Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, rakstveida procesā izskatot krimināllietu, kurā Mihails Belkins apsūdzēts par izspiešanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un draudu izteikšanu, atstāja negrozītu Krimināllietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru M.Belkinam piespriesta reāla brīvības atņemšana uz pieciem gadiem ar mantas konfiskāciju, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa.
Senāta lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Senāta Krimināllietu departaments uzskata, ka, apelācijas instances tiesa ir pilnīgi un vispusīgi pārbaudījusi pierādījumus lietā, tos novērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127.-130.pantu nosacījumiem. Kasācijas instances tiesa uzskata, ka M.Belkina nodarījumus Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta pareizi kvalificējusi pēc Latvijas Kriminālkodeksa 143.panta 2.daļas (1992.gada 25.augusta un 1995.gada 21.septembra likuma redakcijā), pēc Latvijas Kriminālkodeksa 162.panta 2.daļas un pēc Krimināllikuma 132.panta. Vienlaikus Senāta Krimināllietu departaments atzīst, ka, izskatot lietu, apelācijas instances tiesa ir ievērojusi Kriminālprocesa likuma 15., 18., 19. un 20. pantos ietvertos kriminālprocesa pamatprincipus, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas nostādnes.
M.Belkinam celta apsūdzība pēc Latvijas Kriminālkodeksa 143. panta 2. daļas par izspiešanu, kas izdarīta atkārtoti, pēc 162. panta 2. daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un Krimināllikuma 132. panta par draudu izteikšanu.
M. Belikns 1994. gadā, strādājot par LR Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Organizētās noziedzības apkarošanas biroja 3. nodaļas priekšnieku, izmantojot savu dienesta stāvokli un nolūkā iebiedēt cietušo, pieprasīja no viņa 20 000 ASV dolārus. Prasīto naudas summu M.Belkins no cietušā nesaņēma. Turpinot savu noziedzīgo darbību, 1994. gada beigās M.Belkins, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, kopā ar kādu personu no ASV iepazinās ar SIA DRKA ''Nelda Ltd'' īpašnieku Mikhailu Avrutinu. Nolūkā iegūt iespēju kontrolēt M.Avrutina biznesu, viņi bez tiesiska pamata pieprasīja nodot M.Belkinam un personai no ASV daļu no uzņēmuma. Pretējā gadījumā piedraudēja, ka viņi var radīt apstākļus, kuros M.Avrutins var zaudēt savu uzņēmu vai arī tikt apcietināts. Uztverot izteiktos draudus nopietni, M.Avrutins 1995. gada 30. martā izdarīja izmaiņas uzņēmuma dibinātāju sastāvā, ierakstot tur M.Belkina līdzzinātāja vārdu. M.Belkins, vairākkārt piedraudot caur citu personu, no M.Avrutina izspieda naudu vairāku tūkstošu ASV dolāru apmērā. Pēc Krimināllikuma 132. panta M.Belkins apsūdzēts par 1999. gada augustā Vecrīgā izteiktajiem draudiem noslepkavot M.Avrutinu.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Zemgales apgabaltiesa 2005. gada 10.maijā attaisnoja M.Belkinu viņam izvirzītajās apsūdzībās, jo netika konstatēts nozieguma sastāvs. Par apgabaltiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedza prokurors.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2006. gada 19.decembrī atcēla Zemgales apgabaltiesas 2005. gada 10.maija spriedumu daļā par M.Belkina attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 132. panta, Latvijas Kriminālkodeksa 143. panta 2. daļas un 162. panta 2. daļas epizodēs par izspiešanu no cietušā M.Avrutina un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu 1995. gada janvārī – maijā un tā paša gada oktobrī – novembrī, kā arī daļā par M.Avrutina pieteiktās kaitējuma kompensācijas noraidīšanu. Tiesa atzina apsūdzētā vainu divās apsūdzībās epizodēs par izspiešanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī apsūdzībā par draudiem noslepkavot M.Avrutinu. Tiesa M.Belkinam piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar mantas konfiskāciju. M.Belkinu apcietināja tiesas zālē. Tiesa nosprieda piedzīt no M.Belkina par labu cietušajam M.Avrutinam 4 809 latus, pārējā daļā kompensācijas pieteikumu noraidīja. Apelācijas instances tiesā M. Belikns sevi par vainīgu neatzina, norādot, ka cietušie viņu apmelo, ka lieta pret viņu ir safabricēta. Viņš aktīvi piedalījās pierādījumu pārbaudē un norādīja uz to pretrunām. Tikpat aktīvi pierādījumu pārbaudē bija arī cietušie, apstiprinot savas liecības par M.Belkina vainu.
Kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu iesniedza apsūdzētais un cietušie, kasācijas protestu – Ģenerālprokuratūra.