Visiem, kam lauku apvidos ir piešķirta lietošanā zeme, un kas nav iesnieguši lauku zemes pieprasījumus līdz pagājušā gada 31. augustam, kas bija noteikts kā iepriekšējais termiņš, vēl ir iespēja iesniegt pieteikumus Valsts zemes dienestā līdz šā gada 30. novembrim.

Tie, kas pieteikumus iesniegs, saglabās tiesības šo zemi izpirkt un iegūt īpašumā. Savukārt, kas neiesniegs pieteikumus, zaudēs tiesības zemi izpirkt par privatizācijas sertifikātiem un kadastrālo vērtību, un iegūs tiesības zemi nomāt no pašvaldības, maksājot nomas maksu pusprocenta apjomā no kadastrālās vērtības. Ja pēc kāda laika viņi vēlēsies zemi nopirkt, tas vairs nenotiks zemes reformas likumu ietvaros, bet to varēs iegādāties kā jebkuru pašvaldības zemes gabalu valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

Kopumā zemes lietotāju rīcībā līdz 2005. gada 1. septembrim bija ap 113 000 zemes vienību, no kurām līdz pagājušā gada 1. septembrim pieteicās un pamatojoties uz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā iesniegto zemes robežu plānu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautas vairāk kā 86 000 zemes vienības. Līdz šā gada 30. novembrim vēl varētu pieteikties izpirkt vairāk par 25 000 zemes vienību. Uz 1.novembri, kad no papildus pieteikšanās lauku zemes izpirkšanai atvēlētā laika bija palikušas tikai 30 dienas, Valsts zemes dienestā bija saņemti pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 ha platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts Latgalē, kur palicis visvairāk zemesgrāmatā neierakstītās zemes – 757 zemes vienību izpirkšanai 1 272 ha platībā. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši tikai aptuveni 10% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības. VZD aicina zemes lietotājus izmantot tiem normatīvajos aktos dotās tiesības iegūt zemi īpašumā un neatlikt izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanu uz pēdējo brīdi, lai pēdējās dienās pirms pieteikšanās beigām neradītu sev neērtības, veidojot rindas VZD klientu apkalpošanas centros.

Valsts zemes dienests (VZD) visiem zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos bija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu un kas saņēmuši VZD lēmumu par tiesībām zemi izpirkt, atgādina, ka līdz nākamajam termiņam zemes izpirkšanas procedūrā atlicis nepilns pusgads.

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmā) jābūt reģistrētam zemes robežu plānam) vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt VZD iesniegtam apliecinājumam par veikto priekšapmaksu.

VZD aicina zemes izpircējus laikus veikt nākamos soļus zemes izpirkšanai, lai, nokavējot termiņus, nezaudētu tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai. Licencēto juridisko personu un sertificēto fizisko personu saraksts, kā arī informācija par to, kuras mērniecības firmas darbojas katrā Latvijas rajonā, pieejama VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļas Mērniecība apakšsadaļā Licences un sertifikāti.

Daudzās Eiropas valstīs eksistē dažādi gana kolorīti nosacījumi, kā ierobežot ārzemnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, lai gan formāli viņi zemi iegādāties drīkst.

Latvijā jau labu laiku turpina mutuļot diskusijas par to, kā un vai ārzemniekiem būtu jāaizliedz pirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Uzreiz jāpiebilst, ka līdz ar šā gada 1. maiju ir beidzies 10 gadu periods, kurā ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz formāli bija liegts Latvijā lauksaimniecības zemi pirkt. Neformāli ārzemnieki zemi Latvijā tāpat pirka – vai nu caur savu SIA vai kopā ar kādu Latvijas pilsoni, līdz ar to pēc Valsts zemes dienesta datiem pašlaik jau 15% Latvijas zemes pieder ārzemniekiem. Viedoklis par zemes pirkšanas ierobežojumiem Latvijas publiskajā telpā zvārojas starp diviem grāvjiem, kur viens ir «brīvais tirgus regulē visu» un otrs – «zeme ir mūsu galvenā nacionālā bagātība, un mēs viņu nevienam nedosim». Objektīva viedokļa formulēšanai ir derīgi paskatīties, kā šo jautājumu risina citās ES valstīs, tostarp tādās, kur brīvais tirgus šī vārda visplašākajā nozīmē ieviests jau krietni sen.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Saeima ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 7.martā, skatot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma par virkni priekšlikumu, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienestā.

Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Visnotaļ atbalstot reformas pabeigšanu, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina valdību, pieņemot lēmumu saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pabeigšanu, nepieļaut republikas pilsētas statusa piešķiršanu kā politisko kompromisu atšķirīgu viedokļu par novadu veidošanu samierināšanai.

LLPA uzskata, ka negaidīta Cēsu pilsētas parādīšanās kā desmitai republikas pilsētai vienā no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvātajiem novadu kartes variantiem ir noraidāma. Tādam lēmumam nav sociāli ekonomiskā pamatojuma, jo šī pilsēta ar vēsturiski bagātu pagātni iedzīvotāju skaita ziņā ir mazāka nekā Tukums un Ogres novads.

LLPA vairākus gadus uzmanīgi seko ATR gaitai, jo Latvijas lielās pilsētas ir dziļi ieinteresētās ATR likumā nosprausto mērķu sasniegšanā: "izveidot ekonomiski attīsties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem".

Valdība atbalstījusi grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», ar kuriem plānots ierobežot lauksaimniecības zemes iespējamo pircēju loku. Mazāk afišēts šī likumprojekta mērķis ir panākt, lai lauksaimniecībā izmantojamā zeme pēc iespējas paliktu vietējo lauksaimnieku rokās, jo no 2014. gada 1. maija ES dalībvalstu pilsoņiem un juridiskajām personām ir tādas pašas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi kā vietējiem un šo termiņu nav iespējams pagarināt, Latvijas valstij nepārkāpjot ES līguma noteikumus.

Līdz šim LR pilsoņi un LR reģistrētās kapitālsabiedrībām, kurās vairāk nekā puse kapitāldaļu pieder LR pilsonim vai sabiedrībai, varēja iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi bez ierobežojumiem un bez īpašām papildus formalitātēm. Tagad tā vairs nebūs!

Likumprojekts paredz, ka lauksaimniecības zemi drīkstēs iegādāties fiziska persona, kura ir reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja, kura bijusi tiesīga saņemt tiešmaksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz vienu trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai kura ir ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību, vai arī ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā. Tas nozīmē, ka arī Latvijas iedzīvotājiem, tāpat kā personām no citām ES dalībvalstīm, būs ierobežotas tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi. Visām personām, kas vēlēsies iegūt lauksaimniecības zemi, būs jāvēršas ar iesniegumus vietējā pašvaldībā, no kuras būs jāsaņem atļauja iegūt īpašumā šādu zemi. Tāpat kā līdz šim lauksaimniecības zemi nevarēs iegūt fiziskas un juridiskas personas no trešajām valstīm, izņemot no tām, ar kurām LR ir noslēgusi starptautiskus līgumus, atbilstoši kuriem ir pieļaujama lauksaimniecības zemes iegūšana īpašumā. Fiziskās un juridiskās personas no ES dalībvalstīm, t.sk., Latvijas Republikas varēs iegūt lauksaimniecības zemi, ja atbildīs izvirzītajiem kritērijiem, cita starpā ja tās būs reģistrētas Latvijā kā nodokļu maksātāji, būs bijušas tiesīgas saņemt tiešos maksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvušas ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 4.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas ieviesīs izmaiņas Latvijas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojekts paredz konkrētus nosacījumus, kurus izpildot, ikvienam neatkarīgi no valstiskās piederības būs tiesības iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Patlaban likums noteic, ka zemi var pirkt ikviens Latvijas pilsonis, valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, reliģiskās organizācijas, kā arī augstskolas. Tāpat pašreiz noteikts, ka ārvalstu pilsoņi un citu valstu uzņēmumi no šī gada 1.maija zemi varēs nopirkt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim regulējumā minētie subjekti. Pašlaik līdz 30.aprīlim ārzemniekiem noteikti ierobežojumi – zemi var nopirkt saskaņā ar citiem likumiem, ja ārvalstu pilsoņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību.

11. aprīlī, lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, kuri ir apvienojušies Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA), tiksies ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti.

Sarunas gaitā LLPA pārstāvji plāno apspriest ar Ministru prezidentu mājokļu energoefektivitātes jautājumus. Briselē pērn lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem tiekoties ar ES enerģijas komisāru Andri Piebalgu, tika uzsvērts, ka Latvijā jāpievērš pastiprināta uzmanība enerģijas taupīšanai un jāveido vienota energoefektivitātes politika.

Tikšanās laikā LLPA pārstāvji atgādinās Ministru prezidentam par izstrādātajiem grozījumiem normatīvajos aktos - likumā "Par pašvaldībām" un atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos, kas paredz saskaņošanas procesu ar pašvaldībām jautājumos par ES finansējuma apgūšanu, līdzīgi kā veidojot valsts budžeta projektu.

Valsts zemes dienestā (VZD) atbilstoši 2007.gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Privatizācijas pabeigšanas likumā) noteiktajam 30.novembrī noslēdzās pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu pieņemšana, liecina sniegtā informācija medijiem.

Laikā no šī gada 1.augusta līdz 30.novembrim, kad vairākām personu kategorijām bija dota papildus iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā saņemti 6 956 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 7 880 zemes vienību izpirkšanu 25 000 ha platībā, kas sastāda 28% no zemes vienībām, kas vēl bija palikušas pastāvīgā lietošanā. Saņemto pieprasījumu skaits vēl pieaugs, tā kā zemes izpirkšanas pieprasījumus varēja nosūtīt arī pa pastu ierakstītā vēstulē.

Liela zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo zemes īpašnieku aktivitāte šajā papildus pieteikšanās periodā, piesakoties zemes izpirkšanai, netika sagaidīta, tā kā absolūtais vairākums zemes pastāvīgo lietotāju, kas bija ieinteresēti izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izmantoja iespēju pieteikties iepriekšējā pieprasījumu iesniegšanas periodā, t.i., līdz 2006.gada 31.augustam.

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.

Daudzās pasaules valstīs teju mūžsens ir bijis jautājums par to, kā izturēties pret ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Arī Latvijā!

Šobrīd tiek izstrādāti kritēriji, atbilstoši kuriem paredzēts nākotnē lemt – ļaut vai neļaut kādai fiziskai personai, kas nav dzimusi un augusi Latvijā, šeit pirkt zemi. Pareizāk pat būtu teikt – uz kādiem nosacījumiem ļaut ārzemniekiem pirkt to zemi, kuru vietējie lauksaimnieki vēlas pārdot, nevis paši apsaimniekot. Bet, runājot par nosacījumiem...

Par pamatotām jāuzskata to ekspertu bažas, kuri pauž – jāuzmanās, lai Latvijas zeme netiktu pārdota vienkāršiem spekulantiem. Tās ir būtisks jautājums, ņemot vērā, ka nekustamais īpašums mūsu valstī periodiski ir ticis uzskatīts par labu iespēju, kā, nopelnīt, vispirms kaut ko nopērkot un, pagaidot zināmu laika periodu, pārdodot. Problēma slēpjas apstāklī, ka starp pirkšanas un pārdošanas faktu uz attiecīgā zemes gabala nekas netiek darīts, un tas vienkārši aizaug. Tādēļ būtu tikai loģiska prasība pirkt gribētājiem pierādīt savus nodomus saistībā ar lauksaimniecisko ražošanu. Savukārt, lai pasargātu valsti no tā, ka pirms pirkšanas tiek pierādīts kaut kas viens, bet pēc tam pavisam kas cits, jāparedz, ka gadījumā, ja lauksaimnieciskā ražošana tomēr netiek veikta, konkrētais īpašums var tikt atsavināts, neizmaksājot nekādu ikompensāciju. Tas pasargātu mūsu zemi no vieglas peļņas tīkotājiem. Protams, nenāktu par skādi arī noteikt, ka situācijā, ja ārvalstu pilsonis savu lauksaimniecības zemi Latvijā viena vai otra iemesla dēļ sadomā pārdot, valstij vai attiecīgajai pašvaldībai būtu pirmpirkuma tiesības.

Vairs tikai nepilnu mēnesi lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz likumdošanā noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 2 678 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 hektāru platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 600 pieprasījumi par 757 zemes vienību izpirkšanu 1 272 hektāru platībā.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, rīkos konferenci "Attīstības izaicinājumi 2023+", informē LLPA.

Konferencē plānots aktualizēt pilsētu attīstības izaicinājumus šā brīža sociālekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, vienlaikus sekmējot pilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību, starptautisko konkurētspēju un stiprinātu pilsētu sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā.

"Pilsētu ikdienu ietekmē faktori, kas ir grūti kontrolējami un prognozējami, tādējādi būtiska ir pilsētu spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un rast labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt attīstību," norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņa ieskatā, Covid-19 pandēmijas sekas, nestabilā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā iezīmējis jaunus izaicinājumus gan pilsētu ikdienas darbā, gan nākotnes attīstības virzienu plānošanā.

Valūtu svārstības un to vērtību samazināšanās viesušas pamatīgas pārmaiņas pasaules dārgāko pilsētu sarakstā, liecina pēdējais kompānijas Mercer pārskats.

Tokija dzīves dārdzības ziņā ir apsteigusi Maskavu, kas pirmo vietu ieņēma trīs gadus pēc kārtas. Otrajā vietā, pakāpjoties no devītās vietas pērn, tagad ir Osaka, savukārt Maskava ieņem trešo vietu dārgāko pilsētu sarakstā. Tai seko Ženēva un Honkonga. Vislētākā dzīve 2009. gadā ir Johannesburgā, kas nomainījusi Asunsjonu Paragvajā.

Piecdesmit dārgāko pilsētu sarakstā Rīga nav iekļuvusi, lai gan vēl pērn Rīga bija šī topa 46. vietā.

Pētījumā iekļautas 143 pilsētas visā pasaulē. Tiek vērtētas vairāk nekā 200 dažādas izmaksas, ieskaitot mājokļus, transportu, pārtiku, apģērbu, mājturības preces un izklaidi. Pētījumā teikts, ka daudzviet pasaulē novērots izteikts izmaksu samazinājums, pretstatē iepriekšējo gadu kāpumam.

Apcērpot Rīgas nākamā gada budžetu, Ziemeļu koridora attīstības birojam nācies atteikties no ļoti dārgu krēslu iegādes. Divu biroja krēslu iegādei nākamgad Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pakļautībā esošais Ziemeļu koridora attīstības birojs bija iecerējis tērēt 1 000 Ls, liecina pilsētas nākamā gada budžeta projektā rodama informācija.

Vadoties vien pēc cenas un nezinot tehnisko specifikāciju, nevar uzreiz viennozīmīgi teikt, ka tas liecina par valsts naudas nozagšanu. "Būtu aizdomīgi, ja par dārgu cenu būtu plānots pirkt daudz krēslu," teica speciālists, piebilstot, ka tā kā tie ir divi, iespējams, tie paredzēti speciālistiem, kam ilgas stundas jāpavada sēdus, un tādā gadījumā varot teikt, ka tā ir rūpēšanās par viņu veselību. "Pirkt tādus krēslus padomēm, kas satiekas divas reizes mēnesī uz divām vai četrām stundām, gan ir nelietderīgi," atzina M. Mitrevics.

Taupības laikā Rīgas domes Budžeta komisija gan no šī dārgā pirkuma Ziemeļu koridora attīstības birojam jau likusi atteikties. Tam piekritis arī Pilsētas attīstības departaments, lai varētu izpildīt prasību par līdzekļu samazinājumu biroja izdevumos par vairāk nekā 30 tūkst. Ls. Sākotnēji biroja izdevumi bija plānoti nepilnu miljonu Ls lieli, bet pēc līdzekļu apgriešanas tie bija paredzēti 838.5 tūkst. Ls apmērā. Šogad biroja budžets gan ir ievērojami lielāks – 2.4 milj. Ls.

Ja AS Latvijas Gāze (LG) atļaus Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai, elektroenerģijas kompānija gāzes testa partiju no Lietuvas varētu saņemt martā, aģentūrai LETA apstiprināja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Kā ziņots, Lietuvas valsts enerģijas grupas Lietuvos Energija gāzes tirdzniecības uzņēmuma Litgas ģenerāldirektors Vītauts Čekanavičs informēja, ka pirmo gāzes izmēģinājuma piegādi no Lietuvas Latvijas valstij piederošajam uzņēmumam Latvenergo cer īstenot mēneša laikā.

Siksnis apliecināja, ka Litgas ir paudusi gatavību piegādāt Latvenergo gāzi viena miljona kubikmetru apjomā par izdevīgāku cenu, nekā piedāvā LG.

«Ja LG atļaus piekļūt infrastruktūrai, Latvenergo Lietuvas gāzi varētu saņemt jau martā,» teica Siksnis.

LG patlaban aģentūrai LETA nekomentēja, kāds būs tās lēmums - atļaut vai neatļaut Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai, taču Siksnis zināja teikt, ka LG atbildei vajadzētu būt zināmai līdz šā mēneša beigām.

Valsts zemes dienests (VZD) 16. martā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai.

VZD šī gada 13. februārī saņēma pirmo pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamās zemes noteikšanu privatizētai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Cietokšņu ielā 15, Daugavpilī. Pamatojoties uz pašvaldības pieņemto lēmumu VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Cietokšņa ielā 15, Daugavpilī atsavināmo zemi, noteica atsavināšanas cenu un nosūtīja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un zemes īpašniekiem paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.

“Minētais fakts nozīmē, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktais dalītā īpašuma izbeigšanas process pēc ilgiem gadiem ir iesācies un tālākās darbības dalītā īpašuma izbeigšanai būs atkarīgas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku veiktajām darbībām,” norāda VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, aicinot Saeimu vēlreiz caurlūkot likumu “Grozījumi Meža likumā”. Vēstulē prezidente savu lūgumu pamato: 2005.gada 22.decembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Meža likumā” un, izmantojot šo iespēju, vēlos izteikt atbalstu minētajam likumam kopumā un īpaši vairākām likuma normām, kas aizliedz atsavināt vai privatizēt valsts meža zemi, kā arī tālāk atsavināt citām personām pašvaldībām nodoto zemi pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Gan meža nozarē iesaistītie, gan par šo nozari atbildīgā Zemkopības ministrija, gan paši Saeimas deputāti uzskata, ka valsts a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) pieredze, nodrošinot valsts ietekmes palielināšanu meža zemes tirgū un valsts meža platību palielināšanu, ir pozitīva un atbalstāma. Gan grozījumu atbalstītāji, gan oponenti uzskata, ka šī politika ir jāturpina un valstij ir jāspēj nodrošināt savu interešu aizsardzība, gan pērkot zemi no tiem tirgus dalībniekiem, kuriem nav iespēju un motivācijas gādāt par sev piederošajām mežu platībām, gan ar iepirkumu palīdzību konsolidējot valsts īpašumā esošās meža zemes, gan rūpējoties par vides aizsardzības jautājumiem un iegādājoties zemi dabas aizsargājamajās teritorijās, gan konkurējot ar ārvalstu komersantiem, kas aktīvi uzpērk Latvijas mežu zemi. Tomēr 2005.gada 22.decembra likuma “Grozījumi Meža likumā” 4.pants, kas paredz Meža likuma 4.panta otrajā daļā noteikt, ka LVM īpašumā nevar būt meža zeme, kas reģistrēta uz LVM vārda, var būtiski ierobežot un samazināt iepriekš minētās valsts iespējas darboties meža zemes tirgū. Lai gan LVM par 100 % pieder Latvijas valstij, tā saskaņā ar Komerclikumu tomēr ir patstāvīga juridiska persona ar savu nošķirtu mantu un finanšu līdzekļiem. Tādējādi par saviem nošķirtajiem finanšu līdzekļiem nopirktu meža zemi LVM var reģistrēt vienīgi uz sava vārda, savukārt, likums tagad prasa, lai īpašums tiktu reģistrēts uz valsts vārda. Tādā gadījumā Meža likuma Pārejas noteikumu 9.punktā, kas paredz, ka līdz 2006.gada 31.decembrim LVM īpašumā esošā meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda, ir jānosaka kārtība, kādā notiek minētās zemes pārreģistrēšana (faktiski, atsavināšana). Vai tā notiks, pamatojoties uz MK lēmumu, vai kā civiltiesisks darījums starp valsti un tās izveidoto privāto tiesību subjektu, vai kā savādāk? Ja likumdevēja mērķis ir noteikt, ka visa meža zeme, ko turpmāk iepirks LVM, ir valsts īpašums Zemkopības ministrijas vai kādas citas institūcijas personā, tad ir jāatrod juridiski korekts risinājums. Ja valsts nolemj, ka LVM valsts uzdevumā ir jāiepērk mežu zeme un jāreģistrē tā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, tad valstij šim mērķim valsts budžetā ir jāiedala atsevišķi līdzekļi un jāpilnvaro minēto komercsabiedrību ar tiem rīkoties. Cik man ir zināms, vismaz 2006.gada valsts budžetā tas nav izdarīts. Līdz ar to Meža likuma 22.decembra redakcija zināmā mērā izslēgs valsti no meža zemes tirgus, jo LVM vairs nevarēs iegādāties meža zemi savā īpašumā, savukārt, iepirkt to valsts īpašumā par valsts līdzekļiem arī nevarēs, jo tam nav asignēti valsts budžeta līdzekļi un noteikts pilnvarojums. Risināt šo situāciju, paredzot, ka meža zemi valsts vajadzībām iepirks Zemkopības ministrija, pēc V. Vīķes- Freibergas domām, arī nav korekti un atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, jo ministrijas funkcija nav nodarboties ar saimniecisko darbību, par ko viennozīmīgi ir uzskatāmi darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, norādīts Valsts prezidenta kancelejas informācijā.”