa, domāju, ka sašķidrinātās gāzes terminālī jābūt privātām investīcijām, taču nebūtu pareizi tās saistīt ar Gazprom, jo tad tas kļūs par vienīgo tirgotāju Latvijā,» brīdina eksperte.

Latvijas iedzīvotāju siltuma parādu situācija ir katastrofa, jo pēdējie rēķini lielai iedzīvotāju daļai ir nesamaksājami, norāda AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja un bijusī ilggadējā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva.

Viņa arī uzsver, ka šiem maksājumiem vēl klāt nāk gāzes un elektrības maksājumi. Turklāt esot diezgan skaidrs, ka šie parādi netiks dzēsti, un to norakstīšana arī nebūtu jautājuma risinājums.

«Domāju, drīz pienāks brīdis, kad valdībai būs ļoti aktīvi jāiesaistās šīs problēmas risināšanā. Jau strādājot regulatorā, šādu risinājumu neredzēju. Neredzu to arī patlaban. Nebūšu tik bezatbildīga, lai piedāvātu valdībai tos norakstīt. Ja ceļam akcīzi, tad nevajag brīnīties par izmaksām, kas kāpj kā piramīda,» akcentē Andrējeva.

Eksperte arī norāda, ka dabasgāzes tarifi tikai augs - gan cena, gan akcīze.

«Vairāku asociāciju rosinātā diskusija un pretdarbība autogāzes akcīzes nodokļa palielināšanai ir būtiski samazinājusi autogāzes iekārtu uzstādīšanas apjomus. Tajā pašā laikā, neņemot vērā asociāciju priekšlaicīgo paniku, autogāzes cena faktiski nemainīsies no šobrīd esošās,» uzskata uzņēmuma Autonams vadītājs Edvīns Panders.

Salīdzinājumā ar 2013. gada augustu autogāzes iekārtu uzstādīšanas apjomi šā gada septembrī ir samazinājušies par 20%. «Likumsakarīgi, ka tik straujš kritums ir noticis pēc Latvijas Degvielas tirgotāju un Latvijas Gāzes asociāciju draudiem, ka autogāzes akcīzes nodokļa palielināšana iznīcinās nozari,» norādījis E. Panders.

«Faktiski asociācijas ar savu retoriku ir darījušas visu, lai nozari patiešām iznīcinātu. Jāuzsver, ka plānotais autogāzes cenas kāpums būs minimāls, un degvielas cenu svārstību dēļ ikdienā patērētājs to pat neizjutīs. Taču autogāzes nozare jau šobrīd ir cietusi no publiski izteiktajiem pieņēmumiem un diskusijām,» norādījis Autonama vadītājs.

«Ticēt gāzes lētumam Latvijā, kas nav piegādāta no Krievijas, var tikai cilvēki, kas ir attālināti no biznesa.»

To intervijā DB saka Gazprom Eksport Līgumu un cenu veidošanas pārvaldes priekšsēdētājs Sergejs Komļevs, skaidrojot, kā veidojas gāzes cena un kādas globālas un lokālas pārmaiņas to ietekmē. Pirms intervijas Gazprom pārstāvis norāda, ka neko nekomentēs par pašreiz notiekošo Eiropas Komisijas izmeklēšanu, kuras ietvaros Gazprom tiek pārmesta negodīga cenu veidošanas politika valstīs, kur šī kompānija ir monopolstāvoklī. Gazprom uzsver pašreizējā dabasgāzes cenu veidošanas modeļa priekšrocības un norāda, ka gāzes cenu gremdējošais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports uz Eiropu mazinās.

Ekonomikas ministrija (EM) šogad septembra beigās vai oktobra sākumā plāno izsludināt konkursu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja amatu.

Viņš norādīja, ka ministrija nedrīkst kavēties ar konkursa izsludināšanu, jo pašreizējai SPRK vadītājai Valentīnai Andrējevai pilnvaru termiņš beidzas šogad decembrī.

Pūce klāstīja, ka konkurss būs atklāts un tajā pieteikties varēs arī Andrējeva, jo pēc pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem jebkurš SPRK padomes loceklis var ieņemt amatu neierobežotu reižu skaitu. Tiesa, EM gan šo normu plāno mainīt, jo Eiropas Savienības direktīva paredz, ka regulatoru padomes locekļi var ieņemt amatu divas reizes, viņš piebilda. Pagaidām nav zināms, kad Latvijā šī norma varētu stāties spēkā.

2011. gadā, visticamāk, varam rēķināties ar dārgāku elektrību.

2010. gads enerģētikā teju visiem Latvijas patērētājiem iezīmējies ar izmaksu sadārdzinājumu - galvenokārt par dabasgāzi. Atkarībā no patēriņa grupas cenu pieaugums šovasar sasniedza aptuveni 30%. Daudz šogad arī politiskajā priekšvēlēšanu gaisotnē tika runāts par dabasgāzes tarifu samazināšanas iespējām - ekonomikas ministrs Artis Kampars pauda gatavību šo jautājumu risināt personīgās sarunās ar Gazprom. Gāzes biznesa pārstāvji gan norādīja, ka sarunas ar Gazprom notiekot kompānijas - Latvijas Gāzes - nevis politiķu līmenī un pašlaik Latvijas Gāze esot izstrādājusi jaunu cenu līgumu ar Gazprom 2011. gadam, kurā pamainīta gāzes iepirkuma formula un tāpēc nākamgad gāze varētu būt par 10-15% lētāka. Tomēr Gazprom šo līgumu vēl nav parakstījis. Kas attiecas uz Latvijas gāzes cenu prognozi, tad visaugstākais dabasgāzes cenu punkts tika sasniegts no šā gada aprīļa līdz oktobrim, kad lielajiem lietotājiem cena sasniedza 195 Ls/1000 m3, bet mazajiem - 180 Ls/1000m3. Pašlaik lielajiem lietotājiem - virs 25 tūkst. m3 patēriņa dabasgāzes cena ir kritusies līdz 170 Ls/1000 m3, bet mazajiem dabasgāzes lietotājiem, to skaitā mājsaimniecībām, gāzes tarifi mainīsies 2011. gada 1. janvārī. Tiem, kas dabasgāzi izmanto apkurē, tarifi samazināsies par 7%, savukārt plītiņu lietotājiem par 4%. Rūpnieciskiem klientiem pagaidām tiek prognozēts tarifu samazinājums vidēji par 5%. Šogad izdevās izvairīties no dabasgāzes akcīzes nodokļa, kas patērētājiem ļāva ietaupīt 5-8%, tomēr no nākamā gada 1. jūlija dabasgāzes akcīze 15,6 Ls apmērā uz 1000 m3 stāsies spēkā. Tāpat pieaugs PVN - elektrības patērētājiem līdzšinējo 10% vietā būs jāmaksā 22%, bet dabasgāzei mājsaimniecībām samazinātā PVN likme pacelta no 10 uz 12%.

Akcīzes nodokļa piemērošana dabasgāzei vismaz pagaidām netiek atlikta uz 2014. gada 1. janvāri, kā to centās panākt Saeimas opozīcija. Koalīcijas partijas šo iniciatīvu uzskata par populismu, kas, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, divu gadu laikā budžetam makstu 12,5 miljonus latu.

Turklāt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzsver, ka akcīze dabasgāzei tikai minimāli ietekmēs gaidāmo siltumapgādes cenu kāpumu, galvenais faktors esot gāzes cenu kāpums tirgū. To, ka «gāzes cenas mēs ietekmēt nevaram, tādēļ jācenšas ietekmēt kaut vai ar akcīzes nodokli», pirmdien atzina arī opozīcijas deputāti Vents Armands Krauklis (TP) un Vitālijs Aizbalts (LPP/LC).

Lai nepieļautu šādu grozījumu pieņemšanu likumā par akcīzes nodokli, valdības koalīcijas partiju deputāti masveidā nereģistrējās darbam plenārsēdē jeb «balsoja ar kājām». Tādējādi kvoruma trūkuma dēļ vairākkārtīgi tika izsludināti pārtraukumi Saeimas ārkārtas sēdē, kā arī ar neveiksmi beidzās mēģinājums sasaukt jaunu ārkārtas sēdi tieši akcīzes likuma izskatīšanai. Sēde gan tika sasaukta, tomēr nepietiekamā deputātu skaita dēļ pirmo reizi kopš 1993. gada plenārsēde tika pasludināta par nenotikušu.

Ļoti atbalstāma ir ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) iniciatīva runāt ar Gazprom, lai panāktu vienošanos un dabasgāzes iepirkumu cenu mehānisms mainītos, raidījumā 900 sekundes norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.

Taču viņa arī uzsvēra, ka arī sekmīgu sarunu rezultātā, Gazprom visticamāk neveiks izmaiņas šogad un līdz ar to gāzes tarifu cenas šosezon nemainīsies. V. Andrējeva arī norādīja, ka akcīzes nodokļa ieviešana dabasgāzei būtu jāpārceļ uz citu laiku. SPRK jau gada sākumā esot prognozējusi dabasgāzes tarifu pieaugumu, līdz ar to brīdinot, ka akcīzes nodokli ieviest nevajadzētu.

Dabasgāzes tarifa veidošanos ietekmējot piesaiste naftas cenām un arī eiro kurss. Savukārt iepirkuma cenas nosakot līgums starp Gazprom un AS Latvijas Gāze (LG), taču to ietekmēt nevarot, jo LG neesot valsts uzņēmums. V. Andrējeva arī piebilda, ka pērnajā sezonā Latvijā bija dabasgāzes cenas bija ceturtās zemākās Eiropā, pēc Eurostat datiem.

Latvijas zāļu ražotāja AS Olainfarm akciju vērtība, kas kopš gada sākuma piedzīvojusi vairāk nekā 18% kāpumu, nākotnē vēl palielināsies, uzskata uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.

Viņa norādīja, ka akciju cenas dinamika patlaban esot vērtējama kā ļoti pozitīva.

«Farmācija ir viena no nozarēm, kas Latvijā ir jau pietiekami labi attīstīta. Prognozēju, ka nākotnē akciju cena palielināsies. Konkrētus pieauguma rādītājus ir grūti prognozēt, jo gaidām, kad savu vārdu teiks tirgus. Apgrozījuma pieaugums par 40% un divkāršs peļņas kāpums gadā ir maksimums, ko uzņēmums var izdarīt. Kādā brīdī jāmostas pašam fondu tirgum,» uzsvēra Andrējeva.

Viņa norādīja, ka Olainfarm pats ir spējīgs atrast investorus un attīstīties. Galvenais esot, lai valdības politika būtu absolūti prognozējama.

Andrējeva arī komentēja izvirzīto 12% izaugsmes mērķi šogad, saucot to par reālistisku.

Ja Administratīvās apgabaltiesas 25.jūnija spriedums stāsies spēkā un tiks atcelti AS Latvenergo 2011.gada februārī akceptētie tarifi, sekas būs citādas, nekā sūdzības iesniedzēji to gaidīja. Proti, elektroenerģijas tarifi, visticamāk, pieaugs.

To šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja un bijusī ilggadējā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valentīna Andrējeva.

Kā akcentēja Andrējeva, tiesas spriedums ir pretrunīgs. No vienas puses, tiek apšaubīta SPRK lēmuma pamatotība, pietiekami neizvērtējot Latvenergo aprēķinus, bet, no otras puses, tiesas iebildumus rosinājusi tarifu diferencēšana. Ja precīzi izpilda tiesas spriedumu, pazeminātais «Starta» tarifs būtu jāatceļ.

«No regulatora puses tarifiem jābūt vienādiem,» sacīja bijusī regulatora vadītāja.

Patēriņa cenu indekss ir iegājis pieauguma fāzē un šāda tendence saglabāsies, paredz SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Nav sagaidāms, ka cenas varētu sākt strauji celties. Ir prognozējama mērena inflācija. Tomēr tās gaitu koriģēs iekšējie un ārējie faktori. Liela ietekme uz cenu līmeni būs iespējamām izmaiņām nodokļos (PVN, akcīze), gaidāmais elektroenerģijas tarifu kāpums, kā arī iespējamai gāzes cenu pārskatīšanai. Tomēr ir paredzams, ka noturoties ekonomikas izaugsmei, tieksme celt cenas, neskatoties uz vājo pirktspēju, tikai pieaugs. Tāpat jārēķinās, ka liela daļa inflācijas tiks importēta. To noteiks globālās un reģiona ekonomikas attīstības tendences un valdošais noskaņojums, norāda eksperts.

Septembra inflācijas datos nebija pilnīgi nekādu pārsteigumu, uzsver Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Patēriņa cenas Latvijā jau visu šo gadu mēnesi no mēneša mērķtiecīgi palielinās, galvenokārt dēļ ārēju faktoru izraisītajiem straujajiem kāpumiem atsevišķos pārtikas produktos un komunālo pakalpojumu cenās.

Sarukušās degvielas cenas Latvijā priecē autobraucējus, bet nepriecē valdību, kam tādējādi mazinās nodokļu ieņēmumi

Ģeopolitiskajām kolīzijām un lielvaru spēka demonstrēšanai pašlaik ir kāds arī Latvijas iedzīvotājiem patīkams blakusefekts – par procentiem 20 lētāks benzīns un dīzeļdegviela. Tas nozīmē, ka lētāki sanāk gan ikdienas braucieni, gan varbūt var arī kādu tālāku ceļojumu ieplānot, tādējādi vairojot savā dzīvē patīkamās sajūtas. Tas ir kaut vai neliels atspaids arī Krievijas sankciju un rubļa kursa krituma skartajiem autopārvadātājiem. Pārvadājumu skaits ir sarucis, bet vismaz esošos var veikt lētāk. Arī degvielas tirgotājiem nav nekādu bēdu – cilvēki vairāk pērk legālo degvielu un tirgotāju piecenojums un peļņa jau no tā nemazinās, vai degviela mazumtirdzniecībā maksā, teiksim, 1.10 eiro/litrā vai 1.30 eiro/litrā. Tomēr ir arī Latvijā kāds, kas par šo efektu nepriecājas, jo īpaši tad, ja šādas cenas saglabājas ilgāku laiku.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Ir jautājumi, par kuriem jārunā vēl un vēl. Un jāturpina runāt, kamēr kādi lēmumu pieņēmēji beidzot ieklausās, sāk domāt, meklēt risinājumus.

Mēs pēdējā laikā daudz esam rakstījuši par to, cik aktīvi un lielā mērā arī efektīvi rīkojas daudzas Eiropas valstis, lai mazinātu kaitējumu, ko ekonomikai nodara straujais energoresursu cenu un inflācijas kāpums. Mēs arī esam rakstījuši par to, cik aplami rīkojas mūsu politiķi, problēmu mēģinot aizlāpīt vien ar īslaicīgiem un tikai daļai sabiedrības paredzētiem pabalstu ielāpiem.

Šonedēļ mūsu rīcībā nonācis svaigs BDO pētījums tieši par šo tēmu, kas atkal ļauj par to runāt, balstoties uz konkrētiem faktiem.

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai? 

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības...

Bet fakti tiešām ir graujoši. Mūsu ekonomiku graujoši. Par kādu mūsu uzņēmumu konkurētspēju varam runāt, ja te par visu jāmaksā maksimālā cena?

Bet, piemēram, Lietuvā uzņēmumiem tiek piedāvāti ne tikai gāzes un elektroenerģijas cenu kompensācijas risinājumi, kam atvēlēti 120 miljoni eiro, bet arī mērķfinansējums skartajām nozarēm 142 miljonu eiro apmērā. Savukārt Igaunijā tika būtiski samazināts akcīzes nodoklis elektroenerģijai un dabasgāzei. Turklāt dabasgāzei akcīzes nodokļa likme samazinās līdz 2017. gada līmenim, bet elektroenerģijai akcīzes nodokļa likme no 1. maija samazinājās 4,5 reizes – no 4,47 eiro līdz 1 eiro par MWh, kas ir minimālā Eiropas Savienības atļautā likme.

Patērētājiem tas nozīmē elektroenerģijas cenu samazinājumu par aptuveni 3,1%. Lieliem elektroenerģijas patērētājiem ir paredzēta akcīzes nodokļa atlaide 0,5 €/MWh apmērā. Noteikti izlasiet Māra Ķirsona rakstu par šo tēmu! Arī par to, kā šajā situācijā rīkojas par Latviju krietni bagātākas valstis – Vācija, Itālija, Īrija, arī Polija.

Tā lielā bēda, šķiet, ir tā, ka mūsu lēmumu pieņēmēji laikam nesaprot, cik ekonomikā viss cieši saistīts. Ja vienā valstī ražot kaut vai pārtiku ir lētāk, skaidrs, ka importa prece mūsu veikalu plauktos izkonkurē vietējo. Patērētājs pērk lētāko, tātad importu. Kāpēc tik nepatriotiski? Aiz nabadzības.

Pat tam, kas tiek pie valsts vai pašvaldības pabalsta, ar iztikšanu ir pašvaki, vēl jo vairāk, ja zināms, ka apkures izmaksas rudenī, tā teikt, ies kosmosā. Kā sekas tam – mūsu uzņēmumi, kam pašizmaksa neizbēgami ir augstāka, nevar pārdot savu produkciju, strādā ar zaudējumiem vai, kā redzam no konkrētiem piemēriem, pārtrauc savu darbību. Un, jo ilgāk tā turpinās, jo grūtībās nonāk lielāks skaits uzņēmumu, kamēr konkurenti no citām valstīm aizvien nostiprina savas pozīcijas arī mūsu tirgū.

Ja nenoķer īsto brīdi, faktiski var sākties lavīnas efekts – mūsu uzņēmumi iznīkst, atlaiž darbiniekus, tiem vajag pabalstus, nauda budžetā, pamatā PVN, vēl kādu laiku nāk, bet, izsīkstot pirktspējai un pieaugot palīdzības prasītāju skaitam, valstij draud nepatikšanas, ko nevienam negribas novēlēt. Savukārt, ja ir zemāks PVN vai akcīze, ja ir citi pasākumi, kas aprakstīti arī pieminētajā rakstā, tas ļauj saglabāt dzīvotspēju uzņēmumiem, tātad nodrošināt darbavietas, nodokļu plūsmu, pirktspēju utt. Faktiski tas ļauj ekonomikai pilnvērtīgi funkcionēt.

Jā, iespējams šajā situācijā varam vainot vēlēšanu tuvošanos. Lai pirktu nabadzīgāko vēlētāju balsis, tiek dāvāti pabalsti, tam vajag naudu, tāpēc PVN un akcīzes likmes tiek turētas nemainītas, kas pie augstām energoresursu cenām budžetam ir īpaši izdevīgi, bet tad īsi pirms vēlēšanām, ļoti iespējams, nāks nākamais politiķu dāsnuma vilnis jeb vēl viena vēlētāju pirkšanas akcija – nodokļu mazināšana atsevišķās pozīcijās. Vēlētāju varbūt tā var nopirkt, taču robus ekonomikai, ko nodara pašreizējā politika, ar to aizlāpīt būs par vēlu.

Pavisam vienkārši runājot, tie uzņēmumi, kas būs, tā teikt, nogājuši pa burbuli, vairs neatgūsies. Lietosim aizvien vairāk importa preču un pakalpojumu, strādāsim ārzemniekiem piederošos uzņēmumos, dzīvosim ārzemniekiem piederošos vai to apsaimniekotos mājokļos un varēsim mazbērniem vien stāstīt savu vecvecāku stāstus par kādreiz bijušu plaukstošu, nacionālu valsti Latviju.

Un šajā pašā kontekstā – pavisam nesen, maija beigās, Latvijas interneta portālos bija lasāma ziņa, ka, reaģējot uz inflācijas kāpumu, Putins palielinās pensijas un sociālos pabalstus. Kā redzam no komentāriem, daudzus uzjautrināja, ka kaimiņvalsts vadītājs teju vai pie salmiņa ķeras, lai noturētos, bet... Vai tikai šķiet, ka pie mums tiek īstenota tieši tāda pati, krasi atšķirīga no Rietumvalstu izvēlētās, politika? Ar kādu mērķi?

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Latvija ar akcīzes nodokli dabasgāzei izdomāja aplikt ne tikai siltuma, bet arī elektrības ražošanu, ko gandrīz nekur Eiropā nedara, intervijā Dienai norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes loceklis Ivars Zariņš.

«Muļķīgākais šajā pasākumā ir tas, ka šis akcīzes nodoklis var padarīt nekonkurētspējīgus mūsu lielākos elektroenerģijas ražotājus, proti, Latvenergo termoelektrocentrāles, kas, strādājot kondensācijas režīmā, var nespēt konkurēt ar to pašu igauņu Enefit,» atzīmē I.Zariņš.

Viņš skaidro, ka rezultātā viss, kas ar šo būs panākts, ka Latvijas uzņēmuma Latvenergo vietā pelnīs igauņu vai Krievijas ražotāji. Līdz ar to Latvija zaudēs nodokļu ieņēmumus, jo kritīsies gāzes apgrozījums un pašu elektrības ražošanas apjoms. Pēc padomes aprēķiniem fiskālais efekts no akcīze nodokļa iznāk negatīvs.

Valdībai joprojām nav izstrādāts nodokļu politikas plāns trim līdz pieciem gadiem, kāds jau labu laiku ir Igaunijā, aģentūrai LETA norāda uzņēmuma "Statoil Fuel&Retail Latvia" izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Viņa skaidro, ka izaicinājums ir valsts ilgtermiņa nodokļu stratēģija, arī runājot par jaunām darbvietām un atbalstu izglītībai. Kā negatīvu piemēru viņa min akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai. Process, kādā valdība nonāca pie šī lēmuma, bija ātrs. Pietrūka dialoga ar Degvielas tirgotāju asociāciju, ar ekonomistiem. Tas bija straujš un nepārdomāts. Ir skaidrs, ka, laikam ejot, akcīzes nodoklis pieaugs. Būtu labi, ja šāds plāns būtu skaidrs tuvākajiem trim vai pieciem gadiem. Igaunijā ir šāds plāns. Tur ir skaidri zināms, par cik, kad un kādiem produktiem palielināsies akcīze, līdz ar to šo kāpumu var ieplānot savos izdevumos. Arī valsts var rēķināties ar zināmu ienākumu pieaugumu, uzsver uzņēmuma vadītāja.

Ja ekonomikas ministram ir vēlme, tad viņš pie tā strādājot, spēs panākt labvēlīu lēmumu gāzes cenu samazināšanā, uzskata Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva.

«Nedomāju, ka tā bija priekšvēlēšanu retorika, un es domāju ,ka rezultāts būs pozitīvs. Arī Igaunija jau lielās, ka panākusi labvēlīgākas cenas, lai arī šajā gadījumā oficiāls apstiprinājums nav saņemts,» klāsta V. Andrējeva.

Viņa skaidro, ka pat, ja solījums par cenu izmaiņām būtu saņemts, līdz oficiālam apstiprinājumam jāpaiet ilgākam laikam. Turklāt pēc vienošanās panākšanas, reālas izmaiņas gāzes cenās nenotiks tik drīz, jo šādos gadījumos līgumā iestrādāti termiņi, kuru laikā jaunās cenas stājas spēkā.

Db jau vēstīa, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars aģentūrai BNS klāstīja, ka Krievijas koncerns Gazprom dabasgāzes piegādes cenu savai meitaskompānijai Latvijas dabasgāzes kompānijai Latvijas gāze (LG) nākamajā apkures sezonā samazinās par 5-7 %. Viņš sacīja, ka pirms vēlēšanām vēl nebija zināms, vai viņš amatu saglabās, tādēļ arī sarunas nedaudz apstājušās. «Taču šī tēma noteikti ir atvēra, un tas, ko es teicu pirms vēlēšanām un varu atkārtot arī tagad, - sākotnējā sarunā ar Gazprom viceprezidentu mums bija vienošanās, ka līdz gada beigām mēs šo tēmu slēgsim,» viņš norādīja.

Aprīļa vidū paredzēts izsolīt dziedātājai Aijai Andrejevai, sabiedrībā zināma arī kā Aisha, un Kristiānam Rengardam piederošu nekustamo īpašumu, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Stepanova paziņojums.

^{(Papildināta ar 4. rindkopu)}

Paredzēts izsolīt nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona iela 4-24, Rīgā. Savstarpēji saistīto nekustamo īpašumu veido dzīvokļa īpašums ar kopējo platību 91,6 kvadrātmetri un kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu ēkas, zemesgabala un domājamās daļas no neapdzīvojamās telpas - saimniecības telpas ar kopējo platību 35,1 kvadrātmetrs - un atbilstošām kopīpašuma domājamajām daļām no daudzdzīvokļu ēkas un zemesgabala. Nekustamā īpašuma īpašnieki ir Kristiāns Rengards un dziedātāja Aija Andrejeva.

Parāda piedzinējs ir AS Swedbank. Savstarpēji saistītā nekustamā īpašuma novērtējums ir 32 500 lati. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Grieķijas starptautisko kreditoru pārstāvji ieradušies Atēnās un nekavējoties sākuši pārrunas ar valsts varasiestādēm par trešo glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

Starptautisko aizdevēju komandas ir ieradušās Atēnās un darbs ir nekavējoties sācies, norāda EK preses pārstāve Mina Andrejeva. Darbs ir sācies, kas nozīmē, ka kreditori veic pārrunas ar Grieķijas varasiestādēm.

Taču informācijas avots Grieķijas valdībā pavēstījis, ka pārrunas ar tehniskajām komandām sāksies otrdien, nevis pirmdien.

Andrejeva sacīja, ka kreditoru pārstāvju ierašanās bijusi iespējama pēc tam, kad Grieķijas parlaments apstiprināja viņu pieprasīto reformu abas daļas.

Tagad starptautiskie aizdevēji - EK, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) - centīsies noformēt trešo glābšanas programmu, kuras apjoms var sasniegt 86 miljardus eiro.

«Pat nevēlos komentēt šo situāciju – tā ir ļoti personiska lieta,» tā, vaicāta par nākamajā mēnesī plānoto izsoli, ar kuras palīdzību tiks pārdots Aijai Andrejevai, zināmai arī kā Aishai, un Kristiānam Rengardam piederošs dzīvoklis, sacījusi pati dziedātāja.

«Jā, tā nu tas reizēm notiek... Labi, ka [šajā lietā] beidzot vismaz ir kaut kāda virzība,» atbildējusi A. Andrejeva, liecina raksts, kas publicēts vietnē nra.lv.

Pēc ilgas tincināšanas viņa negribīgi atzinusi, ka bijusi galvotāja Rengardam – savam bijušajam puisim. Acīm redzami viņš nav pildījis saistības un nepildīs – Kristiāns ar savu jauno draudzeni tagad mitinās Austrālijā, liecina rakstā paustā informācija. Ar Rengardu dziedātāja bijusi kopā nepilnus četrus gadus, taču šīm attiecībām tika pielikts punkts – 2008. gada jūnijā. «Tā vienkārši notika – sapratām, ka nevaram būt kopā. Dzīvē tā mēdz notikt,» toreiz teikusi Aisha, apgalvojot, ka pēc šķiršanās pāris esot saglabājis labas attiecības.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plāno rosināt izveidot elektronisko sistēmu, lai no 2021.gada varētu sākt iedzīvotājiem automātiski izmaksāt pārmaksātos nodokļus, šodien žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S).

Sistēmas ieviešana paredzēta no 2021.gada, ņemot vērā valsts iestāžu komisijai sniegto informāciju par to finansiālajām un praktiskajām iespējām.

Komisija pašlaik skata iedzīvotāju iniciatīvu par pārmaksāto nodokļu automātisku izmaksāšanu, par kuru portālā manabalss.lv savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Deputāti plāno sagatavot lēmumprojektu izskatīšanai Saeimā, kas paredzēs uzdevumu nodrošināt pārmaksāto nodokļu automātisko atmaksu no 2021.gada.

Saskaņā ar deputāta Jāņa Vucāna (ZZS) priekšlikumu varētu tikt izveidota sistēma, kur būs apkopota visa nepieciešamā informācija.

Orlovs jau iepriekš pavēstīja, ka Veselības ministrija informējusi Saeimu, ka nepieciešamās izmaiņas e-veselības sistēmā varētu veikt 2021.gadā, jo līdz tam laikam jāveic citi aktuāli uzdevumi. Tāpat līdz 2021.gadam paredzēts pagūt pārmaksāto nodokļu izmaksas sistēmā ietvert arī bērnu pulciņus.

Šobrīd Latvijas iedzīvotāju parādi par siltumu sasnieguši jau 42 milj. Ls. Tas liecina, ka cilvēki nevar samaksāt par patērēto siltumu, un šis varētu būt pirmais gads, kad vairākām daudzdzīvokļu mājām apkure netiks pieslēgta, norāda bijusī SPRK vadītāja Valentīna Andrējeva.

«Es domāju, ka te ir jāpastrādā pašvaldībām, jo regulatora uzdevums nav cīnīties ar parādiem. Patlaban izskatās, ka siltumtarifi uz jauno apkures sezonu vēl pieaugs un tas nozīmē, ka tā būs grūtāka. Parasti katru gadu iedzīvotāji vasarā atmaksā parādus, bet šogad acīmredzot situācija ir grūtāka, jo tas nav noticis. Tas liecina, ka uz oktobri tie tā arī netiks atmaksāti,» V.Andrējeva skaidroja LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc viņas domām, pareizais solis būtu mazināt nodokļus. Diez vai tas jau būtu iespējams ar nākamo gadu, bet perspektīvā valdībai pie tā jāstrādā.

Runājot par tendencēm pasaulē, ir sarežģīti prognozēt, kā būšot ar cenām, kā zināms, tas atkarīgs no akciju tirgiem, no tā, kas notiek ekonomikā. Pašlaik naftas cenas samazinās un varētu prognozēt, ka dolāra kurss vājināsies pret eiro un nākotnē cenas varētu mazināties, atzīmēja bijusī SPRK vadītāja.

Dziedātāja Aija Andrejeva radījusi savu pirmo aksesuāru un apģērbu kolekciju "bum bum", ko pirmssvētku laikā piedāvās aplūkot un iegādāties POP-UP tirdzniecības vietā t/c "Alfa".

Kolekcija tapusi sadarbībā ar zīmola "UNUSI" īpašnieci Ramonu Lazdu. Savukārt apģērba iegāde un apdruka veikta, sadarbojoties ar reklāmas un korporatīvo apģērbu vairumtirgotāju SIA "Ervitex". Kolekcijas izstrādes laiks esot ildzis divus mēnešus.

Pati māksliniece saka, ka esot pāragri teikt, ka viņa pievērsusies apģērbu ražošanas biznesam. "Man "bum bum" apģērbs nozīmē vēl vienu mākslas formu, ar kuru iepriecināšu atbalstītājus un nodošu savu vēstījumu. Šis process man rada lielu prieku un svētku sajūtu par gaidāmo koncertu Siguldā nākošā gada vasarā," stāsta A.Andrejeva. Līdz šim viņa jomā kā tikai mūzikā, kas ir viņas pamatnodarbošanās, iesaistījusies nebija.