Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Jelgavas pilsētas domes deputātu vairākums šodien nolēma palielināt braukšanas maksu pilsētas autobusos, jelgavniekiem to palielinot no 70 centiem līdz 85 centiem, bet tiem, kam nav Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, maksa augs no 70 centiem līdz vienam eiro, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, un atsaucoties uz 2009.gada 26.augustā starp Jelgavas pilsētas domi un pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto Koncesijas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, dome šodien nolēma noteikt jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu (braukšanas maksu) Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

Cukurfabriku īpašnieki dāsno cukura «sāpju naudu», visticamāk, nav ieguldījuši jaunos biznesa projektos.

Lielāko summu aizvadīto gadu laikā - attiecīgi 17 un 10 miljonus Ls saņēma abu cukurfabriku – Jelgavas un Liepājas – īpašnieki. Tomēr DB veiktā izpēte liecina, ka šī nauda nav ieguldīta jaunu kompāniju izveidē vai attīstībā. Pēc publiski pieejamās informācijas cukurfabriku īpašnieki nav izveidojuši jaunus uzņēmumus. Nav arī ziņu, ka īpašnieki attīstītu jelkādus citus ražošanas vai nekustamo īpašumu projektus.

Db neizdevās sazināties ar cukurfabriku īpašniekiem, lai uzzinātu, kur ieguldīta tā saucamā «sāpju nauda». Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti vedināja Jelgavas cukurfabrikas īpašnieku meklēt Monako. Kā liecina Lursoft dati, 97.62 % a/s Jelgavas cukurfabrika akciju pieder Uldim Aukšmukstam, kurš bija cukurfabrikas īpašnieks arī laikā, kad tika pieņemts lēmums pārtraukt cukura ražošanu. Tiesa, datu bāzei par a/s akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Savukārt Liepājas cukurfabrikas lielākā īpašniece pēc Lursoft datiem ir SIA DIKK ar 50.64 %. Gan Liepājas cukurfabrikas, gan SIA DIKK valdē kopš 2010. gada darbojas Romāns Dolgopolovs un Zofija Kuļika, turklāt abi ir DIKK līdzīpašnieki. Joprojām Liepājas cukurfabrikas valdes priekšsēdētājas pienākumus pilda Valija Zabe.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Sestdien, 2007. gada 25. augustā visas dienas garumā Jelgavā ikviens pilsētnieks un Jelgavas viesis varēja baudīt Piena, maizes un medus svētku garšu, uzstādot svētku rekordu apmeklētāju skaita ziņā! Kopējais apmeklējums ~ 25 000.

VII Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki norisinājās siera zīmē, tāpēc daudzas izdarības, konkursi un aktivitātes bija tiešā saistībā ar sieru.

Svētki nodrošināja vērienīgas un aizraujošas izklaides, brīvā laika pavadīšanas programmu. Piena, maizes un medus svētki ir ne tikai izklaides un atpūtas, bet arī izglītojošs pasākums. Būtiski, ka atšķirībā no citiem svētkiem Latvijā, šajos svētkos netiek tirgoti nekādi alkoholiskie dzērieni!

Svētkiem, kurus piedāvāja Jelgavas Dome un pašvaldības aģentūra "Kultūra" sadarbībā ar biedrību "Mārketinga padome", dota devīze: Esi vesels savas tautas un nākotnes labā!

Savukārt pateicoties Jelgavas pašvaldībai un svētku atbalstītājiem ieejas maksa svētkos bija tik vien kā - Mežonīgi laba ēstgriba.

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Pēc iespējamo investoru pieteikšanās termiņa pagarināšanas līdz 1.septembrim Jelgavas pašvaldībā saņemts vēl viens pieteikums SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Egita Veinberga.

Līdz ar to pamatkapitāla palielināšanas notikumos noteiktajā termiņā ir iesniegti divi pieteikumi SIA "Jelgavas tirgus" kapitāla daļu iegūšanai.

Pašlaik notiek pieteikumu izvērtēšana, un 6.septembrī ir paredzēta SIA"Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tiks lemts par kapitālsabiedrības jaunā dalībnieka apstiprināšanu.

Kā ziņots, SIA Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulcē nolemts līdz 1.septembrim pagarināt pieteikšanās termiņu SIA Jelgavas tirgus" kapitāldaļu iegūšanai.

Iepriekš notika pašvaldības kapitālsabiedrības Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā izskatīts iesniegums par pieteikšanās termiņa pagarināšanu SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūra LETA iepriekš uzzināja Jelgavas pašvaldībā.

Maskavas valdības puse vairs neplāno autorūpnīcas AMO Plant nākotni, bet Maskavā sastaptie ārzemju finansisti esot prognozējuši finansiālās situācijas destabilizēšanos Latvijā saistībā ar Valsts prezidenta rosināto Saeimas atlaišanu, par to piektdien, 3. jūnijā, AMO Plant un Jelgavas uzņēmēju tikšanās pasākumā runāja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš pauda prieku par jaunā, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedru izvirzītā prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu. Jelgavas mērs izteica cerību, ka Bērziņa finansista talanti un sakari, iespējams, varētu līdzēt saglābt Latvijas pozīciju pasaules finanšu tirgū.

Daudz mazāk Rāviņš pavēstīja par Maskavā pārrunāto. Viņš pauda, ka Maskavas jaunā valdība vairs neplāno AMO Plant nākotni un rūpnīcai esot «jāsāk jauna dzīve».

Jau ziņots, ka 30. un 31.maijā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs bija komandējumā Maskavā, lai piedalītos AS AMO Plant sadarbības padomē par uzņēmuma attīstības jautājumiem. Tā nebija dalībnieku sapulce, tāpēc nekādi lēmumi tajā netika pieņemti.

Neviens cits uzņēmums oficiāli neražo tādas eļļošanas un bremzēšanas sistēmas kā AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, jo tās ir Jelgavā izstrādātas un nepārtraukti tiek pilnveidotas. Uzņēmums nepārtraukti cīnās ar savas produkcijas viltotājiem, norāda Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.

«Diemžēl Austrumu tirgū cīnīties ar viltotājiem ir sarežģīti, jo dažiem klientiem ir vienalga, kas ir ražotājs, ka tikai lētāk,» sacīja Bila.

Viņš skaidroja, ka eļļošanas un bremzēšanas sistēmas lielgabarīta iekārtām metalurģiskajos kombinātos ir Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas pamatprodukcija jau kopš tiem laikiem, kad rūpnīca pēc kara tika uzcelta.

«Protams, dažādi viltus ražotāji ik pa laikam rodas visās malās. Īpaši daudz viltotāju ir Ukrainā, kas atražo Jelgavas produkciju un pārdod to, apgalvojot, ka iekārta ir ražota Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā, pat nekautrējas uz saviem pakaļdarinājumiem izvietot Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas logo. Cita ceļa jau šiem viltotājiem nav, jo kas tad pirks nepazīstama ražotāja produkciju,» sacīja Bila.

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Šonedēļ notika Jelgavas novada attīstības stratēģijas 2012.-2032.gadam publiskās apspriešanas sanāksme, kurā starp piedāvātajām vīzijām, ieskaitot lidlaukus un atomelektrostacijas, dota priekšroka modelim «Drošā māja».

DB jau vēstīja, ka iedzīvotājiem apspriešanai tika piedāvāts dokuments, kurš sarakstīts amizantā valodā, vadoties pēc prāta vētrās saklausītiem dokmugraudiem. Tas ietvēra četrus nākotnes modeļus - «Silikona līdzenums» (acīmredzot vēloties radīt alūziju ar Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV), «Maizes fabrika», «Drošā māja» un «Tūrisma meka».

Izvērtējot visas iespējas, esam nolēmuši vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju un juridiskā ceļā panākt regulas nomainīšanu, šodien, tiekoties ar cukurfabriku vadītājiem, šādu lēmumu par Eiropas Komisijas (EK) pieņemto regulu par cukurfabriku restrukturizācijas kārtību pauda zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Jau ziņots, ka EK dokuments paredz, ka cukurfabrikām, kas gatavojas restrukturizēt ražošanu – vai nu pilnībā pārtraukt darbu, daļēji demontēt iekārtas vai atsacīties no cukura ražošanas kvotas – vajadzēs iemaksāt drošības depozītu 120 procentu apmērā no kompensācijās saņemamās summas. Latvijas cukurfabrikām tas nozīmē maksāt vismaz 32.8 miljonus eiro Jelgavas cukurfabrikai un 19, 5 miljonus eiro Liepājas cukurfabrikai pilnas rūpnīcas demontāžas gadījumā, 24, 6 miljonus eiro (Jelgavas cukurfabrikai) un 14.6 miljonus eiro (Liepājas cukurfabrikai) daļējas demontāžas gadījumā un 11.4 miljonus eiro ( Jelgavas cukurfabrikai) un 6.8 miljonus eiro (Liepājas cukurfabrikai), ja rūpnīcas atteiksies no cukura kvotas. Zemkopības ministrs ar AS „Liepājas cukurfabrika” un AS „Jelgavas cukurfabrika” vadību šodien vienojās, ka uzņēmumi nedēļas laikā iesniegs ekonomisku pamatojumu par regulas neizpildāmību, lai varētu sagatavot dokumentus tiesas procesa uzsākšanai. „Mēs nevaram godam strādāt un godam aiziet. Regulā paustās prasības ir pilnībā neizpildāmas un mūsu ekonomiskie rādītāji skaidri apliecina, ka šādu depozītu iemaksāt mēs nevaram,” tā ministram sarunās apgalvoja AS „Jelgavas cukurfabrika” valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs. Arī AS „Liepājas cukurfabrika” ģenerāldirektore Valija Zabe apliecināja radušos finansiālo bezizejas situāciju. Kā alternatīvu risinājumu esošajai situācijai M.Roze minēja iespējamo valsts garantiju par drošības depozītā iemaksāto naudas summu. „Šāda alternatīva valstij gan būtu apgrūtinoša, jo tāda apjoma garantijas radītu papildus deficītu budžetā. Finansiāli tas ir sarežģīts ceļš. Tāpēc mums ir jācīnās, jāstrīdas un jāaizstāv savs viedoklis. Bet, ja citu iespēju nebūs, iesim šo ceļu,” atzina M. Roze. Puses vienojās, ka jau tuvākajā laikā tiks sagatavots informatīvs ziņojums valdībai un Zemkopības ministrija juridiskā ceļā mēģinās panākt regulas nomainīšanu.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdi pametuši valdes locekļi Raimonds Gudriķis un Kaspars Rullis, izmaiņas notikušas arī uzņēmuma padomē, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

K. Rullis turpmāk pildīs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus. Jelgavas cukurfabrikas padomē iecelts arī Sandis Aukšmuksts un Antons Jans. Padomi pametuši tās līdzšinējie locekļi Ziedonis Ūdris un Jolanta Aukšmukste.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājas amatu turpinās pildīt Inga Rēboka.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā izdarīts šā gada 12. janvārī.

Jau vēstīts, ka kopš 2010. gada vasaras zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker. Dānijas uzņēmums par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvus, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas.

Sākot ar 1. oktobri, Norvik Banka, Jelgavas iedzīvotājiem dod iespēju saņemt Jelgavas pilsētnieku karti. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi, piedāvājot risinājumu, kas atvieglo ikdienas dzīvi un padara to ērtāku, izmantojot pilsētas piedāvātās iespējas.

Jelgavas pilsētnieka karte ietver vairākas priekšrocības, kas būtiskas pilsētas iedzīvotājiem: karte sniedz iespēju ne tikai apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā vai skolēniem – pusdienas skolā, vienlaikus saņemot pilsētas domes piešķirtos atvieglojumus, bet arī, norēķināties par pirkumiem gan veikalos, gan internetā, jo Norvik Bankas piedāvāt karte vienlaikus ir arī «MasterCard» norēķinu karte.

«Esam ļoti gandarīti par uzsākto sadarbību ar Jelgavas pilsētas domi, kā rezultātā, Norvik Banka var piedāvāt Jelgavas iedzīvotajiem – pašiem savas pilsētas norēķinu karti. Esam pārliecināti, ka šī inovācija, kas jau šobrīd raisījusi lielu interesi un atsaucību pilsētas iedzīvotāju vidū, būs noderīga ikvienam jelgavniekam, iegūstot tādas priekšrocības kā iespēju apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā, izmantojot Jelgavas domes piešķirtos atvieglojumus, skolēniem apmaksāt pusdienas skolā kā arī iespēju norēķināties ar karti par pirkumiem gan veikalos, gan internetā. Un, kā apliecina Norvik Bankas veiktais pētījums, liels skaits Jelgavas iedzīvotāju uzskata sevi par pilsētas patriotiem, tāpēc es ticu, ka pilsētnieka karte kalpos kā vēl viens piederības apliecinājums savai pilsētai,» norāda Norvik Bankas Latvijas biznesa vadītāja Laura Poča – Rozenblūma.

No šā gada 1.septembra Jelgavā tiks ieviesta jauna parauga skolēna apliecība, kas vienlaikus būs maksājumu karte un pildīs autobusa mēnešbiļetes funkcijas. Lai to izmantotu, skolēniem jākļūst par AS SEB banka klientiem, aģentūrai LETA apliecināja SIA Jelgavas Autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs.

Saskaņā ar ieceri, kuru Jelgavas pilsētas dome atbalstījusi 26.aprīļa sēdē, lai jaunā parauga apliecība funkcionētu arī kā maksājumu karte un mēnešbiļete, būs jānoslēdz līgums ar banku, un šī karte būs saistīta ar konkrētu kontu.

JAP veiktajā cenu aptaujā SEB banka bijis vienīgais pretendents, kas bija gatavs ieviest šo sistēmu, norādīja Salkazanovs un pauda cerību, ka jau drīz arī citas bankas ieviesīs šo tehnoloģiju.

Tā ir tā sauktā bezkontakta maksājumu tehnoloģija, kad norēķini ar karti notiek, pieskaroties autobusos uzstādītam sensoram, pat neievadot PIN kodu. Mēs būsim pirmie Baltijas valstīs, kas tādu ieviesīs, un, kā kļuva skaidrs mūsu aptaujā, daudzi vēl nebija gatavi šādu sistēmu ieviest un apkalpot, skaidroja Salkazanovs.

Zemgales rajona tiesa pasludinājusi augļu un dārzeņu tirdzniecības kompāniju SIA "Jelgavas augļi" par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Kalvis Vanags.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram līdz 2021.gada 16.martam.

Maksātnespējas process "Jelgavas augļi" pasludināts pirmdien, 15.februārī.

LETA jau ziņoja, ka pērn Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ septembra vidū apturēja "Jelgavas augļu" dārzeņu apstrādes ceha darbību. Uzņēmums piegādāja produktus arī SIA "Baltic Restaurants Latvia", kas ir ēdinātājās vairākās izglītības iestādēs, tostarp Siguldā, kuras apkaimē dažādas zarnu infekcijas slimības septembrī konstatētas 46 iedzīvotājiem, tostarp 39 bērniem.

A/s Jelgavas Cukurfabrika iesniegusi informāciju Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālei par darbinieku kolektīvās atlaišanas uzsākšanu sakarā ar fabrikas restrukturizāciju. Uzņēmuma vadība vēl nav brīdinājusi darbiniekus par gaidāmo atlaišanu, Db.lv informēja NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktors Ringolds Beinarovičs šodien apmeklē Jelgavu, kur tiekas ar Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāju Intu Savicku un Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu. Sarunu laikā tiks apspriesti nodarbinātības jautājumi Jelgavas rajonā, kā arī pārrunāta valsts un vietējo pašvaldību sadarbības nepieciešamība bezdarba samazināšanā un, jo īpaši, atbalsta sniegšanā darbiniekiem kolektīvas atlaišanas gadījumā.

A/s Jelgavas Cukurfabrika iesniegusi informāciju NVA Jelgavas filiālei par darbinieku kolektīvās atlaišanas uzsākšanu sakarā ar fabrikas restrukturizāciju, kur atbrīvoti tiks 128 darbinieki. Uzņēmuma vadība vēl nav brīdinājusi darbiniekus par gaidāmo atlaišanu.

Lai gan ekonomiskās krīzes apstākļos tapuši jau vairāki Jelgavas gada budžeti, pilsētas domes politiskā elite joprojām nav iemācījusies sadalīt naudu atbilstoši ekonomiskajai situācijai pašvaldībā un visā valstī kopumā, uzskata Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš.

«Manuprāt, 2011.gadā plānotos ieņēmumus 29 miljonu latu apjomā var iztērēt lietderīgāk, krietni samazinot izdevumus tādām pašvaldības aģentūrām kā Jelgavas Reģionālais tūrisma centrs, SIA Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde, Jelgavas autobusu parks un citas, jo tās piedāvā dažādus maksas pakalpojumus iedzīvotājiem. Tā vietā, lai dzīvotu tikai no tā, ko iedod Jelgavas pašvaldība, visās šajās iestādēs varētu sākt domāt, kā savu darbu efektivizēt un optimizēt,» sašutumu pauž deputāts.

Jelgavas Domes Finanšu komitejā 19.janvārī skatītais 2011.gada budžeta projekts paredz, ka SIA Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde plānots piešķirt dotāciju 144 tūkstošu latu apjomā. Kā liecina iestādes mājaslapā ievietotā informācija, pārvalde apsaimnieko 435 dzīvojamās ēkas ar aptuveni 14500 dzīvokļiem, ar tarifu aptuveni 17 santīmi par kvadrātmetru.

Jelgavas pilsētas dome noslēgusi iepirkuma konkursu par Pasta salas labiekārtošanu Jelgavā, par konkursa uzvarētāju pasludinot uzņēmumu Igate, kas piedāvājis vairāk nekā par miljonu dārgāku līgumcenu, nekā iepriekš paredzējusi Jelgavas pašvaldība. Tomēr līgums tiks slēgts par budžetā paredzēto summu – 939 tūkst Ls bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkuma summa sadārdzinājusies līdz 2,9 milj. Ls, jo konkursā iekļauts viss tehniskā projekta apjoms – divas kārtas, kas paredz kompleksu salas attīstību, «veidojot Jelgavas iedzīvotājiem un videi draudzīgu un sakārtotu pilsētvides struktūru ar relaksācijai un publiskām aktivitātēm paredzētiem telpiskiem un labiekārtojuma elementiem» skaidro Jelgavas pilsētas domes administrācija.

«ERAF projekta «Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā» ietvaros tika plānots realizēt tikai vienu tehniskā projekta kārtu, līdz ar to konkursa nolikumā tika paredzēti izslēdzamie darbi, ja konkursā iesniegtie finanšu piedāvājumi pārsniegs projektā plānoto budžetu,» Db.lv norādīja Jelgavas pilsētas domes administrācijas pārstāve Egita Veinberga.

Potenciālie Jelgavas novada attīstības scenāriji līdz 2032. gadam paredz uzbūvēt atomelektrostaciju un novadā nodrošināt galvenokārt tikai pamatizglītību, kā arī citus visais neparastus risinājumus.

Par to liecina izstrādātā Jelgavas novada attīstības stratēģija 2012. - 2032. gadam.

«Visā teritorijā tiek veidoti milzīgi uzņēmumi un ražotnes, kas nodrošina darbu vietējam, labi izglītotajam darbaspēkam, kā arī tiek ievests papildu labi apmācīts darbaspēks,» paredz scenārijs, kas stratēģijā nodēvēts par Silikona līdzenumu. Jau vēstīts, ka acīmredzot šī scenārija radītājiem bijusi vēlme radīt ilūziju par Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV.

«Kā papildu kravu pārvadājumu ceļš tiek izmantota Lielupe, lai saistītu ražotnes upes krastos,» paredz nākamo divdesmit gadu novada attīstības stratēģija. Tāpat saskaņā ar to «ražošanas teritorijās tiek veidoti helikopteru laukumi, plašajos laukos tiek izveidoti vairāki lidlauki».

Pašvaldības kapitālsabiedrības a/s Jelgavas autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs iecelts arī par padomes locekli a/s AMO Plant, kuras ražotos autobusus JAP iepērk, liecina Komercreģistra paziņojums.

Pēc Komercreģistra datiem, septembra beigās reģistrēta jaunieceltā AMO Plant padome, kuras sastāvā līdztekus P. Salkazanovam pārējie ir Krievijas Federācijas pilsoņi - padomes priekšsēdētājs Aleksejs Komissarovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Pogrebenko, kā arī padomes locekļi Andrejs Berezins, Irina Horeva un Dmitrijs Jerošoks.

Savukārt no padomes atbrīvots līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Panteļejevs un padomes locekļi - Sergejs Akulovs, Valerijs Anuprienko, Konstantīns Laptevs, Vladimirs Ļebedevs no Krievijas Federācijas un bijušais Jelgavas cukurfabrikas vadītājs un ZZS biedrs Harijs Veģeris.

Privatizācijas aģentūra (PA) pārdevusi valstij piederošās a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums kapitāldaļas uzņēmuma esošajiem akcionāriem SIA Fortum Jelgava un a/s Jelgavas cekurfabrika, informē PA pārstāvji.

Jelgavas pilsētas pašvaldība, kurai jau pieder nepilni 72% a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums akciju, nolēma atteikties no pirmpirkuma tiesību izmantošanas. Izmantot pirmpirkuma tiesības uz akcijām pieteicās divi a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums esošie akcionāri, un attiecīgi tika noslēgts līgums ar a/s Jelgavas cukurfabrika par 3 364 038 valstij piederošo akciju pārdošanu un ar SIA Fortum Jelgava par valstij piederošo 778 462 akciju pārdošanu. Abi akciju pircēji ir jau veikuši pilnu apmaksu par akcijām, norāda PA pārstāvji.

Valstij piederošā akciju pakete - 4 142 500 akcijas jeb 23,85% no uzņēmuma pamatkapitāla – tika nodota pārdošanai pērnā gada 19. jūlijā.

Jelgavas Cukura izplatītājs A/S Nordic Sugar saņēmis oficiālu audita slēdzienu no Latvijas Pārtikas un Veterinārā Dienesta, kas liecina, ka Jelgavas Cukurs ir Latvijā ražots produkts.

Auditori secinājuši, ka Latvijas cukura iepakošana Kedaiņu rūpnīcā 1 kg iepakojumos ir pilnībā caurskatāma un izsekojama, un cukura izcelsme ir pierādīta. «Informācija uz iepakojuma par Latviju kā produkta izcelsmes valsti ir likumīga un patiesa,» teikts PVD atzinumā, secinot, ka Jelgavas Cukurs patiešām ir Latvijā ražots produkts.

Kā informē pats cukura izplatītājs, a/s Nordic Sugar, kas pārņēma atlikušos Jelgavas Cukura krājumus no Jelgavas Cukurfabrikas, pērnā gada augustā pieņēma lēmumu atbilstoši patērētāju pieprasījumam pārfasēt Jelgavas Cukura 50 kg maisus mazumtirdzniecībai piemērotos iepakojumos. Tā tā Latvijā uz to laiku vairs nebija piemērotu fasēšanas iekārtu, šis darbs tika veikts Kedaiņu rūpnīcā Lietuvā, kas atrodas Latvijai vistuvāk. «Š.g. 5. februārī PVD veica neplānotu pārbaudi Jelgavas cukura noliktavā, kuru izplatītāja uzdevumā pārvalda SIA DHL Latvia,» teikts PVD atzinumā. 13. martā līdzīga pārbaude tika veikta AB Danisco Kedaiņu rūpnīcā Lietuvā, kur notiek Jelgavas Cukura pārfasēšana no 50 kilogramu maisiem uz 1 kg iepakojumiem. 13. maijā Jelgavā notika atkārtota pārbaude. Audita rezultāti apliecināja, ka oriģinālā Latvijas cukura pārpakošanas process ir pilnībā nodrošināts, izsekojams un pierādīts. Tādējādi Pārtikas un Veterinārais Dienests apliecina, ka Jelgavas Cukura izcelsme, kas norādīta uz iepakojuma, ir korekta un patiesa.

Eiropas Komisijas (EK) dokuments paredz, ka cukurfabrikām, kas gatavojas restrukturizēt ražošanu – vai nu pilnībā pārtraukt darbu, daļēji demontēt iekārtas vai atsacīties no cukura ražošanas kvotas – vajadzēs iemaksāt drošības depozītu 120 procentu apmērā no kompensācijās saņemamās summas. Latvijas cukurfabrikām tas nozīmē maksāt vismaz 32,8 miljonus eiro Jelgavas cukurfabrikai un 19,5 miljonus eiro Liepājas cukurfabrikai pilnas rūpnīcas demontāžas gadījumā, 24,6 miljonus eiro (Jelgavas cukurfabrikai) un 14,6 miljonus eiro (Liepājas cukurfabrikai) daļējas demontāžas gadījumā un 11,4 miljonus eiro ( Jelgavas cukurfabrikai) un 6,8 miljonus eiro (Liepājas cukurfabrikai), ja rūpnīcas atteiksies no cukura kvotas. „Mūsu nostāja ir viennozīmīga – Latvija būs pret paredzētajiem cukurfabriku restrukturizācijas noteikumiem,” zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir kategorisks, komentējot EK cukura vadības komitejas pieņemto regulu par cukurfabriku restrukturizācijas kārtību.