Ministru kabineta komiteja šodien uz divām nedēļām atlika lemšanu par Krimināllikuma un Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumiem, kas paredzēja, ka par sīkām zādzībām vainīgajiem tiek piemērots tikai administratīvais sods.
Krimināllikuma grozījumi paredzēja, noteikt minimālo nodarītā kaitējuma summu, lai iestātos kriminālatbildība – to plānots noteikt 18 Ls jeb vienas desmitās daļās apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Gadījumos, ja zādzības rezultātā nodarītā kaitējuma apmērs nepārsniegs 18 Ls, zagļus varēs sodīt ar administratīvo sodu.
Jau vēstīts, ka pret sīko zādzību «dekriminalizēšanu» iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tās ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver: « Zagšanu nevar atbalstīt. Ja par sīkām zādzībām tiks piemērota administratīvā atbildība tiks grauta sabiedrības morāle, atbalstīta patvaļa, radīti zaudējumi mazumtirgotājiem un valsts budžetam. Grozījumi radīs risku, ka būtiski palielināsies mazo zādzību skaits un nesodāmības sajūta zagļiem.»
Saskaņā ar LDDK rīcībā esošo informāciju, pēdējo mēnešu laikā sīko zādzību skaits ir būtiski pieaudzis. Darba devēju organizācija uzskata, ka visnegatīvāk iecerētie Krimināllikuma un APK grozījumi ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, kas nevar atļauties apsardzes pakalpojumus un uz vietas noķert zādzību veicējus.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem 2007.gadā zādzības rezultātā nodarīto zaudējumu apmērs nepārsniedza 18 Ls 811 kriminālprocesos. Saistībā ar to, ka zaudējumu apmērs nav obligāts statistikas uzskaites rekvizīts, tas ir norādīts tikai aptuveni 40% kriminālprocesu, attiecīgi kopējais par šādām zādzībām ierosināto kriminālprocesu skaits varētu būt aptuveni 2000, kas ir tuvs izbeigto kriminālprocesu skaitam.