Riska kapitāla investīciju fondu pārvaldītāja SIA Zaļās gaismas investīcijas (ZGI) fonds ieguldījis 200 000 latu vietējā informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA SmartImage Solutions pamatkapitālā.

Šī ir tikai pirmā no investīcijām, ko veiks 3 ar Latvijas Garantiju aģentūras palīdzību Ekonomikas ministrijas izstrādātās programmas ietvaros izveidotie fondi. Paredzams, ka tai sekos vēl vairāki desmiti līdzīgu investīciju, kuru rezultātā tiks izveidoti vai būtiski paplašināti augsti ražīgi uzņēmumi, kas radīs labi apmaksātas darbavietas un ražos eksportējamu produkciju. Kopējais perspektīvām investīcijām pieejamais finansējums fondos ir 21,8 miljoni latu. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas ir veiksmīgi ieviesusi šādu programmu, Igaunijā un Lietuvā līdzīgas programmas tikai sāk ieviest.

SIA "SmartImage Solutions izstrādātā metode nodrošina augstu saspiešanas pakāpi (aptuveni populārāko arhivatoru līmenī), kā arī ļauj saspiestajā arhīvā datus ātri meklēt. Šai izstrādnei pašlaik nav analoga pasaulē. Izstrādāto gala produktu pārdošanu un licencēšanu plašam Rietumeiropas un ASV uzņēmumu lokam plānots uzsākt 2 gadu laikā. Tāpat uzņēmuma komandai ir iestrādes fundamentālās attēlu atpazīšanas un saspiešanas problēmas risināšanai. Jaunā metode ļaus pilnīgi autonomi, neprasot nekādas iepriekšpieņemtas zināšanas par attēlu, iegūt attēla aprakstu, kas satur visus attēlā redzamos objektus un viņu savstarpējās attiecības.

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Lielos iepirkumu konkursos, būvniecības projektos, kā arī citos darījumos ar ievērojamām naudas summām bieži tiek pieprasīta garantiju izsniegšana. Šajos gadījumos trešā persona (visbiežāk banka) garantē par citas personas jeb parādnieka saistībām un šo saistību neizpildes gadījumā apņemas garantijas adresātam samaksāt konkrētu naudas summu. Vasaras darbu gūzmā, iespējams, daudzi nav pamanījuši, ka no 1.jūlija spēkā stājušies jaunie ICC noteikumi par garantijām («Uniform rules for Demand Guarantees 758») («URGD 758»).

Kas ir garantija?

Zinātāji garantijas pieprasa, jo tās atvieglo garantijas pieprasītāja tiesības saņemt pieprasīto naudas summu - viņam nav ilgstoši jāpierāda pamats garantijas izmaksai un pieprasītās summas apmēru.

Maldīgs ir praksē joprojām sastopamais uzskats, ka garantija ir tas pats galvojums – tikai ar citādāku nosaukumu, un visur ir jāievēro Civillikuma noteikumi. Būtiski ir atcerēties, ka garantija pretēji galvojumam ir neatkarīga no līguma, par kuru garantija tiek izsniegta. Garantētāja pienākums maksāt nav saistīts ar parādnieka un garantijas izmantotāja attiecībām un strīdiem, kas izriet no līguma, kas ir garantijas pamatā. Īsi sakot - ja garantētajam tiek iesniegts pieprasījums izmaksāt garantijā paredzēto summu, tad garantētājam, pārbaudot un secinot, ka pieprasījums atbilstošs garantijā noteiktajam, bet nepārbaudot paša pieprasījuma pamatotību, ir pienākums bez iebildumiem izmaksāt pieprasīto naudas summu.

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Pirmajā pusgadā īpaši labu sniegumu uzrādījuši tie konservativas stratēģijas ieguldījumu fondi, kuru pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Pirmajā pusgadā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nopelnījušas 2,03 milj. latu, kas ir par 8,5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Sabiedrību aktīvi ceturkšņa laikā būtiski nemainījās (+0,6%), bet gada laikā pieauga par 10,2% un jūnija beigās sasniedza 21,4 miljonus latu.

Otrajā ceturksnī ieguldījumu fondi ar konservatīvu ieguldījumu politiku pārsvarā demonstrēja labu sniegumu, turpretī akciju fondi piedzīvoja ievērojamu ieguldījumu apliecību vērtības kritumu, ko galvenokārt ietekmēja lejupslīde Krievijas akciju tirgū, skaidro FKTK.

Vidējais triju mēnešu ienesīgums 30. jūnijā atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (14 fondi) bija 2,4%. Pozitīvu ienesīgumu uzrādīja gandrīz visi šie fondi, izņemot divus. Šie fondi otrā ceturkšņa laikā piedzīvoja nozīmīgu vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem bija 6,6%.

Lai gan ir skaidrs, ka lielākā dala no uzņēmējdarbības riska nodevas ieņēmumiem šogad netiks izmantota, valdība nesteidzas samazināt tās apjomu. 2004. gada valsts budžeta projektā uzņēmējdarbības riska nodevā iekasējamās naudas apjoms 5.2 milj. Ls tiek saglabāts tāds pats kā šogad. «Nākošā gada ieņēmumus no uzņēmējdarbības riska nodevas un Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumus plāno pēc šā gada valsts budžetā iestrādātajiem cipariem,» skaidro tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Viņš uzsver, ka šobrīd vēl nav iespējams precīzi prognozēt, kādas būs reālās izmaksas no Darbinieku prasījumu garantiju fonda šogad un arī 2004. gadā un tikai 2003. gada nogalē valdība pārskatīs uzņēmējdarbības riska nodevas apjomu nākošajam gadam, un tad arī minētie ieņēmumi tiks koriģēti. A. Aksenoks norāda, ka Darbinieku prasījumu garantiju fonds pastāv tikai kopš šī gada un reālās izmaksas tiek veiktas tikai tiem maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, kuri par maksātnespējīgiem ir atzīti 2003. gadā, tāpēc vairākus mēnešus nekādas izmaksas no šī fonda nenotika. Tieslietu ministrs arī pieļāva iespēju, ka izmaksas no Darbinieku prasījumu garantiju fonda pieaugs pakāpeniski. A. Aksenoks arī uzsvēra, ka Tieslietu ministrija viena pati neko šajos jautājumos nevar izlemt, jo tas ir valdības kompetencē. «Pašlaik tiek meklēts risinājums, lai 2003. gadā neizmantoto Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumu daļu varētu pārcelt uz 2004. gada budžetu, tikai tad vadoties no šī atlikuma lieluma un prognozēm, varēs pārskatīt uzņēmējadrbības riska nodevas apmēru 2004. gadam,» skaidro valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija direktore palīdze Gunda Ignatāne. Savukārt finanšu ministrs Valdis Dombrovskis norāda, ka ir informēts par izveidojušos situāciju ar Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumiem un izdevumiem. Taču, tā kā šis fonds ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā, tad V. Dombrovskis sagaidot rīcību no Tieslietu ministrijas puses, piemēram, priekšlikumus, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas fonda darbībā, normatīvos aktos, likmēs utt. Db jau 25. augusta numurā rakstīja, ka līdz 22. augustam četru maksātnespējīgo uzņēmumu 529 strādājošajiem no Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāti tikai 203 000 Ls, kamēr tā ienākumi bijuši 2.9 milj. Ls. Tādējādi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai šogad izlietoti 7 % no Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzšinējiem ieņēmumiem. To liecina valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija dati. Jāatgādina, ka kopumā Darbinieku prasījumu garantiju fonda 2003. gadā plānotie ieņēmumi ir 3.9 milj. Ls (tikpat arī plānoti 2004. gadā), ko veido 75 % samaksātās uzņēmējdarbības riska nodevas (0.75 Ls par katru strādājošo mēnesī).

Tiek plānots, ka noguldījumu piesaistītāji maksājumos par 2012. gadu Noguldījumu garantiju fondā iemaksās 27 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērnā gada pārskatā iekļautā informācija.

Maksājumos par 2011.gadu noguldījumu piesaistītāji Noguldījumu garantiju fondā iemaksāja 18,4 miljonus latu.

Noguldījumu garantiju fondā kopējais apmērs, iestājoties noguldījumu nepieejamībai AS Latvijas Krājbanka, bija 149,9 miljoni latu. Tā kā NGF jānodrošina AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem garantētās atlīdzības līdz 335,6 miljonu latu apmērā, iztrūkstošos līdzekļus garantēto atlīdzību izmaksai 185,6 milj. latu apmērā aizdeva valsts.

Aizņēmums tiks atmaksāts no Noguldījumu garantiju fondā līdzekļiem, kuru noguldījumu piesaistītāji katru ceturksni papildina ar iemaksām Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā kārtībā, un no līdzekļiem, kas atgūti no AS Latvijas Krājbanka par izmaksātajām garantētajām atlīdzībām. NGF ir pirmās kārtas prasījuma tiesības izmaksāto garantēto atlīdzību apmērā kā pret Raunas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību, tā arī pret AS “Latvijas Krājbanka”.

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai 2003. gadā izlietota tikai niecīga daļa — 6 % no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumiem. Pērn maksātnespējīgo uzņēmumu strādājošajiem no Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāti 278 957 Ls, kamēr tā ienākumi bijuši 4.068 milj. Ls. To liecina valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija dati. Jāņem vērā, ka pērn maksātnespējas procesa gaitā no parādniekiem tika atgūti un ieskaitīti Darbinieku prasījumu garantiju fondā 32 082 Ls, tādējādi faktiski Darbinieku prasījumu garantiju fonda izdevumi ir bijuši 246 875 Ls. Jāņem vērā, ka 2003. gada pirmajos piecos mēnešos izdevumi no Darbinieku prasījumu garantiju fonda netika veikti, jo likums «Par darbinieku aizsardzibu darba devēja maksātnespējas gadījumā» stājās spēkā ar 2003. gada 1. janvāri, tādējādi no Darbinieku prasījumu garantiju fonda lidzekļiem tikta apmierināti tikai to maksātnespējigo uzņēmumu darbinieku prasījumi, kuros bankrota procedūra tika uzsākta pēc 2003. gada 1. janvāra. Kopumā Darbinieku prasījumu garantiju fonda 2003. gada plānotie ieņēmumi ir 3.9 milj. Ls, ko veido 75 % samaksātās uzņēmējdarbības riska nodevas (0.75 Ls par katru strādājošo mēnesī), atlikušie 25 % tiek ieskaitī valsts budžetā. Pērnā gada budžeta likumā paredzēts, ka uzņēmējdarbības riska nodevas kopējie ieņēmumi paredzēti 5.2 milj. Ls apmērā, no kuriem Valsts ieņēmumu dienests iekasējis 5.55 milj. Ls. Darbinieku prasījumu garantiju fonda naudu nav iespējams izmantot citiem mērķiem, bet neizmantotā daļa — 3.821 milj. Ls pēc valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija datiem ieskaitīta 2004. gada Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos.

2013.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 737,6 tūkstošus latu jeb 1,05 miljonus eiro. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim Maksātnespējas administrācija sedza 1 418 darbinieku prasījumus 128 maksātnespējīgajos uzņēmumos.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija Ls 520 jeb 740 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2013. gadā izmaksātas MSIA Gādība 184 darbinieku prasījumu apmierināšanai 109 tūkst. Ls(155,3 tūkst. eiro), MSIA Namu apsaimniekošana 116 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41,9 tūkst. Ls (59,6 tūkst. eiro) un MSIA GT Auto 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 27,5 tūkst. Ls (39,2 tūkst. eiro) apmērā u.c.

«Pēdējos gados samazinājās gan izmaksātā kopsumma no darbinieku prasījumu garantiju fonda, gan darbinieku skaits, kam no darbinieku prasījumu garantiju fonda segti darbinieku prasījumi. Summas samazinājums būtībā saistīts gan ar to, ka samazinājies maksātnespējīgo darba devēju skaits, gan ar to, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamo summu aprēķins piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai. Ja segto darbinieku prasījumu apjomu un skaitu salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad, piemēram, 2012.gadā darbinieku prasījumi tika segti vairāk kā 1 milj. latu apmērā kopumā 2 tūkst. maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, savukārt 2011.gadā izmaksātā summa sasniedza gandrīz 2 milj. latu un tika segti 3 870 darbinieku prasījumi,» norāda Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Lauku attīstības fonda(LAF) darbībā vērojama garantiju koncentrācija nelielam saņēmēju lokam. Šādus secinājumus izdarījusi Valsts Kontroles(VK) valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija pēc fonda saimnieciskās darbības likumības pārbaudes. Kā informē valsts kontroliera padomniece Indira Ozola, 17 lielākajiem LAF klientiem – uzņēmējiem, kas veido 2 % no kopējā saņēmēju skaita, izsniegtas 113 garantijas jeb 7 % no kopējā garantiju skaita par 3,7 miljoniem Ls jeb 21 % no spēkā esošo garantiju summas. LAF spēkā esošo garantiju summa 17 lielākajiem klientiem veido 69 % no Fonda pašu kapitāla. Savukārt viena uzņēmēja trīs saistītajiem uzņēmumiem fonds šobrīd piešķīris garantijas par kopējo summu 0,9 milj. Ls jeb 5 % no Fonda 5,4 milj. Ls lielā pašu kapitāla. Analizējot kredītu garantiju piešķiršanas procedūru, VK secinājusi, ka vienā gadījumā maksimālais garantiju apjoms vienam pasākumam ticis apiets un projekts mākslīgi sadalīts divās daļās, kā rezultātā fonds izsniedzis divas maksimalās garantijas vienam uzņēmumam, kuru kopsumma ir divas reizes lielāka par noteikumos paredzēto. VK veiktajā revīzijā netika konstatēti nelietderīgi un nepamatoti izdevumi, izņemot nepietiekami sniegtu informāciju par dienesta autotransporta izmantošanu. VK nolēma uzdot LAF uzlabot garantiju datu bāzes analītisko informāciju un atskaitēs Zemkopības ministrijai (ZM) norādīt arī garantiju sanēmēju skaitu, kredītprojektu skaitu, sekot līdzi garantiju koncentrācijai lielākajiem saņēmējiem, savukārt ZM kā valsts kapitāla daļu turētājai uzdots uzlabot informētību par LAF.

2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.

Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.

Ar kādām problēmām šobrīd saskaras kā apdrošināšanas, tā arī būvniecības nozares un kā no tām turpmāk varam izvairīties?

Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu, tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma. Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi.

Valdībai ātrāk jātiek skaidrībā par holdingfonda pārvaldītāju, citādi ražotāji ilgi neredzēs 200 milj. eiro atbalstu.

Patlaban risinās cīņa starp Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošo Latvijas garantiju aģentūru (LGA) un Finanšu ministrijai (FM) pakļauto Hipotēku banku par to, kura būtu atbilstošākā pārvaldītāja holdingfondam, ar kurā paredzētiem finanšu instrumentiem 2007. - 2013. gadam atvēlēti 200 milj. eiro. Šie līdzekļi pamatā iecerēti ražošanas un eksporta uzņēmumu atbalstam, tā LGA vadītāja Lita Kalniņa. Db jau rakstīja (21.03.), ka runa bija par trīs iespējamiem holdingfonda menedžeriem, no kuriem viens varētu būt arī Eiropas investīciju fonds (EIF), kas gan būtu dārgi. L. Kalniņa pastāstīja, ka par pārvaldītāju tiks izvēlēta nacionālā institūcija. EM ir sagatavojusi MK noteikumus "Kārtība, kādā piešķir ES fondu līdzfinansējumu ieguldījumu fondam", saskaņā ar kuriem fonda funkcijas tiktu deleģētas LGA. "Ja runā par skatījumu, tad ne atbalstu, ne neatbalstu," tā Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis, norādot, ka, gatavojot jautājumus par to, ka holdingu turēs LGA, būtu vēlams izskatīt opciju menedžera funkciju uzticēt Hipotēku bankai. Pastāv aizdomas, ka EM iecere var arī nerealizēties, jo FM, kas noteikumu virzīšanas laikā var sniegt savus priekšlikumus, apskata arī Hipotēku banku kā menedžeri holdingfondam. Galīgais lēmums ir valdības rokās. "No vienas puses, LGA dara, bet nezina, priekš kam, jo, ja koncepcijā ierakstīs Hipotēku bankas vārdu, mēs būsim brīvi," pieļauj LGA vadītāja.

Nedzīvības apdrošināšanas tirgus, kur lielākie apdrošināšanas veidi ir KASKO un OCTA, šogad vairs nepieaug tik strauji kā pērn. Vienlaikus klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis gandrīz divtik straujāk nekā prēmiju apjoms. Tostarp daļai kompāniju pieauguma tempi ir sarukuši divas reizes, dažām pat piecas, kas saistīts ar stagnāciju nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanas tirgu - auto un nekustamo īpašumu.

Apdrošinātāji šogad rēķinās ar mazākiem biznesa apjomu kāpumiem, bet krīzi neparedz, ja nu vienīgi dažiem apdrošinātājiem varot būt problēmas ar naudas plūsmu vai arī šogad nāksies piedzīvot zaudējumus OCTA apdrošināšanā un neizbēgamu tālāku cenu celšanos.

Ir arī jauni klienti

"Pieauguma tempu samazināšanās, salīdzinot ar 2007.gada 1. cet., ir izskaidrojams ar pērn ieviesto normatīvo regulējumu inflācijas apkarošanai un makroekonomisko situāciju Latvijā," secina BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva, gan piebilstot, ka risku apdrošināšanas tirgus pieaugumu par 33% diez vai var uzskatīt par sliktu rādītāju vai kvalificēt kā krīzes sākotnēju stadiju. Gjensidige Baltic Pārdošanas attīstības daļas vadītāja Ilze Cīrule skaidroja: tā kā apdrošinātāju klienti ir auto, mājokļu pircēji, tad jauno auto iegādes samazinājums, turbulence mājokļu kredītu tirgū atstāj vistiešāko ietekmi uz apdrošināšanas tirgu. Turklāt cilvēki apdrošinās nevis pašu iniciatīvas vadīti, bet vairumā kredītiestāžu dēļ. "Tas atstāj ļoti lielu iespaidu uz visu apdrošināšanas tirgu," tā I. Cīrule. Tikmēr BTA novērojusi arī jaunu klientu pieaugumu tirgū. "Jaunu klientu skaits lielākajos brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos šogad būtu vērtējams 10 - 15%, kas nodrošinās tirgus kāpumu neatkarīgi no apdrošināšanas pakalpojumu sadārdzināšanās," tā J. Alfejeva.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sevis uzturēšanai 2010. gadā paredzējusi palielināt maksas apdrošinātājiem un privātajiem pensiju fondiem, bet samazināt – bankām.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dalībnieku maksājumu apmēra FKTK finansēšanai 2010. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas noteiktumi.

Bankām 2009. gadā komisijas uzturēšanai bija jānovirza 0.00431 % no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet 2010. gadā novirzāmā daļa samazināta līdz 0.00381 % jeb par aptuveni 11.6 %.

Komisija 2010. gada budžetā paredzējusi, ka ieņēmumi no bankām 2010. gadā samazināsies par 18 % - līdz 2.8 miljoniem latu.

Tikmēr apdrošinātājiem noteikts lielāks maksājums, atkarībā no apdrošināšanas veida - vidēji par 5 % līdz 20 % vairāk, bet kopumā komisija paredz, ka ieņēmumi no apdrošinātājiem 2010. gadā samazināsies par 27 %, tostarp par 1 % saruks maksājumi no dzīvības apdrošinātājiem, bet par 30 % - ieņēmumi no pārējām apdrošināšanas sabiedrībām.

Apdrošinātāji cer panākt iespēju nemaksāt PVN par autoservisu pakalpojumiem, tā samazināt izmaksas un brezmēt cenu kāpumu.

No apdrošinātāju teiktā var secināt, ka viņi nostādīti negodīgā situācijā attiecībā pret citiem uzņēmumiem, jo nevar atgūt samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) par, piem., autoservisu sniegtajiem pakalpojumiem, remontējot bojāto un apdrošināto (KASKO, OCTA) auto. Ja apdrošinātājiem nevajadzētu maksāt šo PVN, tad izmaksu samazinājums būtu ievērojams, kas pozitīvi atsauktos arī uz polišu cenām. Latvijas apdrošinātāju asociācijas vadītājs Juris Dumpis Db atzina, ka patlaban tiek virzīti grozījumi PVN likumā, kas ļautu apdrošinātājiem atgūt PVN. Ierosinājumi ietver iespēju atgūt vai nemaksāt PVN arī par citiem izdevumiem.

Bankas, vēloties klientam piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, rada priekšnosacījumus apdrošināšanas brokeru izstumšanai no tirgus.

Brokeri lēš, ka no tā varētu ciest klienti. Virzību varas gaiteņos sākušas banku ierosinātās izmaiņas apdrošināšanas starpniecības jumta likumā, kas paredz bankām iespēju kā aģentiem piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, neapdrošinot savu civiltiesisko atbildību.

Eiropas ekonomiskās zonas vairākās valstīs bankām ir tiesības darboties kā aģentiem, tomēr tās atzīst, ka vairumā gadījumu banka kā aģents pārstāv tikai to apdrošinātāju, kurš ir banku meitas uzņēmums (Francija, Somija, Vācija), bet situācija, kad bankas izplata vairāku apdrošinātāju produktus, nav bieži sastopama, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Dažās valstīs ir nosacījums, ka jāsaņem piekrišana no visiem iesaistītajiem apdrošinātājiem par to, ka banka izplatīs arī citu apdrošinātāju produktus (Luksemburga). Polijā noteikts, ka pretējā gadījumā bankai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ungārijā noteikts, ka bankas ir tiesīgas izplatīt tikai savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, ja tie kalpo kā papildinājums banku pamatdarbībai (īpašuma apdrošināšana nav uzskatāma par tādu).

Apdrošināšanas kompānijas atzīst, ka darboņi, kas vēlas izkrāpt līdzekļus no saviem apdrošinātājiem kļūst ar vien rafinētāki, taču pierādīt viņu vainu nav viegli. Pēdējā laika skaļākais strīds starp apdrošinātāju un apdrošināšanas ņēmēju risinās ap viesnīcu Ainavas, kas marta sākumā cieta ugunsgrēkā. Viesnīcas apdrošinātājs Seesam Latvija neuzskata, ka šī ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana, taču viesnīcas īpašnieku darbība liecina par vēlmi izkrāpt līdzekļus «uzpūšot» remontdarbu tāmi, stāsta Seesam Latvija izmaksu nodaļas vadītājs Armands Upīte. Kopumā tiek pieprasīti 590 tūkst. Ls. «Par to, ka šis gadījums būs interesants liecināja jau pirmā sastādītā remontdarbu tāme, kas bija ievērojami lielāka nekā izdevumi, kad viesnīca tapa,» saka A. Upīte. Viesnīcas īpašnieki uzsāka postījumu remontu, taču pēc A. Upītes teiktā, apdrošinātāji šajā laikā netika ielaisti viesnīcā lai novērtētu situāciju. Tas izdevies tikai ar Ekonomikas policijas palīdzību. Ainavas īpašnieks Rihars Svelpe šādus apgalvojumus sauc par muļķībām. Viņš apgalvo, ka apdrošināšana netiek izmaksāta saskaņā ar viņa atteikumu pieņemt piekot daļu no pieprasītās apdrošināšanas summas, ko neoficiāli esot piedāvājis Seesam. Pretējā gadījumā sekošot tiesu darbi. Pēc R. Svelpes teiktā šāds piedāvājums līdzīgā situācijā izteikts arī klubam La Rocca. Ar tās īpašniekiem Db neizdevās sazināties. A. Upīte atzina, ka situācija ar La Rocca esot līdzīga kā ar viesnīcu, šajā gadījumā iespējami pat tiesu darbi. Savukārt par viesnīcu Ainavas policijā nonācis iesniegums par krāpšanu. Apdrošinātājiem aizdomīgs licies arī fakts, ka Ainavas īpašnieks pieprasījis atlīdzību par it kā sabojāto tehniku 240 tūkst. Ls vērtībā, kur apdrošinātājiem netika uzrādīta, jo esot uzreiz izmesta. Savukārt R. Svelpe uzskata, ka šāda rīcība ir bijusi loģiska, lai neradītu ugunsgrēka draudus vēlāk. Apdrošinātāja BTA atlīdzības departamenta direktore Jeļena Alfejeva stāsta, ka apdrošinātājiem ir grūti pierādīt ļaunprātību, jo policijas darbs esot gauss, savukārt ugunsdzēsēju slēdzieni ļoti vispārīgi. Tieši šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma ļaunprātīgu bojāšanu ir ļoti grūti atklāt. A. Upīte uzskata, ka, piemēram, ugunsdzēsēji dod ļoti visprīgus slēdzienus tāpēc, ka nav pilnīgi pārliecināti par ļaunprātību. «Ja pastāv kaut viens procents šaubu, tad apdrošinātājam nav jēgas cīnīties,» saka A. Upīte. Apdrošinātāji atklāj, ka Latvijā ir bijis tikai viens gadījums, kad izdevies pierādīt ļaunprātīgu nekustamā īpašuma bojāšanu ar mērķi izkrāpt naudas līdzekļus. 2001. gadā kafejnīcā Lolo Pub tika aizdedzināta un aizdomās aizturēti tās īpašnieki. J. Alfejeva norāda, ka tas bijis iespējams pateicoties tieši operatīvam dienestu darbam. A. Upīte skaidro, ka neadekvāta tāmes palielināšana ir populārākais veids kādā apdrošināšanas ņēmēji mēģina izkrāpt līdzekļus. Bieži klienti arī noliedz, ka, piemēram, nodegušā ēkā kāds būtu darbojies ar uguni. Apdrošināšanas kompānijas Balta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gunta Šteinberga stāsta, ka šādos gadījumos lielu atspaidu dod pieņemtais likums par juridiskas personas atbildību, kas nosaka, ka uzņēmuma amatpersona ir atbildīga par informācijas sniegšanu. G. Šteinberga piebilst, ka ļoti izplatīts, bet salīdzinoši viegli atklājams ir krāpšanās veids, kad tiek prasīta īpašuma apdrošināšanas atlidzība. «Piemēram, sadegot padomju laiku televizoram, tiek uzrādīts smalks Sony modelis,» stāsta G. Šteinberga. Viņa gan piebilst, ka novērtējot klienta dzīves līmeni šādu krāpšanu esot itin viegli atklāt. Seesam Latvija pārstāvis stāsta, ka lai arī krāpšasnas veidi attīstās, līdz tiesībsargājošiem orgāniem šādas lietas nenonāk. Strīdi starp apdrošinātājiem un to klientiem ievelkas. A. Upīte uzsver, ka bieži nav jēgas cīnīties, ja radušās šaubas, jo pierādījumu trūkumu dēļ nav iespējams pierādīt klienta ļaunprātīgu rīcību vai krāpniecību. Apdrošinātāji gan nenosauc kāda viņuprāt daļa atlīdzības pieprasījumu ir ar krāpniecības nolūkiem. G. Šteinberga atklāj, ka aptuveni 20 % no negodīgajiem prasītājiem pēc pirmā apdrošinātāja brīdinājuma atzīst savu vainu. P

Apdrošinot kompāniju darbinieku veselību, dažu apdrošinātāju noteikumi diskriminē grūtnieces. Viņām nav paredzēta automātiska pakalpojumu apmaksa ārstniecības iestādēs, bet gan pašām jāmaksā rēķini un nauda jāatgūst pēc tam.

Db kļuva zināmi vairāki piemēri, kur uzņēmums darbiniekam ir nopircis veselības apdrošināšanas polisi, kur iekļauta grūtniecības aprūpes maksas apmaksa līdz noteiktam limitam. Attiecīgās programmas apmaksas kārtība paredz, ka līgumiestādēs, uzrādot apdrošināšanas karti, pakalpojumus iespējams saņemt bez maksas. Tomēr no polisē iekļautajiem dokumentiem nekādi nebija iespējams "izkost", ka uzrādītā līgumorganizācija un tajā paredzētā pakalpojumu saņemšana vēl nenozīmē to automātisku apmaksu. Tikai pēc kārtējā līgumorganizācijas, konkrēti, Gulbja laboratorijas apmeklējuma apdrošinātā grūtniece noskaidroja, ka tieši grūtniecēm ir sākumā pašām jānorēķinās par pakalpojumu, piem., analīzēm, un tad ar čekiem jātipina pie apdrošinātāja pēc atlīdzības. šādas polises izsniedz If Latvija, kuras pārstāve Ilze Lapaine Db atzina, ka ikvieni ārstniecības pakalpojumi, kas saistīti ar darbinieces grūtniecību, sākumā jāap maksā pašai.

Pagaidām Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) nav pamata domāt, ka OCTA polišu cenu pieaugums ir nejaušība un tas var apstāties, norāda LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Šobrīd vēl grūti spriest, cik liels pieaugums procentuāli būs gada griezumā. Visticamāk, straujais cenu kāpums tiks piebremzēts vien gadījumā, ja, klientam OCTA polises izvēlē aizvien vairāk vadoties no cenas faktora, vēl sīvāk pastiprināsies konkurence apdrošinātāju vidū, vai arī tirgū ienāks kāds jauns spēlētājs un, vēloties iekarot savu tirgus daļu, piedāvās zemākas cenas.

Tiesa gan, cenu aptauju veikšana ir praktiski neiespējama, jo apdrošināšanas produktiem cenošana ir izteikti individuāla, pamatojoties uz konkrētā klienta riska profilu.

Lai gan izvērtēt vispārēju cenu pieaugumu tirgū ir gana komplicēts uzdevums, tomēr pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un atsevišķu klientu novērojumiem secināms, ka indikācijas gaidāmajam OCTA polišu cenu pieaugumam tirgū bija vērojamas jau sen. Sadārdzinājumu kavējusi ārkārtīgi sīvā konkurence apdrošinātāju vidū. OCTA apdrošināšana ilgtermiņā bijusi nerentabla – izmaksāto atlīdzību apmērs ilgākā laika periodā ir audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tas likumsakarīgi noveda pie tā, ka pērn OCTA tirgus piedzīvoja rekordlielus zaudējumus – gandrīz 12 miljoni eiro.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.