Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2006.gadā liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 2451 cilvēku, kas ir lielākais rādītājs kopš 2002.gada. 2006.gadā Latvijā uz dzīvi apmetās 2801 cilvēks no citām valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 5252 cilvēki, Db.lv informēja Sociālās statistikas departamenta Iedzīvotāju statistikas daļas pārstāve Dzidra Rumpīte.

2006.gadā migrācijas saldo ar mīnus zīmi bija 2,2 reizes lielāks nekā 2004.gadā un 4,3 reizes lielāks nekā 2005.gadā. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji, pārceļoties uz dzīvi citās valstīs, 2006.gadā lielākā skaitā gadījumu nekā iepriekšējos gados informējuši par to dzīvesvietas deklarēšanas iestādes.

Migrācijas statistikas dati liecina, ka 2006.gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 52,9%, bet emigrācijas - 38,7%.

Imigrācija un emigrācija pa valstīm 2006.gadā

(Valstis sakārtotas pēc migrācijas apgrozījuma, t.i., imigrācija + emigrācija)

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2017. gada 7. jūnijā, vairāk nekā 100 valstis Parīzē parakstīs konvenciju, kura vērsta pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļnas pārvietošanu – “Convention to Implement Tax Treaty Related Measures to Prevent Base Erosion and Profit Shifting (BEPS)”.

Visbiežāk, BEPS termins tiek attiecināts uz lielajām transnacionālajām korporācijām, kuras strādā visā pasaulē - savukārt nodokļu apmaksu, ar likumīgām metodēm veic galvenokārt tajā valstī, kurā tas ir visizdevīgāk.

Attiecīgi, BEPS konvencijas pamatmērķis ir - panākt, lai uzņēmuma peļņa tiek aplikta ar nodokli tajā valstī, kurā tā ir reāli gūta un kurā atrodas cilvēki, kas ir šīs peļņas radītāji - nepieļaujot iespēju likumīgi novirzīt peļņas aplikšanu ar nodokļiem uz citām, iespējams, izdevīgākām jurisdikcijām.

Pamati BEPS konvencijai tika likti vēl 2012. gadā, kad pēc G20 valstu līderu izteiktā ierosinājuma, OECD uzsāka BEPS programmas izstrādi. Šajos ietvaros tika secināts, ka BEPS jautājums nav atrisināms ar vienu konkrētu metodi vai likumu - bet gan ar koordinētu pasākumu kompleksu, savstarpēji sadarbojoties pasaules valstīm. 2013. gadā, OECD noteica BEPS plānu - “The Action Plan on Base Erosion and Profit Shifting”, ietverot tajā 15 skaidri definētus pasākumus (Actions), kuri jāīsteno BEPS ierobežošanai. Divu gadu garumā, tika veikta plāna detaļu izstrāde un saskaņošana - un 2015. gada 6. oktobrī, G20 valstu finansu ministru sanāksmē Limā, OECD ģenerālsekretārs Angel Gurria stādīja priekšā gatavo plānu. Būtiskākie no plānā ietvertajiem 15 pasākumiem ir: pastiprināt kontrolēto ārvalsts uzņēmumu (CFC) noteikumus / ierobežot iespējas nodokļu bāzes samazināšanai procentu un citu izmaksu veidā / novērst iespēju ļaunprātīgi izmantot starpvalstu nodokļu konvencijas / regulējumi par nemateriālo aktīvu vērtības noteikšanu / novērst iespēju izvairīties no pastāvīgās uzņēmējdarbības vietas norādīšanas / pārskatīt digitālās tirdzniecības nodokļu normatīvus / nodrošināt lai uzņēmuma iekšējo cenu noteikšana (Transfer pricing) atbilst faktiskajai preces vai pakalpojuma vērtības izmaiņai / starpvalstu sadarbība BEPS datu apmaiņai / uzlikt par pienākumu nodokļu maksātājiem deklarēt agresīvus nodokļu plānošanas pasākumus / izstrādāt daudzpusēju starpvalstu instrumentu, lai harmonizētu esošās nodokļu konvencijas.

Visticamāk, tuvākajā laikā nepalielināsies banku skaits, kuras iesaistījušās pakalpojuma Naudas izmaksa veikalā piedāvājumā, jo daļa banku vēlas veicināt elektroniskos norēķinus, savukārt citas bankas strādā ar nerezidentu klientiem.

Pašlaik pakalpojumu piedāvā SEB, Citadele, Nordea, DNB un Hipotēku banka, un pakalpojums pieejams gandrīz 800 tirdzniecības vietas, stāsta SIA First Data Latvia izpilddirektore Zanda Brīvule-Jansone. Kā liecina statistika, katru mēnesi tiek veikti ap 30 tūkstošiem naudas izmaksas darījumu.

Jāpiebilst, ka pakalpojumu nodrošina tādi tirgotāji kā Iki, Lukoil, SIA Daugavas delikateses, SIA Latvijas aptieka, Saules veikali Latgalē, reģionālās degvielas uzpildes stacijas, kā arī citas tirdzniecības vietas.

Vaicāta, kādēļ patlaban pakalpojumu piedāvā tikai piecas bankas, Z. Brīvule-Jansone skaidro, ka nav nekādu ierobežojumu, lai Naudas izmaksas pakalpojumā nevarētu piedalīties visas bankas. Tomēr tas, vai bankas izvēlas piedāvāt šo pakalpojumu, atkarīgs no bankas pašas - izvēli piedalīties vai nē ietekmē katras bankas klientu segments un bankas vēlme virzīt klientus izmantot bezskaidrus norēķinus, nevis veicināt skaidras naudas norēķinus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atbalstījusi interešu projektus, kas paredz starp Igauniju un Latviju izbūvēt jaunu elektroenerģijas starpvalstu savienojumu, un pieņēma lēmumu par ieguldījumu izmaksu sadalījumu starp Latviju un Igauniju.

Projekta īstenošana palielinās Igaunijas un Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmu starpvalstu savienojuma jaudu, tādejādi veicinot elektroenerģijas biržas cenu izlīdzināšanos Igaunijā un Latvijā.

Lai realizētu elektroenerģijas pārvades tīkla Latvijas – Igaunijas trešā starpvalsturnsavienojuma izbūvi starp Latviju un Igauniju, paredzēts īstenot kopīgo interešu projektus - starpsavienojums starp Kilingi – Nõmme un Rīgas TEC2 apakšstaciju un Iekšzemes līnija starp Harku un Sindi. Tā kā projektus plānots īstenot, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu CEF (Connecting Europe Facility, Nr.1316/2013) regulas ietvaros, projekta virzītājiem no Latvijas - AS Augstsprieguma tīkls un AS Latvijas elektriskie tīkli un no Igaunijas - AS Elering – ir jāsaņem enerģētikas nozaru regulatoru lēmums par pārrobežu izmaksu sadalījumu. Tāpat kā Latvijas regulators, arī Igaunijas regulators atbalsta minētos projektus.

Noskaidrojies, ka Ungārija ir bijusi pārprasta un tā nevēlas «boikotēt» jauno Eiropas Savienības (ES) līgumu par stingrāku fiskālo noteikumu ieviešanu. Tāpat papildus pārdomu laiks ir nepieciešams Dānijai un Bulgārijai. Zviedrija, kas, tāpat kā Čehija, ir viena no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kura jau iepriekš pavēstīja, ka nav izlēmusi pievienoties vai noraidīt dalību jaunajā starpvalstu līgumā eirozonas glābšanai, pārējo 23 ES valstu lēmumam - stiprināt eiro «ceļā nestāsies», raksta thelocal.se.

Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelds (Frederik Reinfeldt) medijam pauda šaubas par pievienošanos jaunajam ES mēroga līgumam. «Zviedrija, kas nav eirozonas valsts, nevēlas tikt saistīta ar noteikumiem, kas ir labvēlīgi pārējai eirozonai,» norādīja Zviedrijas premjerministrs.

Savukārt ES komisijas pārstāvji ir gan kritizējuši Lielbritāniju, gan norādījuši, ka iespēja vēlāk pievienoties līgumam nav izslēgta. «Mēs neesam pateikuši «nē». Mēs uzskatām, ka ir labi, ka eirozonas valstis šajā haosā ir nākušas klajā ar kādu ideju, un mēs nenoslēdzam savas durvis,» medijam norādīja ES komitejas pārstāve Marija Granlunda (Marie Granlund). Savukārt ES komisijas vadītājs Karls Hamiltons (Carl Hamilton) kritizēja Lielbritāniju, kas krasi noraidījusi pievienošanos jaunajam līgumam. «Šādā veidā viņi šķel Eiropu. Lielbritānija nav rīkojusies konstruktīvi,» viņš norādīja.

Igaunijas Valsts kontrole atzinusi, ka joprojām nav skaidrs, kādas finansiālās saistības Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas projektā Rail Baltica būs jāuzņemas Igaunijas valstij.

Tā ieteikusi Rīgikogu (Igaunijas parlamentam) pirms Baltijas valstu starpvaldību līguma ratificēšanas lūgt valdībai veikt papildu analīzi un izstrādāt rīcības plānus gadījumam, ja valsts izdevumi šai projektā pieaugtu.

Kā teikts Igaunijas Valsts kontroles atzinumā, nedz pašā līgumā, nedz tā ratifikācijas likumprojekta paskaidrojuma rakstā nav dotas skaidras atbildes uz jautājumiem, kādas finansiālās saistības jāuzņemas valstij, kā projekts tiks finansēts un vai pastāv noteikts lēmumu pieņemšanas mehānisms gadījumā, ja projekta izmaksas pieaug, ja tas netiek pabeigts līdz paredzētajam termiņam vai ja mainās finansējums.

Nezinot valsts finansiālās saistības šai projektā, nav skaidrs, kādas saistības ar Rīgikogu akceptu būtu jāuzņemas valdībai, kādu summu un kādā laika periodā valsts plāno izdot "Rail Baltica" izbūvei, no kurienes tiks ņemti līdzekļi un kā līguma izpildes gaitā parlamentam tiks nodrošinātas iespējas iejaukties turpmākajos lēmumos attiecībā uz tā finansēšanu, konstatē Valsts kontrole.

Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Būvkompānija SIA Rīgas fasādes par būvniecības pakalpojumiem ir uzsākusi pieņemt norēķinus kriptovalūtā Bitcoin. Šobrīd tā ir pirmā būvkompānija Latvijā, kur nodrošina šādu norēķinu veidu. Uzņēmuma Rīgas fasādes īpašnieks un valdes loceklis Ivars Sveile atzinīgi vērtē ieceri ieviest jaunu finanšu instrumentu būvniecības nozarē un saskata tajā iespējas attiecībā uz ārvalstu klientiem.

Ar vien biežāk pasaules un arī Latvijas biznesa vidē izskan vārdi kriptovalūta un Bitcoin, kuri tiek lietoti pieminot norēķinus par precēm vai pakalpojumiem. Latvijā vēl daudziem šie vārdi ir sveši un rada samēra mazu priekšstatu par iespējām, ko tie sniedz. Ar šī gada oktobri arī Latvijas būvniecībā ienāk kriptovalūtas norēķini, ko kā pirmā būvkompānija saviem klientiem piedāvā fasāžu renovācijas un restaurācijas uzņēmums SIA Rīgas fasādes.

“Lai veiksmīgi attīstītos augstas konkurences apstākļos jebkuram uzņēmuma ir jāseko līdzi inovācijām ne tikai nozarē un tehnoloģiskajos risinājumos, bet arī pieejamo finanšu instrumentu jomā. Lai spētu klientiem sniegt plašākas norēķinu iespējas, esam ieviesuši norēķinus ar kriptovalūtu Bitcoin, kas šobrīd ļauj klientiem pārskaitījumus veikt bez komisijas maksas un banku starpniecības. Tas ir ērts norēķinu veids ne tikai Latvijas iekšzemē, bet arī ar ārvalstu klientiem, kuriem ir īpašumi Latvijā un tie vēlas pirkt būvniecības pakalpojumus apmaksājot tos no ārvalstu banku kontiem. Standarta bankas transakcija mēdz aizņemt divas darba dienas un ir salīdzinoši dārga, bet veicot pārskaitījumus ar kriptovalūtu transakcija noris dažu minūšu laikā un ir ievērojami lētāka, kas mums kā būvkompānijai sniedz iespēju ātrāk iegūt apgrozāmos līdzekļus un paaugstina efektivitāti.”- informē Rīgas fasādes īpašnieks un valdes loceklis Ivars Sveile.

Banka Citadele no 4.janvāra sāk izsniegt bezkontakta norēķinu kartes, ar kurām varēs iepirkties un norēķināties bez PIN koda ievadīšanas vairāk nekā 6000 tirdzniecības vietās visā Latvijā, kā arī veikt bezkontakta maksājumus ārzemēs un lietot tās ierastajā veidā - apstiprinot maksājumus ar PIN kodu, informē bankā.

Pagājuša gadā Citadele uzstādīja apmēram 2000 bezkontakta norēķinu terminālus visā Latvijā, lai valstī izveidotu atbilstošu infrastruktūru bezkontakta maksājumiem. Šobrīd aptuveni katrs trešais no Citadeles karšu pieņemšanas termināliem atbalsta bezkontakta norēķinus.

«Bezkontakta kartes apkalpojošo terminālu skaits Latvijā jau ir pietiekami liels, lai iedzīvotājiem būtu izdevīgi šādus norēķinus padarīt par ieradumu. Prognozējam, ka klienti arvien biežāk novērtēs iespēju par nelieliem pirkumiem līdz 10 eiro vērtībā samaksāt ātri – bez bankas kartes likšanas terminālī un PIN koda ievadīšanas. Ar bezkontakta karti var norēķināties, piemēram, Maxima un Rimi veikalos, vairākos aptieku tīklos, dažādās kafejnīcās un tirdzniecības vietās Rīgā un ārpus Rīgas,» saka bankas Citadele Karšu un mobilo maksājumu attīstības daļas vadītājs Andris Lazdiņš.

Lai veicinātu darbinieku lojalitāti un darbaspēka izdevumu samazinājumu uzņēmumiem, uzņēmums MobillyTX radījis aplikāciju, kas pārvalda dažādu labumu piešķiršanas sistēmu darbiniekiem, ļaujot uzņēmumiem gada laikā ietaupīt pat vairāk nekā 36 000 eiro uz 100 darbiniekiem.

Aplikācija paredz, piemēram, pusdienu, transporta, medicīnas un sporta pakalpojumu, kā arī dažādu pasākumu un citu ikdienas pakalpojumu apmaksu, izmantojot Mobilly mobilo maksājumu aplikāciju.

Jaunais mobilā pakalpojuma risinājums tapis pēc tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" iniciatīvas un nepieciešamības saviem darbiniekiem nodrošināt inovatīvus un ērtus norēķinus par darbinieku labumiem.

Kā liecina uzņēmuma "Fontes" aptauja 2019. gadā, kurā piedalījās vairāk nekā 9000 IT nozares darbinieku, lielākie izaicinājumi darba tirgū šobrīd ir labāko darbinieku piesaiste un noturēšana.

Darba alga ir tikai viens no galvenajiem faktoriem, kas motivē cilvēkus pievienoties un būt lojāliem kādam no uzņēmumiem. Arvien biežāk darba devēji piedāvā darbiniekiem dažādus papildu labumus un motivācijas programmas, radot elastīgu un individuāli pielāgotu darba vidi.

Rietumu Banka saņēmusi īpašu starptautiskās maksājumu sistēmas VISA licenci, kas ļauj veikt norēķinus par pirkumiem ar VISA kartēm, izmantojot Rietumu Bankas POS termināļus, pa tiešo starp banku un veikaliem. Iepriekš Rietumu Bankai jau bija analoģiska MasterCard sistēmas licence, kas ļauj veikt tiešos norēķinus ar Eurocard/MasterCard un Maestro kartēm, tomēr līdz šim, veicot maksājumus ar VISA kartēm, bija nepieciešams izmantot banku — partneru vidutāju pakalpojumus, kas padarīja norēķinus tirgotājiem darbietilpīgākus. Rietumu Banka veiksmīgi pabeigusi arī sertifikāciju VISA viedkaršu pieņemšanai visos Bankas POS termināļos. Viedkaršu apkalpošana tiks uzsākta janvāra otrajā pusē. Pagājušajā gadā Banka veikusi pilnīgu karšu pieņemšanas iekārtu nomaiņu veikalos, un šodien viss Bankas POS termināļu parks ir tehniski gatavs pieņemt viedkartes. Jaunā licence un veiksmīgi pabeigtā sertifikācija ļauj mums paplašināt mūsu POS termināļu tīklu, kā arī ievērojami paātrināt norēķinus ar veikaliem un apkalpojošās sfēras uzņēmumiem, kur tiek apkalpotas mūsu kartes, — atzīmē Dina Lukjanska, Rietumu Bankas Maksājumu karšu un čeku pārvaldes vadītāja. «Mēs plānojam ne tikai paplašināt sadarbību ar tirdzniecības uzņēmumiem, bet arī kļūt par sadarbības partneri karšu norēķinos citām Latvijas finanšu iestādēm, kurām šodien vēl nav šādu sertifikātu.»

Latvijas bankās pēc 2009. gada varētu būtiski samazināties komisijas maksas par eiro un latu pārskaitījumiem uz citas ES dalībvalsts banku.

"Tās noteikti ies uz leju un ticamākais, ka būtiski! Bankas jau pašreiz ir satraukušās, ka atsevišķās pozīcijās bankas cietīs pat zaudējumus, jo cena, par kādu drīkstēs pārdot maksājuma pakalpojumu klientam, nesegs izdevumus. Lai tā nenotiktu, bankas domā, kā procesus padarīt efektīvākus, kas ietver sevī gan sistēmu automatizāciju, gan procesu pārkārtošanu, gan sadarbības pārskatīšanu ar saviem partneriem," atzina Hansabankas operāciju daļas vadītājs Kristaps Čuntonovs.

Eiropas Parlamenta apstiprinātā direktīva par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū paredz, ka pārskaitījuma veicējs (banka) par starpvalstu pārskaitījumu nevarēs iekasēt lielāku komisijas naudu kā par iekšzemes pārskaitījumu, kā tas ir patlaban. Lielākais fokuss tiek likts uz maksājumiem eiro valūtā (t.i. ap 70% no visu maksājumu apjoma dalībvalstīs), tomēr prasības attieksies arī uz citām Eiropā izmantotajām valūtām. Pēc K. Čuntonova skaidrotā, līdz šim vēsturiski ir izveidojies, ka Eiropas valstu maksājumu sistēmas katras valsts ietvaros ir bijušas ļoti efektīvas, bet ir bijusi nepietiekama tirgus dalībnieku sadarbība, lai radītu vienotu un efektīvu Eiropas maksājumu sistēmu. Viens no iemesliem nesadarbībai ir bijis arī komisiju lielums, kas nosedza pakalpojumu sniedzju izmaksas. "Tad, kad Latvijā būs eiro, klientam nebūs starpība, vai maksā eiro Latvenergo rēķinu Latvijas uzņēmumam vai telefona rēķinu Francijas uzņēmumam un šī pārskaitījuma maksa būs ļoti zema, visticamāk, tikpat zema kā pašreizējie latu iekšzemes pārskaitījumi. Līdz tam acīmredzot būs starpība starp eiro un latu pārvedumu komisijām," lēsa K. Čuntonovs. Viņš atzina, ka banka jau pašreiz nedrīkst cenot noteiktus eiro maksājumus iekšzemes bankai/klientam un Eiropas bankai/klientam atšķirīgi. "Tā kā agrāk mums cenrādī bija pozīcija - eiro maksājums uz Latvijas komercbanku - 5 Ls, tad pēc prasību ieviešanas mēs līdzīgus eiro maksājumus arī pielīdzinājām šiem 5 Ls, nevis pacēlām vietējā maksājuma cenu," tā viņš. SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš gan domā, ka pārskaitījumu uz citu ES dalībvalstu bankām vienādošana ar maksu vietējiem pārskaitījumiem vēl nenozīmējot ārvalstu pārskaitījumu maksas samazināšanos.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atbalstījusi projektus, kas paredz starp Igauniju un Latviju izbūvēt jaunu elektroenerģijas starpvalstu savienojumu, un pieņēmusi lēmumu par ieguldījumu izmaksu sadalījumu starp Latviju un Igauniju, informē SPRK pārstāvji.

Projektu mērķis, izbūvējot 330kV elektropārvades līnijas, ir novērst elektropārvades līniju pārslodzi Latvijas - Igaunijas starpvalstu savienojumā, palielinot caurlaides spēju Latvijas - Igaunijas starpvalstu savienojumam par 500 - 600 MW.

«Tas ievērojami palielinās elektroapgādes drošumu Baltijas valstīs un atbilst Eiropas Savienības mērķim izveidot vienotu un integrētu elektroenerģijas tirgu, novēršot Baltijas elektroenerģijas tirgus izolāciju,» teikts SPRK paziņojumā.

Elektroenerģijas pārvades tīkla Latvijas - Igaunijas trešo starpvalstu savienojumu plānots izbūvēt līdz 2020. gadam, paredzot 75% projekta izdevumu segšanai piesaistīt ES finansējumu 133,25 miljonu eiro apmērā. Latvijas pārvades sistēmas finansējamās izmaksas veido 25,8 miljonus eiro, Igaunijas - 18,8 miljonus eiro.

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

No 2017. gada banku noslēpums vairs nebūs spēkā, tomēr vairāku iemeslu dēļ ir pamats šaubīties, ciktāl panāktā starpvalstu vienošanās tiešām ļaus apkarot nodokļu nemaksātājus

Oktobra beigās 51 pasaules valsts, tostarp arī Latvija, Berlīnē parakstīja deklarāciju, kuras mērķis ir sarežģīt dzīvi nodokļu nemaksātājiem. Informācijas apmaiņa starp dažādām valstīm līdz šim nav bijusi īsti pilnvērtīga. Līdz ar to nodokļu optimizētāji, izmantojot samērā vienkāršus trikus, savus ienākumus ir pamanījušies slēpt nodokļu paradīzēs, pie kuru vārtiem, aizslēgtiem ar banku klusēšanas atslēgu par savu klientu kontiem, parasti arī dažādu valstu nodokļu dienestu meklējumi ir apstājušies. Pēc OECD iniciatīvas no 2017. gada būs savādāk. Deklarāciju parakstījušām valstīm būs jānodrošina automātiska starpvalstu informācijas apmaiņa par finanšu kontiem, kas būs atvērti no 2016. gada un kuros atradīsies vismaz 250 tūkstoši ASV dolāru. Vairāku valstu finanšu ministri panākto starpvalstu vienošanos, kas vēl pirms pieciem gadiem būtu likusies neiedomājama, sveikuši ar skaļu atzinību. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible norādījis, ka ar šo sperto soli izvairīšanās no nodokļiem vairs neatmaksāšoties. Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns nodokļu nemaksāšanu nodēvējis par amorālu rīcību un aicinājis pret nodokļu nemaksātājiem izturēties tāpat kā pret prastiem zagļiem. Arī Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks paudis atbalstu jaunajam starpvalstu ēnu ekonomikas apkarošanas mehānismam, gan uzsverot to, ka Latvijai šī sadarbība interesanta, jo bruģē tai ceļu uz iekļūšanu OECD valstu saimē.

Eiropas Savienības finansu ministri 26. martā nolēmuši padarīt starpvalstu maksājumus starp ES valstīm vieglākus, ātrākus un lētākus, un ierobežot politisko iejaukšanos banku darbībās, ziņo Forbes.

Starpvalstu maksājumi starp ES valstīm, kuru valūta ir eiro, notikšot vienas dienas laikā, taču starp ES valstīm, kurās vēl nav ieviests eiro pārskaitījumi notikšot 4 dienu laikā.

Turklāt starpvalstu maksājumi nemaksāšot dārgāk kā iekšzemes maksājumi, tas palīdzēšot ES valstu starptautiskajai tirdzniecībai.

Vācijas finanšu ministrs Steinbruks, kurš vadīja ministru sarunas, apgalvo, ka ES iedzīvotāju ietaupījumi būšot lieli.

Eiropas komisija uzskata, ka šādu likumu pieņemšana varētu ES ekonomikai ietaupīt vidēji 28 miljardus eiro gadā.

Jaunā starpvalstu norēķinu sistēmu varētu stāties spēkā 2009. gada beigās.

Starpvalstu līguma par investīciju aizsardzību starp Latviju un Krieviju sagatavošana un parakstīšana ir atkarīga no Krievijas, trešdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Tā uz uzņēmēju aprindās svarīgo jautājumu par investīciju aizsardzības līguma parakstīšanu atbild ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš savu teikto pamato ar to, ka Krievija vēlas, lai šis Latvijas un Krievijas investīciju aizsardzības starpvalstu līgums neskartu vairākas Krievijas stratēģiskās jomas, savukārt Latvijai tādu nav. «Latvija ekonomiski ir ļoti liberāla valsts un tāpēc ārvalstu investori, arī no Krievijas, var investēt visās jomās, un uz tām darbotos investīciju aizsardzības starpvalstu līguma nosacījumi,» tā A. Kampars. Viņš norāda, ka šobrīd Latvija no Krievijas gaida šo stratēģisko jomu sarakstu, lai ar to iepazītos un sniegtu savu vērtējumu, un tad varētu gatavot attiecīgo līgumprojektu, ko varētu arī perspektīvā parakstīt.

Aigars Kalvītis ar Vladimiru Putinu privātās vakariņās pārsprieduši starpvalstu līgumu sagatavošanu un ekonomisko sadarbību, raksta Diena.

Par bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) nedēļas sākumā notikušo tikšanos ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājam, ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) nekas nebija zināms. Tāpēc viņš vēlētos saņemt vismaz TP vadības skaidrojumu, kādā statusā A.Kalvītis Maskavā ir runājis par starpvalstu attiecībām, kas, viņaprāt, ir premjera un ārlietu ministra kompetencē. Ar V. Putinu bijušais premjers apspriedis arī starpvaldību komisijas jautājumus par starpvalstu līgumiem.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) savukārt bijis informēts par sava partijas biedra, bijušā premjera A.Kalvīša līdzdalību investīciju piesaistei veltītajā forumā Krievijā, kurā A.Kalvītis arī uzstājies. Ārlietu ministrs sacījis, ka A.Kalvītis pirms došanās uz Maskavu ir ieminējies, ka, «iespējams, varēšot pārrunāt kādu vārdu arī ar Krievijas premjeru». Laikraksts Čas trešdien ziņoja, ka A.Kalvītis ar V.Putinu ir ticies darba pusdienās, pats A.Kalvītis šo tikšanos gan raksturojis kā «privātas vakariņas». Sarunā esot apspriestas Latvijas un Krievijas attiecības un secināts, ka jāattīsta ekonomiskā sadarbība un starpvaldību komisijai jāturpina līgumu sagatavošana.

Parakstot Latvijas — Krievijas divpusējās sadarbības līgumu un atjaunojot starpvalstu komisijas darbu, tiks uzlabota uzņēmējdarbības vide abu valstu uzņēmējiem. «Tas ir vairāku agrāk aizstāktā procesa — Krievijas pirmā prezidenta B. Jeļcinaun Krievijas pareizticīgo vadītāja Alekseja II vizīte Latvijā. Miinstru prezidenta A. Kalvīša tikšanās ar Krievijas prezidentu V. Putinu un valdības vadītāju M. Fradkovu — turpinājums, kas rezultējies ar divu dokumentu parakstīšanu,» uzsver ekonomika sministrs Aigars Štokenbergs. Viņš norāda, ka parakstītais starpvaldību komisijas izveides līgums paredz atjaunot šīs institūcijas darbību. Turklāt tas varētu notikt jau tuvākajā laikā, jo katra valsts no savas puses nosauks šis komisijas līdzpriekšsēdētāju un tad notiks komisijas pirmā sēde. «Manuprāt, šādas komisijas sēdes nav notikušas teju vai 10 gadu,» atzīst A. Štokenbergs. Viņš norāda, ka starpvalstu komisijas uzdevums ir divpusējās sadarbības ekonomiskajā, zinātniski tehniskajā, humanitārajā, kultūras un citās jomās apspriešana, rekomendācijas un starpvalstu līgumu projektu sagatavošana. Turklāt komisijas rūpju lokā būšot arī dažādu organizāciju un uzņēmumu sadarbības jautājumu izskatīšana. Savukārt starpvalstu sadarbības līgums paredz visplašāko sadarbības spektru, sākot ar investīcijām, transportu, enerģētiku un beidzot ar metroloģiju, tūrismu, sertifikāciju, standartizāciju un pārrobežu sadarbību, uzsver A. Štokenbergs. Viņš šāda līguma nepieciešamību un nozīmību kaidro ar to, ka pēdējo gadu laikā Latvijas eksports uz Krieviju ir palielinājies par 60 %. Pēc A. Štokenberga teiktā Latvijas un Krievijas uzņēmējiem šis līgums radīs gan papildu iespējas investēt, gan eksportēt savus izstrādājumus uz kaimiņvalsti. «Tiekoties ar Krievijas ekonomiskās attīstības ministru G. Grefu, pārrunājām sadarbību ne tikai enerģētikā, tranzītā, bet arī to, kā samazināt kravas auto rindas robežkontroles punktos,» uzsvēra A. Štokenbergs. Viņš norāda, ka tuvākajā laikā Latviju apmeklēs Krievijas biznesa delegācija.

Elektrisko maksājumu risinājumu nodrošinātājs Point nedēļās laikā atjaunojis karšu norēķinus vairāk nekā 400 Latvijas Krājbankas klientiem, informē uzņēmums.

Latvijas Krājbanka, līdzīgi kā citas bankas, ir viens no Point klientiem un sadarbības partneriem, līdz ar to bankas maksātnespēja tieši ietekmē arī uzņēmumu Point un tā klientus – tirgotājus, norāda Point Baltijas valstu vadītājs Agris Štikāns.

Tāpēc sadarbībā ar citām bankām uzņēmums šajās dienās dara visu, lai iespējami ātrā laikā klientiem atgrieztos iespēja veikt norēķinus. «Uzskatu, ka tieši pateicoties citu Latvijas banku operatīvajai rīcībai situācija normalizējas ar katru dienu,» saka A. Štikāns.

Šobrīd tirgotāji, kuri līdz šim strādāja ar Latvijas Krājbanku, slēdz jaunus sadarbības līgumus ar citu banku vai arī pa tiešo ar uzņēmumu Point.

Atšķirībā no bankām, kuras popularizē norēķinus ar kartēm, atsevišķi Igaunijas mazumtirgotāji sākuši piedāvāt lielākas atlaides klientiem, kuri norēķinās skaidrā naudā nevis ar karti, raksta BBN.

Igaunijas patērētāju aizsardzības birojs jau izziņojis, ka prasīt atšķirīgu cenu par preci vai pakalpojumu no patērētāja atkarībā no tā, kādā veidā viņš norēķinās par to, ir nelegāli.

Patērētāju aizsardzības birojs jau uzsācis izmeklēšanu pret kādu degvielas tirgotāju, kurš degvielu tirgo par 20 kronām (aptuveni 1 santīmu) lētāk tiem klientiem, kas norēķinus veic skaidrā naudā.

Bankas tirgotājiem par pakalpojumu, kurš ļauj tirdzniecības vietā veikt norēķinus ar karti, prasa 1.5% no pārskaitījuma summas. Ņemot vērā šo faktu bankas no šāda pakalpojuma piedāvāšanas pelna miljonus.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Katrs ceturtais seniors (23%) nevarēs izmantot iespēju norēķināties ar karti valūtas maiņas laikā, jo viņam trūkst zināšanu un pieredzes, kā maksājumu kartes lietojamas, noskaidrots SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) bērnu un mazbērnu aptaujā par vecākās paaudzes tuvinieku sagatavošanos eiro ieviešanai.

Ieskaitīt skaidro naudu iemaksas automātā un norēķināties par pirkumiem ar maksājumu karti ir ērtākais norēķinu veids valūtas maiņas laikā, norāda LKA pārstāvji.

«Salīdzinoši daudz vecākās paaudzes cilvēku nevar pilnvērtīgi sagatavoties ērtai eiro ieviešanai, jo neprot vai baidās ieskaitīt naudu bankas kontā un norēķināties ar bezskaidru naudu,» norāda LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis, aicinot palīdzēt vecākiem un vecvecākiem apgūt, kā norēķināties ar maksājumu karti.

Katrs septītais iedzīvotājs (14%) ir pastāstījis saviem vecākā gadagājuma radiniekiem, kā izmantot banku pakalpojumus. Divi no desmit (21%) bērniem un mazbērniem ir izstāstījuši saviem tuviniekiem, kā saņemt un lietot maksājumu karti un izņemt naudu no bankomāta, bet 18% ir dalījušies zināšanās par skaidrās naudas iemaksu bankomātā, kā arī informējuši par bezskaidras naudas maksājumiem. 12% iedzīvotāju vēl plāno palīdzēt vecākiem vai vecvecākiem saprast, kā skaidro naudu iemaksāt iemaksas automātā, liecina aptaujas dati.