Nodokļi

Apcērp Maksātnespējas administrācijas apetīti

Māris Ķirsons [email protected], 15.09.2003

Jaunākais izdevums

2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu par 542 449 Ls tiks samazināti valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija tēriņi. Šāds lēmums ir atbalstīts Nacionālās trīspusējās sadarbības (darba devēju, arodbiedrības un valdības) padomes sēdē. Plānojot 2004. gada budžetu, ir paredzēts samazināt Maksātnespējas administrācija štata vietu skaitu no pašreizējām 50 līdz 33. Pēc Maksātnespējas administrācija direktora Jāņa Maršāna teiktā, štatu samazinājums neietekmēšot aģentūras darbu, kaut arī tas jau būšot daudz sarežģītāk. Tā rezultātā necietīs ne administratori un uzņēmēji, ne darbinieki, kuru darba devējs kļuvis maksātnespējīgs, skaidro J. Maršāns. Jāatgādina, ka valdībā tika nolemts par 90 863 Ls samazināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem Maksātnespējas administrācijas funkciju nodrošināšanai, kā arī vēl par 364 681 Ls samazināt tēriņus darbiniekiem. Valdībā tika prognozēts, ka 2004. gadā nebūs jāapmāca tik daudz administratoru kā šogad un līdz ar to arī ieņēmumi no šīs nodarbes nākošgad salīdzinājumā ar šo gadu būs par 201 007 Ls mazāki. Lai taupītu valsts budžeta naudu, tiek noteikts, ka administrācijas izmaksas tiek segtas tikai tajos maksātnespējas procesos, kuros administrēšanai nebūs pieteicies neviens pretendents, turklāt, ja administrācijas izmaksas tiks segtas no aģentūras līdzekļiem, tad tiks samazināts administratora atlīdzības apjoms, liecina Tieslietu ministrijas informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo tēma

Valde kā krietns un atbildīgs saimnieks – ne tikai skaisti vārdi

Evija Novicāne, Mg.iur., zvērināta advokāte, sertificēta maksātnespējas administratore, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Neuzlabojot maksātnespējas procesu, ekonomika var zaudēt 852 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

papildināta - VK: Valsts izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējusi vismaz 434 miljonus eiro

Dienas Bizness, 19.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dienas tēma: Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls tautsaimniecisks labums?

Māris Ķirsons, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Aicina maksātnespējas procesa izmaksas segt no parādnieka līdzekļiem

Elīna Pankovska, 19.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 2010.gada 1.novembrī būtiski samazinājies juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā vienu no galvenajiem cēloņiem Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode norāda juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, jo tā ir būtiski sadārdzinājusi procesa ierosināšanas procedūru.

Šobrīd maksātnespējas procesa depozīts ir 400 Ls, valsts nodeva parādniekam – 50 Ls, bet kreditoriem – 250 Ls. Tātad pašam parādniekam izmaksas, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, ir 450 Ls, bet kreditoriem – 650 Ls. Šādas maksātnespējas procesa pieteikuma izmaksas esot arī gadījumos, kad maksātnespējas pieteikumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienests, un tas tiek segts no valsts budžeta.

Tādēļ Administratoru asociācija ierosina atteikties no juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta, tā vietā paredzot, ka maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem. Taču, ņemot vērā, ka bieži parādniekam nav nekādu līdzekļu, šādos gadījumos jāparedz parādnieka likumiskajiem pārstāvjiem civiltiesiska atbildība par savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespējas administrācija vētī administratorus

Vēsma Lēvalde [email protected], 04.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3.martā Maksātnespējas administrācija sagatavoja pieteikumu iesniegšanai Rīgas apgabaltiesā, sakarā ar administratora Aināra Dzelzes atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas SIA "Zvejnieks"maksātnespējas procesā. Lēmums par vēršanos tiesā ar lūgumu atbrīvot A.Dzelze no maksātnespējas administratora pienākumu pildīšanas tika pieņemts Maksātnespējas administrācijas direktoru kolēģijas sēdē pēc tam, kad administratora darbībās tika konstatēti vairāki likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pārkāpumi, veicot maksātnespējīgās SIA "Zvejnieks" piederošā nekustamā īpašuma pārdošanu. Maksātnespējas administrācija uzskata, ka A.Dzelze ir pārkāpis likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" tiesību normas, tāpēc, lai īstenotu sev uzdotos pienākumus nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību, ir atceļams no Maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas. 4.martā, v/a Maksātnespējas administrācija ir sagatavojusi pieteikumu iesniegšanai Latgales apgabaltiesā, kurā tiek lūgts izlemt jautājumu par maksātnespējīgās SIA "MDS-SIA", administratora Roberta Stivriņa atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas. Ja tiek konstatēts, ka administrators neievēro likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" prasības, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, administratoru, no pienākumu pildīšanas, atceļ tiesa. Maksātnespējas administrācija uzskata, ka Roberts Stivriņš nav nodrošinājis attiecīgā maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo SIA "MDS-SIA" maksātnespējas procesā nav pārstāvējis parādnieka tiesības izsoles rīkošanā, rīkojot noslēguma kreditora sapulci nav ievērojis likuma prasības un reģistrējot kreditorus nav pārbaudījis viņu prasījuma pamatotību."Tā nu ir sanācis, ka notikumi pēdējo divu nedēļu laikā, kad tik īsā laika posmā Maksātnespējas administrācija ir konstatējusi pārkāpumus to administratoru darbībā, kas nav sertificēti administratori, tikai vēlreiz apliecina nepieciešamību izskaust nesertificēto administratoru darbību. To apliecina arī šis gadījums, kurā R.Stivriņš bija nesertificēts maksātnespējas procesa administrators tā saucamajā "vecajā lietā" par kuru Maksātnespējas administrācija nav tiesīga veikt uzraudzību," atzina Aldis Gobzems, Maksātnespējas administrācijas direktors, piebilstot, ka "neskatoties uz to, Maksātnespējas administrācija nodrošina valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesa jautājumos un īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos, tāpēc arī iesaistās šo procesu risināšanā." Šis ir jau trešais gadījums šonedēļ, kad Maksātnespējas administrācija lūdz tiesu atcelt no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesa administratoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautiskā konferencē izcelta un atzinīgi novērtēta Latvijas maksātnespējas procesa regulēšanas kārtība

, 12.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) pārstāvji no 2007.gada 3.septembra līdz 2007.gada 5.septembrim piedalījās Starptautiskajā maksātnespējas regulatoru asociācijas (International Association of Insolvency Regulators) ikgadējā kopsapulcē un konferencē, kurā kā viens no efektīvākajiem darbinieku prasījumu apmierināšanas modeļiem tika atzīts tieši Latvijas modelis.

Konferencē tika prezentēts Krievijas Federācijas sagatavots pētījums par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā un darbinieku prasījumu apmierināšanu, salīdzinot vairāk nekā 20 valstīs pastāvošo darbinieku prasījumu apmierināšanas sistēmu un normatīvo regulējumu. Kā viens no efektīvākajiem darbinieku prasījumu apmierināšanas modeļiem pētījumā ir atzīts Latvijas modelis, kad darbinieku prasījumu apmierināšana darba devēja maksātnespējas gadījumā notiek izmantojot darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus un saskaņā ar normatīvo regulējumu darbiniekiem ir nodrošināts prioritāro kreditoru statuss.

Arī Austrālijas pārstāvji konferencē atzinīgi novērtēja Latvijā pastāvošo kārtību, precīzāk, ja no maksātnespējīgā uzņēmuma naudas līdzekļiem vai no citiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem nav iespējams izmaksāt administratora atlīdzību vai segt maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas, tad tās tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Austrālijas pārstāvji atzina, ka, ņemot par piemēru Latvijā pastāvošo kārtību, šāda kārtība ir ieviesta arī Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tieslietu ministra atvadu sveiciens maksātnespējas administratoriem

Olavs Cers, zvērināts advokāts, biedrības „Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” padomes loceklis, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vajadzīgs jauns Maksātnespējas likums

Sandris Točs, speciāli DB, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valsts prezidents izsludinājis Maksātnespējas likumu

, 22.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien, 22.novembrī, izsludinājis jauno Maksātnespējas likumu, kas stāsies spēkā no 2008.gada 1.janvāra un ieviesīs būtiskas izmaiņas maksātnespējas jomā, informēja valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija pārstāvis Oskars Lakšēvics.

Maksātnespējas likuma izveides mērķis bija novērst nepilnības un trūkumus šobrīd spēkā esošajā maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kas vērsts uz maksimālu kreditoru interešu aizsardzību. Tādēļ, lai īstenotu kreditoru kopuma intereses, lielākā daļa maksātnespējas procesu noslēdzas ar uzņēmuma likvidācijas procedūru, tādā veidā nedodot iespējas finansiālās grūtībās nonākušajam komersantam veikt pasākumus uzņēmuma maksātspējas atjaunošanai. Savukārt Maksātnespējas likums tika veidots nolūkā veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā, tādējādi tika sabalansētas visu iesaistīto pušu intereses, skaidroja O. Lakšēvics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 1.novembrī varētu sarukt tiesās ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits, taču vienlaikus varētu pieaugt to efektivitāte.

«Maksātnespējas likums paredz lielāku lomu nodrošinātajiem kreditoriem šī [tiesiskās aizsardzības] procesa apstiprināšanā. Šī iemesla dēļ ierosināto TAP lietu skaits varētu sarukt,» sacīja Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Pēc viņa teiktā, tajā pašā laikā paredzams, ka palielināsies šo procesu efektivitāte, proti, lielāks skaits no pasludinātajiem TAP varētu tikt veiksmīgi pabeigts un parādnieks turpinātu veiksmīgi darboties. «Vienlaikus nodrošināto kreditoru lomas palielināšanas efektu varētu daļēji līdzsvarot apstāklis, ka jaunais regulējums paredz iespēju ierosināt TAP arī gadījumā, ja pret parādnieku pēc kreditora pieteikuma ir uzsākta maksātnespējas procesa lieta. Līdz ar to pēc jaunā likuma spēkā stāšanās TAP lietu skaits varētu samazināties, taču varētu palikt arī aptuveni tāds pats,» klāstīja Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavniekam aizdomas par tiesneses un maksātnespējas administratora saskaņotu rīcību parādnieka interesēs

Dienas Bizness, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespēja kļūs lētāka

Jānis Lasmanis, Db, 17.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties krīzes upuru skaita pieaugumam, iecerēts teju par trešdaļu padarīt lētāku fiziskas personas maksātnespējas procesu. Šobrīd maksātnespējas process fiziskai personai ik mēnesi izmaksā 480 latus jeb trīs minimālās mēnešalgas. Savukārt, uzsākot maksātnespējas procesu, fiziskai personai savam maksātne­spējas procesa administratoram jāpārskaita vienreizēja samaksa 800 latu apmērā jeb piecas minimālās mēnešalgas.

Turklāt, ja maksātnespējas procesa gaitā izsolē tiek pārdots kāds personas īpašums, tad no nosolītās summas maksātnespējas administratoram pienākas 3 %. Atlīdzību 5 % apmērā administrators saņem arī, ja parādnieks ar kreditoru noslēdz mierizlīgumu.

Kopā šie izdevumi veido krietnu summu, tādēļ, prognozējot, ka krīzes seku dēļ aizvien vairāk iedzīvotāju nonāks finansiālās grūtībās, Tieslietu ministrija ar Maksātnespējas administrāciju iecerējusi samazināt atlīdzību, kas maksātnespējas administratoram pienākas par fiziskas personas maksātnespējas procesa vadīšanu.

Jābūt pieejamākam

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Izaicinājums – maksātnespējas procesa sakārtošana

Sandris Točs, speciāli DB, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais, ko revīzijā par maksātnespējas politiku secinājusi Valsts kontrole, – Latvijā tāda nav izstrādāta

Tā intervijā stāsta Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole (VK) sagatavojusi ziņojumu – vai valstī realizētā maksātnespējas politika ir efektīva? Kādēļ VK nolēma pievērsties šim jautājumam?

Maksātnespējas process nepārprotami ietekmē tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi. Ir vairāki starptautiski pētījumi, kas runā par tā nozīmi Latvijā. Bēdīgākais, ko atklāj aptauju rezultāti – 83% uzņēmēju netic valsts spējai aizsargāt nelikumīgi skartās intereses maksātnespējas procesos un 76% uzņēmēju netic maksātnespējas procesa caurskatāmai norisei. Vēl viens būtisks aspekts – maksātnespējas procesā ir iesaistītas daudzas puses. Protams, galvenais ir kreditors un parādnieks. Bet vēl var pieminēt arī nodarbinātos, pašvaldības, valsti kā nodokļu saņēmēju. Līdz ar to ir ļoti būtiski samērot visas šīs intereses. Tas ir viens no valsts izaicinājumiem. Maksātnespējas process, protams, skar ne tikai privāto jomu. Mēs redzam būtisku līdzekļu apjomu, ko zaudē valsts. Revīzijā mēs konstatējām, ka nepilnu divu gadu laikā ir aizgājušas nebūtībā ļoti ievērojamas summas, ko ir zaudējušas ministrijas un to padotības iestādes, – tie ir 15 miljoni eiro. Valsts kapitālsabiedrības maksātnespējas procesos ir zaudējušas 17 miljonus. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi ir 402 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Policija pēdējos gados rosinājusi apsūdzēt 50 maksātnespējas administratorus

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesu gaitā un kopš tā laika likumsargi prokuratūrai rosinājuši sākt kriminālvajāšanas pret 50 maksātnespējas administratoriem, skaidroja VP.

2016.gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 34 epizodēm pret 16 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu, piesavināšanos un dokumentu viltošanu.

Pagājušā gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 45 epizodēm pret 27 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosināja sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos, tiesas nolēmuma neizpildīšanu, patvarību, maksātnespējas procesa kavēšanu, dokumentu viltošanu, izspiešanu organizētā grupā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2018.gada piecos mēnešos VP kriminālvajāšanai ir nosūtījusi septiņus kriminālprocesus ar 13 epizodēm pret septiņiem maksātnespējas administratoriem par piesavināšanos. Šogad VP sākti četri kriminālprocesi pret maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Efektivizēts maksātnespējas un kreditoru prasījumu atzīšanas process

Žanete Hāka, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz efektivizēt esošo kārtību maksātnespējas procesā saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu.

Likumprojektā ietverti grozījumi kārtībā, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Turpmāk paredzēts tiesvedību, kurā izskata strīdu par tiesībām un ir izskatāma civilprocesuālā kārtībā, integrēt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā, tādējādi padarot jautājuma izlemšanu efektīvāku. Pašlaik strīdu izšķiršana notiek paralēlās tiesvedībās un praksē ne vienmēr tiek ņemta vērā maksātnespējas procesa lietas ietvaros. Rezultātā varēja rasties situācija, ka potenciālajam kreditoram praktiski nebija izredžu ietekmēt maksātnespējas procesa norisi un paralēlā tiesvedība varēja kļūt tikai formāla.

Likumprojektā iekļautas redakcionāli precizējošas izmaiņas saistībā ar Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu (Maksātnespējas kontroles dienests), kā arī ir precizētas normas, kuru piemērošana praksē pašlaik ir nevienveidīga vai arī neatbilda procesa mērķim - turpmāk tiks noteiktas tiesības maksātnespējas procesa administratoram bez maksas saņemt informāciju no tiesas, skaidrāk noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana maksātnespējas procesa administratora atlīdzībai un precīzi noteikta fiziskās personas saistību dzēšanas plāna laikā kreditoriem novirzāmās daļas aprēķināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Anulē maksātnespējas procesa administratora sertifikātu

, 31.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) nolēmusi anulēt sertifikātu maksātnespējas procesa administratoram Arvim Markus. Tas ir pirmais gadījums šogad, kad par pārkāpumiem administratoram anulē sertifikātu, Db.lv informēja Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija.

Lēmums par administratora sertifikāta anulēšanu Maksātnespējas administrācijā tika pieņemts, jo konstatēja, ka A. Markus no administratora pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesos likuma pārkāpumu dēļ atcelts četras reizes. Savukārt likums paredz, ka administratora sertifikātu anulē, ja administrators likuma pārkāpumu dēļ vismaz trīs reizes atcelts no administratora pienākumu pildīšanas.

A. Markus sertifikāta anulēšanas brīdī veica maksātnespējas procesu 13 maksātnespējīgos uzņēmumos.

Lēmumu A. Markus var apstrīdēt Tieslietu ministrijā viena mēneša laikā, iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu Maksātnespējas administrācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fizisku personu maksātnespējas process Latvijā jau pašlaik ir pieejamāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, bet maksātnespējas procesa termiņš – 2,5–4 gadi – ir viens no īsākajiem Eiropā.

Tā liecina ZAB Borenius pētījums par fizisku personu maksātnespējas procedūrām ārvalstīs. Tajā secināts, ka Latvijā nebūt nav tie stingrākie nosacījumi un prasības fizisku personu maksātnespējas procesam, jo vairākās valstīs tas ir faktiski nepieejams, bet tajās, kurās sākotnēji prasības šķiet liberālākas nekā Latvijā, tomēr tās bieži vien ir drakoniskākas. To, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir otrs (aiz Lielbritānijas) liberālākais fizisku personu maksātnespējas process, nenoliedz arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš atzīst, ka Lielbritānijā fiziskām personām par noteiktiem nodarījumiem maksātnespējā draud arī kriminālatbildība, kāda nav paredzēta Latvijas normatīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB aicina neatbalstīt grozījumus Maksātnespējas likumā

Zane Atlāce - Bistere, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Saeimas deputātus neatbalstīt šī gada 8.decembra sēdē izskatīšanai paredzētos grozījumus Maksātnespējas likumā, jo valsts amatpersonas statusa noteikšanai ir būtiska loma maksātnespējas jomas sakārtošanai valstī kopumā, informē biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB ieskatā valsts amatpersonas statusa piešķiršana maksātnespējas administratoriem būtiski uzlabotu maksātnespējas procesa tiesiskumu, jo šīm amatpersonām būtu jāievēro visi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (IKNL) valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Tādējādi nodrošinot maksātnespējas administratoru kā valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot šo amatpersonu, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz maksātnespējas administratoru darbību, veicinātu maksātnespējas administratoru darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas administratoru darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gada 1.janvāra maksātnespējas jomu regulēs jauns likums

, 01.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien, 1.novembrī, trešajā lasījumā atbalstīja jauno Maksātnespējas likumprojektu, kas stāsies spēkā no 2008.gada 1.janvāra un ieviesīs būtiskas izmaiņas maksātnespējas jomā, informēja valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija.

Likuma mērķis ir sabalansēt parādnieka un kreditora intereses un veicināt maksātspējas atjaunošanu.

Pašlaik maksātnespējas jomu regulē 1996.gadā pieņemtais likums Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kura mērķis ir kreditoru interešu maksimāla aizsardzība. Tādēļ, lai īstenotu kreditoru kopuma intereses, lielākajā daļā maksātnespējas procesu kā maksātnespējas stāvokļa risinājumu pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Tādējādi finansiālās grūtībās nonākušajam komersantam nav iespējas veikt pasākumus, lai atjaunotu savu maksātspēju. Pašreizējais normatīvais regulējums pieļauj nepamatotu maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu, skaidro Maksātnespējas administrācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperta viedoklis: Kā darbojas normas par valdes locekļa atbildību

Gundars Madelis, zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu speciālists, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiskas personas maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāka apmierināšana. Primāri šis mērķis tiek sasniegts, no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzot kreditoru prasījumu segšanai. Cita starpā minētā mērķa sasniegšanu nodrošina arī parādnieka veiktās saimnieciskās darbības līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai izvērtēšana, lai noskaidrotu, vai parādnieka un tā pārvaldes institūciju darbībās nav konstatējama tāda prettiesiska rīcība, kas samazinājusi parādnieka aktīvus, kuri būtu novirzāmi kreditoru prasījumu segšanai, tādējādi aizskarot kreditoru kopuma intereses. Konstatējot parādnieka vai tā pārvaldes institūciju rīcībā minēto prettiesisko rīcību, maksātnespējas procesa administratoram ir pienākums celt attiecīgas prasības (par darījumu apstrīdēšanu, zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem u.c.), kuru apmierināšanas rezultātā palielinātos kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs.

No 2015. gada 1. marta spēkā ir grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz valdes locekļu atbildību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Grozījumu mērķis pēc būtības arī ir nodrošināt kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu maksātnespējas procesā. Jaunās normas tika ieviestas kā palīglīdzeklis, lai izskaustu iespēju valdes loceklim izvairīties no atbildības par parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarītajiem zaudējumiem, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Turklāt ar šiem grozījumiem ieviesta zaudējumu prezumpcija – minētajos gadījumos ar parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maksātnespēja – bankrots vai otra iespēja?

Olavs Cers - Zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas vadītājs, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz inflācijas slāpēšanas pasākumiem, ko īstenoja Eiropas Centrālā banka, paaugstinot procentlikmes un tādējādi apcērpot patēriņu, pērn Latvijā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir sarucis gan juridisko, gan arī fizisko personu maksātnespējas procesu skaits

To rāda Maksātnespējas kontroles dienesta dati. Proti, pērn ierosinātas 308 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas un tā rezultātā pasludināti 242 juridiskās personas maksātnespējas procesi. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir vērojams juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita kritums, sasniedzot 2021. gada skaitu, kad spēkā bija dažādi maksātnespējas procesa uzsākšanas ierobežojumi Covid-19 seku mazināšanai. 2024. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā ir 2240 maksātnespējas procesi un 85 tiesiskās aizsardzības procesi. 2023. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā bija 2400 maksātnespējas procesi un 86 tiesiskās aizsardzības procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru