Veselības ministrs Gundars Bērziņš (z/s Delles īpašnieks) norādīja, ka nekavējoties ir jāpārtrauc jaunu z/s un zv/s reģistrācija (vidēji ik nedēļu tiek reģistrētas 2 — 4 jaunas z/s), bet pārējiem jādod pietiekoši garš pārejas laiks. Turklāt pārreģistrācija par citu uzņēmējdarbības formu, pēc G. Bērziņa teiktā, rada ne tikai papildu izmaksas pašam zemniekam, bet arī problēmas. Proti, zeme — ražošanas līdzeklis — bieži vien pieder pašai fiziskajai personai, bet pārreģistrējoties — reorganizējoties par SIA — īpašniekam ir jānodala manta, jāveic grāmatvedības uzskaite dubultā ierakstu sistēmā, jāveic visu transportlīdzekļu pārreģistrācija to reģistros uz SIA vārda, kā arī jāveic attiecīgu licenču pārreģistrācija. Turklāt šāda pārreģistrācija varot kaitēt arī z/s kredītspējai, jo šobrīd z/s atbild par saistībām ar visu savu mantu, kamēr SIA gadījumā tikai ar nodalītu mantu, turklāt bieži vien tiekot operēts ar daudz lielākām vērtībām nekā SIA minimālais pamatkapitāls — 2000 Ls. Minēto iemeslu dēļ arī aizsardzības ministris Atis Slakteris (arī zemnieks) norādīja, ka šim jautājumam jāpieiet ļoti uzmanīgi un pārdomāti. Kā vēl viena problēma pie reorganizācijas tika minēta iespējamā produkcijas zīmola zaudēšana, kā arī daudzu z/s vienādie nosaukumi, kuru izskaušanai attiecīgajā nosaukumā būtu jāietver ne tikai pagasta, bet, iespējams, arī rajona nosaukums. J. Endziņš norādīja, ka šobrīd valsts attieksme nav saistīta ar uzņēmējdarbības formu, bet gan ar reālu darbību — apsaimniekojamo platību utt. Turklāt z/s un zv/s nekad līdz šim nav sijātas, turklāt it īpaši pirmsākumos — 1991.- 1993. gadā daļai reģistrēto saimniecību daļai īpašnieku joprojām nav norādīts personas kods.

Savulaik ieviestais tā dēvētais dienesta auto nodoklis ir izraisījis milzum daudz diskusiju. Vispirms ir skaidrs, ka šāds solis nebūt nav devis gaidīto fiskālo efektu valsts budžetā, turklāt nav arī pārliecības par to, vai šis maksājums gadījumā netiek piemērots arī tiem, kam tas nemaz nebūtu jāmaksā.

Laika gaitā sabiedrība pie šā maksājuma ir pieradusi un īpaši skaļi nekurnot, maksā prasīto. Taču i,zrādās, ka minētais maksājums ne tikai ir ieviests ar vienu vienīgu mērķi - bez jebkādas loģikas iekasēt valsts budžetā pēc iespējas vairāk naudas, bet arī attiecīgā likumdošanas norma ir izstrādāta trakoti nekvalitatīvi, par ko gan Latvijā droši vien nebūtu jābrīnās. Proti…

Kā zināms, tiem uzņēmumiem, kuri uzskata, ka to rīcībā esošie dienesta auto ne brīdi netiek izmantoti darbinieku privātajām vajadzībām, ir iespēja nodokli nemaksāt, taču aprīkojot tos ar GPS iekārtām, lai nevienu brīdi nevarētu rasties šaubas par to izmantošanas mērķi. Droši vien daudzi uzskatīja, ka investīcijas GPS iekārtās ir vienreizējas. Naivi! Ir ticis paredzēts, ka tās ir jāpārreģistrē reizi gadā, bet tiem, kuri noteiktā laikā šo procesu neveic, jāsāk maksāt attiecīgo nodokli. Var jau būt, ka arī šo normu nevarētu uzskatīt par kaut ko ārkārtēju, ņemot vērā, ka GPS tomēr ir tehniska ierīce, kas mēdz bojāties, novecot, fiksējot neprecīzus rādījumus. Dažādām vajadzībām izmantotas tehniskas ierīces tiek pārbaudītas periodiski, un jautājums ir par to, cik bieži tas notiek. Lai nu kā - šāda pārreģistrācija reizi gadā tomēr ir pārspīlēta prasība, kas tikai palielina birokrātisko slogu uzņēmējiem. Lielākās problēmas gan sākas brīdī, ja uzņēmējs noteiktā laikā šo pārreģistrāciju nav veicis. Piemēram, aizmirsis, nav pamanījis, ka šāda norma vispār eksistē utt., jo tajā brīdī uzreiz ir jāsāk maksāt tā dēvētais dienesta auto nodoklis.

Šodien, 3. janvārī, ir pēdējā diena, kad vēl ir iespējams iesniegt dokumentus pārreģistrācijai Komercreģistrā, personīgi vēršoties Uzņēmumu reģistra nodaļās vai nosūtot dokumentus pa pastu.Jāatgādina, ka Komercreģistrā jāpārreģistrējas visām līdz 2002. gadam Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 Ls vai gada apgrozījums pārsniedz 20 000 Ls un savas saimnieciskās darbības veikšanai uzņēmums nodarbina vairāk nekā 5 darbiniekus. Līdz šā gada 27. decembrim Komercreģistrā vēl joprojām nebija pārreģistrējušies aptuveni 28 500 uzņēmumu, kuriem šī pārreģistrācija ir obligāti jāveic. «Daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā,» atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pēc LR Uzņēmumu reģistra aplēsēm, pārreģistrācijai Komercreģistrā nepieteiks ap 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 70 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s). Viņš norādīja, ka precīzi dati par to, cik uzņēmumu nebūs iesnieguši pieteikumus, būs zināmi 5. janvārī, jo likums nosaka, ka pieteikumus var iesniegt arī pa pastu. Tie uzņēmumi, kuri neiesniegs pieteikumu uz pārreģistrāciju līdz 2005. gada 3. janvārim, tiks likvidēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jo trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš ir bijis pietiekami garš. 30. decembrī pēc SIA Lursoft statistikas datiem Komercreģistrā bija pārreģistrējušies 34 645 uzņēmumi, kā arī reģistrēti 21 760 jauni komersanti. Tādējādi kopumā komercreģistrā ir iegrāmatoti 56 405 uzņēmumi.

Lielākā daļa uzņēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā ir veikusi Komerclikuma reformas pēdējā — 2004. — gadā, kad kopumā pārreģistrējies 25 091 uzņēmums. To rāda SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Dati rāda, ka pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu par 73.2 % jeb 25 091 uzņēmumu pieaugusi agrāk reģistrēto uzņēmumu pārreģistrācija Komercreģistrā. Komercreģistrā kopumā pārreģistrējies 34 271 uzņēmums, no kuriem lielākā daļa — 25 091 uzņēmums to darījis 2004. gadā. Turklāt pieaugums vērojams tieši no Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā pārreģistrēto subjektu vidū un lielāka uzņēmēju aktivitāte bija vērojama reformas pēdējos mēnešos – novembrī un decembrī, kad attiecīgi tika pārreģistrēti 4433 un 5022 uzņēmumi. Jārēķinās, ka liela daļa vēl ir tikai iesniegusi pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā. Pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu agrāk reģistrēto uzņēmumu skaits, kuri pārreģistrējušies Komercreģistrā, ir pieaudzis 3 reizes, bet salīdzinājumā ar Komercreformas pirmo — 2002. gadu — 25 reizes.

Šādu jaunu dalībnieka (gan personālsabiedrības biedra, gan kapitālsabiedrības dalībnieka/akcionāra) pienākumu paredz grozījumi Komerclikumā, kurus aprīļa vidū Saeima pieņēma 1.lasījumā, un tiek paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2011.gada 1.jūnijā.

Pierasts, ka Starptautiskais Valūtas fonds rosina dažāda veida iniciatīvas un šis likumprojekts nav izņēmums, jo izstrādāts ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda 2006.gadā izteiktās rekomendācijas, tas ir, nodrošināt piekļuvi informācijai par patiesā labuma guvējiem un personām, kuras kontrolē juridisko personu. Jānorāda, ka ar grozījumiem plānotā patiesā labuma guvēja paziņošanas kārtība atšķiras no tās, kuru bija iecerēts ieviest ar 2010.gada Komerclikuma grozījumiem, kuri paredzēja, ka informāciju par patiesā labuma guvējiem tur pati sabiedrība un, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, izsniedz to tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.

Uzņēmēju līdzšinējā aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē vērtējama pozitīvi, tas nozīmē, ka uzņēmēji apzinās - likumā noteikto prasību izpilde ir pašu uzņēmēju interesēs, norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Vienlaikus uzņēmēji tiek aicināti būt atbildīgi un uzņēmuma dokumentāciju sakārtot laikus.

Saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam visām SIA, kas reģistrētas līdz šo grozījumu spēkā stāšanām datumam, Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Ar mērķi atvieglot prasību izpildi, šā gada 4.jūnijā tika pieņemti jauni Komerclikuma grozījumi, kas šo prasību kā obligātu noteica visām divu vai vairāku īpašnieku SIA, no prasībām atbrīvojot viena īpašnieka SIA. Uzņēmumu reģistra statistikas dati liecina, ka līdz šī gada 1.oktobrim 70 091 jeb 43% no visām SIA ir Uzņēmumu reģistrā iesniegušas Komerclikumā noteiktajām prasībām atbilstošu dalībnieku reģistra nodalījumu. Kopējā uzņēmēju aktivitāte tiek vērtēta pozitīvi, tomēr Uzņēmumu reģistrs aicina visas divu vai vairāku īpašnieku SIA dokumentācijas sakārtošanu neatlikt.

Līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu iesniegušas 13 038 jeb 38% divu vai vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam, informē Uzņēmumu reģistrā (UR).

Saskaņā ar Komerclikuma aktuālo redakciju līdz 2015.gada 30.jūnijam pirmais dalībnieku reģistra nodalījums UR bija jāiesniedz visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam.

«Reformas mērķis, sabiedrībām iesniegt dalībnieku reģistra nodalījumu, ir cīnīties ar reiderisma gadījumiem, lai veidotu drošu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi, nevis „iztīrīt” reģistrus. Nereti sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka Komerclikuma grozījumi, atceļot reformu viena īpašnieka SIA, turpinās attīstīt neaktīvo uzņēmumu pastāvēšanu, šajā sakarā jāatgādina, ka ir citi mehānismi, kas ļauj cīnīties ar neaktīvajiem uzņēmējiem un izbeigt to pastāvēšanu,» atgādina UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Daļa no lielajiem daudzu uzņēmumu kapitāldaļu īpašniekiem savus lolojumus (SIA un a/s) — kompānijas – ir pārreģistrējuši Komercreģistrā, taču daļa pametuši likteņa varā, pakļaujot tos likvidācijai. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem. «Tik nopietnu lēmumu kā uzņēmuma tālāko pastāvēšanu — pārreģistrāciju Komercreģistrā lemj to īpašnieki, nevis konkrētā uzņēmuma izpildinstitūcija,» uzsver SIA Lursoft valdes locelis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka Komercreģistrā noteiktajā termiņā nepārreģistrējās 22 944 uzņēmumi, kuru vidū ir arī vienam īpašniekam piederoši vairāki uzņēmumi. Piemēram, vislielākais Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu skaits Komercreģistrā ir Aleksandram Pavļikovam — 17, vēl astoņām fiziskajām personām katrai nepārreģistrēto uzņēmumu skaits ir 10 vai vairāk. «Iemesli kāpēc konkrētais īpašnieks nepārreģistrēja savus uzņēmumus Komercreģistrā, ir jājautā pašiem īpašniekiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš pieļauj, ka visbiežāk dzirdamais iemesls varētu būt, ka konkrētais uznēmums savulaik ir ticis nodibināts, bet savu saimniecisko darbību nekad netika uzsācis vai arī uzņēmums ir strādājis neefektīvi un tāpēc ir atstās likvidācijai, jo saimnieciskā darbībā tikusi pārtraukta jau agrāk. Tiesa, A. Brūvelis atzīst, ka 8033 no šobrīd Komercreģistrā nepārreģistrētiem uzņēmumiem bija problemātiski pārreģistrēties, jo tiem Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa ir noteicis liegumu veikt jebkādas pārmaiņas.

«Z/s datu aktualizācija ir nepieciešama, jo ir pagājuši 15 gadi, un līdz šim neviena pārreģistrācija nav skārusi šobrīd otro vispopulārāko (pēc reģistrēto subjektu skaita) uzņēmējdarbības jomu, kamēr SIA sijāšana notikusi divreiz, a/s — vienreiz,» norāda SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš arī atgādina, ka šobrīd no kopumā nelikvidētajām 33 275 z/s vairāk nekā pusei — 17 000 z/s īpašnieku nav reģistrēts personas kods, jo, reģistrējot šīs z/s 90. gadu sākumā, personu kodi vēl nebija piešķirti. «Z/s lielākoties dibināja vecāka gadagājuma cilvēki, taču, tā kā nav personas kodu z/s īpašniekiem, nav iespējams arī pārbaudīt, vai konkrētais īpašnieks jau nav miris,» atzīst A. Brūvelis. Cits jautājms, kā šo aktualizāciju veikt. Viņaprāt, «šobrīd mierinot» z/s, ka pārreģistrācija nenotiks, patiesībā tiek radītas jaunas uzņēmējdarbības formas, kas neizbēgami novedīs pie pārreģistrācijas, bet Latvijā tikai pieaugs dažādo uzņēmjdarbības formu skaits. Viņš arī atgādina, ka z/s bieži lieto saimniecību saīsinātos nosaukumus, tāpēc valstī problēma, jo simtiem z/s ir ar vienādu saīsināto nosaukumu. Viņš šo problēmu piedāvā risināt kā obligātu nosacījumu prasību izmantot pilnos z/s nosaukumus, kādus jau šobrīd nosaka likums. Ja politiķi uzskata, ka pārreģistrācija ir nepieciešama, tad attiecībā uz z/s var izmantot jau esošo komerclikumu, nevis cenšoties izdomāt atkal jaunu divriteni.

Valsts sekretāru sanāksmē šodien tika izsludināti grozījumi Komerclikumā, kuri paredz vienkāršot uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanas sistēmu, paredzot, ka turpmāk pārskati būs jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID). Grozījumos paredzētas arī citas izmaiņas likumā, piemēram, tiks noteikta kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas procedūra, mākleru un komercaģentu reģistrēšanu Komercreģistrā u.c.

Kā teikts likumu grozījumu anotācijā pašlaik Komerclikums noteic, ka gada pārskati ir iesniedzami komercreģistra iestādei, savukārt Gada pārskatu likums paredz gada pārskatu iesniegšanu gan VID, gan Uzņēmumu reģistram (turpmāk - UR). Tādējādi sabiedrībai, uzliekot pienākumu vienu un to pašu dokumentu iesniegt divām valsts iestādē, tiek radīts papildus administratīvais slogs. Turklāt šobrīd ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie gada pārskati ir identiski. Līdz ar to nav iespējams gūt pārliecību, vai no iesniegtajiem gada pārskatiem ir iespējams iegūt patiesu un identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem.

Ministriju komunikācijas trūkuma dēļ zemniekiem līdz ar pārreģistrēšanos komercreģistrā var zust privilēģijas, bet reforma draud izgāzties.

Problēmas radušās Tieslietu un Finanšu ministrijas komunikācijas ķēdē un, spriežot pēc ministriju sniegtajiem skaidrojumiem, var domāt, ka katra no tām runā par dažādiem zemnieku, zvejnieku un individuālo uzņēmumu reformas realizēšanai nepieciešamajiem likumiem un Ministru kabineta (MK) lēmumiem.

Saskata draudus

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš skaidro, ka, saskaņā ar MK apstiprinātajiem koncepcijas variantiem, Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums paredz, ka zemnieku un zvejnieku saimniecībām būs SIA statuss, taču tām tiek garantēta virkne privilēģiju. Piemēram, gadījumos, kad gada apgrozījums nepārsniedz 200 000 latu, veikt vienkāršāku grāmatvedību, nekā tā noteikta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Tieslietu ministrijas neizpratni radījuši Finanšu ministrijas izveidotie un valdībā jau apstiprinātie likumprojekti par grozījumiem Gada pārskata likumā un likumā par grāmatvedību. Saskaņā ar TM speciālistu skaidrojumu šie Finanšu ministrijas iecerētie grozījumi paredz, ka neatkarīgi no zemnieku vai zvejnieku saimniecības apgrozījuma pēc pārreģistrēšanās tās būs spiestas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. G. Bērziņš norāda, ka tā tiek likvidēta viena no būtiskākajām privilēģijām un tā rezultātā zemniekiem tiks uzkrauta jauna administratīvā nasta, kas prasīs papildu izdevumus.

Tikai 34 514 jeb 20,6% komersantu ir veikuši pamatkapitāla denomināciju no latiem uz eiro; valsts nodevu atvieglojumi spēkā tikai līdz šī gada 30. jūnijam.

To liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā informācija. DB jau savulaik rakstīja – grozījumi Komerclikumā paredz, ka līdz 2016. gada 30. jūnijam SIA un a/s jāveic pamatkapitāla pārreģistrācija (denominācija) uz eiro. Ja kapitālsabiedrības neizpilda prasību veikt pamatkapitāla denomināciju noteiktajā termiņā, tad pēc 2016. gada 30. jūnija Uzņēmumu reģistrs automātiski izdarīs izmaiņas komercreģistra ierakstos un nodrošinās, ka pamatkapitāls tiek atspoguļots nevis latos, bet eiro.

Tomēr kapitālsabiedrībām būs pienākums, piesakot komercreģistra iestādei jebkuras izmaiņas komercreģistra ierakstos vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu reģistrācijas lietai), vienlaikus veikt arī denomināciju, atbilstoši precizējot dokumentus. Vēlamies īpaši atgādināt, ka atvieglojumi – atbrīvojums gan no parakstu apliecināšanas pienākuma, gan valsts nodevas un publikācijas apmaksas – būs spēkā tikai līdz 2016. gada 30. jūnijam. Pēc minētā datuma šie atvieglojumi vairs nebūs spēkā.

Oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis ir publicēts uzņēmumu, filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību saraksts, par kuriem ir saņemti kreditoru paziņojumi par prasījumiem un līdz šā gada 1. janvārim Uzņēmumu reģistrā (UR) nav saņemts pieteikums par likvidatora iecelšanu.

Kopumā sarakstā ir iekļauti 5.56 tūkstoši uzņēmumi.

UR aicina viena mēneša laikā uzņēmuma īpašnieku vai uzņēmējsabiedrības dalībnieku iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

Saeima pagājušā gada 19.novembrī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, kas paredz papildināt piespiedu likvidācijas procedūru, lai izslēgtu no UR tos uzņēmumus, filiāles, nodaļas un pārstāvniecības, kuras nav veikušas pārreģistrāciju komercreģistrā.

Komerclikuma reformas atbilstoši minētajam likumam bija jāveic uzņēmumu pārreģistrācija komercreģistrā vai jālikvidējas. Lai gan komercreģistrā nepārreģistrētie uzņēmumi nav tiesīgi veikt uzņēmējdarbību, daļa no tiem nav izslēgti no UR. Likuma mērķis ir regulēt šo subjektu piespiedu izslēgšanas kārtību, nosakot vairākus nepārreģistrēto subjektu likvidācijas posmus - pašlikvidācija, dalībnieka vai kreditora iniciēta likvidācija un izslēgšana no uzņēmumu reģistra bez likvidācijas.

Gandrīz katrs trešais no Komercreģistrā nepārreģistrētajiem 22 944 uzņēmumiem ir darbojies tirdzniecībā, liecina SIA Lursoft apkopotā informācija pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem.«Pārreģistrācija Komercreģistrā ir bijis labs indikators, kas parāda, kas tad īsti ir noticis uzņēmējdarbībā un kurās jomās strādājošie uzņēmumi konkurences vai kādu konkrētu iemeslu dēļ ir izspiesti no tirgus,» secina SIA Lursoft valdes locelis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka apkopotie dati rāda, ka nepārreģistrēto un līdz ar to arī likvidējamo uzņēmumu ir mazumtirdzniecībā, it īpaši to, kuri kā savu darbības jomu uzrādījuši mazumtirdzniecību kioskos un specializētajos stendos, kā arī pārtikas tirdzniecību nespecializētajos veikalos. «Kāpēc tā noticis, ir jājautā pašiem šajā jomā spēlējošajiem, taču neapšaubāmi, ka sava loma šajā procesā ir arī pēdējos gados Latvijas tirgu aktīvi apguvušajām lielveikalu ķēdēm,» atzīst A. Brūvelis. Viņaprāt šie uzņēmumi nepārreģistrējās Komercreģistrā un faktiski savu darbu izbeidza ne jau pārreģistrācijas dēļ, kura nav bijusi ne sarežģīta, ne dārga, ne arī laikietilpīga, bet gan tirgus spiediena un konkurences dēļ tie ir kļuvuši lieki un izspiesti no tirgus. Salīdzinoši daudz spēlētāju — 1088 ir pametuši tirgu ik gadus lielus pieaugumus rādošajā būvniecības biznesā. Tāpat liels skaits mežsaimniecības, kā arī kokrūpniecības uzņēmumu — visvairāk tieši nelielo — ir zaudējuši savu dzīvotspēju, kas lielākoties ir noticies sakarā ar straujo apaļkoksnes — baļķu cenu kāpumu, ko izraisīja pārsvarā ar ārvalstu, jo īpaši skandināvu kapitālu lielo kokzāģētavu ienākšana Latvijā, kā arī valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika, norāda A. Brūvelis.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos „Noteikumi par transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodevu)”, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu grozījumu projekts izstrādāts, lai atbrīvotu zemnieku un zvejnieku saimniecības no transportlīdzekļu valsts reģistrācijas nodevas maksāšanas, ja saimniecība atbilstoši Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumam tiks ierakstīta komercreģistrā.

Ar 2009. gada 1. janvāri stāsies spēkā Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums, kurš nosaka, ka visām zemnieku un zvejnieku saimniecībām ir jāpārreģistrējas. Tā kā ar 2009.gada 1.janvāri jaunus individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības Uzņēmumu reģistrā nereģistrēs, tad pārreģistrācija komercreģistrā ir obligāta un saimniecību īpašumā esošie transportlīdzekļi arī jāpārreģistrē komercreģistrā kā zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kā arī komersanta/komercsabiedrības manta. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības vides sakārtošanu, Zemkopības ministrija izstrādājusi noteikumu grozījumu projektu par zemnieku un zvejnieku saimniecību atbrīvojumu no transportlīdzekļu valsts reģistrācijas nodevas maksāšanas pilnībā. Līdz ar to, ja transportlīdzeklis tiks pārreģistrēts uz zemnieku vai zvejnieku saimniecības kā juridiskas personas vārda vai uz cita veida komercsabiedrību, tad saimniecības īpašnieki tiks atbrīvoti no transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevas maksāšanas.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Ziņojums par akciju sabiedrības Laima obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem un nozīmīgas līdzdalības iegūšanu.

Izpildot Finanšu instrumentu tirgus likuma 79.panta un 61.panta prasības, sniedzu ziņojums par akciju sabiedrības Laima obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem un nozīmīgas līdzdalības iegūšanu.

1. Mērķa sabiedrība

Akciju sabiedrība Laima, reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1993.gada 25.novembrī, pārreģistrēta 1996.gada 31.oktobrī un ierakstīta LR Komercreģistrā 2003.gada 19.jūnijā ar reģistrācijas numuru 40003020441, juridiskā adrese:

Sporta iela 2, Rīga, tālruņa numurs: 7080301, faksa numurs: 7080332, e-pasta

adrese: [email protected], interneta mājas lapas adrese: www.laima.lv (turpmāk - Mērķa sabiedrība).

1. 2006.gada pārskata apstiprināšana.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca kārtējā akcionāru pilnsapulce (27.04.2007.) izskatīja un pieņem zināšanai Padomes un Valdes paziņojumu par 2006.gada darba rezultātiem, revidenta SIA Invest-Rīga Daugavpils ziņojumu, un apstiprina AS Ditton pievadķēžu rūpnīca pārskatu par 2006.gadu (pielikumā).

2. 2006.gada peļņas sadale.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca 2006.gada tīro peļņu 106 879 Ls apmērā izlietot sekojoši:

2.1. Novirzīt tīrās peļņas daļu 11 100 Ls apmērā vai 10,39%, kas ir 0,0015 Ls par vienu akciju, dividenžu izmaksai, par aprēķina dienu vienlaicīgi nosakot 18.05.2007. un dividenžu izmaksas dienu 29.05.2007.. Dividenžu izmaksu sabiedrības akcionāriem veikt saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

Pēc Rīgas rajona tiesas lēmuma Uzņēmumu reģistrs (UR) komercreģistrā nevarēs veikt ierakstus par AS Air Baltic Corporation (airBaltic) pamatkapitāla palielinājuma un akciju apmaksu, informē UR pārstāve Baiba Vismane.

Viņa stāstīja, ka 28.septembrī UR saņēma iesniegumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu Komercreģistrā saskaņā ar Rīgas rajona tiesas tās pašas dienas lēmumu par prasības nodrošināšanu.

Savukārt vakar, 29.septembrī, valsts notārs pieņēma lēmumu par nodrošinājuma līdzekļa reģistrēšanu, kā rezultātā tika piemērota aizlieguma atzīme Komercreģistrā veikt ierakstus par airBaltic pamatkapitāla palielinājuma un akciju apmaksu.

Tā kā noteikts aizliegums izdarīt ierakstus Komercreģistrā par pamatkapitāla palielināšanu, nekādas darbības, kas saistītas ar airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, UR nedrīkst veikt.

Kādas sabiedrības darbība varēs tikt izbeigta, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra (UR) vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, lēmis Ministru kabinets.

Ja tiks konstatēts kāds no objektīvi novērtējamiem pārkāpumiem – subjektam ilgstoši nav valdes, subjekts ilgstoši nav iesniedzis nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai gada pārskatu vai sabiedrība nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums, un šo personu skaits ir vismaz piecdesmit procenti, bet ne mazāk kā trīs personas no sabiedrības nodarbināto skaita, un sabiedrība trīs mēnešu laikā pēc tās darbības apturēšanas nav novērsusi minēto pārkāpumu, uzņēmuma darbība varēs tikt izbeigta, paredz grozījumi Komerclikumā un likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», kuri vienkāršos uzņēmumu likvidācijas procesu un ļaus «tukšos» un ekonomiski neaktīvos subjektus ātri izslēgt no komerctiesiskās vides, norādīts Tieslietu ministrijas likumprojekta anotācijā.

Šā gada janvārī reģistrēts par 40% vairāk komersantu nekā pagājušā gada janvārī. Reģistrēto subjektu vidū tradicionāli visvairāk ir SIA un individuālie komersanti, liecina liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem. Janvārī komercreģistrā pavisam reģistrēti 2915 komersanti, no tiem 875 ir no jauna reģistrēti, bet 2040 – pārreģistrēti no uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Salīdzinot ar 2003. un 2004. gada janvāri, būtiski ir audzis tieši pārreģistrēto komersantu skaits un īpatsvars, kas izskaidrojams ar to, ka šā gada 3. janvāris bija pēdējā diena, kad vēl varēja iesniegt pieteikumu pārreģistrācijai no uzņēmumu reģistra komercreģistrā, un daudzi uzņēmēji šo procesu bija atstājuši uz pēdējo brīdi. Tādējādi vēl šā gada janvārī UR turpināja izskatīt pieteikumus uzņēmumu pārreģistrācijai komercreģistrā, liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem. Tradicionāli gan no jauna reģistrēto komersantu, gan komercreģistrā pārreģistrēto vidū ir SIA un individuālie komersanti. Salīdzinot reģistrācijas tendences šā gada janvārī ar šo pašu laika periodu 2003. un 2004. gadā, redzams, ka būtiskākais pieaugums bijis SIA un akciju sabiedrību reģistrēšanā, liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem.

Lai saņemtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu, sabiedriskajai organizācijai (ja tā reģistrēta līdz pērnā gada 1. aprīlim) vispirms ir jāpārreģistrējas par biedrību vai nodibinājumu Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā un tad jāiesniedz attiecīgie dokumenti izskatīšanai Sabiedriskā labuma komisijai pēc kuras atzinuma Finanšu ministrija piešķir attiecīgo statusu. Sarunā ar Db vairāki aptaujātie norādīja uz to, ka divu likumu noteiktie termiņi «neklapē», proti Biedrību nodibinājuma likums nosaka, ka pārreģistrācija sabiedriskajai organizācijai ir jāveic līdz 2005. gada 31. decembrim, taču tā kā līdzšinējā ziedojumu saņemšanas atļauja beidzas 1. aprīlī, tad sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanai tiek prasīta pārreģistrācija — tātad daudz ātrāk termiņi. «Šis knifs arī bija galvenais iemesls, kāpēc nācās sasaukt sapulci — kongresu tagad, nevis rudenī,» atzīst Latvijas Kultūras fonda valdes priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis. «Tām orgaizācijām, kuras vēlas saņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu un to ziedotāji saņemtu noteiktās uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, šai pārreģistrācijai bija pietiekami ilgs laiks —10 — 11 mēneši,» pārmetumus noraida Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace.

Pār 4371 kapitālsabiedrību, kas nav iesniegusi pamatkapitāla palielināšanas apmaksas dokumentus, savilkušies likvidācijas draudi.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Kā rāda pēdējo gadu statistika, kapitālsabiedrības necenšas izpildīt normatīvo aktu prasību par savlaicīgu pamatkapitāla apmaksu līdz reģistrētajam, bet šo procesu ievelk.

Likums ļauj

"Komerclikums ļauj jaundibinātiem uzņēmumiem - SIA - pamatkapitālu apmaksāt 50 % apmērā (to apliecinot ar attiecīgu maksājumu dokumentu Uzņēmumu reģistrā), bet atlikušo daļu pieaudzēt viena gada laikā," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Savukārt jaundibinātām akciju sabiedrībām ir jāiemaksā ne mazāk kā 25 % no reģistrētā pamatkapitāla un atlikusī summa jāiemaksā viena gada laikā no līguma parakstīšanas dienas, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Otra kategorija ir kapitālsabiedrības (SIA un a/s), kuru dalībnieki nolemj palielināt pamatkapitālu un kurām maksājuma dokumenti par pamatkapitāla palielināšanu Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc attiecīgā dalībnieku sapulces lēmuma.

Līdz 30. aprīlim Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs notiks kārtējā bērnu pārreģistrācija uzņemšanai Rīgas bērnudārzos, Db.lv informēja Rīgas dome.

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta izdotais reglaments (pieejams www.e-skola.lv ) Kārtība bērnu reģistrācijai un uzņemšanai Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs un iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas nosaka, ka vecākiem, kuri pieteikuši bērnu no dzimšanas brīža līdz piecu gadu vecumam uz nākamajiem mācību gadiem, katra gada aprīlī jāveic pārreģistrācija. Ja vecāki nav savlaicīgi uz to ieradušies, iestādes vadītājam viņi jāuzaicina telefoniski vai jāizsūta rakstisks uzaicinājums. Ja vecāki 30 dienu laikā no uzaicinājuma izsūtīšanas datuma uz pārreģistrāciju neierodas, tiek zaudēts rindas kārtas numurs.