Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Nedzīvības apdrošināšanas tirgus, kur lielākie apdrošināšanas veidi ir KASKO un OCTA, šogad vairs nepieaug tik strauji kā pērn. Vienlaikus klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis gandrīz divtik straujāk nekā prēmiju apjoms. Tostarp daļai kompāniju pieauguma tempi ir sarukuši divas reizes, dažām pat piecas, kas saistīts ar stagnāciju nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanas tirgu - auto un nekustamo īpašumu.

Apdrošinātāji šogad rēķinās ar mazākiem biznesa apjomu kāpumiem, bet krīzi neparedz, ja nu vienīgi dažiem apdrošinātājiem varot būt problēmas ar naudas plūsmu vai arī šogad nāksies piedzīvot zaudējumus OCTA apdrošināšanā un neizbēgamu tālāku cenu celšanos.

Ir arī jauni klienti

"Pieauguma tempu samazināšanās, salīdzinot ar 2007.gada 1. cet., ir izskaidrojams ar pērn ieviesto normatīvo regulējumu inflācijas apkarošanai un makroekonomisko situāciju Latvijā," secina BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva, gan piebilstot, ka risku apdrošināšanas tirgus pieaugumu par 33% diez vai var uzskatīt par sliktu rādītāju vai kvalificēt kā krīzes sākotnēju stadiju. Gjensidige Baltic Pārdošanas attīstības daļas vadītāja Ilze Cīrule skaidroja: tā kā apdrošinātāju klienti ir auto, mājokļu pircēji, tad jauno auto iegādes samazinājums, turbulence mājokļu kredītu tirgū atstāj vistiešāko ietekmi uz apdrošināšanas tirgu. Turklāt cilvēki apdrošinās nevis pašu iniciatīvas vadīti, bet vairumā kredītiestāžu dēļ. "Tas atstāj ļoti lielu iespaidu uz visu apdrošināšanas tirgu," tā I. Cīrule. Tikmēr BTA novērojusi arī jaunu klientu pieaugumu tirgū. "Jaunu klientu skaits lielākajos brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos šogad būtu vērtējams 10 - 15%, kas nodrošinās tirgus kāpumu neatkarīgi no apdrošināšanas pakalpojumu sadārdzināšanās," tā J. Alfejeva.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sevis uzturēšanai 2010. gadā paredzējusi palielināt maksas apdrošinātājiem un privātajiem pensiju fondiem, bet samazināt – bankām.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dalībnieku maksājumu apmēra FKTK finansēšanai 2010. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas noteiktumi.

Bankām 2009. gadā komisijas uzturēšanai bija jānovirza 0.00431 % no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet 2010. gadā novirzāmā daļa samazināta līdz 0.00381 % jeb par aptuveni 11.6 %.

Komisija 2010. gada budžetā paredzējusi, ka ieņēmumi no bankām 2010. gadā samazināsies par 18 % - līdz 2.8 miljoniem latu.

Tikmēr apdrošinātājiem noteikts lielāks maksājums, atkarībā no apdrošināšanas veida - vidēji par 5 % līdz 20 % vairāk, bet kopumā komisija paredz, ka ieņēmumi no apdrošinātājiem 2010. gadā samazināsies par 27 %, tostarp par 1 % saruks maksājumi no dzīvības apdrošinātājiem, bet par 30 % - ieņēmumi no pārējām apdrošināšanas sabiedrībām.

Bankas, vēloties klientam piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, rada priekšnosacījumus apdrošināšanas brokeru izstumšanai no tirgus.

Brokeri lēš, ka no tā varētu ciest klienti. Virzību varas gaiteņos sākušas banku ierosinātās izmaiņas apdrošināšanas starpniecības jumta likumā, kas paredz bankām iespēju kā aģentiem piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, neapdrošinot savu civiltiesisko atbildību.

Eiropas ekonomiskās zonas vairākās valstīs bankām ir tiesības darboties kā aģentiem, tomēr tās atzīst, ka vairumā gadījumu banka kā aģents pārstāv tikai to apdrošinātāju, kurš ir banku meitas uzņēmums (Francija, Somija, Vācija), bet situācija, kad bankas izplata vairāku apdrošinātāju produktus, nav bieži sastopama, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Dažās valstīs ir nosacījums, ka jāsaņem piekrišana no visiem iesaistītajiem apdrošinātājiem par to, ka banka izplatīs arī citu apdrošinātāju produktus (Luksemburga). Polijā noteikts, ka pretējā gadījumā bankai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ungārijā noteikts, ka bankas ir tiesīgas izplatīt tikai savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, ja tie kalpo kā papildinājums banku pamatdarbībai (īpašuma apdrošināšana nav uzskatāma par tādu).

Apdrošinātāji cer panākt iespēju nemaksāt PVN par autoservisu pakalpojumiem, tā samazināt izmaksas un brezmēt cenu kāpumu.

No apdrošinātāju teiktā var secināt, ka viņi nostādīti negodīgā situācijā attiecībā pret citiem uzņēmumiem, jo nevar atgūt samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) par, piem., autoservisu sniegtajiem pakalpojumiem, remontējot bojāto un apdrošināto (KASKO, OCTA) auto. Ja apdrošinātājiem nevajadzētu maksāt šo PVN, tad izmaksu samazinājums būtu ievērojams, kas pozitīvi atsauktos arī uz polišu cenām. Latvijas apdrošinātāju asociācijas vadītājs Juris Dumpis Db atzina, ka patlaban tiek virzīti grozījumi PVN likumā, kas ļautu apdrošinātājiem atgūt PVN. Ierosinājumi ietver iespēju atgūt vai nemaksāt PVN arī par citiem izdevumiem.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto „Informatīvo ziņojumu par nepieciešamību aizstāt vienotā platības maksājuma shēmu ar vienotā maksājuma shēmu”. Ziņojumā norādīts, ka 2006.gadā Latvijā jāturpina piemērot vienotā platības maksājuma shēma. Aizstāt vienotā platības maksājuma shēmu ar vienotā maksājuma shēmu nepieciešams jo, Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma paredz, ka visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir jābūt ieviestai vienotā maksājuma shēmai. Dalībvalstīs, kuras piemēro vienoto platības maksājumu, šī shēma jāievieš vēlākais līdz 2009.gada 1.janvārim. Pašreiz Latvija piemēro vienotā platības maksājuma shēmu. Nākamgad Latvijā turpināt piemērot vienotā platības maksājuma shēmu būtu izdevīgi, jo lauksaimniekiem varētu sekmīgāk apgūt tiešos maksājumus un labāk apzināt gaidāmās pārmaiņas. Lai pārietu uz vienotā maksājuma shēmu, tāpat ir nepieciešams papildināt Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (IAKS) ar maksājumu tiesību reģistru un savstarpējās atbilstības kontroles sistēmu, kas ir laikietilpīgs process. Lai būtu iespējams pieņemt sabalansētu lēmumu par vienotā maksājuma shēmas ieviešanas optimālo laiku un metodēm, ZM pašreiz aktīvi informē sabiedrību, organizējot seminārus dažādām interešu grupām. ZM līdz šā gada 1.decembrim plānojusi iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros paredzētās vienotā maksājuma shēmas ieviešanas gadu Latvijā.

Šodien, 24. oktobrī, divu dienu darba vizītē Latvijā ierodas Vienotā noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane (Joanne Kellermann).

Vizītes laikā plānots pārrunāt galvenās Vienotā noregulējuma mehānisma prioritātes un Latvijas banku sektora aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāju Nadeždu Karpovu un ekspertiem. 25. oktobrī Joanne Kellermane tiksies arī ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, informē FKTK.

«Viena no finanšu krīzes mācībām ir atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība. Vienotā noregulējuma valde ir gandarīta par ciešo un labo sadarbību ar nacionālajām noregulējuma iestādēm, tai skaitā FKTK. Ar kopīgu darbu mēs nodrošinām efektīvu banku glābšanu, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz reālo ekonomiku, dalībvalstu finansēm, kā arī eirozonu kopumā,» teica Vienotās noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane.

Apdrošināšanas kompānijas atzīst, ka darboņi, kas vēlas izkrāpt līdzekļus no saviem apdrošinātājiem kļūst ar vien rafinētāki, taču pierādīt viņu vainu nav viegli. Pēdējā laika skaļākais strīds starp apdrošinātāju un apdrošināšanas ņēmēju risinās ap viesnīcu Ainavas, kas marta sākumā cieta ugunsgrēkā. Viesnīcas apdrošinātājs Seesam Latvija neuzskata, ka šī ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana, taču viesnīcas īpašnieku darbība liecina par vēlmi izkrāpt līdzekļus «uzpūšot» remontdarbu tāmi, stāsta Seesam Latvija izmaksu nodaļas vadītājs Armands Upīte. Kopumā tiek pieprasīti 590 tūkst. Ls. «Par to, ka šis gadījums būs interesants liecināja jau pirmā sastādītā remontdarbu tāme, kas bija ievērojami lielāka nekā izdevumi, kad viesnīca tapa,» saka A. Upīte. Viesnīcas īpašnieki uzsāka postījumu remontu, taču pēc A. Upītes teiktā, apdrošinātāji šajā laikā netika ielaisti viesnīcā lai novērtētu situāciju. Tas izdevies tikai ar Ekonomikas policijas palīdzību. Ainavas īpašnieks Rihars Svelpe šādus apgalvojumus sauc par muļķībām. Viņš apgalvo, ka apdrošināšana netiek izmaksāta saskaņā ar viņa atteikumu pieņemt piekot daļu no pieprasītās apdrošināšanas summas, ko neoficiāli esot piedāvājis Seesam. Pretējā gadījumā sekošot tiesu darbi. Pēc R. Svelpes teiktā šāds piedāvājums līdzīgā situācijā izteikts arī klubam La Rocca. Ar tās īpašniekiem Db neizdevās sazināties. A. Upīte atzina, ka situācija ar La Rocca esot līdzīga kā ar viesnīcu, šajā gadījumā iespējami pat tiesu darbi. Savukārt par viesnīcu Ainavas policijā nonācis iesniegums par krāpšanu. Apdrošinātājiem aizdomīgs licies arī fakts, ka Ainavas īpašnieks pieprasījis atlīdzību par it kā sabojāto tehniku 240 tūkst. Ls vērtībā, kur apdrošinātājiem netika uzrādīta, jo esot uzreiz izmesta. Savukārt R. Svelpe uzskata, ka šāda rīcība ir bijusi loģiska, lai neradītu ugunsgrēka draudus vēlāk. Apdrošinātāja BTA atlīdzības departamenta direktore Jeļena Alfejeva stāsta, ka apdrošinātājiem ir grūti pierādīt ļaunprātību, jo policijas darbs esot gauss, savukārt ugunsdzēsēju slēdzieni ļoti vispārīgi. Tieši šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma ļaunprātīgu bojāšanu ir ļoti grūti atklāt. A. Upīte uzskata, ka, piemēram, ugunsdzēsēji dod ļoti visprīgus slēdzienus tāpēc, ka nav pilnīgi pārliecināti par ļaunprātību. «Ja pastāv kaut viens procents šaubu, tad apdrošinātājam nav jēgas cīnīties,» saka A. Upīte. Apdrošinātāji atklāj, ka Latvijā ir bijis tikai viens gadījums, kad izdevies pierādīt ļaunprātīgu nekustamā īpašuma bojāšanu ar mērķi izkrāpt naudas līdzekļus. 2001. gadā kafejnīcā Lolo Pub tika aizdedzināta un aizdomās aizturēti tās īpašnieki. J. Alfejeva norāda, ka tas bijis iespējams pateicoties tieši operatīvam dienestu darbam. A. Upīte skaidro, ka neadekvāta tāmes palielināšana ir populārākais veids kādā apdrošināšanas ņēmēji mēģina izkrāpt līdzekļus. Bieži klienti arī noliedz, ka, piemēram, nodegušā ēkā kāds būtu darbojies ar uguni. Apdrošināšanas kompānijas Balta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gunta Šteinberga stāsta, ka šādos gadījumos lielu atspaidu dod pieņemtais likums par juridiskas personas atbildību, kas nosaka, ka uzņēmuma amatpersona ir atbildīga par informācijas sniegšanu. G. Šteinberga piebilst, ka ļoti izplatīts, bet salīdzinoši viegli atklājams ir krāpšanās veids, kad tiek prasīta īpašuma apdrošināšanas atlidzība. «Piemēram, sadegot padomju laiku televizoram, tiek uzrādīts smalks Sony modelis,» stāsta G. Šteinberga. Viņa gan piebilst, ka novērtējot klienta dzīves līmeni šādu krāpšanu esot itin viegli atklāt. Seesam Latvija pārstāvis stāsta, ka lai arī krāpšasnas veidi attīstās, līdz tiesībsargājošiem orgāniem šādas lietas nenonāk. Strīdi starp apdrošinātājiem un to klientiem ievelkas. A. Upīte uzsver, ka bieži nav jēgas cīnīties, ja radušās šaubas, jo pierādījumu trūkumu dēļ nav iespējams pierādīt klienta ļaunprātīgu rīcību vai krāpniecību. Apdrošinātāji gan nenosauc kāda viņuprāt daļa atlīdzības pieprasījumu ir ar krāpniecības nolūkiem. G. Šteinberga atklāj, ka aptuveni 20 % no negodīgajiem prasītājiem pēc pirmā apdrošinātāja brīdinājuma atzīst savu vainu. P

Apdrošinot kompāniju darbinieku veselību, dažu apdrošinātāju noteikumi diskriminē grūtnieces. Viņām nav paredzēta automātiska pakalpojumu apmaksa ārstniecības iestādēs, bet gan pašām jāmaksā rēķini un nauda jāatgūst pēc tam.

Db kļuva zināmi vairāki piemēri, kur uzņēmums darbiniekam ir nopircis veselības apdrošināšanas polisi, kur iekļauta grūtniecības aprūpes maksas apmaksa līdz noteiktam limitam. Attiecīgās programmas apmaksas kārtība paredz, ka līgumiestādēs, uzrādot apdrošināšanas karti, pakalpojumus iespējams saņemt bez maksas. Tomēr no polisē iekļautajiem dokumentiem nekādi nebija iespējams "izkost", ka uzrādītā līgumorganizācija un tajā paredzētā pakalpojumu saņemšana vēl nenozīmē to automātisku apmaksu. Tikai pēc kārtējā līgumorganizācijas, konkrēti, Gulbja laboratorijas apmeklējuma apdrošinātā grūtniece noskaidroja, ka tieši grūtniecēm ir sākumā pašām jānorēķinās par pakalpojumu, piem., analīzēm, un tad ar čekiem jātipina pie apdrošinātāja pēc atlīdzības. šādas polises izsniedz If Latvija, kuras pārstāve Ilze Lapaine Db atzina, ka ikvieni ārstniecības pakalpojumi, kas saistīti ar darbinieces grūtniecību, sākumā jāap maksā pašai.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) teritorijā, Salacas upes lejtecē, šovasar notiks svešās sugas – signālvēža – licencēta ķeršana, kuras mērķis ir atbrīvot upi no svešās sugas. Vēžošanas vienreizējā licence maksās Ls 10,00, vēžošanas ģimenes licence Ls 17,00 un vēžošanas sezonas licence Ls 30,00.

ZBR administrācija sadarbībā ar Salacgrīvas ar lauku teritoriju domi, Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociāciju un Latvijas Zivju resursu aģentūru šovasar, laikā no 2007. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim piedāvā iespēju izķert svešās sugas vēžus un tādejādi palīdzēt atbrīvot Salacas lejteci vietējai sugai – platspīļu vēzim.

Latvijas iekšējos ūdeņos sastopamas 4 vēžu sugas: platspīļu vēzis, šaurspīļu vēzis, signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis. Tieši platspīļu vēzis ir vienīgā vietējā suga, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Svešās vēžu sugas ieviesušās mūsu ūdenstilpēs cilvēku darbības rezultātā. No svešajiem vēžiem visizplatītākie ir signālvēži jeb Amerikas vēži, kuri ievesti Latvijā 1983. gadā. Signālvēzis pakāpeniski izplatījās gan ezeros, gan upēs. Tā kā signālvēzis ir izturīgs pret vēžu mēri un vienlaicīgi ir šīs slimības pārnēsātājs, tas pamazām ir sācis dominēt, aizstājot vietējo platspīļu vēzi. Tādas svešas vēžu sugas kā signālvēži ar savu agresivitāti, ātro vairošanos un izturību pret slimībām apdraud vietējos platspīļu vēžus, izspiežot tos no dabiskās dzīves vietas.

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

Ceturtdien, 8.septembrī plkst 08:30 Latvijas taksometru arodbiedrība organizēs taksometru vadītāju “brīdinājuma braucienu” ap Ministru Kabineta ēku, lai «pievērstu valdības uzmanību taksometru nozarē esošajām problēmām, un protestētu pret nepārdomātu likumu un normatīvo aktu pieņemšanu».

8.septembrī Ministru Kabineta ēkā notiks Valsts sekretāru sanāksme. Tuvākajā laikā paredzēts tālāk virzīt izmaiņas likumos, kas būtiski ietekmēs taksometru nozari Latvijā.

Latvijas taksometru arodbiedrības valdes loceklis Genādijs Aksjonovs norāda, ka iepriekš taksometru vadītāji «ar lielu nepacietību un ieinteresētību bija gaidījuši novārtā atstātās taksometru pārvadājumu nozares sakārtošanu, taču, iepazīstoties ar ministriju iniciatīvām, ir skaidrs, ka jaunie priekšlikumi radīs vēl lielāku haosu nozarē, un daudzos gadījumos vēl vairāk sarežģīs situāciju».

«“Ar savu “brīdinājuma braucienu” mēs nevēlamies radīt satiksmes sastrēgumus un problēmas rīdziniekiem, ne arī taksometru klientiem rīta agrumā. Mēs vēlamies, lai mūs sadzird un pamana. Izskatās, ka ierēdņi, lemjot par taksometru nozari, neuzskata par vajadzīgu uzklausīt un ņemt vērā nozarē strādājošo viedokli,»” stāsta Genādijs Aksjonovs.

Latvijas taksometru arodbiedrība (LTA) vēlas, lai tiktu paredzēta vienota taksometru pārvadājumu licencēšanas kārtība un licence darbotos visā Latvijas teritorijā, nevis kā šobrīd, kad licencēšanu veic katra pašvaldība. LTA informē, ka jau vērsusies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ar ierosinājumu veikt izmaiņas Autopārvadājumu likuma daļā, kas regulē vieglo taksometru pakalpojumu sniegšanu.

«Mēs lūdzam esošo likumu mainīt tā, lai paredzētu vienotu taksometru pārvadājumu licencēšanas kārtību un licenci, kas darbotos visā Latvijas Republikas teritorijā,» norāda LTA valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs.

Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes priekšsēdētāja Iveta Silionova uzsver, ka daudzām taksometru kompānijām ir korporatīvie klienti, kuri strādā Rīgā, bet dzīvo Pierīgā.

Esošā kārtība nosaka - lai vestu šos klientus mājup, pietiek ar Rīgas izsniegto licenci, bet lai vestu no rīta uz darbu, nepieciešama jau attiecīgas pašvaldības licence. Tādējādi Rīgas taksometru kompānijai, lai strādātu atbilstoši likumam, nepieciešams iegūt licences arī Pierīgas pilsētās, informē I. Silionova.

Pērn Latvijas uzņēmumi eksportējuši preces uz 189 pasaules valstīm. Tomēr 70% eksporta veido Eiropas Savienības (ES) Vienotais tirgus, uz kuru 2011. gadā Latvijas uzņēmumi eksportējuši preces aptuveni 3,89 miljardu latu apmērā, norāda Ekonomikas ministrija.

Tā uzsver, ka uzņēmumiem Latvijā ES Vienotais tirgus nozīmē brīvu pieeju gandrīz 500 miljonu patērētāju tirgum.

Ar mērķi iedrošināt Latvijas uzņēmumus daudz aktīvāk izmantot ES Vienotā tirgus iespējas un paplašināt darbību citās šā tirgus dalībvalstīs, šā gada 17. oktobrī Latvijā pirmo reizi notiks ES Vienotā tirgus forums, kurā ar pieredzi par šā tirgus priekšrocībām un nosacījumiem dalīsies vietējie un ārvalstu eksperti.

Foruma atklāšanā Eiropas Komisijas (EK) ievadvārdus teiks Emīls Polī (Emil Paulis), EK Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Finanšu tirgu G direktorāta vadītājs, savukārt foruma tematiskajās sesijās uzstāsies Bernards Zoudendorps (Bernardus Zuijdendorp), EK Nodokļu politikas un muitas ģenerāldirektorāta Tiešo nodokļu politikas un sadarbības nodaļas vadītājs, un Kataržina Šiško (Katarzyna Szyszko), EK Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Brīvās darbinieku kustības nodaļas pārstāve, kā arī citi eksperti.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

5 gadu laikā kopējo kompensāciju ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem plānots desmitkāršot - līdz 5 milj. eiro. Kompensācijas apjomu par mantu 5 gadu laikā plānots palielināt līdz 1 milj. eiro (ap 0.7 milj. Ls), Db pavēstīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), norādot, ka tas notiek saskaņā ar ES 5. direktīvu.

Pēc LTAB pārstāves Ineses Ozoliņas sacītā, sākotnēji direktīva paredzēja jaunos atlīdzību limitus ieviest no 2007. gada jūnija, bet ES jaunās dalībvalstis iestājās pret šiem termiņiem, jo tiktu neadekvāti sadārdzinātas polises. Tāpēc speciāli jaunajām dalībvalstīm tika noteikts pārejas periods. Lai Latvijā nebūtu straujš OCTA polišu cenu kāpums, ierosināts noteikt, ka no 2009. gada 10. decembra būs 350 tūkst. eiro limits katrai cietušai personai, nepārsniedzot 2.5 milj. eiro par ceļu satiksmes negadījumu. Savukārt mantai nodarītos zaudējumus kompensēs līdz 100 tūkst. eiro neatkarīgi no iesaistīto personu skaita. Savukārt no 2012. gada 11. jūnija būs spēkā 5 milj. eiro (3.5 milj. Ls) limits negadījumam, bet mantai - 1 milj. eiro. LTAB izstrādājis attiecīgus priekšlikumus grozījumiem OCTA likumā, kuri jau skatīti OCTA Konsultatīvajā padomē, un tālāk Finanšu ministrija tos virzīs izskatīšanai valdībā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās.

Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Neizpratni par ieceri ieviest licencēšanu DB pauž SIA Artavs Pro valdes loceklis Agris Kaužēns, kurš nodarbojas ar meža ogu iepirkšanu un realizēšanu ārpus Latvijas - Baltijā un Skandināvijā. «Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā. Ikviens var dibināt uzņēmumu un brīvi iepirkt ogas. Tad jau būtu jālicencē arī graudu audzētāji un citas nozares. Manā uztverē kā Eiropas vērtību aizstāvim tas liekas pilnīgi absurdi, ka šajos laikos šāds jautājums var rasties,» viņš uzsver, piebilstot, ka Krievijā un Ukrainā joprojām šis process ir licencēts, bet mēs jau neejam uz to pusi. akcentē nozares spēlētājs. Arī Zviedrijā pastāvējusi licencēšana, taču pirms pieciem gadiem ES spiediena ietekmē šo kārtību nācies mainīt, un patlaban šajā tirgū ikviens brīvi barot iepirkt meža ogas. A. Kaužēns uzskata - ja Latvijā šo sistēmu ieviesīs, tas būs solis atpakaļ, un ogu iepircēji gatavi vērsties gan atbildīgajās ministrijās, gan Eiropas institūcijās.

Liepājas domes attīstības komiteja nolēmusi, ka turpmāk licences būs jāpērk arī zemledus makšķerniekiem, kuri līdz šim brīvi varēja makšķerēt uz pilsētas kanālu ledus ziemā.

Tāpēc deputāti akceptēja izmaiņas saistošajos noteikumos Par licencēto makšķerēšanu (amatierzveju) Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā. Līdzšinējā pieredze liecina, ka gan pilsētas Tirdzniecības kanālā, gan arī uz Ziemeļu mola makšķernieki nereti nelabvēlīgi ietekmē vides situāciju. Piemēram, pagājušajā ziemā Liepājā uz Tirdzniecības kanāla ledus makšķerēja simtiem bļitkotāju, taču pašvaldībai nebija juridisku iespēju no viņiem iegūt līdzekļus uz ledus atstāto atkritumu savākšanai, kārtības un drošības uzraudzīšanai uz ūdens un krastā. Līdz šim licencētā makšķerēšana un līdzekļu iekasēšana bija noteikta tikai Liepājas ezerā, taču citas ūdenstilpes pašvaldības noteikumos nebija ietvertas. Jaunais saistošo noteikumu projekts paredz noteikt jaunas licencētās makšķerēšanas zonas, kā arī šajās zonās noteikt samaksu par makšķerēšanu. Personām, kas vēlēsies makšķerēt šajos noteikumos nosauktajās jaunajās makšķerēšanas zonās, būs jāpērk vienas dienas licence, mēneša licence, sezonas licence vai arī gada licence. Šādi iegūtos līdzekļus paredzēts novirzīt ūdenstilpju un apkārtējās teritorijas uzkopšanā. Šie noteikumi neradīs papildu finansiālos izdevumus makšķerniekiem, kas iegādājušies vai iegādāsies gada licenci – šī licence dod un arī turpmāk dos tiesības makšķerēt gan Liepājas ezerā, gan arī jaunizveidotajās licencētās makšķerēšanas vietās. Vēl jaunie saistošie noteikumi paredz, ka licencētā makšķerēšana uz ledus Liepājas ūdenstilpēs būs atļauta tikai ar uzvilktu atstarojošo vesti vai makšķerēšanas tērpā ar iestrādātiem atstarojošajiem elementiem. Ir paredzēti arī citi nosacījumi un prasības, lai rūpētos par makšķernieku, sevišķi zemledus makšķernieku, drošību.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Ja taksometri arī atpakaļceļā vēlēsies vest pasažieri no kāda novada vai pilsētas, tiem jārēķinās ar izmaksu pieaugumu par licencēšanu.

To paredz Autopārvadājumu likuma grozījumi, kas stājas spēkā šodien. Cīņā ar citu pilsētu vai novadu taksometru kompānijām, kas «atņem klientus» Rīgā licencētām taksometru kompānijām, likumā iestrādāta norma, kas paredz, ka speciālā atļauja (licence) dod tiesības veikt vieglo taksometru pārvadājumus tikai attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus šīs teritorijas.

Tas nozīmē, ka, ja taksometru kompānijai ir licence tikai Rīgā, tad pasažierus no Jūrmalas šis pats taksometrs nedrīkstēs vest. To varēs darīt, ja būs saņemta licence arī Jūrmalā. Galvenā licence, kas dod tiesības sniegt taksometru pakalpojumus, firmai izmaksā 30 latus gadā, bet licences kartiņa vienam auto vienā mēnesī, piemēram, Rīgā un Jūrmalā maksā pa 10 Ls (kopā 240 Ls gadā). Tātad, ja taksometru kompānija vēlēsies reģistrēties vairākās administratīvajās teritorijās, tad katrā teritorijā par katru auto tām būs jāmaksā ikmēneša licences maksa, tādējādi sadārdzinot taksometru kompāniju izmaksas. Rīgā strādājošām taksometru kompānijām vidēji ir 40 – 60 izņemtas licences kartiņas (aptuveni tik pat daudz taksometri), kas nozīmē licences kartiņas izmaksas 4800 Ls līdz 7200 Ls gadā, bet lielākām kompānijām, piem., BalticTAXI, Rīgas taksometru parkam – vairāk nekā 120 licences kartiņas (tātad virs 14,4 tūkst. Ls gadā vienā administratīvajā teritorijā).

Kā liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktā aptauja, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs par efektīgākajām metodēm agresīvo braucēju pāraudzināšanā uzskata ievērojamas piemaksas agrāk sodīto autoīpašnieku OCTA polišu cenai un piespiedu sabiedriskos darbus, Db.lv informē LTAB.

Jau šobrīd apdrošinātājiem viens no svarīgākajiem aspektiem, nosakot OCTA polises cenu konkrētam transportlīdzeklim, ir autoīpašnieka braukšanas vēsture un iepriekš izraisītie ceļu satiksmes negadījumi.

Jaunie OCTA likuma labojumi paredz, ka apdrošinātājiem būs pieejama visa informācija par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē (tiesa, tā būs maksas informācija), par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus. Šo informāciju apdrošinātājs varēs izmantot pēc saviem ieskatiem, nosakot atbilstošu maksājumu par apdrošināšanu. Arī līdz šim OCTA likums paredzēja iespēju apdrošinātājiem saņemt informāciju no Iekšlietu ministrijas par tiem autovadītājiem, kas sodīti par braukšanu dzērumā vai narkotisko vielu iespaidā. Diemžēl, realitātē apdrošinātājiem tā arī netika nodrošināta iespēja saņemt šādus datus.

Daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu, izvēloties apdrošinātāju, maz vērtē riskus, radot bažas par nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu. No risku noteikšanas, izvērtēšanas, no iespējām to samazināt ir atkarīga apdrošināšanas cena un kvalitāte, norāda apdrošināšans brokeri.

Lai to veiktu, valsts un pašvaldību uzņēmumos un iestādēs nepieciešams zinošs cilvēks vai jāpraktizē risku novērtēšanas pakalpojumu piesaistīšana no malas. Pretējā gadījumā konkursos var uzķerties uz apdrošinātāju piedāvātajām lētām cenām, bet vienlaikus nenosegt vajadzīgos riskus, tā neefektīvi šķērdējot valsts naudu. Turklāt var rasties lieki zaudējumi, ja kaut kas notiks, bet apdrošinātājs zaudējumus nesegs.

Latvijā nav prakses sludināt valsts un pašvaldību konkursus apdrošināšanas brokeriem, bet tikai apdrošinātājiem, atzina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss. "Brokeri par katru cenu grib piedalīties konkursos, jo tas ir bizness. Tomēr, cik es varu secināt no sarunām, daudzas apdrošināšanas kompānijas nav sajūsmā par brokeriem," viņš atzina. "Pērkot veselības apdrošināšanu, mums pat prātā nav ienācis izmantot apdrošināšanas brokerus, jo par to papildus jāmaksā, tādējādi tērējam valsts budžeta līdzekļus" teica IUB vadītājs. Jautāts, vai brokerim nemaksā apdrošinātājs, viņš atzina: "Tas atkarīgs no līgumiem - brokeri var saņemt gan no vieniem, gan otriem. Tāpēc arī diskusija ar apdrošināšanas kompānijām bija izvērsusies." Viņš uzskata, ka konkurss tieši apdrošināšanas kompānijām ir racionālāk nekā konkurss apdrošināšanas brokerim, kurš sameklētu apdrošinātāju. "Tad iespējams salīdzināt vairāk piedāvājumus, bet brokeris varētu piedāvāt ko vienu. Tāpat nav izslēgts, ka apdrošināšanas brokeris lobē kādu no apdrošināšanas kompānijām," tā IUB vadītājs.