Jaunākais izdevums

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Pēc būtības šī aina atklāj arī banku ikdienu - ja katru kontu uztveram kā paciņu, bet banku kā busiņu, kas naudu nogādā pāri robežai. Ir tūkstošiem paciņu, un visas ir satītas dažādos iepakojumos. Ja šoferis rīkotos pēc banku noteikumiem, viņam būtu jāveic pārrunas ar klientu, jāsaprot, kas viņš tāds un vai nav riskants, jāprasa, ko licis paciņā, kur iepriekš ceļojis, ar ko draudzējas, vai nav politiski ietekmīgs u.tml. Saprotams, ka pat gadījumā, ja busiņa šoferis nolemtu visas pakas atvērt un pārbaudīt drošības nolūkos, tas aizņemtu pārāk daudz laika un bizness kļūtu nerentabls.

No šīs līdzības arī redzama tā saucamā riskos balstītā prakse. Proti, biznesu bankas grib paturēt un tādēļ, pamatā atkarībā no regulatora prasībām, uz paciņām – kontiem - skatās tik stingri, cik tiek prasīts. Kur likums ļauj uzticēt izmaksas klientiem, pārbauda pat uzticamus un labus klientus. Drošībai, protams, lai nedabūtu sodu, bet tam ir sekas – laiks, izmaksas un dažkārt nesaprašanās ar klientiem.

Sodu ārkārtas stratēģija

Skaidrs, ka situāciju, kad vainīgs var būt pats bankas klients un banka neko nav zinājusi, var izmantot arī ļaunprātīgi, un pat tad, ja tas nav ar ļaunu nodomu, problēmas ir tādas pašas. Tiek grauta kopējā finanšu sistēmas drošība un drošība kopumā. Brīdī, kad ir skaidrs, ka glābiņa nav un citādi vairs nevar, sodītāji banku sektorā rīkojas līdzīgi kā uz Lielbritānijas robežas - ja atklāj, tad zem preses. Pēc būtības ABLV Bank slēgšana ir busiņa līdzības ilustrācija Latvijas finanšu nozarē. Ir minētajai bankai bijis brīdinājums, ka jābūt uzmanīgākiem. Proti, jau pirms slavenā ASV FINCEN paziņojuma 2018. gadā ABLV Bank 2016. gadā tika piemērots 3 166 682 eiro liels sods par NILLTFN likuma pārkāpumiem tepat Latvijā. 2018. gadu var saukt par tādu kā robežšķirtni, kad Latvija pieņem lēmumu finanšu sektorā nešķirot – zināja banka vai nezināja - un par biedinājumu visiem likvidēt lielu spēlētāju, lai glābtu valsts finanšu sistēmu kopumā.

Patiesībā arī šāda lēmuma argumentācija līdzinās Lielbritānijas muitas lēmumiem par cigarešu kontrabandas apkarošanu. Proti, ja nevar vairs glābties un ir par traku, tad zem preses. Šis britu un amerikāņu paņēmiens visnotaļ labi strādā, un parasti, kad problēma ir atrisināta, noteikumus atkal mīkstina, bet pagaidām bankām noteikumi kļūst tikai vairāk un bargāki, jo cīņa ar naudas atmazgāšanu pasaulē un Latvijā tiek aktualizēta aizvien skarbāk.

Par sodiem ārzemju bankām informācijas maz

Pavisam vienkāršoti runājot – vietējās bankas tiek sodītas Latvijā, bet ārzemju bankas - par to filiāļu vai meitas banku darbību Latvijā kaut kur ārzemēs. Pēc būtības sodīšanas principi skaitās vieni un tie paši. Cita lieta, ka pastāv vienotas informācijas trūkums. Proti, Latvijas Banka dod visu iespējamo sodu sarakstu par vietējām bankām un tām izrakstītajiem sodiem, bet par Baltijas valstīs realizētajiem nedarbiem sodi ārzemju bankām jāmeklē dažādos ārvalstu reģistros vai medijos.

Fakts, ka vietējās bankas soda pašmāju uzraugs - Latvijas Banka, tomēr arī šajā gadījumā ir nianses, kuras lūdzām skaidrot. “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas novēršanas uzraudzību nacionālais uzraugs nodrošina visām – gan nozīmīgajām, gan mazāk nozīmīgajām - bankām. Savukārt prudenciālo uzraudzību (tādu uzraudzības pasākumu kopumu, kas veicina drošu praksi un samērīgu risku uzņemšanos bankas darbībā) veic atbilstoši banku dalījumam – nozīmīgajām to īsteno Eiropas Centrālā banka (ECB) ar nacionālo uzraudzības iestāžu ekspertu iesaisti, bet mazāk nozīmīgajās bankās to veic nacionālā uzraudzības iestāde, kas Latvijas gadījumā ir Latvijas Banka. Attiecīgi par jomu atbildīgā uzraudzības iestāde pārkāpumu gadījumā ir tiesīga piemērot sankcijas tās uzraudzībā esošajām bankām,” Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Dace Jansone.

360 miljonu sods no zviedru regulatora

Paraugoties uz Latvijas Bankas kā uzrauga (iepriekš FKTK) noteiktajiem sodiem vietējām bankām (skat. tabulu) pēdējos piecos gados, jebkuram var rasties jautājums, kādēļ simtiem miljonu lielas soda naudas par pārkāpumiem neuzliek Baltijas valstu regulatori, bet Zviedrijas regulators, kad sodītas tiek tieši zviedru bankas par pārkāpumiem Baltijā.

Piemēram, par pārkāpumiem, kurus konstatēja jau 2019. gadā, Zviedrijas Swedbank saņēma 360 miljonus eiro lielu sodu, konkrēti par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās Baltijas valstu filiālēs. Vēl mūsu pašu Latvijas Swedbank pērn piekrita pārskaitīt 3,4 miljonus ASV dolāru, lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteikto Krimas sankciju pārkāpumu. Dienā parādījās neliela ziņa par izlīgumu, un daudzi šo sīkumu uz 360 miljonu fona jau aizmirsuši, lai arī uz Latvijas uzrauga sodu fona šī summa ir samērā liela.

Par līdzīgiem pārkāpumiem, konkrēti - par trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu ievērošanā Baltijas valstīs -, Zviedrijas regulators 2020. gadā 95 miljonus eiro lielu sodu uzlika Zviedrijas SEB Group.

Ko zviedru bankas dara Krievijā?

Krimas sankciju izlīgums mudināja uzmest skatu pašreizējām aktivitātēm Krievijas Federācijā, kur priekšplānā ir Austrijas Raiffeisen bankas darbības nosodīšana. Ko dara mums pazīstamās bankas? Interesējoties, ko zviedru bankas vēl dara Krievijā vai arī tiešām, kā solīts, nedara, interneta vietni seb.ru man izdevās atvērt, un viss liecina, ka banka vēl aizvien Krievijas Federācijas teritorijā kaut ko dara. Piemēram, portāls Djelovoj Peterburg vēl pērnā gada decembrī raksta, ka “par aiziešanu no Krievijas paziņojusī zviedru banka SEB vēl aizvien nav slēgusi savu filiāli Pēterburgā un interneta banka ir darba kārtībā”.

SEB Grupas komentārs par šo darbību skan: “Kopš 2022. gada marta SEB Grupa ir faktiski pārtraukusi savu darbību Krievijā, tomēr regulējošo un juridisko saistību dēļ ir nepieciešams laiks, lai to pabeigtu pilnībā un palīdzētu Ziemeļvalstu klientiem atstāt Krievijas tirgu. SEB Grupa ir veikusi uzkrājumu sava ieguldījuma vērtības norakstīšanai 1,4 miljardu SEK apmērā. SEB Grupas darbība Krievijā ir bijusi vērsta tikai uz Ziemeļvalstu, Vācijas un Lielbritānijas korporatīvo klientu meitas uzņēmumu atbalstīšanu, banka nepiedāvāja pakalpojumus vietējiem uzņēmumiem, iestādēm vai privātpersonām. SEB Latvija pārtrauca visus maksājumus ar Krieviju no 2022. gada, visi norēķinu konti slēgti.” Šis vairāk parāda nevis kādu pārkāpumu, bet gan to, ka bankas darbojas klientu un akcionāru interesēs un, kamēr interese un vajadzība ir, dara, kas nepieciešams.

Kādēļ Baltijas regulatoriem kripatas?

Kopumā runājot par šīm Zviedrijas banku Baltijas meitasbankām, bieži pavīd tieši Igaunija kā izmeklēšanas sākums, runa ir par visām banku meitiņām visā Baltijā un divos lielo sodu gadījumos runa ir par sistēmiskiem pārkāpumiem, nevis atsevišķu, augsti stāvošu bankas darbinieku pārkāpumiem. Pēdējā piebilde ir būtiska, apskatot citu Latvijas banku sodus ārvalstīs. Proti, jautājums ir, kādēļ Baltijas valstu regulatori turpat 450 miljonu eiro soda naudas summu pat paostīt nedabū? Uzreiz jāsaka, ka Eiropas Centrālā banka ar Zviedrijas bankām nenodarbojas, jo Zviedrija nav SSM (Single Supervisory Mechanism) dalībvalsts.

“SEB Group un Swedbank gadījumā Zviedrijas uzraudzības iestāžu piemērotie sodi attiecas uz mātesbankām, kas, protams, ir saistītas ar meitas banku darbību. Mātes banka kopumā atbild par grupas līmeņa iekšējās kontroles sistēmas darbību, lai arī bankas Latvijā ir atsevišķas juridiskas vienības,” skaidro D. Jansone no Latvijas Bankas, piebilstot, ka Latvijas uzraugs arī tepat Latvijā ir sodījis daudz banku, tostarp dažas jau minētās. Latvijā sodīto banku uzskaitījums sīkāk redzams rakstam pievienotajā tabulā.

Trūkstošie pierādījumi un kazino nospēlētā pensionāru nauda

Tas, kas īpaši liek aizdomāties, ir nupat izbeigtā krimināllieta Igaunijā pret Swedbank. Stāsts ir visnotaļ interesants, jo zināmā mērā Swedbank jau ir saņēmusi sodu no Zviedrijas regulatora par sistēmiskiem pārkāpumiem un tas ir pamatīgs, kā arī nomaksāts.

2022. gada martā Igaunijas prokuratūra apsūdzēja Swedbank Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam. Un, tā kā aizdomās tiek turēti Swedbank pārvaldnieki, var iznākt, ka banka beigās par gandrīz to pašu ķezu var maksāt vēlreiz. Zviedrijas regulators Swedbank sodīja par sistēmiskiem pārkāpumiem, izskatot pārkāpumus laika posmā no 2015. gada līdz 2019. gadam. Proti, dažādu valstu medijos publicētais liecina, ka viens gads abu valstu izmeklēšanās pārklājas, kas gan nenozīmē, ka izskatītas tās pašas naudas plūsmas un lietas, vien parāda, ka pārkāpumu pārklāšanās iespēja pastāv.

Zviedrijas regulators savu banku soda laikā, kamēr Igaunijas prokuratūra vēl tikai gudro par lietu. 2024. gada martā Igaunijas prokuratūra apsūdzības atsauc. Soda apmērs par sākotnēji nosauktajiem pārkāpumiem, visticamāk, būtu nopietns, tomēr lieta līdz tiesai nenonāk, jo “iegūt papildu pierādījumus nav iespējams” un Igaunijas likumsargi spiesti palikt bez “lielā ķēriena”. Kopējos secinājumus šajā Zviedrijas banku sadaļā atstāšu lasītāja ziņā, jo pat tad, ja kāds sods ir uzlikts un nomaksāts, īsti nav iespējams pateikt, ka banka ir ļoti vainīga, un otrādi - ja tas atsaukts, tad arī nav skaidrības, vai tiešām neviens neko sliktu neizdarīja, turklāt fonā vēl ir darbības, kur par sodīšanu neviens nerunā, bet smuki arī tās neizskatās.

Kā odziņa visai pārkāpumu, izmeklēšanu un sodu kūkai ir pēdējais skandāls ar ieguldījumu fondu BaltCap, no kura, kā tiek lēsts, pazuduši kādi 40 miljoni eiro. Tos bijušais pārvaldnieks Šarūns Stepukonis pamanījies notriekt kazino, 23. februārī rakstā BaltCap mācības. Kā nemanāmi nozagt daudz miljonu. Un tas tiešām bija iespējams? vēstī LSM. Nauda no fonda aizplūdusi laikā no 2018. gada līdz 2023. gadam, un blēdīšanās atklājusies kāda “urķīga analītiķa dēļ”. BaltCap ir Baltijā lielākais nebanku tiešo investīciju pārvaldītājs. Igaunijas portāls err.ee vēstī, ka BaltCap fondā lielākās Baltijas bankas – Swedbank, LHV, SEB - ir turējušas pensiju fondu naudu. Saprotams, ka pret kopējo pensiju fondu summu daži desmiti miljonu ir tikai tās neliela daļa, tomēr runa ir par pašu precedentu, kā tas iespējams un šī raksta kontekstā - kurš, nesakaitot Šarūnu Stepukoni, un par ko saņems sodus?

Bankas vai personas pārkāpums - kas un ko soda?

Interesants uz iepriekšējo banku sodīšanas fona man šķita arī Latvijas vietējās bankas gadījums ārvalstīs. 2017. gada 6. jūlijā tika paziņots Parīzes pirmās instances tiesas spriedums, uzliekot Rietumu Bankai naudassodu 80 miljonu apmērā procesa ietvaros pret Francijas uzņēmumu France Offshore par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Banka sadarbojās ar Francijas tiesvedības institūcijām visā izmeklēšanās gaitā. 2021. gadā 6. aprīlī Parīzes Apelācijas tiesa piekrita Rietumu Bankas argumentiem un samazināja iespējamo naudassodu bankai par 75%, ko ārvalstu medijos nodēvēja par bankas uzvaru.

Pamatā mērķis nav analizēt bankas vainu vai tiesas procesu, bet galvenais jautājums ir, kādēļ banku tieši nesoda Latvijas uzraugs, kā Zviedrijas bankas soda Zviedrijas uzraugs. Saprotams, arī soda nauda tad iekristu Latvijas maciņā, bet atkal nekā.

Latvijas Banka, skaidrojot to, ka pārkāpumu izskata Francijas tiesa, uzsver, ka strikti jānodala divas lietas: finanšu sektora uzraudzības iestādes vērtē banku iekšējās kontroles sistēmas – vai bankās ir izdarīts viss, lai efektīvi identificētu klientiem piemītošos riskus un atbilstoši tos vadītu, veicot atbilstošu klientu izpēti un darījumu uzraudzību, vienlaikus nodrošinātu kvalitatīvu procesu vadību. Sodi tiek piemēroti par trūkumiem vai pārkāpumiem šajās sistēmās.

Savukārt finanšu noziegumu, arī tādu, kur, iespējams, ir iesaistītas bankas amatpersonas, izmeklēšanu veic tiesībaizsardzības institūcijas, kā tas ir noticis, piemēram, jau pieminētajā gadījumā. “Pēc veiktajām procesuālajām un izmeklēšanas darbībām apsūdzību uzturēja Francijas Nacionālā finanšu prokuratūra un tiesā prasīja visiem atbildētājiem solidāri atmaksāt Francijas valstij radītos zaudējumus,” sacīja D. Jansone.

Vienkāršāk sakot, ja stāsts ir par nodokļu slēpšanu vai citādām kriminālām darbībām, kurās vainojami konkrēti cilvēki, nevis bankas sistēmiskā pārraudzība, tad kriminālapsūdzības izvirza vietā, kur pārkāpumi notikuši, tostarp apsūdzot arī konkrētas personas.

Te jāpiebilst, ka šī lieta nemaz vēl nav beigusies. Nupat publicētajā Rietumu Bankas pārskatā ir teikts, ka banka joprojām “ir iesaistīta tiesas prāvā”. Vienkārši runājot, lēmums šajā sakarā vēl jāpieņem Latvijas tiesai.

Sodi, to salīdzināmība un izlīgumi

Kaut vai no Latvijā uzlikto sodu lieluma redzams, ka tie ir ļoti dažādi - sākot ar tūkstošiem eiro un beidzot ar miljoniem, un nav skaidrs, vai, raugoties tikai uz skaitļiem, tos vispār var salīdzināt kā aritmētiskus lielumus. Latvija ir Eiropas Savienības valsts, un mūsu uzraugs rīkojas līdzīgi citu valstu uzraugiem Eiropā, tādēļ arī varam pieņemt, ka Latvijas Bankas skaidrojums par soda lieluma formēšanos ir diezgan droši attiecināms uz visu Eiropu, tomēr, piemēram, Guntars Gūte Diena.lv 2021. gada 8. martā rakstā Latvijā bankas soda bargāk nekā citur to arī secina, ka Latvijas bankas proporcionāli pret to apgrozījumu soda bargāk, lai arī principi Eiropā ir līdzīgi.

“Soda naudas apmērs tiek noteikts pēc vienotas metodoloģijas un ir proporcionāls bankas apgrozījumam, proti, līdz 10% no bankas gada apgrozījuma. Bargākus sodus var piemērot, ja pārkāpumi bijuši nozīmīgi un ilgstoši, savukārt soda apmēru var mazināt, piemēram, tas, vai banka konstatētos pārkāpumus atzīst, ir gatava slēgt administratīvo līgumu, vienojoties par pārkāpumu novēršanas plānu, soda naudas samaksu, kā arī citu uzraudzības iestādes noteiktu tiesisko pienākumu izpildi. Līdz ar to soda naudas apmēri savā starpā nav salīdzināmi, jo katrā situācijā ir atšķirīgi faktiskie apstākļi, kas tos ietekmē. Tāpat saistībā ar pārkāpumiem situācija var būt atšķirīga, jo izlīgumu puses var noslēgt arī tiesvedības procesā, kad banka ir pārsūdzējusi lēmumu par soda piemērošanu un līdz ar to tiek atrisināts strīds par senāk notikušiem konstatējumiem,” tā D. Jansone. Latvijas Bankas interneta vietnē ir iespēja iepazīties ar dokumentu Ieteikumi sankciju noteikšanai personām, kuras pārkāpušas finanšu tirgus un tā dalībnieku darbību regulējošos normatīvos aktus, kas sniedz izvērstu informāciju par Latvijas Bankas pieeju sankciju piemērošanā. Ieteikumos ir noteikts, kā Latvijas Banka vērtē pārkāpuma smagumu, tos iedalot grupās.

Proti, lai arī redzam, ka viens sods ir krietni lielāks par citu, tas vēl nenozīmē, ka banka pēc būtības ir vairāk sagrēkojusi nekā cita, bet daļā gadījumu arī to, ka bankas izvēlētā politika ir strīdēties. Starp citu, no visām sodītajām Latvijas komercbankām lielākie strīdnieki par soda lielumu ir Rietumu Banka.

Lielā cīņa un baiļu faktors

“Banku uzraudzība ir dinamisks process. Veicot uzraudzību, notiek pārbaudes, tiek konstatēti trūkumi vai pārkāpumi, pēc tam seko pasākumu plāns, kas bankai jāveic, lai trūkumus un pārkāpumus novērstu. Visām Latvijas bankām nav vienāds riska līmenis, un tas nozīmē, ka bankām, kurās ir lielāka riska apetīte, ir jābūt spēcīgākām iekšējās kontroles sistēmām un tām ir arī pastiprināta uzrauga uzmanība šajā jomā,” norāda D. Jansone.

Tā skan lielās cīņas ar slikto naudu īsais apraksts, tomēr visam ir sekas. Baņķieri baidās, jo sodi ir drastiski. Uzraugs gudro, kā panākt, lai bankas kaut nedaudz riskē, un ir aizvien jauni piedāvājumi, par kuriem nesen varējāt lasīt Dienas Biznesa intervijā ar Santu Purgaili.

Turklāt riski ir pamatīgi sarukuši. Nerezidenti valstī ir jāmeklē ar uguni, bet kontroles sistēmas aizvien samilst. Pēc ABLV Bank slēgšanas riska apetīte ir sarukusi līdz nullei, un to atjaunot neizdodas. Līdztekus saprotams, ka cīņa ar sliktajiem ir radījusi problēmas, par ko liecina kaut vai ASV vēstnieka Krisofera Toda Robinsona publiskie izteikumi LTV raidījumā 1:1.D. Jansone norāda, ka arī šobrīd notiek regulējuma pilnveidošana, bet, kādi būs praktiskie rezultāti, mēs varam tikai minēt.

Cilvēks atklātu pārkāpumu dēļ nošaujas

2014. gadā gaismā nāca Danske Bank Igaunijas filiāles nedarbi. Togad Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka Danske Bank Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumus. Proti, uzraugi bija sarēķinājuši, ka no 2007. gada līdz 2015. gadam caur bankas filiāli, iespējams, atmazgāti aptuveni 200 miljardi eiro. 2019. gada septembrī, kad lieta jau caurmērā bija diezgan skaidra, Danske Bank Igaunijas filiāles bijušais vadītājs Aivars Rehe tika atrasts miris savā dārzā. Viņš bija izdarījis pašnāvību.

Jāpiebilst, ka, lai arī prokuratūra izmeklēja lietu un turēja aizdomās desmitiem darbinieku, pret Rehe lieta nebija ierosināta. Viņš intervijā Postimes pirms nāves bija izteicies, ka jūtas atbildīgs par notikušo. 2019. gadā tika uzsākta Danske Bank Igaunijas filiāles likvidācija. 2022. gada decembrī Danske Bank atzina savas filiāles iesaisti pārkāpumos un apstiprināja, ka maksās 2 miljardus ASV dolāru vērto sodu, kuru bija noteikusi ASV Tieslietu ministrija nodarītā kaitējuma dēļ valsts finanšu sistēmas integritātei.

Šo gadījumu pieminu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja soda ASV, tad tas ir krietni trakāk nekā jebkurā citā gadījumā. Otrkārt, jāuzsver, ka godprātīgi baņķieri tiešām nopietni uztver savu atbildību, ko pierāda Rehes rīcība, un būtu muļķīgi domāt, ka citi godprātīgi baņķieri, kuri vēl ir pie labas veselības, gribētu pieļaut savās bankās kaut kādas atkāpes no normas, kas ir skaidri noteikta. Proti, sakot baņķieriem par riskos balstītu praksi, vienmēr der atcerēties Aivara Rehes piemēru.

Sodu salīdzinājums

Latvijas uzrauga noteikto sodu (ievērojot samazinājumus) summa no 2018. gada līdz 2023. gadam – 17,9 miljoni eiro

Zviedrijas uzrauga sodu summa Zviedrijas bankām Swedbank un SEB Group par pārkāpumiem Baltijā – 533 miljoni eiro

ASV Tieslietu ministrijas sods Danske Bank par pārkāpumiem Igaunijas filiālē – 2 miljardi ASV dolāru

AVOTS: LB un mediju publikācijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB, 16.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 16.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vidusslānis atgriežas pie uzkrāšanas

Tēma

Dzimstības katastrofa Baltijas valstīs

Nodokļi

Vairāk uzņēmumu, kuri maksā lielākus nodokļus

Bankas

Banku sodi – mazi, lieli, nāvīgi

Nekustamais īpašums

Industriālo telpu attīstība neapstājas

Loģistika

Paciņas reģionos var piegādāt

Portrets

Bruno Puriņš, uzņēmuma Salv Latvijas filiāles vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Inga Bērziņa, nekustamā īpašuma zīmola Seko saulei radītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku augstskola ar mērķi attīstīt par vadošo partneri modernas finanšu un biznesa augstākās izglītības apguvei Baltijas jūras reģionā uzsākusi plašāku sadarbību ar starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā reģionā un pasaules tirgū, informēja Banku augstskolas rektore, profesore Līga Peiseniece.

Viens no šādas sadarbības piemēriem ir Banku augstskolas nule parakstītais nodomu protokols ar Šveices uzņēmuma “MSC Mediterranean Shipping Company”, kas darbojas globālās loģistikas un jūras konteineru pārvadājumu jomā, Latvijas meitasuzņēmumu SIA"MSC Shared Service Center Riga" par sadarbības paplašināšanu.

“Banku augstskolas studentiem ir jau bijusi iespēja iepazīt SIA "MSC Shared Service Center Riga” darbību jau ikgadējās Karjeras dienās un prakses ietvaros, savukārt paplašinātā sadarbība sniegs studentiem plašāku redzējumu par starptautisko tirdzniecību un loģistiku, sniedz starptautisku pieredzi, studējot un strādājot Latvijā,” norāda Peiseniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.

To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?

Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zibmaksājumu regula: kādās pārmaiņas piedzīvos banku klienti Latvijā?

Db.lv, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri.

Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par zibmaksājumu regulu. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti?

Kā skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis: “Regulas nepieciešamība pamatota ar nepieciešamību nodrošināt modernus maksājumus ikvienam, jo līdz šim Eiropas Savienības valstīs maksājums no vienas bankas klienta uz citas bankas klienta kontu varēja ilgt līdz pat vienai darba dienai. Piemēram, nosūtot maksājumu pirmdienas pēcpusdienā, nauda saņēmēja kontā varēja parādīties tikai otrdienas pēcpusdienā. Aprēķināts, ka visā Eiropas Savienībā ikdienas kopējais naudas apmērs, kas šādi “ceļoja” no vienas bankas konta uz citu, bija apmēram 200 miljardi. Nenoliedzami, ka negatīvais šeit ir, ka šī “ceļojuma” laikā nauda nepiedalās ekonomikas darbināšanā. Vienotā Eiropas Savienībā apstiprināts vienots un moderns risinājums mums visiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā

Db.lv, 06.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tehnoloģijas - lielā iespēja risinājumiem, ko bankas nesaprot

Armands Liseks, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma “inGain” līdzdibinātājs, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju nozare radās pirms aptuveni 14 gadiem. Tradicionālie finanšu nozares spēlētāji, piemēram, bankas ar bažām skatījās, kas nu notiks. Tas bija laiks, kad tirgū ienāca daudzi mazi spēlētāji, piedāvājot ļoti specifiskus produktus un mēģinot gigantiem atņemt kaut nelielu tirgus daļu. Viņus dēvēja par nozares izaicinātājiem (disruptors - no angļu val.) un likās, ka nupat finanšu joma mainīsies līdz nepazīšanai.

Tagad mēs redzam, ka izmaiņas ir notikušas, bet nekas strauji nav sagrauts. Vieta ir atradusies visiem. Turklāt mainās izpratne par to, kas vispār ir finanšu tehnoloģijas.

Jauni laiki

Finanšu tehnoloģijas šobrīd lielākoties ir par risinājumu finanšu problēmai nevis par tehnoloģijām, jo tās ir pieejamas. Ir pagājuši tie laiki, kad jauna finanšu produkta piedāvāšanai vajadzēja taisīt pašam savu sistēmu, kas bija līdz pat vienam gadam ilgs projekts ar mērķi uzbūvēt minimālu dzīvotspējīgu produktu. Izmaksas bija no 300 līdz 400 tūkstošiem eiro. Un tikai pēc šīm investīcijām un deviņu līdz 12 mēnešu darba uzņēmums sagādāja sev iespēju iziet tirgū un izmēģināt ideju. Mūsdienu tehnoloģiju attīstības ātrums ir tāds - ja šodien tev ir iespēja, tad pēc gada tās var arī nebūt. Kāds jau tavu ideju ir paņēmis un realizē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn divkāršojās, sasniedzot 986 miljonus eiro salīdzinājumā ar 491 miljonu eiro 2022.gadā, liecina centrālās bankas ceturtdien publicētie dati.

Tas ir peļņas rādītājs pēc tam, kad atskaitīti vairāk nekā 250 miljoni eiro, kurus 2023.gadā bankas samaksāja tā dēvētajā pagaidu solidaritātes nodevā, un citi nodokļi.

Lietuvas Banka prognozē, ka šogad ieņēmumi no solidaritātes nodevas, kas tiek iekasēta no banku virspeļņas, varētu sasniegt aptuveni 220 miljonus eiro.

Pagaidu solidaritātes nodevas ieņēmumi tiek izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējāda izmantojuma infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Četrpadsmit bankas un ārvalstu banku filiāles pērn strādāja ar peļņu, bet četrām bija kopumā 9,7 miljonu eiro zaudējumi.

Banku tīrie procentu ieņēmumi pagājušajā gadā pieauga par aptuveni 150%, pārsniedzot divus miljardus eiro. Kopējie procentu ieņēmumi gandrīz trīskāršojās līdz 2,5 miljardiem eiro, bet procentu izdevumi gandrīz pieckāršojās līdz 464 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku sektora transformācija – ne tikai digitāli, bet pēc būtības, attieksmē

Edgars Surgofts, “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors vienmēr ir bijis digitalizācijas “priekšējās līnijās”, un pandēmija lika šo procesu vēl paātrināt – vairāk pakalpojumu var pieteikt un noformēt pilnībā elektroniski, arī konsultācijas ātri un efektīvi tiek sniegtas attālināti. Taču šis nav vienīgais veids, kā bankām ir jātransformējas, lai ietu līdzi laikam.

Ja bankas vēlas stiprināt lojalitāti un audzēt savu klientu bāzi, tad jāmainās bankas lomai, komunikācijai ar klientu, jo ir mainījies cilvēku dzīves ritms. Tradicionāli banku un klientu attiecību stiprums bija bankas identitātes stūrakmens. Tomēr laikmetā, kad mākslīgā intelekta vadīta hiperpersonalizācija jeb uz konkrēta klienta datiem balstīta apkalpošanas stratēģija kļūst par normu, ir jāatrod līdzsvars starp efektivitāti, ko nodrošina tehnoloģijas, un dzīva cilvēka neaizstājamo vērtību.

Mākslīgais intelekts var pielāgot saturu vai piedāvājumu, kas atbilst konkrēta lietotāja vajadzībām, interesēm un uzvedības modeļiem, taču tas neaizstās sarunu ar bankas darbinieku, kas prot ieklausīties klientā un izprast viņa vēlmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā ik gadu uz Eiropas Savienības (ES) autoceļiem vairāk nekā 20 000 cilvēku zaudē dzīvības, Eiropas Parlaments (EP) atbalsta ES vadītāja apliecību noteikumu reformu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un vienlaikus veicinātu ES zaļo un digitālo pāreju, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

EP deputāti vēlas, lai autovadītāji būtu labāk sagatavoti reālām braukšanas situācijām un apzinātos riskus, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem, bērniem, velosipēdistiem un e-skrejriteņu lietotājiem. Tāpēc apliecības iegūšanas eksāmenos būtu jāiekļauj arī braukšana sniegā un slidenā laikā, droša telefona lietošana braukšanas laikā, ekonomiskas un ekoloģiskas braukšanas principi, aklās zonas, vadītājam asistējošās sistēmas un transportlīdzekļa durvju droša atvēršana, viņi piebilst.

EP deputāti piekrīt, ka motociklu un vieglo automašīnu vadītāja apliecībām jābūt derīgām vismaz 15 gadus, bet kravas automašīnām un autobusiem - piecus gadus. Viņi neatbalstīja Eiropas Komisijas ierosināto vadītāja apliecību derīguma samazināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai nepieļautu diskrimināciju un nemazinātu vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz pārvietošanās brīvību un dalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Jaunā sistēma paredz iekasēt maksu no tūristiem, kuri vēlas iebraukt vēsturiskajā Itālijas pilsētā uz vienu dienu, un šī sistēma ir pirmā pasaulē, kas paredzēta, lai mazinātu masveida tūrisma spiedienu.

Apmeklētājiem, kas iebrauc UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā pilsētā uz dienu, būs jāpērk piecu eiro biļete, un inspektori veiks pārbaudes uz vietas galvenajos iebraukšanas punktos.

Venēcija, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē, ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, taču lielais apmeklētāju skaits rada pamatīgu slogu pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Izmēģinājuma periodā vienas dienas biļetes būs nepieciešamas tikai 29 noslogotākajās dienās 2024.gadā, galvenokārt nedēļas nogalēs no maija līdz jūlijam. Mērķis ir pārliecināt vienas dienas ceļotājus apmeklēt Venēciju klusākos periodos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa 25.janvārī noraidīja būvfirmu pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2021.gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu t.s. "būvnieku karteļa lietā", kurā KP konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos un piemēroja tirgus dalībniekiem vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu.

Astoņi no desmit KP sodītajiem uzņēmumiem pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, taču vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, tāpēc kopumā lietā kā prasītāji bija 13 uzņēmumi.

Tiesa noraidīja SIA "Abora" un SIA "Tehnocentrs", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", SIA "Merks" un AS "Merko Ehitus", SIA "Re&Re", SIA "Rere būve" un AS "Rere grupa", SIA "Skonto būve" un AS "UGN" pieteikumus pilnībā. Tādējādi par tiesisku un pamatotu atzīsts KP lēmumā konstatētais Konkurences likuma 11.pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantā noteiktais aizliegtas vienošanās pārkāpums būvniecības uzņēmumu darbībās un šiem tirgus dalībniekiem piemērotie naudas sodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

A, B, C vai kā VID tagad vērtēs nodokļu maksātājus?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš Vecākā nodokļu konsultante, Nils Pužulis, ZAB Ellex Kļaviņš Jaunākais jurists, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai sodītu DEPO ar 3,7 miljoniem eiro, Konkurences padomei un tiesai pierādījumi ir lieki

Andris Kozlovskis, SIA DEPO DIY valdes priekšsēdētājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl arī tiesas turpina iet pa Konkurences padomes (KP) iemīto taku un turpina vērsties pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim, pret kuru šis kartelis bija vērsts.

2024. gada 25. janvārī esam saņēmuši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, saskaņā ar kuru DEPO piemērotais naudas sods 3,7 milj. EUR apmērā stājas spēkā. Mēs, DEPO, esam ļoti vīlušies, ka pēc 7 gadiem, kuru laikā tiesas pārbaudīja KP lēmuma tiesiskumu, tā arī nav izdevies nonākt pie objektīva un taisnīga rezultāta pēc būtības. DEPO ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie nepārprotamie pierādījumi, ka mēs nebijām un nevarējām būt aizliegtas vienošanās starp būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos dalībnieks.

Pēc iepazīšanās ar saņemto spriedumu DEPO rodas pārliecība, ka tiesu sistēmas darbībā un tieši konkurences tiesību piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, jo šobrīd tas tiek darīts akli un jau pēc noklusējuma uzskatot katru uzņēmēju par pārkāpēju un noziedznieku. Tiesas, acīmredzot, ir pārliecinātas savās zināšanās par konkurences tiesībām tādā mērā, ka šos noteikumus var piemērot bez jebkādām konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu, tas ir, neuzdodot prejudiciālos jautājumus (jautājums par Eiropas Savienības tiesību normu pareizu un atbilstošu interpretāciju, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kad tas ir acīmredzami jādara. Turklāt šajā gadījumā tiesas sprieduma pamatojumā tiek izmantota tiesību normu interpretācija, kas attīstījusies vairākus gadus pēc lietā iztirzātajiem notikumiem un ko šobrīd joprojām turpina attīstīt un skaidrot Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VDD: Neraugoties uz sarežģījumiem, turpmāka Rail Baltica izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama

LETA, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā projekta "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme saglabājās nemainīgi augsta.

Projekts ir būtisks dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares attīstībai. Aizvadītājā gadā aizvien skaidrāk iezīmējās riski, kas ir saistīti ar līdzšinējo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu.

VDD vērtējumā, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Prognozēs par ekonomisko drošību teikts, ka VDD vērtējumā Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski, teikts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bankas nodrošinās skaidras naudas pieejamību un pārstāvību reģionos uz adekvātiem nosacījumiem

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas lietošana – veikalā, frizētavā, kafejnīcā un citās vietās – mūsu ikdienā kļūst par aizvien retāku parādību. Skaidra nauda Latvijā veido aptuveni 25% no maksājumiem, liecina Latvijas Bankas dati*.

Asociācijas dati liecina, ka gandrīz 50% klientu ikdienā skaidru naudu no saviem kontiem neizņem vispār, bet tad, kad izņem, lielākoties summa mēnesī nepārsniedz pusi no minimālās darba algas. Lielāko daļu iemaksu bankomātos veic mazie uzņēmumi, inkasējot dienas ienākumus. Komercbankas Latvijā uztur un turpinās uzturēt bankomātu tīklu, kurā var izņemt skaidru naudu un to arī iemaksāt.

Attiecībā uz bankomātu tīklu četras lielākās bankas kopā ar Latvijas Banku jau 2021. gadā parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties nodrošināt skaidras naudas pieejamību, un šo memorandu ir godprātīgi pildījušas. Šobrīd likumdevējs gatavojas prasību par bankomātu tīkla uzturēšanu iestrādāt arī likumā, un Asociācija šo risinājumu ir saskaņojusi, ņemot vērā to, ka tas paredz turpināt veiksmīgo praksi, ar kuru pēc SKDS datiem ir apmierināti 85% iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vācijas Centrālā banka nozīmējusi atsevišķu pārstāvi Baltijas reģionam

Db.lv, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums uzņēmumam, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais banku maksājumu uzņēmums “GoCardless” vēris durvis biznesa centram jaunajā Rīgas A klases biroja ēkā "Novira Plaza". Plānots, ka uzņēmums elastīgajā darba režīmā nodarbinās no 200 līdz 300 cilvēku.

“GoCardless” nodrošina banku maksājumu pakalpojumus vairāk nekā 85 000 uzņēmumiem, ik gadu apstrādājot maksājumus 35 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Jaunajam biznesam centram Rīgā būs svarīga loma uzņēmuma izaugsmē, attīstot to par otro galveno biroju aiz Londonas. 2022. gada jūlijā “GoCardless” iegādājas Latvijas finanšu jaunuzņēmumu “Nordigen”, paverot iespēju attīstīt biznesa centru Rīgā un paplašināt savu atvērto banku produktu piedāvājumu. “GoCardless” nodrošina plašāko pārklājumu Eiropā, savienojot vairāk nekā 2300 banku 31 valstīs. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Apvienotajā Karalistē, kā arī ir papildus biroji Austrālijā, Francijā un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru