Lai atvieglotu pilsētas teritorijas plānošanu un detaļplānojumu izstrādi un sagatavotu precīzus topogrāfiskos plānus, tuvākajā laikā tiks uzsākta Liepājas teritorijas aerofotografēšana. Liepājas Domes deputāti Finanšu komitejas sēdē atbalstīja Valsts zemes dienesta piedāvājumu un piešķīra šim nolūkam līdzekļus Ls 5500 apmērā no pilsētas budžetā paredzētajiem līdzekļiem teritorijas plānojumu un detālo plānojumu projektu izstrādei. Liepājas Dome saņēmusi LR Valsts zemes dienesta vēstuli ar piedāvājumu veikt pilsētas teritorijas aerofotografēšanu un topogrāfisko karšu sagatavošanu. Kā informēja Liepājas pilsētas Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska, aerofotogrāfēšanas rezultātā iegūtie topogrāfiskie plāni tiks izmantoti teritorijas plānojumu un detaļplānojumu izstrādei, kas pilsētai šobrīd ir ļoti aktuāli, lai attīstītu būvniecību un uzņēmējdarbību. Būvvaldes rīcībā esošais kartogrāfiskais materiāls ir novecojis, jo izgatavots 1997. gadā. Pašvaldības teritoriju plānojumam saskaņā ar MK noteikumiem nepieciešami kartogrāfiskie materiāli mērogā 1:2000. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādei izmanto topogrāfisko karti, ne vecāku par pieciem gadiem. Savukārt detaļplānojumu izstrādei izmanto topogrāfisko plānu, ne vecāku par gadu. Aerofotografēšanas rezultātā iegūtie topogrāfiskie plāni varētu izmaksāt aptuveni 50 Ls /ha, turpretim topogrāfiskais uzmērījums izmaksā vidēji 200 Ls /ha. Tuvākajā laikā par aerofotografēšanu un topogrāfisko plānu sagatavošanu un izmantošanu starp pašvaldību un LR valsts zemes dienestu tiks noslēgts līgums.

Jūrmalas domes sēdē šodien plānots izskatīt vairākus jautājumus par projektiem, kas iepriekš izraisījuši sabiedrības iebildumus un diskusijas. Savāda sagadīšanās, bet tieši šīs sēdes darba kārtība «pārpratuma dēļ» netika izsūtīta medijiem, kas par sēdi uzzināja tikai no pašiem domes deputātiem iepriekšējā vakarā.

Zemasgabals sadalīts 22 apbūves gabalos, starp kuriem iecerēts uzbūvēt vaļņus lai realizētu privātmāju apbūvi, lai gan sākotnēji tika solīts jaukta darījumu teritorijas apbūve ar viesnīcām un sabiedriskām teritorijām.

Tāpat tiks lemts par grozījumiem mazstāvu daudzdzīvokļu namu Jūrmalā, Līču ielā 2, būvniecības līgumā. Šeit jau kopš 2007. gada tiek plānots būvēt pašvaldības dzīvojamās mājas.

Toreiz dome, skatot jautājumu piecās domes sēdēs pēc kārtas, lēmumu nepieņēma, jo radās šaubas par iepirkuma likumību, tā salīdzinoši augsto cenu un pašvaldības budžeta apgrūtināšanu. Vēlāk māju būvniecība tika uzticēta SIA Jūrmalas attīstības projekti.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas 2020. gada 4. novembrī nekustamo īpašumu attīstītājiem nav iespējams īstenot daudzu jaunu objektu būvniecību, jo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana ir atļauta tikai klātienē, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

Taču publiskā apspriešana ir obligāta teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādē, tāpēc kavējas un būtiski ir pagarināts dokumentu izstrādes process, tiek kavēta būvatļaujas saņemšana un būvniecības process. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajā laikā risinājumu nesola. Bet, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešana, par ko arī ir atbildīga VARAM, ir atļauta neklātienes formātā jau kopš 2020. gada pavasara, norāda NĪAA.

“Detālplānojumu un lokālplānojumu publiskā apspriešana Lietuvā un Igaunijā tiek organizēta attālināti, kamēr Latvijā tā ir aizliegta, jo obligāti jārīko sapulces klātienē. Tas ir nepamatots administratīvais šķērslis uz neparedzami ilgu laika periodu, kas tiešā veidā kavē simtiem miljonu eiro investīcijas nekustamo īpašumu attīstībā. Tādējādi arī tiek kavēta ne tikai pašu nekustamo īpašumu projektu īstenošana, bet arī ar tiem saistīto jauno darba vietu radīšana, plānoto preču un pakalpojumu eksports un citas biznesa ieceres, kas palīdzētu ekonomikai atgūties pēc pandēmijas. Mēs aicinām VARAM atļaut rīkot plānojumu publiskās apspriešanas sapulces attālināti,” uzsver NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja sagatavoto kultūras un atpūtas parka Mežaparks detaļplānojumu un nolēma to nodot sabiedriskai apspriešanai, kas ilgs trīs nedēļas.

Detaļplānojuma realizācijas programma paredz, ka visi etapi, kas saistīti ar Mežaparka sakārtošanu, tiks pabeigti līdz 2020. gadam. Tomēr, cik tas kopumā varētu izmaksāt, šobrīd precīzi pateikt nevar. Tas kļūs skaidrs pēc izsludinātajiem konkursiem, jo izcenojumu var noteikt, tikai pēc tehniskā projekta izstrādes un tā iztāmēšanas. Kā norāda Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons, pašvaldība cer arī pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu šī projekta realizācijai pēc 2014. gada.

Parka kopējā platība ir 423 hektāri, bet izmantota tiek tikai 1/3 daļa, bet pārējā teritorija ir degradēta. Jaunais detaļplānojums paredz apgūt visu teritoriju, saglabājot līdzsvaru starp dabas resursiem un citiem objektiem.

Satversmes tiesa atzinusi Dzintaru detālplānojumu, kā arī Jūrmalas Attīstības plāna daļu, kas attiecas uz minēto teritoriju, par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

Spriedums attiecas uz Dzintaru detālplānojumu teritorijā starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu, informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Lieta tika ierosināta pēc vairāku Jūrmalas iedzīvotāju konstitucionālās sūdzības, kurā tika norādīts uz pārkāpumiem Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu, kā arī Dzintaru detālplānojuma (teritorijā starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu) izstrādes gaitā. Sūdzību iesniedza astoņi Jūrmalas iedzīvotāji, norādot, ka pēdējo gadu laikā notiekot Jūrmalas pilsētas raksturīgās ainavas, kultūrvēsturiskās vides un dabas resursu degradēšana. To izraisot jau uzsāktā, kā arī plānotā atsevišķu apdzīvotu vietu un dabas pamatņu veidošana par vienlaidus apbūvi. Jūrmalas pilsētas tradicionālās ainavas izmaiņas kopumā un arī atsevišķu dabas teritoriju zudums esot vērtējams kā neatgriezeniska un paliekoša ietekme, kas radot bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas attīstības apdraudējumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumu, ar kuru apturēta detālplānojuma darbība zemesgabalam Jūrmalā, Bražciemā un palieņu pļavām no Lielupes tilta līdz Varkaļu kanālam, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Jūrmalas pilsētas dome saistošos noteikumus par detālplānojumu zemesgabalam Bražciems 0701 un Bražuciema palieņu pļavām, projekta grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus apstiprināja 2007.gada 30.augustā. Šī ir viena no Jūrmalas pilsētas teritorijas daļām, kurā ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 2007.gada 17.septembra rīkojumu tika apturēta Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu darbība.

Līdz ar to šajā teritorijā ir spēkā iepriekš Jūrmalas Attīstības plānā noteiktā plānotā izmantošana – Dabas pamatnes teritorija. Savukārt 2007.gada 30.augustā Jūrmalas pilsētas domes apstiprinātajā detālplānojumā bija paredzēts teritorijas plānoto izmantošanu noteikt kā Jauktā darījumu, atpūtas un dzīvojamā teritorija.

Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

SIA Rapsoil 14 vēja ģeneratoru parku Liepājā plāno sākt būvēt 2013.gadā.

Līdz 1. martam Liepājā notiek vēja parka teritorijas detālplāna sabiedriskā apspriešana. Ja tā noslēgsies pozitīvi un detālplānojumu akceptēs gan pašvaldības, gan valsts institūcijas, SIA Rapsoil gatavojas sākt tehniskā projekta izstrādi, kam būs vajadzīgi vairāki mēneši, DB atzina uzņēmuma pārstāvis Gints Sorokins. Reāli būvniecību iespējams sākt nākamgad, viņš lēsa. Saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas materiāliem vēja parkam atvēlēti aptuveni 80 hektāri Liepājas ziemeļu daļā, jūras piekrastē, kur tuvumā apdzīvotu mājokļu nav. Vēja parkā kopā paredzēts uzstādīt E-101 tipa 14 vēja rotorus, ko ražojusi firma Enercon. Katrs no tiem ir aptuveni 150 m augstumā, ieskaitot spārnus, un ar 2,3 MW jaudu. Detālplānojums paredz 225 m aizsargjoslu, kā arī divas parka daļas, kas realizējamas atsevišķi. Pirmajā kārtā 2-3 gadu laikā plānots uzstādīt 10 ģeneratorus, savukārt atlikušajiem četriem ģeneratoriem tiks dota atļauja tikai pēc divus gadus ilga monitoringa, kura laikā šo teritoriju novēros ornitologi. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka minētajā teritorijā ir putnu un sikspārņu migrācijas vieta. Detālplānojumu pēc SIA Rapsoil pasūtījuma izstrādāja SIA Kokin Idea Liepājas pilsētas galvenās arhitektes Ivetas Ansones vadībā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja piekrita uzsākt detālplānojuma izstrādi teritorijai pie Gaiļezera. Aptuveni septiņus hektārus lielā teritorija atrodas starp Līduma ielu, Gaiļezera ielu un Hipokrāta ielu.

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir pamatot apbūves ieceri un noteikt tās attīstības iespējas, kā arī precizēt Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam noteiktās atļautās izmantošanas realizācijas iespējas un paredzēt tām atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu. Zemes īpašnieks ir SIA Elniko, kas pilnvaroja SIA Merks uzsākt detālplānojuma izstrādi. Detālplānojumu finansēs SIA Merks, par tā izstrādi atbildīgs arhitekts Silvis Grīnbergs.

Galīgais lēmums par detālplānojuma izstrādi būs jāpieņem domes sēdē.

Jūrmalas dome šodien apstiprināja detālplānojumu bijušajai zvejnieku kolhoza Jūraslīcis teritorijai, aģentūru Leta informēja Jūrmalas domes deputāts Romualds Ražuks (PS).

Zemesgabals atrodas Jūrmalā, Lašu ielā 11, Db.lv jau rakstīja, ka šajā vietā SIA Baltā kāpa, kas pastarpināti pieder Guntim Rāvim, Edgaram Šķenderam, kā arī Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes locekļiem, plāno vērienīgu apbūvi. Zemesgabals sadalīts 22 apbūves gabalos, starp kuriem iecerēts uzbūvēt vaļņus, lai realizētu privātmāju apbūvi, lai gan sākotnēji tika solīts jaukta darījumu teritorijas apbūve ar viesnīcām un sabiedriskām teritorijām.

Savukārt pēc Rāvja uzskatiem, piedāvātajā teritorijas attīstības risinājumā esot akcentēts Jūrmalai raksturīgākais – savrupmājas un viesu nami, kas neviens nebūšot ar daudziem stāviem. Krievijas projektēšanas biroja Sergey Kisselev & Partners izstrādātais projekts paredz sadalīt 228 kvadrātmetru lielo zemesgabalu 23 zemes vienībās, no kurām 22 paredzētas apbūvei.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs uzdevis Kolkas pagasta padomei atcelt četru nekustamo īpašumu detālplānojumus, kuru apstiprināšanā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem nebija ņemtas vērā normatīvo aktu prasības.

Nekustamie īpašumi Ausmas, Undīnes, Jūrassili un Saulrīti atrodas Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā Kolkas pagasta Mazirbes un Sīkraga ciemos. Vienlaikus nekustamie īpašumi ir Slīteres nacionālā parka teritorijā.

Ministra vēstulē Kolkas pagasta padomei norādīts, ka plānojot būvniecību četros nekustamajos īpašumus, saistoši ir Aizsargjoslu likuma 36.pantā noteiktie aprobežojumi būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā. Likums nosaka, ka ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemes īpašumā, kas nav mazāks par trim hektāriem, atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī mazēkām, kuras nav lielākas par 25 kvadrātmetriem.

Daugavpilī bijušās viesnīcas Paparde grausta vietā plānots vērienīgs rekonstrukcijas projekts 15 milj. eiro apmērā.

Rekonstrukcijas plānus iecerējuši Mono holdinga īpašnieki Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko, kas ir projekta pasūtītāja SIA Eko prime valdes priekšsēdētājs un īpašnieks. Kaut viesnīca Paparde nopirkta teju pirms pusotra gada vēl funkcionējošā stāvoklī, miljonāru biznesa plāni iestrēguši, un ieilgusī rekonstrukcijas iecere viesnīcu pārvērtusi graustā. Tagad projekts sakustējies un beidzot tiek atklātas konkrētākas tā aprises. «Par viesnīcas projekta perspektīvu runājot, ilgi pētījām šo reģionu un secinājām, ka Jauno Stropu rajons Daugavpilī salīdzināms ar Mežaparku Rīgā. Ja nemaldos, Jaunajos Stropos ir tikai viena viesnīca, un esam pārliecināti, ka varēsim piedāvāt labāku servisu,» uzskata SIA Eko prime valdes loceklis Vladislavs Blohins, savukārt M.Uļmans Db savus biznesa plānus komentēt nevēlējās.

Rīgas dome apstiprinājusi detālplānojumu teritorijai starp Pulkveža Brieža, Sporta, Skanstes un Hanzas ielu, kur cita starpā ir plānots īstenot daudzfunkcionālu kvartālu New Hanza City.

Db.lv jau vēstīja, ka šā projekta iniciators un zemes īpašnieks ir Aizkraukles banka, kas dibināja SIA New Hanza City šā kvartāla realizācijai. Paredzēts, ka tur atradīsies arī bankas centrālais birojs. Tiesa, detālplānojums aptver plašāku teritoriju, ne tikai pieminēto biznesa kvartālu.

2007. gadā starptautiskajā arhitektu konkursā par teritorijas attīstības priekšlikumu uzvarēja birojs no Vācijas Schaller Architekten. Tas paredzēja vairākas biroju ēkas, viesnīcas, konferenču centru, tirdzniecības galeriju, izklaides un atpūtas, kā arī zaļo zonu.

New Hanza City mets saskaņots jau 2008.gadā, bet pagājušajā gada beigās – arī skiču projekts un veikti teritorijas sakārtošanas darbi. Būvniecību plānots uzsākt 2012.gadā un pakāpeniski visu pirmo kārtu nodot ekspluatācijā līdz 2015.gada beigām, bet tas ir atkarīgs arī no ekonomiskās situācijas un pieprasījuma nekustamā īpašuma tirgū. Šobrīd ir veikti aprēķini par projekta pirmās kārtas investīciju apjomu, kas ir aptuveni 250 milj. eiro. New Hanza City atradīsies bijušās dzelzceļa preču stacijas teritorijā, 3,95 hektāru platībā.

Pašvaldību neizdarības un stagnējošās valsts ekonomikas dēļ Latvijā ierosināts pirmais fiziskas personas maksātnespējas process.

Nekustamo īpašumu nozares uzņēmējs Jānis Āboliņš maksātnespējas pieteikumu iesniedzis pats. Pieteikumu Ogres rajona tiesā viņš iesniedza pagājušajā nedēļā. Tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu. "Man ir apnicis cīnīties ar bankām un maksātnespējas procesa uzsākšana šķiet labākais risinājums," situāciju īsumā raksturo J.Āboliņš.

Vienīgais risinājums

Notikumi, kuri uzņēmēju noveduši līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, aizsākušies aptuveni pirms diviem gadiem, kad J.Āboliņš iegādājies nekustamo īpašumu vairākās Ogres apkārtnes pašvaldībās. Darījumu veikšanai ņemti aptuveni 800 tūkstošu eiro vērti kredīti vairākās bankās un pēc īpašumu iegādes uzsākts darbs pie to sadales un potenciālo klientu meklēšanas.

Lai varētu uzsākt Mežaparka attīstīšanu, nepieciešams izstrādāt detālplānojumu 400 hektāru plašai teritorijai. Līdz šim šāds plānojums nav bijis, tāpēc esot grūti piesaistīt gan investorus, gan līdzekļus, raksta Neatkarīgā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja ir pieņēmusi lēmumu uzsākt detalplānojumu. Pašreizējās ieceres paredz Mežaparku sadalīt piecās zonās: sporta un aktīvās atpūtas, kultūras atrakciju un izklaides, ūdensmalas, klusajā zonā un starpzonā. Tajā tiks saglabātas priedes un citi zaļumi.

Vislielākā teritorija atvēlēta aktīvajai zonai, bet ūdensmalas zona tiek atzīta par ļoti nozīmīgu teritoriju. Lai varētu to attīstīt nepieciešams pieņemt Ķīšezera apsaimniekošanas un ekspluatācijas noteikumus, kas patlaban tiek izstrādāti.

Ķīšezera krastā tā dēvētajā ūdensmalas zonā plānots labiekārtot un paplašināt pludmali, savukārt sporta un aktīvās atpūtas zonā, saglabājot pašreizējo meža struktūru un celiņu izvietojumu, radīt piemērotus apstākļus sporta un izzinošām aktivitātēm.

Šodien, 5.jūnijā, ir sākusies Andrejsalas detālplānojuma 1. redakcijas sabiedriskā apspriešana, kas ilgs līdz 18. jūnijam. Detālplānojuma teritorijas kopplatība ir 48,5 ha (ietverot Daugavas akvatorijas un Eksporta ielas daļu).

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 15. jūnijā pulksten 15.00 Andrejsalā, Andrejostas ielā 4, Korpusu ceha Lielajā zālē, Db.lv informēja SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Jase.

Ar detālplānojuma 1. redakcijas materiāliem var iepazīties SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums birojā Andrejostas ielā 6, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4 un Ziemeļu rajona izpilddirekcijā Rūpniecības ielā 21. Detālplānojuma materiāli ir publicēti arī www.andrejsala.lv (skatīt sadaļu Attīstība, Detālplānojums).

Interesentiem ir iespēja saņemt arī speciālistu konsultācijas par detālplānojuma risinājumiem un plānoto Andrejsalas attīstību. Tās notiks pirmdienās, trešdienās un ceturtdienās no pulksten 16.00 līdz 19.00 SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums. Jautājumus par detālplānojumu var uzdot pa e-pastu [email protected].

Rīgas Dome apstiprinājusi detālplānojumu teritorijai Maskavas ielā, kā arī akceptējusi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un jauniešu dienesta viesnīcas Augusta Deglava ielā būvniecības ieceri, viesnīcas Ģertrūdes ielā būvniecības ieceri un būvniecības ieceri kvartāla Valdemāra ielā un Hospitāļu ielā rekonstrukcijai, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas dome nolēmusi apstiprināt teritorijas Maskavas ielā 264 un Maskavas ielā bez numura detālplānojuma redakciju par galīgo redakciju un izdot tā grafiskās daļas plānus un shēmu - plāns "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana", plāns "Aizsargjoslu plāns, sarkano līniju plāns", shēma "Ielu šķērsprofili" - un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus kā Rīgas domes saistošos noteikumus Nr. 67 "Teritorijas Maskavas ielā 264 (kadastra Nr. 01000780413) un Maskavas ielā bez numura (kadastra Nr. 01000781004) izmantošanas un apbūves noteikumi". Ar apstiprināto detālplānojumu var iepazīties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Rīgā, Amatu ielā 4.

Dānijas kapitāla cūkaudzēšanas SIA Nygaard International vienojusies ar Aizputes novada domi par turpmāko sadarbību, liecina informācija Satversmes tiesas spriedumā. Tiesa 6.martā saņēmusi uzņēmuma iesniegumu ar lūgumu izbeigt tiesvedību lietā.

SIA Nygaard International vērsās Satversmes tiesā, lai tā izvērtētu Aizputes novada teritorijas plānojuma atbilstību Satversmei. SIA Nygaard International savā pieteikumā tiesai norādīja, ka Aizputes novada Lažas pagastā veic komercdarbību, kura saistīta ar cūku audzēšanu un plāno attīstīt komercdarbību, paplašinot fermas. Pieteikumā tika norādīts, ka Aizputes novada dome nepamatoti cenšoties ierobežot pieteikuma iesniedzējas uzņēmējdarbību, proti, ar prasību izstrādāt detālplānojumu tiekot likti šķēršļi uzņēmējdarbības paplašināšanai.

Savukārt Aizputes novada dome norādījusi, ka prasība izstrādāt detālplānojumu lielfermu būvniecībai esot izvirzīta ar mērķi plānošanas un projektēšanas stadijā vispusīgi izvērtēt iespējamās problēmas un rast tām kompleksus risinājumus. Detālplānojums esot viens no galvenajiem instrumentiem, kuri nodrošina sabiedrības un valsts interešu saskaņošanu ar pieteikuma iesniedzējas interesēm.

Nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Colliers International rīkos privāto labprātīgo elektronisko izsoli IPAS CBL Asset Management pārvaldītā ieguldījuma fonda Citadele Baltic Real Estate fund – II mantā ietilpstošiem īpašumiem Rīgā, Jelgavā, Ogrē un Vangažos, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Izsolē atsevišķi tiks izsolīti četri nekustamā īpašuma objekti – zemesgabals Ogrē, Brīvības ielā 3; zemesgabals Rīgā, A.M. Keldiša ielā 31; zemesgabals Vangažos, Inčukalna novadā Liedagas 3 un 2 zemes gabali Jelgavā, Pasta ielā 27 un 29. Pārdošana notiks tiešsaitē jeb elektroniskajā izsolē ar augšupejošu soli.

Pirmais tiks izsolīts īpašums Ogrē, Brīvības ielā 3, 2015. gada 23. novembrī no 10:00-12:30. Tas atrodas Brīvības ielas un Grīvas prospekta krustojumā, netālu no tā atrodas Ogres autoosta un dzelzceļa stacija. Īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala ar kopējo platību 4 444 m2, ar saskaņotu detālplānojumu jauktai apbūvei. Izsoles sākumcena ir 46 500 eiro.

Jūrmalas dome atļāvusi uzsākt detālplānojumu zemesgabalam, kas atrodas līdzās Līvu akvaparkam. Pašlaik tur atrodas RIMI veikals, bet liela zemes daļa nav apbūvēta.

Zemes īpašnieki, uzsākot detālplānojumu, minēja, ka varētu būvēt biroja ēkas. Projekta attīstītāji atzīst, ka šajā projektēšanas stadijā detālplāns nerisina arhitektūras jautājumus. „Pēc aptuvenām aplēsēm kopējais investīciju apjoms šajā projektā varētu sasniegt vairākus simtus miljonu latu,” lēš viens no zemesgabala īpašniekiem Pēteris Šmidre.

Investori uzskata, ka daļa infrastruktūras jau šobrīd ir atbilstošā līmenī, lai nodrošinātu lielāka būvniecības apjoma attīstību un funkcionēšanu. Taču autostāvietu un citu tehnisko un infrastruktūras elementu risinājumi tiks izstrādāti Tehniskā projekta ietvaros.

Pagaidām vēl nav izvēlēts jaunā projekta arhitekts. „Mūsuprāt, Latvijā ir daudz profesionālu arhitektu, bet, ņemot vērā objekta atrašanās vietu kūrortpilsētā un attīstītāju vēlmi redzēt kvalitatīvu arhitektūru, plānojam rīkot starptautisku konkursu,” tā P. Šmidre.

Nododot sabiedriskajai apspriešanai Latviešu strēlnieku laukuma detālplānojumu, tiek piedāvāti divi jauni satiksmes risinājumi.

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir iekļaut teritoriju starp Rātslaukumu un 11. Novembra krastmalu Vecrīgas kompozicionālajā struktūrā, harmonizējot apbūvi, kas veidojusies viduslaikos, ar to, kas radusies pēc Otrā pasaules kara. Šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti šodien izskatīja un akceptēja lēmumprojektu par Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojuma pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai. Sabiedriskā apspriešana ilgs četras nedēļas.

Detālplānojums, ievērojot teritorijas atļauto izmantošanu, nosaka atšķirīgas funkcionālās zonas gan virszemes, gan pazemes līmenī. Publiskās apbūves teritorijai ir noteiktas trīs izmantošanas zonas – Okupācijas muzeja teritorija; pārvaldes, izglītības un kultūras iestāžu teritorija; teritorija, kur paredzēta piemiņas memoriāla izveide.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu Jūrmalas domes saistošo noteikumu Par detālplānojuma projekta Bulduri 1001 apstiprināšanas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.

Satversmes tiesā lieta ierosināta pēc JAB konstitucionālās sūdzības. Biedrība norāda, ka apstrīdētais detālplānojums jau 2003.gadā ticis apturēts ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra rīkojumu. Satversmes tiesa 2004.gada 9.martā, pieņemot spriedumu šajā lietā, atzina ministra rīkojumu par tiesisku. Tomēr, kā norāda konstitucionālās sūdzības iesniedzēji, Jūrmalas dome, neievērojot Satversmes tiesas spriedumu, esot pieņēmusi to pašu detālplānojumu ar atsevišķām nelielām korekcijām. Detālplānojums esot pieņemts, pārkāpjot vairāku normatīvo aktu prasības un teritorijas plānošanas principus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns pieprasījis Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomei sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārbaudē konstatēto prettiesisko lēmumu būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā atcelšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pašvaldībai par prettiesisko lēmumu atcelšanu bija jālemj pēc ministra šā gada 22.februāra rīkojuma, ar kuru tika apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma (2003. – 2015.) grozījumu darbība. Ņemot vērā to, ka šāda rīcība nesekoja arī pēc RAPLM sagatavotā ziņojuma par pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, E.Zalāns pieprasa nekavējoties sasaukt Ķekavas pagasta padomes ārkārtas sēdi.

RAPLM, izvērtējot teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesu un citus ar būvniecību, teritorijas plānošanu un zemes sadali saistītus lēmumus, konstatējusi daudzskaitlīgus un sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus. Ķekavas pagasta pašvaldība ir pieņēmusi virkni prettiesisku lēmumu, kas neatbilst Ķekavas pagasta teritorijas plānojumam, kā arī citu būvniecību un teritorijas plānošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, norāda ministrija.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicina Ķekavas pagasta padomi tuvākajā laikā novērst pieļautos normatīvo aktu pārkāpumus būvniecības jomā, izvērtējot pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieka attīstības jautājumos un būvvaldes līdzšinējo darbību. Būtiskākie no pārkāpumiem saistīti ar dzīvojamo māju būvniecību ciematā Vāverītes.

Situāciju Ķekavas pagastā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien pārrunāja ar pagasta padomes priekšsēdētāju Dzintru Maļinovsku, Db.lv stāstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

"Ķekavai nekavējoties jānovērš pieļautos pārkāpumus. Ar pagasta vadītāju vienojāmies, ka tiks izstrādāts grafiks un tuvākajā laikā nodrošināts būvniecības procesa tiesiskums," norāda A.Štokenbergs.

Likums Par pašvaldībām no saka pienākumu pašvaldībai nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. RAPLM, veicot likumā noteikto pašvaldību pārraudzību, secinājusi, ka Ķekavas pagastā ir pieļauti vairāki normatīvo aktu pārkāpumi.