Jaunākais izdevums

„Šis izaicinājums bija kā eksperiments, vai mēs, būvniecības un ražošanas kompānija, varam tikpat veiksmīgi strādāt arī citās biznesa nozarēs”, tā par UPB holdinga jaunāko ideju – Vīna Studijas atvēršanu – saka uzņēmuma viceprezidente un Vīna studijas valdes priekšsēdētāja Ilze Freimane.

,,Interjeru uzticējām veidot jaunajiem arhitektiem Mārtiņam Pīlēnam un Niklāvam Paeglem no 1 plus 1 Studijas. Tā bija veiksmīga izvēle, jo viņi ļoti ātri uztvēra un izprata koncepta būtību un palīdzēja to realizēt. Darba procesā daudz balstījāmies un joprojām balstāmies uz savu intuīciju, mēģinām paši iejusties klientu lomā. Ikdienā Vīna Studijas darbību nodrošina zinošs personāls vīna nozarē, no kuriem daži darbinieki ir ar vairāk kā 15 gadu pieredzi šajā jomā. Lielākā daļa no vīna piedāvājuma tiek veidots lielākajā vīna mesē pasaulē Diseldorfā, uz kuru arī šogad dosies komanda no Vīna Studijas. Sev piemērotāko no apmēram 500 dažādiem vīniem Vīna Studijā var atrast gan cilvēks ar izsmalcinātu gaumi un augstām prasībām pret vīnu, gan tas, kurš vienkārši izvēlas labu vīnu par ekonomisku cenu”, stāsta Ilze.

Vieta, kas piesaista gan garāmgājējus, gan īstenus vīna pazinējus

Domājot par vīna biznesa attīstību, bijis skaidrs, ka jāatrod pilnīgi jauna biznesa niša šajā nozarē: „Atvērt vēl vienu vīnu veikalu Rīgā droši vien nebūtu bijis lielas jēgas. Tāpēc pamazām nonācām līdz Vīna Studijas idejai – veidot vietu, kur var ne tikai iegādāties kvalitatīvus vīnus, bet arī tos nobaudīt demokrātiskā un patīkamā gaisotnē, vienlaikus papildinot zināšanas par vīnu un izkopt tā baudīšanas kultūru”.

Koncepts izrādījies veiksmīgs – skatoties uz Vīna Studijas apmeklētājiem, ir skaidrs, ka omulīgi šeit jūtas gan studenti, gan biroju darbinieki, gan uzņēmumu vadītāji un īpašnieki. „Apmeklētāji atzīst, ka, ienākot Elizabetes un Antonijas ielas stūra ēkā – mājīgajā vietā ar nosaukumu Vīna Studija -, var pat aizmirst, ka ārā valda ekonomiskā krīze. Citiem atkal sajūta, ka vienā mirklī nokļuvuši Parīzē vai Itālijā. Un tāds arī bija mūsu mērķis – izveidot vietu ar eiropeisku, demokrātisku vidi un draudzīgu atmosfēru,” neslēpj Ilze.

Domāt plašāk - sniedzot iespēju ikvienam iepazīt vīna pasauli

Īpašais Vīna Studijā ir vīna skola cilvēkiem, kuri vēlas gūt ieskatu vīna pasaulē un izkopt savu vīna baudīšanas kultūru. Studijā jau skolojušies kā sabiedrībā pazīstami cilvēki, tā arī dažādu nozaru vadītāji un vienkārši interesenti. Pēc desmit nodarbībām tiek piedāvāts kārtot eksāmenu, lai iegūtu vīna skolas sertifikātu. „Mēs veidojām mācības tā, lai tās būtu viegli uztveramas un interesantas - tā, kā mēs paši gribētu, lai mūs māca,” atzīst Ilze.

Sadarbība ar banku ir kā izturēts vīns, kas ar gadiem kļūst tikai labāks

„Bankas un uzņēmumi viens bez otra nevar veiksmīgi pastāvēt” saka UPB holdings viceprezidente Ilze Freimane un uzskata, ka tieši radošā sadarbība ar DnB NORD Banku nodrošinājusi UPB holdinga pārliecinošo izaugsmi un arī iespēju realizēt kompānijas jaunāko ideju – Vīna Studijas atvēršanu.

Uzņēmumam jau ir attīstības plāni nākotnei: „Jau pavisam drīz, 30.aprīlī, plānots atvērt Vīna Studiju Liepājā, tirdzniecības centrā BAATA. Ar šo projektu vēlamies pārliecināties, vai Vīna Studijas ideja ir dzīvotspējīga arī ārpus galvaspilsētas. Par vēl vienas Vīna Studijas atvēršanu domājam arī Rīgā.”

Pēc Ilzes ieskatiem, kredītiestādes un holdinga veiksmīgo sadarbību nodrošina fakts, ka abas puses īsteno un atbalsta ilgtermiņa stratēģiju, un paralēli visiem matemātiskajiem aprēķiniem svarīga ir arī mentālā, filozofiskā saderība un kopīga vērtību sistēma. „Ilgo sadarbības gadu laikā mēs esam labi iepazinuši banku, un banka mūs. Banka ir kā labs indikators, kas neļauj atslābt. Dažreiz tā liek uz procesiem paraudzīties no citas puses un gala rezultātā ieguvēji esam mēs visi,” par sadarbību ar DnB NORD Banku stāsta Ilze Freimane. „Turklāt līdzīgi kā ar vīnu, kurš ar gadiem kļūst vērtīgāks un izsmalcinātāks, arī sadarbība ar DnB NORD Banku ar gadiem ir kļuvusi vēl nozīmīgāka un kvalitatīvāka.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurētspējas matrica – rīks stratēģisku lēmumu pieņemšanai

Andžela Veselova - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nākotnē plāno visas kadastrālās vērtības noteikt 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa

LETA, 13.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija paredz, ka kadastrālās vērtības tiks noteiktas 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, norāda Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

«Šāds ierosinājums koncepcijā iekļauts tādēļ, lai neviena kadastrālā vērtība nākotnē nepārsniegtu īpašuma tirgus vērtību. Patlaban tā nav, un nereti ir arī gadījumi, kad kadastrālā vērtība ir augstāka par tirgus vērtību,» sacīja Baklāne-Ansberga.

Viņa skaidroja, ka koncepcijas izstrādāšanas mērķis bija izšķirties par kadastrālās vērtēšanas sistēmā pastāvošo problēmu labākajiem risinājumiem, lai ar racionāli un sabalansēti ieguldītiem resursiem panāktu kvalitatīvākas, nekustamā īpašuma tirgus vērtībām atbilstošākas un sabiedrībai izprotamas kadastrālās vērtības.

Baklāne-Ansberga norādīja, ka galvenās patlaban esošās kadastrālās vērtēšanas sistēmas problēmas ir tas, ka kadastrālās vērtības nereti ir neprecīzas un neatspoguļo īpašuma patieso vērtību un objekta stāvokli dabā, savukārt sabiedrība neizprot un neakceptē kadastrālās vērtības, pieņemot izplatītos negatīvos viedokļus un aizspriedumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Krugmans par Latviju: kas ir šī ekonomika, kuras reālais IKP ir 15% zem pirmskrīzes līmeņa?

Gunta Kursiša, 22.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vertigo no veiksmes un tiesnešu neatkarība

Dmitrijs Skačkovs, zvērināts advokāts, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Interneto partneris, kurai Latvijā pieder avioreisu biļešu tirdzniecības vietne Flysiesta.lv, uz laiku pārtraukusi Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biļešu tirdzniecību visās 12 valstīs, kurās kompānijai ir savas aviobiļešu tirdzniecības vietnes internetā. airBaltic to noliedz, sakot, ka aizliegumu piemērojusi pati.

Interneto partneris paziņoja, ka tāds lēmums pieņemts, ņemot vērā masu medijos parādījušos informāciju par iespējamo airBaltic maksātnespēju. Kompānija informē, ka Latvijas lidsabiedrības biļešu tirdzniecība pārtraukta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un pārējās deviņās valstīs, kurās strādā Interneto partneris.

«Saistībā ar medijos izplatītajām baumām par iespējamo airBaltic maksātnespēju mēs nolēmām uz laiku pārtraukt biļešu tirdzniecību uz šis kompānijas reisiem. Tā mēs vēlamies pasargāt savus klientus no iespējamajiem zaudējumiem. Tādēļ mēs iesakām priekšroku dot citu aviokompāniju piedāvājumiem. Mēs aktīvi sekosim līdzi informācijai medijos un citos kanālos un pieņemsim turpmākus lēmumus atkarībā no notikumu attīstības gaitas,» kompānijas paziņojumā presei citēts Interneto partneris direktors Andris Ramanausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizsardzības budžetu katru gadu plāno audzēt par 15 miljoniem latu

LETA, 10.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā aizsardzības budžetam vajadzētu būt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), paredz Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Valsts aizsardzības koncepcijas projekts, ko šodien kopā ar Militāro draudu analīzi skatīs valdība slēgtā sēdē.

Pašreizējais aizsardzības budžets ir aptuveni 1% no IKP. Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi, katru gadu aizsardzībai būtu nepieciešams piešķirt par 15 miljoniem latu vairāk nekā patlaban, šodien preses brīfingā atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.

AM politiskais direktors Jānis Garisons, prezentējot jauno koncepciju, norādīja, ka tas ir nozīmīgs plānošanas dokuments, kas iezīmē rāmi turpmākai NBS attīstībai. Dokumentā noteiktas vadlīnijas, kādiem jābūt NBS, kādus uzdevumus jāveic, kā tālāk plānot armijas attīstību.

Koncepcija izriet no militāro draudu analīzē identificētajiem draudiem. Dokumentā netiekot izslēgtas arī tiešas konfliktsituācijas, lai gan to iespējamība esot visai zema.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Biznesa mentors: jāpalīdz tikt uz pareizā ceļa, nevis atrast atbildes konkursantu vietā

Gunta Kursiša, 30.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa mentora uzdevums nav rast atbildes jaunā uzņēmēja vietā, bet gan ievirzīt viņu uz pareizā ceļa, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes, kura nodrošina biznesa ideju sacensību Firmas noslēpums dalībnieku mentoru pakalpojumus, rektora vietnieks Modris Ozoliņš. Daudzas lietas, kas šķiet vienkāršas cilvēkam, kas biznesa vidē darbojas jau vairākus gadus, var ilgu laiku nodarbināt konkursantu prātus.

Biznesa ideju sacensību Firmas noslēpuma otrās kārtas dalībniekiem mentoru un ekspertu palīdzību norošina Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa atbalsta un attīstības centrs. Pārsvarā mentori, kas palīdz Firmas noslēpuma dalībniekiem, paši darbojas gan biznesā un/vai akadēmiskajā vidē. Kopumā RTU sacensību dalībniekiem piedāvā septiņu ekspertu palīdzību, un konkursanti var izvēlēties to, kura padoms, viņuprāt, ir visnoderīgākais, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos Modris Ozoliņš.

Mentoru darbs ir virzīt dalībniekus uz pareizā ceļa, norādīt uz iespējamajiem riskiem un prezentēt savu biznesa ideju konkursa žūrijai pārliecinošā veidā, Db.lv stāsta M. Ozoliņš. «Mentora nozīme ir drīzāk atbalstoša, stimulējoša un iedrošinoša. Mentors sacensību dalībniekam sniedz savu skatījumu kā eksperts, un mentors norāda, ja saredz konkrētajai biznesa idejai riskus. Tomēr sacensību dalībnieku mentori nedrīkst mainīt biznesa ideju, jo tad tā vairs nebūs konkrētā dalībnieka ideja par savu biznesu,» skaidro RTU rektora vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ja krieviem vajag naudu, viņi to vienmēr atradīs

Andrejs Vaivars, Db, 16.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzņēmumiem ir interese par Latvijas hokejistu finansēšanu, bet uzvar piesardzība.

Septembrī sākas jaunā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) jaunā sezona. Līgā spēlējošā kluba Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Normunds Sējējs norāda, ka Krievijas komandām noteiktie budžeta griesti ir pārāk zemi, savukārt rīdziniekus kaimiņvalsts kompānijas atsakās finansēt.

Nav noslēpums, ka sportā apgrozās ļoti lielas naudas summas. Cik lielā mērā var runāt par šā biznesa ienesīgumu?

Uz kā rēķina tad jūs pelnāt?

Uz biļetēm un reklāmām. Nevar jau teikt, ka no spēlēm mums nekas nepaliek pāri, bet, lai nosegtu arēnas izdevumus, nodrošinot pirmsspēles šovu, spēli, starplaiku šovus, transportu utt., aiziet ļoti lielas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas zemes dzīles slēpj metālus, metālu rūdas un dimantus

Dienas Bizness, 28.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir zemes dzīļu bagātības, kas nav pamatīgi izpētītas, bet pieļaujams, ka šīs bagātības ir metāli, metālu rūdas un dimanti. Cik lielā apjomā un kādā dziļumā – tie ir vēl neatbildēti jautājumi,» saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Jau ilgāku laiku tiek diskutēts par zemes dzīļu koncepciju, kuras mērķis, kā uzsver VARAM, ir veidot labvēlīgu investīciju vidi derīgo izrakteņu nozarē. Kā veicas?

Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju koncepcija ir sagatavota. Koncepcija vērtē zemes dzīļu piederības aspektu un to, kādi varētu būt tie ceļi, lai panāktu attīstību, vai arī pieņemtu lēmumu, ka paliekam tādā situācijā, kādā esam. Tomēr koncepcija nekad nedefinēs visus normatīvo dokumentu grozījumus. Gribu uzsvērt, ka ir svarīgi tas, lai koncepcija gala variantā palīdzētu saprast, kādi neapgūti zemes dzīļu resursi Latvijā vispār ir, kā arī ļautu veidot zināšanu pārnesi, kas sekmētu jauno un topošo ģeologu profesionālas kompetences attīstību un jaunas pieredzes atgūšanu. Tāpat koncepcijas mērķis ir, lai labums būtu visai sabiedrībai, nevis tikai kādai interešu grupai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sola pamatotas un sabiedrībai izprotamas īpašumu kadastrālās vērtības

Lelde Petrāne, 19.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienests ir sācis darbu pie Ministru kabineta šonedēļ pieņemtās Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcijas ieviešanas, izstrādājot tās realizācijai nepieciešamos normatīvos aktus, tuvākajā laikā tiks veikti arī pētījumi par vērtēšanas modeļu pilnveidošanu, lai ar racionālu līdzekļu izlietojumu panāktu pamatotas un sabiedrībai izprotamas īpašumu kadastrālās vērtības.

Koncepcijā paredzēts, ka, sākot ar 2015.gadu, ikvienam būvju īpašniekiem būs iespēja iesniegt būves deklarāciju, norādot īpašumā veiktās izmaiņas, vai paziņot e-pakalpojuma vai papīra dokumenta veidā, ka viņam atsūtītie dati, kas reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ir aktuāli. Tas kalpos kā papildus informācijas iegūšanas kanāls – patlaban būves datus kadastrālās vērtēšanas vajadzībām Valsts zemes dienests iegūst, būves kadastrāli uzmērot. Tādējādi aktuāli dati tiks iegūti par visām, ne tikai jaunuzceltām ēkām.

Koncepcija paredz atslogot pašvaldības no lēmumu pieņemšanas par zemes izmantošanas mērķi - turpmāk zemes izmantošana tiks noteikta automātiski pēc Valsts zemes dienesta un citās informācijas sistēmās reģistrētiem datiem, katrai zemes vienībai fiksējot teritorijas plānojumā (detālplānojumā) noteikto atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu. Šāds risinājums izvēlēts arī tāpēc, ka lēmumu pieņemšanas prakse dažādās pašvaldībās atšķiras, līdz ar to kadastrālās vērtības var nebūt atbilstošas tirgus situācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Investīciju eksperts: 70% start-up uzņēmuma izvēli nosaka cilvēciskais faktors

Gunta Kursiša, 15.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot līdzekļus jaunā start-up projektā, investora naudas sadalījums pret produktu un cilvēku ir – 30% idejai un 70% cilvēkam, skaidrojot, cik lielā mērā investors vai biznesa eņģelis, ieguldot savus līdzekļus jaunā projektā, sniedz naudu idejai, bet cik lielā mērā – cilvēkam, Db.lv skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Polaris projekta vadītājs Jānis Volberts.

Tādējādi investori skaidri norāda, ka cilvēks ir būtiskākais faktors biznesa projekta realizācijā un, vērtējot cilvēku jeb start-up projekta komandu, investori ņem vērā savas subjektīvās zināšanas un pieredzi par nozari, kur projekts tiek realizēts un projekta komandai nepieciešamajām īpašībām un kompetencēm, skaidro J. Volberts.

Līdzīgās domās ir arī SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs, kurš uzsver, ka, ieguldot kādā idejā, liela nozīme ir saprast, vai cilvēkam var uzticēties, un atbalstāmā projekta izvēli ietekmē arī subjektīvais faktors. «Finanšu un banku jautājumi ir uzticības bizness, un uzticība ir objektīvi grūtāk izvērtējama,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Firmas noslēpums

Mara koka brilles izcīna galveno balvu jauno uzņēmēju sacensībās Firmas noslēpums

Dienas Bizness, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28. februāra vakarā LTV1 ēterā noslēdzās jauno uzņēmēju sacensību Firmas noslēpums otrā sezona. Tajā, saskaitot žūrijas un skatītāju telefonbalsojuma rezultātus, uzvarēja un galveno balvu – 10 tūkstošus latu biznesa uzsākšanai, ieguva projekts Mara koka brilles.

Kā tūlīt pēc spēles beigām apstiprināja idejas autors Antons Stepānovs, iegūtā balva tiks izmantota ražošanas iekārtu iegādei, lai varētu pilnveidot produkta kvalitāti un palielināt ražošanas jaudu. Par lielāko ieguvumu viņš uzskata raidījuma laikā iegūto pārliecību, ka uzņēmējdarbībā vispirms jāsāk ar sevis pilnveidošanu, jo vēl bez idejas ir nepieciešama uzņēmība, drosme, diplomātijas spēja un prasme dibināt kontaktus.

Finālā par galveno balvu līdzās ar A. Stepānovu cīnījās arī Kristiāns Līci ar inovatīvo velosipēdu drošības sistēmu VeloSargs, Oskars Putniņš ar ambiciozo bezmaksas planšetdatoru – jauna tipa mārketinga rīku projektu Mablet un Guntis Čoders ar lojalitātes platformu Walmoo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban aktīvi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir pārāk zemu novērtēti, un to vērtība pieaugs, atlabstot Krievijas ekonomikai, tāpēc šobrīd ir labākais brīdis, lai šajā reģionā veiktu ilgtermiņa ieguldījumus.

Šādu viedokli paudis investīciju fonds East Capital, ziņo Bloomberg.

«Šobrīd ar tādu novērtējumu, kāds ir Baltijas valstīs, es pirktu visu. Ilgtermiņa investoriem šis ir īstais brīdis ieguldījumiem,» norāda East Capital vadītājs Pīters Hakansons (Peter Hakannson).

Par to, ka Baltijas valstis pamazām atkopjas no finanšu krīzes arī liecina reģiona lielāko banku Swedbank un SEB izteikumi, ka slikto kredītu apjomu pieaugums jau ir sasniedzis virsotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī

LETA, 19.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) līguma noslēgšanas, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Pēc viņa sacītā, nākamais darba posms būs projekta finanšu noslēgums.

Pirmais ceļš par privātu naudu būs 

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo...

"Kā ierasts PPP projektā, mēs strādājam pie turpmākajiem posmiem, kas seko pēc izvēlētā pretendenta noteikšanas - tie ir atbalsts finansētājiem, lai tie veiktu apstiprinošu padziļināto izpēti un finanšu dokumentu izstrādi, balstoties uz mūsu labāko un galīgo piedāvājumu," stāstīja Karijs, skaidrojot, ka, balstoties uz TIIC pieredzi, šie darba posmi prasa ļoti labu procesa organizāciju un uzticēšanos starp privāto partneri un finansētājiem, kā arī visu pušu apņemšanos sadarboties un panākt veiksmīgu PPP līguma un finansēšanas līgumu noslēgšanu.

Karijs pauda, ka lielākā plānošanas daļa jau ir pabeigta, jo iepirkuma piedāvājums ietvēra ļoti plašu plānošanas dokumentu kopumu, tostarp projekta, būvniecības un uzturēšanas plānus, kā arī finanšu modeli.

Daļu valsts galveno autoceļu pārbūvēs par četrjoslu ātrgaitas ceļiem 

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno...

"Atbilstoši šiem plāniem, būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc PPP līguma noslēgšanas," stāstīja Karijs.

Kā paredz konkursa noteikumi, projekts tiks dalīts divos posmos - būvniecības posmā, kas var ilgt līdz trīs gadiem, un 20 gadu ekspluatācijas posmā.

Karijs skaidroja, ka "Kekava ABT" piedāvājums paredz, ka būvniecības posms ilgs divus gadus un trīs mēnešus, skaitot no PPP un finansēšanas līguma noslēgšanas brīža. Šajā sākotnējā posmā konsorcija biedru veidotais uzņēmums, proti, privātais partneris, ar kuru publiskais partneris noslēgs PPP līgumu, veiks būvniecības darbus atbilstoši konkursa prasībām un iepirkuma piedāvājumam Šos darbus finansēs privātā partnera akcionāri un izraudzītie finansētāji. Paredzams, ka finansētāji būs Eiropas finanšu institūciju un institucionālo investoru grupa.

Publiskais partneris veiks pārbaudes un uzraudzīs procesu, lai gūtu pārliecību par atbilstību konkursa prasībām, likumdošanai un kompetento varasiestāžu norādēm. Izraudzītie kvalificētie tehniskie konsultanti, kas darbosies finansētāju uzdevumā, arī veiks šādus auditus visā būvniecības periodā.

Karijs skaidroja, ka pēc šī procesa publiskais partneris izdos un parakstīs pieejamības sertifikātu, kas ļaus privātajam partnerim atvērt Ķekavas apvedceļu lietotājiem. Publiskais partneris finansiāli nebūs iesaistīts būvniecības fāzē.

Kā ziņots, Ķekavas apvedceļa PPP projektā par uzvarētāju atzītā personu apvienība "Kekava ABT", kuras sastāvā ir TIIC, kā arī AS "A.C.B." un SIA "Binders". Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78. līdz 25.kilometram. Ķekavas apvedceļš būs arī pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Flysiesta un airBaltic vienojušies par biļešu tirdzniecības atjaunošanu

Gunta Kursiša, 01.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviobiļešu rezervēšanas portāls Flysiesta.lv un Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic vienojušies par airBaltic biļešu tirgošanas atsākšanu portālā Flysiesta. airBaltic biļešu tirdzniecība tika apturēta pērnā gada jūnija beigās, kad radās šaubas par airBaltic darbības stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Konkursa nolikums

Topošo uzņēmēju televīzijas sacensības

, 12.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Firmas noslēpums

Nolikums

1. Sacensību mērķis

Ir iedrošināt jaunos uzņēmējus uzsākt savu biznesa ideju realizēšanu un atainojot sacensības norisi televīzijā, izglītot sabiedrību par uzņēmējdarbības pamatiem un veicināt sabiedrības izpratni par uzņēmējdarbību kā ekonomiskās attīstības pamatnosacījumu.

2. Mērķauditorija

2.1. Tiešie ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kuri vēlas izveidot savu uzņēmumu, kura pamatā ir jaunu tehnoloģiju attīstība un inovācija.

2.2. Netiešie ieguvēji ir sabiedrība kopumā, uzņēmēji, investori, riska kapitāla fondu pārvaldes uzņēmumi un pašvaldības.

3. Sacensību organizators, rīkotājpartneris un partneri

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar zīmola Nordic Club House dibinātāju Rinaldu Trukšu

Lelde Petrāne, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zīmola Nordic Club House dibinātājs Rinalds Trukšs. Nordic Club House ir uz noteiktām vērtībām balstīts koprades un sharing economy (dalīšanās ekonomikas) zīmols. «Es ticu tam, ka darbu, ko darām, var paveikt labāk, ja apkārt ir cilvēki, kas varbūt nav tiešie kolēģi, bet pārstāv tās pašas vērtības. Koprades vietas visā pasaulē sniedz iespēju bagātināties tādos unikālos veidos, kādos to nevar izdarīt tradicionālās darba vietās vai mājas biroji,» stāsta R. Trukšs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Droši vien tāpēc, ka vienmēr esmu meklējis perfektu darba vidi, kas ietver sevī gan telpu, gan noformējumu, gan to īpašo auru. Ja nevari atrast to, ko meklē, tas nozīmē, ka jārada pašam. Vieta tev apkārt kaut kādā mērā ir spogulis tavai iekšējai kārtībai, tas ir sava veida palielināmais stikls tam, kas notiek galvā. Man nav īsti skaidrs, kāpēc 90% ofisu ēkās ir iekārtie griesti, sarunām neatbilstošas pārrunu telpas vai bezgaismas un bezgaisa kabineti. Es neticu ofisu kastēm. Un Nordic Club House iespējams ir sava veida protests šādai kārtībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzsāk starpnozaru sadarbību «Latvijas inovāciju veiksmes stāsta radīšanai»

Dienas Bizness, 03.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā uzsākta Baltijas un Ziemeļvalstu uzņēmēju un augstskolu iniciatīva - sadarbības platforma veiksmes stāstu identificēšanai un inovatīvu projektu īstenošanai starptautiskajā tirgū.

Viena no daudzsološākajām nozarēm inovatīvo uzņēmumu izveidei šobrīd ir IT nozare un šajā jomā jau sevi veiksmīgi pieteikuši arī vairāki jaunie uzņēmumi no Latvijas, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Rīgai ir potenciāls kļūt par starptautisku start – up uzņēmumu bāzi, kā arī stabilu un sekmīgu uzņēmumu inkubācijas vietu.

Projektā Universitāšu – uzņēmējdarbības sadarbības attīstība, balstoties uz veiksmes stāstiem (UBC) (University and Bussines Co-operation through Success Stories) tiek meklēti reģiona veiksmes stāsti un radīti priekšnoteikumi zinātnes un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Būtu labi, ja Latvijas veiksmes stāstam mēs paši ticētu

Dienas Bizness, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju vai par Latvijas vizītkarti ir kļuvusi fabula par mūsu valsts veiksmes stāstu, risinot problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru