Sakarā ar grozījumiem Ministru Kabineta noteikumos, kas augļa patoloģiju gadījumā atļauj ārstiem ieteikt veikt sievietei abortu līdz 24. grūtniecības nedēļai līdzšinējo 22 vietā, Māmiņu Klubs veicis aptauju, lai noskaidrotu māmiņu viedokli par abortiem.

Aptaujā, ko veicis TV raidījums un vecāku apvienība Māmiņu Klubs, noskaidrojās, ka 60% respondentu ir pret abortiem, bet 40% uzskata, ka ir situācijas, kad grūtniecības pārtraukšana ir labāka izvēle, nekā nelaimīga dzīve sev un bērniņam.

Liela daļa sieviešu, kuras ir pret abortiem, uzskata, ka grūtniecību tomēr var pārtraukt medicīnisku iemeslu dēļ vai arī, ja notikusi izvarošana. 20% respondentu uzskata, ka aborts pieļaujams arī situācijā, ja topošie vecāki ir pārliecināti, ka nespēs bērnu uzturēt, kā arī sociāli nelabvēlīgās ģimenēs. Tomēr 15% aptaujāto māmiņu iebilst apgalvojumam, ka bērna uzturēšanas līdzekļu trūkuma dēļ pieļaujams aborts. Aborta pretinieces uzskata, ka risinājumu bērna uzturēšanai var atrast, turklāt, par nevēlamu grūtniecību pārim jādomā jau iepriekš. 20% aptaujāto sieviešu uzskata, ka aborts nav pieļaujams ētisku apsvērumu dēļ - mātei nav tiesības izlemt bērna dzīvības jautājumu. Sievietes iestājas pret abortu arī tāpēc, ka pastāv neauglības draudi pēc aborta veikšanas.

Latvijas vislabāk atalgotais valsts iestāžu darbinieks – Latvijas Bankas valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags aizvadītajā gadā līdztekus gandrīz 111 tūkstošu latu atalgojumam Latvijas Bankā saņēmis arī vairāk nekā 45 tūkstošu latu lielu pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).

Vanaga amatpersonas deklarācijā minētie fakti un VSAA vispārējais skaidrojums liek secināt, ka Latvijas Bankas ierēdnis kļuvis arī par Latvijas māmiņu algu rekordistu, vēsta pietiek.com.

Kā liecina amatpersonas deklarācija, par 2010. gadu Vanags līdztekus rekordlielajiem ienākumiem Latvijas Bankā pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņēmis 45 106 latus.

Pietiek.com norāda - Vanaga amatpersonas deklarācijas, kā arī VSAA un Dzimtsarakstu departamenta vispārējie skaidrojumi ļauj secināt, ka iespaidīgais pabalsts, visticamākais, ir bijis Vanaga saņemta māmiņu alga.

Deklarācijā par 2009. gadu kā Vanaga ģimenes locekļi norādīti tēvs, māte un māsa, savukārt 2010. gadā deklarācijā jau minēts arī ģimenes jaunpienācējs - dēls Riko. Nekādas citas pārmaiņas Vanaga ģimenes stāvoklī nav notikušas, no kā izriet, ka 45 tūkstošu pabalstu Vanags, visticamākais, saņēmis tieši saistībā ar to, ka oficiāli deklarējis sevi kā dēla kopēju, kam tad arī pienākas atbilstoši oficiālajam ienākumu līmenim noteikta māmiņu alga, norāda portāls.

Iecerētais minimālās darba algas palielinājums spiedīs daļu uzņēmēju celt darba samaksu, līdz ar to tiek pieļauts cenu pieaugums.

Tādu iespēju pieļauj vairāki aptaujātie uzņēmēji. Minimālās algas ļoti straujo palielināšanu var vērtēt no diviem atšķirīgiem un pat pretējiem skatupunktiem. Daļa uzņēmēju nonāks situācijā, kurā darba algu fondu nevar palielināt un tāpēc būs jāmeklē papildu iespējas, kā un uz kā rēķina ietaupīt, piemēram, samazināt strādājošo skaitu vai arī palielināt savu izstrādājumu un pakalpojumu cenas. Šī problēma esot aktuāla jomās, kur darbaspēka izmaksas ir vislielākais no izmaksu posteņiem. Pēc Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes locekles Silvijas Grestes domām, lielajiem uzņēmumiem minimālās algas pacelšana neko būtiski neietekmēšot, kamēr daudziem mazajiem tas esot būtiski.

Vislielākā «māmiņu» alga, kas jebkad izmaksāta Latvijā ir 11 780 Ls mēnesī, savukārt prāvākais bezdarbnieka pabalsts bijis 25 tūkstoši Ls mēnesī, ziņo Re:Baltica.

Lielākais bezdarbnieka pabalsts ticis izmaksāts 2008. gadā, kad valsts pārņēma Parex banku un savus amatus tur atstāja bankas vadošie darbinieki. Lielāko pabalstu saņēmēju vārdi gan nav publiski pieejami.

Zināms, ka vismaz deviņi bankas bijušie Parex padomes un valdes darbinieki saņēma prāvas kompensācijas, ieskaitot neizmaksātās atvaļinājuma naudas un algas, norādīts Re:Baltica pētījumā. Kopējā izmaksātā summa pārsniedz 1,23 milj.tomēr, kā secināts Re:Baltica pētījumā, vismaz daļa no šiem darbiniekiem pēcāk pieteicās arī bezdarbnieku pabalsta saņemšanai. Piemēram, Parex viceprezidents Mārtiņš Jaunarājs saņēma teju 200 tūkt. Ls apjomīgu kompensāciju. Pie lielajām kompensācijām tika arī Guntars Grīnbergs, Vladislavs Skrebelis, Gene Zolotarevs un Ēriks Brīvmanis.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Pēc Db.lv publikācijas par Aizkraukles bankas darba attiecību kārtošanu ar jauno māmiņu Lieni Sālījumu, kurai darba devējs nav vēlējies izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu, Db.lv vērsušies vēl vairāki bankas bijušie darbinieki.

Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbu Aizkraukles bankā zaudējusi arī Lienes Sālījumas bijusī kolēģe Laura Žurova, kura Db.lv pastāstīja, ka, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai piedāvāts parakstīt vienošanos par aiziešanu no darba. L. Žurova noskaidrojusi, ka, lai saņemtu normāla apmēra bezdarbnieku pabalstu, viņai no bijušā darba devēja Aizkraukles bankas ir jāsaņem vismaz kompensācija par darba zaudēšanu.

Iepriekš Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa Db.lv skaidroja, ka gadījumos, kad Aizkraukles bankai ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības ar kādu darbinieku, vienmēr darbiniekam tiek piedāvāts attiecības pārtraukt pēc pušu vienošanās, izmaksājot ievērojami lielākas kompensācijas nekā darbinieks saņemtu likumā noteiktajā darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. «To var apliecināt ikviens mūsu bijušais darbinieks,» norādīja D. Rūķīte-Kariņa.

2006. gada 5. novembrī Rīgas Kongresu Namā no plkst. 14:00 līdz 18:00 notiks pirmais Vislatvijas Bēbīšu Kongress, kuru organizē TV raidījums un vecāku apvienība «Māmiņu Klubs» sadarbībā ar VSIA «Bērnu klīniskā universitātes slimnīca» vadošajiem speciālistiem. Kongresa mērķis ir iepazīstināt jaunās ģimenes ar jaunāko un aktuālāko informāciju par bērnu veselības aprūpi. Pirmā Vislatvijas Bēbīšu Kongresa galvenais dienas kārtības jautājums būs bērnu aizsardzība pret rotavīrusu, kas īpaši aktualizējas tieši rudens mēnešos. Kongresa laikā Māmiņu Klubs iepazīstinās jaunos vecākus, ārstus un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus ar aptaujas rezultātiem, kas tika veikta, lai uzzinātu jauno vecāku attieksmi, informācijas līmeni un pieredzi saistībā ar bērnu vēdera infekcijām, stāsta Māmiņu Kluba redaktore Sandija Salaka. Sabiedrības Veselības aģentūras apkopotie dati par infekcijām un parazitārajām slimībām Latvijā liecina, ka 2006. gada pirmajos astoņos mēnešos saslimšana ar vīrusu zarnu infekcijām un ar rotavīrusu ir palielinājusies par 43%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu. Pasākuma laikā vecākiem būs lieliska iespēja bez maksas konsultēties pie labākajiem bērnu ārstiem, uzzināt, kā mazuli pasargāt no infekcijas, un iegūt savā īpašumā noderīgus informatīvos materiālus par bērnu veselības aizsardzību. Varēs arī lieliski izklaidēties, dziedot kopā ar populārākajām bērnu pop-grupām un Gunāru Kalniņu, dejojot kopā ar Dzintariņu, noskatoties bērnu un jauniešu muzikālā teātra Rībēja Mute uzvedumu. Ar jautrām spēlēm bērnus izklaidēs iemīļoti pasaku tēli. Pašu mazāko apmeklētāju priekam darbosies bēbīšu skoliņa un rotaļu istaba. Ieeja «Vislatvijs Bēbīšu Kongresā» būs pret ziedojumiem VSIA «Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas» infekcijas slimību nodaļas atbalstam. Pasākumu vadīs Māmiņu Kluba galvenā māmiņa, aktrise Santa Didžus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

No nākamā gada piemaksas pie vecuma pensijām varētu tikt maksātas no valsts pamatbudžeta. Par to sestdien notikušajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē konceptuāli vienojusies valdība.

Finanšu ministrijai kopīgi ar Labklājības ministriju uzdots izvērtēt iespējas sociālajam budžetam neraksturīgās izmaksas – piemaksas pie vecuma pensijām un tā dēvētās māmiņu algas – pārcelt uz valsts pamatbudžetu. Saskaņā ar labklājības ministres Ilonas Jurševskas (ZZS) teikto, tas par aptuveni 143 milj. Ls samazinātu sociālā budžeta izdevumus, bet pamatbudžeta izdevumi pieaugtu par minēto summu.

I. Jurševska arī atzina, ka, viņasprāt, tā dēvētās māmiņu algas arī turpmāk būtu jāmaksā no sociālā budžeta un jāaprēķina atbilstoši konkrētā cilvēka nomaksātajiem nodokļiem. Taču, lai nodrošinātu māmiņu algu izmaksāšanai nepieciešamo finansējumu, būtu jādomā par sociālo iemaksu likmes pārskatīšanu.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina atsevišķi apsvērt atbalstu mikrouzņēmumiem ar mazu darbinieku skaitu apgrozāmo līdzekļu granta aprēķina formulā.

"Mūsu industrijā tirdzniecībā ir daudz uzņēmumu, kam pieder tikai viens veikals, kurā strādā viens līdz divi cilvēki. Bet apgrozījums uz vienu darbinieku vai uz vienu darba algas eiro ir salīdzinoši liels. Esoša aprēķina formula diskriminē šo uzņēmumu grupu attiecībā uz atbalsta apjomu pret apgrozījuma kritumu," komentē asociācijā.

LTA piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem nozares uzņēmumiem, A grupā iekļaujot mazākos industrijas strādājošos uzņēmumus, kuros ir līdz diviem darbiniekiem un līdz 20 000 eiro vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem. Šādiem uzņēmumiem LTA ieskatā atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75% no uzņēmuma kritumā un maksimumu - 100% no uzņēmumu krituma.

Sabiedriskajā sektorā strādājošo algas tiks samazinātas par vēl 20 %, bet visas pensijas, ģimenes valsts pabalsti un tā dēvētās māmiņu algas – par 10 %, toties nodokļi netiks celti, izņemot akcīzes nodokli alum un stiprajam alkoholam, kā arī azartspēļu nodokļus.

Strādājošajiem pensionāriem pensijas apmērs tiks samazināts par 70 %, taču neapliekamais minimums pensijām tomēr netiks samazināts no pašreizējiem 165 Ls līdz 90 Ls mēnesī. No vecuma un izdienas pensiju samazināšanas par 10 %, valsts budžets papildināšoties par 50.5 milj. Ls, bet no pensiju samazināšanas strādājošiem pensionāriem – par 37.8 milj. Ls.

Vienošanās paredz, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no 1.jūlija netiks palielināts no 21% līdz 23%, kā šodien piedāvāja Finanšu ministrija. Tāpat netiks ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

64 milj. Ls valdība cer iegūt, vēl par 20 % samazinot sabiedriskajā sektorā strādājošo algas, savukārt māmiņu algu un ģimenes valsts pabalstu samazināšana valsts maku papildinās par 6.3 milj. Ls, aplēsuši politiķi.

Fiksētā māmiņu alga ir viena no idejām, ko tuvākajā laikā varētu apspriest Labklājības ministrija (LM).

Taču tas nenozīmē, ka šis vecāku pabalsts tiks noteikts simt latu apmērā, kā to rosinājuši Pasaules Bankas eksperti, - tas izriet no labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) teiktā, ceturtdien vēsta Diena.

«Tas ne tuvu nav tas,» viņš uzsvēris, piebilstot, ka tuvākajā nākotnē par fiksēto māmiņu algu runāt nemaz nevarot. Tiesa, iepazīstoties ar citu Eiropas valstu pieredzi, ministrs secinājis, ka nekur neesot tik dāsnu vecāku pabalstu kā Latvijā, citviet tie esot fiksēti, citur savukārt tos izmaksā tikai dažus mēnešus.

Nenoliedzami skaļāko reakciju pagājušajā nedēļā izraisīja valdības lēmums par tā saucamo jauno māmiņu algu samazināšanu. Paradoksālākais šajā sakarā ir fakts, ka mūsu valstsvīri īsā laikā par šo jautājumu viedokli un savu pozīciju paspēja mainīt vairākas reizes dienā.

Turklāt ir grūti pateikt, kāda konkrēti nostāja šajā jomā ir šobrīd, un vai gadījumā tā nemainīsies pēc stundas. Tas liek domāt par diviem iespējamajiem variantiem… Pirmais — valdība kārtējo reizi varētu būt kaut ko pieņēmusi, un tās pārstāvji sākuši aizdomāties — interesanti, ko mēs tur sadarījām, un kas no tā visa sanāks?! Otrais: tika pieņemts attiecīgais lēmums, un tikai tad nāca apjausma — vella milti, nāk taču vēlēšanas, un vēlētāji mēdz būt atriebīgi. Tāpat jāatceras, ka šobrīd mums ir valdības vadītājs, kurš reizēm tiek «pārprasts», un nav nekādas garantijas, ka kaut kas sajaukts nav arī šoreiz.

Māmiņu algām jeb vecāku pabalstiem griesti tomēr netiks noteikti, taču tās varēs saņemt tikai nestrādājoši vecāki. Tā vienojušies valdošās koalīcijas partneri, ziņo Latvijas Radio.

Pēc sēdes premjers Valdis Dombrovskis un labklājības ministrs Uldis Augulis apliecināja par izmaiņām māmiņu algu izmaksā, norādot, ka iecerēts paredzēt arī pārejas periodu līdz 2010. gada 3. maijam.

Vecāku pabalsta izmaksa varētu tikt skatīta kādā no šīs nedēļas valdības ārkārtas sēdēm.

Jau ziņots, ka iepriekš bija paredzēts, ka no šī gada 1. jūlija māmiņu algas strādājošiem vecākiem tiks samazināti par 50%, bet pārējiem vecāku pabalstiem tiks noteikts maksimālā apmērā ierobežojums – tie nedrīkstēs pārsniegt 500 latu mēnesī.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par vecāku pabalsta apmēra ierobežojumiem. Lieta ir ierosināta pēc zvērināto advokātu biroja MAQS Law Firm un Māmiņu Kluba pieteikuma.

Sūdzībā apstrīdēts vecāku pabalsta ierobežojums, kas tiek piemērots gadījumā, ja vecāku pabalsta saņēmējs strādā un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un ir noteikts 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

ST pieņēma lēmumu ierosināt lietu par šī likuma 5.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91. un 110.pantam.

Satversmes 1., 91. un 110.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī to, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.

Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Vecāku organizācija Māmiņu klubs rīko simboliskas bērnu ratiņu parādes dažādās Latvijas pilsētās. Otrdien norisinājās bērnu ratiņu parāde Vērmanes dārzā.

Māmiņu kluba rīkotā simboliskā pastaiga tika organizēta kā labdarības pasākums bēru SOS ciematu audžuģimeņu atbalstam.

Līdzīgs pasākums 4. augustā gaidāms arī Rēzeknē, ko organizēs Rēzeknes māmiņu klubs, sadarbojoties ar Rēzeknes pilsētas domi. Rēzeknē pasākums šogad norisināsies otro gadu.

Ratiņu parādēs piedalās vecāki un viņu mazuļi. «Galvenais noteikums dalībniekiem – spilgti un ar iztēli izrotāts jebkurš bērnu braucamais transports. Tie var būt gan bērnu ratiņi, gan leļļu ratiņi, gan arī velosipēds vai bērnu mašīna,» norāda Rēzeknes pašvaldības pārstāve Sanita Aizputiete.