2016. gada decembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2017. gada 1. ceturksnim, informē centrālā banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos. Kredītu pieprasījums Latvijā 2016. gada 4. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kopumā palielinājās, un to noteica mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem kāpums (par to ziņoja divas kredītiestādes).

Viena kredītiestāde precizēja, ka audzis uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem. Informācija par pieprasījumu pēc ilgtermiņa kredītiem un kredītiem lielajiem uzņēmumiem bija atšķirīga. Viena kredītiestāde novēroja mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem nelielu pieaugumu un norādīja, ka nedaudz lielāku pieprasījumu veicinājuši uzņēmumu ieguldījumi pamatlīdzekļos.

2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Banku tirgū pievienotās likmes jaunizsniegtajiem kredītiem jau ir pieaugušas un turpinās pieaugt, iespējams, sasniedzot 5 %.

Mājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptEsošo un iespējamo likmju kāpumu apliecina vai visi aptaujātie baņķieri, kā iemeslu minot valdošo finanšu krīzi pasaulē, kas būtiski sadārdzinājusi starpbanku resursus. Proti, bankām šobrīd nākas krietni vairāk maksāt par naudu, ko tālāk izsniegt kredītos. Tiesa, ne visas bankas šobrīd atklāj pievienotās likmes kredītiem, lai gan, kā zināms, vēl pērn informācija par likmēm bija gana plaša. "Pasaules ekonomikā notiek negatīvu notikumu eskalācija. Tas būtiski palielina finanšu institūciju savstarpējo neuzticību un naudas deficītu. Likumsakarīgi, ka šajos apstākļos naudas dārdzība palielinās. Visi maksā vairāk, un tās ir ne tikai bankas ar zemākiem reitingiem, bet arī bankas ar augstiem un stabiliem banka, kas, aizņemoties pasīvus starptautiskajos tirgos, izjūt naudas dārdzību," tā Nordea bankas mārketinga un pārdošanas vadītājs Kristians Pudans. "Lai arī analītiķi un speciālisti gaidīja piesēšanos ekonomikā un kreditēšanas tempu piebremzēšanos tieši Latvijā — Baltijā pēc vairāk gadīgā optimisma perioda, izrādījās, ka stāvoklis pasaules finanšu un kreditēšanas tirgos ir krietni sliktāks, kā rezultātā naudas cena faktiski būtiski pieaugusi,» atzina Parex bankas viceprezidents Normunds

No lielāko banku tirgus spēlētāju sniegtajiem paziņojumiem par finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos lielāko peļņu uzrādījusi Swedbank – 73.5 miljonus latu, kas ir par 3 % mazāka nekā pirms gada.

Swebank grupas peļņa sarukusi par 11.6 % un bija 66.5 miljoni latu, liecina bankas finanšu pārskats. Gan bankai, gan grupai šogad pieauguši uzkrājumi nedrošiem kredītiem – ja pērn tie bankai bija 8.2 miljoni latu, bet grupai 12.2 miljoni latu, tad šogad bankai šie uzkrājumi pieauguši līdz 14.7 miljoniem latu, bet grupai, kurā ietilpts līzinga kompānija tie auguši gana strauji – līdz 24.7 miljoniem latu.

SEB Banka deviņos mēnešos strādājusi ar 32.2 miljonu latu peļņu, kas ir par 29 % mazāka nekā šajā laika periodā pirms gada. Uzkrājumi nedrošiem kredītiem bankai pieauguši no 2.2 miljoniem pērn līdz 14. 6 miljoniem šogad.

Piesardzība sāk bremzēt ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

"Neskaidro nākotnes izredžu, tautsaimniecības recesijas un kredītmaksājumu sadārdzināšanās raisītā piesardzība sāk bremzēt arī ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi," raksta Purviņš.

Lai gan tiek atmaksāti uzņēmumiem iepriekš izsniegtie īstermiņa kredīti, tomēr izsniegti arī atsevišķi jauni ilgtermiņa aizdevumi, tā palielinot banku kopējo kredītportfeli.

V.Purviņš norāda, ka samērā siltais rudens atvirzīja masveida apkures sezonas sākumu, līdz ar to mājsaimniecībām, piesardzīgāk rīkojoties ar saviem līdzekļiem, septembrī-oktobrī izdevās vēl nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos. Tomēr kāpums bija neliels, jo kāpjošās cenas turpināja palielināt iedzīvotāju tēriņus, un novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Augošās izmaksas novembrī sākušas rucināt arī uzņēmumu kontu atlikumus bankās.

No 2016. gada 1.janvāra ir stājušies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem tika noteikti ierobežojumi kredītu kopējām izmaksām maksimāli līdz 0,25% dienā, preses konferences laikā atgādināja PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Tā rezultātā patlaban vērojams aizdevuma likmju samazinājums distances un patēriņa kredītiem ar atmaksu vienā maksājumā un termiņu līdz 30 dienām. Tā vidējās svērtās aizdevuma likmes no jauna izsniegtajiem distances kredītiem ar atmaksu 1 maksājumā līdz 14 dienām 2016.gada janvāra mēnesī no 245,01% strauji samazinājās un turpmākos mēnešu saglabājās 158% līmenī, bet ar atmaksu 1 maksājumā un termiņu garāku par 14 dienām no 112,43% 2015.gada nogalē līdz 100,52% 2016.gada aprīlī. Savukārt, vidējās svērtās aizdevuma likmes no jauna izsniegtajiem patēriņa kredītiem ar atmaksu 1 maksājumā līdz 14 dienām 2016.gada februāra mēnesī no 255,00% līdz 158,93% 2016.gada aprīļa mēnesī, t.i., par 96 procentpunktiem, bet ar atmaksu 1 maksājumā un termiņu garāku par 14 dienām 2015.gada nogalē no 221,47% samazinājās par aptuveni 122 procentpunktiem un 2016.gada otrajā ceturksnī nostabilizējās +/-100% līmenī.

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā 2018.gada 1.pusgadā turpinājuši augt. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Portfeļa pieaugums īpaši vērojams distances, patēriņa, līzinga un citu ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītiem kredītiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2018.gada 1.pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,45 miljoniem eiro (10,14 %) vairāk nekā 2017. gada 1.pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2018. gada 1.pusgadā turpina dominēt distances kredīti ar 126,65 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 94,36 miljoniem eiro jeb 30%.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par specialo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saņēmušo uzņēmumu kreditēšanas darbības rādītājiem liecina, ka to pārvaldītais kreditēšanas portfelis uz 2020.gada 30.jūniju ir krities.

Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju portfelī uz 2020.gada 30.jūniju bija 733,22 milj. eiro, kas ir par 4,07% mazāk, nekā 2019.gada 31.decembrī. Portfeļa samazināšanās vērojama pēc septiņu gadu (kopš 2014.gada) vienmērīgās tendences portfelim pieaugt, un tas noticis dēļ strauja jaunu aizdevumu skaita un izsniedzamo apjomu samazinājuma.

Jauno darījumu skaits un izsniegto summu apjoms 2020.gada 1.pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada 1.pusgadu samazinājās visos kredītu veidos.

2020.gada martā Covid-19 krīze ietekmes rezultātā jaunu aizdevumu izsniegšana, pretēji iepriekšējo gadu tendencei izsniegto aizdevumu summu kopējam apjomam pieaugt, šogad attiecībā pret februāri samazinājās par 13,32% līdz 39,56 milj. EUR. Vēl straujāks jaunu aizdevumu izsniegšanas apjoma samazinājums vērojams 2020.gada aprīlī, kad izsniegšana salīdzinājumā ar martu pēc apjoma saruka par 36,70% un bija vien 25,04 milj. EUR apmērā, kas kopš 2013.gada ir viena mēneša izsniegšanas absolūti zemākais rādītājs. 2020.gada maijā kredītu izsniegšana atjaunojās un šī tendence turpinājās arī 2020.gada jūnijā.

Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ.

Tā intervijā Db atzina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, kura pārziņā ir visi īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.

Kāda veida patēriņa kredīti šobrīd veido lielāko daļu? Kādas ir tirgus tendences?

Bankasprāt, ideāls klienta «nopakojums» ir viena kredītkarte, kredītlīnija kā ilgtermiņa produkts, un patēriņa kredīts kādam konkrētam mērķim ar dzelžainu atmaksas termiņu. Tas ir tas, uz ko tiecamies. Patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk jūtam to, ka sadarbības partneriem drastiski krītas apgrozījums, jo cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi. Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas. Daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus - šis savukārt ir nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos. Iespējams, klienti mēģina tikt vaļā no saistībām, kur naudas atgūšana ir agresīvāka. Neieteiktu izmantot mikrokredītu piedāvājumus, kuri ir viegli pieejami, un silti ieteiktu palasīt līguma noteikumus un kas notiek, kad aizņēmums netiek apmaksāts, parēķināt komisijas, kas bieži vien ir reizes 100 lielākas, nekā maksā nauda bankā. Mikrokredītu uzņēmumu izsniegtiem kredītiem ir milzīgs risks, kas tiek segts ar drastiskiem noteikumiem. Es ieteiktu klientiem neklusēt un mēģināt skatīties, ko var mainīt ikdienas tēriņos, kā iziet no situācijas. Mēs savukārt jau sākam veidot palīgmateriālu klientiem, kas ļaus vieglāk izveidot ģimenes budžetu, pārdomāt izdevumus.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvijas Bankas sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku katru ceturksni veiktais banku apsekojums liecina, ka 2016. gadā kāpis klientu kredītu pieprasījums, bet kredītu izsniegšanas prasības kredītiestādes nav būtiski mainījušas, liecina informācija centrālās bankas gada pārskatā.

Nefinanšu sabiedrību kreditēšanas sektorā Latvijas kredītiestādes kompensēja kredītu procentu likmju kritumu ar augstākām ar procentu likmēm nesaistītām maksām. Vienlaikus augošās konkurences ietekmē nefinanšu sabiedrībām izsniegtajiem kredītiem kredītiestādes noteica mazāk stingras, piemēram, ķīlas prasības, kas uzlaboja nefinanšu sabiedrību iespējas iegūt kredītresursus.

2016. gadā Latvijas tautsaimniecībā iezīmējās jauna tendence – kredītiestādēm pakāpeniski atjaunojot tautsaimniecības kreditēšanu, ar martu sāka augt iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis, bet ar aprīli arī kredītu atlikuma gada pieauguma temps kļuva pozitīvs. Gadā kopumā iekšzemes finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3% (kredītiestāžu kredītportfeļa pirmais pieaugums kopš 2008. gada).

Pusē aptaujāto Latvijas kredītiestāžu 2018. gada 3. ceturksnī turpināja augt uzņēmumu pieprasījums pēc atsevišķiem aizdevumu veidiem, liecina kredītiestāžu aptauja.

2018. gada oktobrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2018. gada 3. ceturksnī un prognozēm 4. ceturksnim.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā.

Apsekoto kredītiestāžu sniegtās atbildes ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Vienā kredītiestādē pieauga pieprasījums pēc aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo uzņēmumiem bija nepieciešams vairāk finanšu līdzekļu krājumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Jau otro ceturksni pēc kārtas pieaudzis gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc aizdevumiem, liecina eirozonas banku veiktās kreditēšanas 2015. gada septembra apsekojums Latvijas bankās.

Kredītiestādes, kas atviegloja kredītu standartus un nosacījumus, novēroja arī lielāku pieprasījuma kāpumu pēc aizdevumiem. Turpretī kredītiestādes, kas nemainīja kredītu standartus vai nosacījumus, arī nenovēroja un nesagaidīja pieprasījuma pārmaiņas.

Nefinanšu sabiedrību pieprasījums pēc aizdevumiem un kredītlīnijām 2015. gada 3. ceturksnī turpināja augt pusē no aptaujātajām kredītiestādēm: vienas kredītiestādes sniegtā atbilde norādīja uz lielo nefinanšu sabiedrību pieprasījuma kāpumu pēc ilgtermiņa aizdevumiem un otras – uz mazo un vidējo nefinanšu sabiedrību pieprasījuma pieaugumu pēc īstermiņa aizdevumiem.

Novērotais nefinanšu sabiedrību pieprasījuma kāpums pēc aizdevumiem 2015. gada 3. ceturksnī bija nedaudz mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, informē Latvijas Banka.

Latvijas banku sektora kopējie zaudējumi jūlija beigās sasniedza 312,8 miljonus latu, kas ir par 21,9% mazāk nekā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Zaudējumi galvenokārt radušies uzkrājumiem nedrošiem kredītiem dēļ.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos ar peļņu strādāja astoņas Latvijas bankas un divas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 14,1%), kopā nopelnot 7,1 miljonu latu.

Stabilizējoties kredītu kvalitātei jūlijā turpināja samazināties banku uzkrājumu nedrošajiem kredītiem ikmēneša pieauguma temps – no 2,5% jūnijā līdz 1,4% jūlijā, savukārt izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem kopējais apmērs banku sektorā jūlija beigās sasniedza 1,7 miljardus latu jeb 11,4% no banku kopējā kredītportfeļa.

Noguldījumu bāze Latvijas banku sektorā joprojām ir saglabājusies virs 10 miljardiem latu.

No 07. maija interneta vidē pieejams jauns informācijas avots, kurā apkopotas visas Latvijas bankas, kredītiestādes un to aizdevumu veidi.

Kredītiem.lv Portāls piedāvā:

- pilnu Latvijas banku un kredītiestāžu sarakstu;

- ērti atlasāmas bankas pēc izvēlētā aizdevuma veida;

- kredītu kalkulatorus;

- diskusiju telpu, kurā atbildes sniegs arī banku pārstāvji;

- plašu informāciju par kredīta un līzinga veidiem;

- salīdzināt visu banku piedāvātās kredītkartes;

- kredītu skolu;

- online pietiekšanos kredītiem u.c.

Pašlaik tiek strādāts arī pie portāla versijas krievu valodā.

Banku pārstāvju viedokļi par Kreditiem.lv:

Pagājušā gada otrajā pusē katrs trešais no banku kredītiem sniegts ārvalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati par 2010. gada otro pusgadu liecina, ka kopumā no 1. jūlija līdz 31. decembrim bankas jaunos kredītos izsniegušas 956,5 miljonus latu, kur vietējiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegti 642 miljoni lati, bet nerezidentiem – 315 miljoni latu jeb 33%.

Dati liecina, ka kopējos kredītos Zviedrijas bankas – Swedbank, SEB banka un Nordea pagājušā gada otrajā pusgadā izsniegušas 383 miljonus latu jeb 40% no visiem kredītiem. Izņemot 2010. gada oktobri, kas Zviedrijas bankas izsniedza jaunos kredītos 179 miljonus latu, pārējos mēnešos summas bijušas 25 līdz 56 miljonu latu apjomā. Savukārt lielāko daļu šajos mēnešos – attiecīgi 65 līdz 161 miljonu latu apjomā sniegušas pārējās bankas, liecina FKTK dati. Zviedru bankas pamatā kreditējušas vietējos uzņēmumu un mājsaimniecības – kopumā 380,2 miljonu latu apjomā, citas bankas rezidentiem kopumā sniegušas kredītus 262 miljonu latu apjomā. Savukārt nerezidentiem Zviedrijas bankas jaunos kredītus izsniegušas vien 3,3 miljonus latu, bet citas bankas – 314,6 miljonus latu.

Ātro kredītu maksimālā gada likme nākotnē varētu būt 100%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ko pirmdien, 21.oktobrī, izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.

Regulējuma mērķis ir aizsargāt patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.

Regulējums paredz izņēmumus attiecībā uz patērētāju kreditēšanas līgumu veidiem, uz kuriem to specifikas dēļ nebūs attiecināmas prasības par gada procenta likmes ierobežojumu 100% apmērā. Vērtējot gada procentu likmes ierobežojuma 100% apmērā ietekmi, tika secināts, ka Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgū varētu kļūt nerentabla kredīta līgumu piedāvāšana ar termiņu no 1-14 dienām un maza apmēra (no Ls 1 - Ls 70) kredīti. Lai nodrošinātu iespēju saņemt maza apmēra kredītus, izstrādātais regulējums paredz, ka gada procents likmes ierobežojums attieksies uz kredītiem, kuru summa pārsniedz 100 eiro.

Kredītiem likmes ir būtisks faktors, bet nav pats būtiskākais. Tirgū iepriekš tika dempingots ar likmēm, jo pārdošanas potenciāls bija zems, vieglāk bija pārdot zemo likmi, jo tad nevajag smadzenes, savu viedokli intervijā DB pauž Nordea bankas pirms dažiem mēnešiem jaunievēlētais valdes loceklis un bankas korporatīvo darījumu departamenta jaunais vadītājs Jānis Buks.

«Pārdošu pa 0,1% zemāk, nevis mēģināt argumentēt, kāpēc vajadzētu maksāt 0,3% vairāk, nekā viņam. Lai profesionāli argumentētu, vajag zināšanas, bet, ja nav, tad vienīgais, ko pārdod, ir likme. Nordea nav lētākā banka un nebūs,» atzina Buks.

Kādas likmes bija iepriekšējos pāris gados un kā būs turpmāk?

Pērn likmes bija augstākas, kas ir loģiski, jo bija pieaudzis valsts risks, kas jāiekļauj izcenojumā.

Šobrīd neredzu pamatu tam, ka likmēm vajadzētu samazināties, jo tās ir adekvātas. Tas, kas bija pirms krīzes, bija neadekvāts izcenojums šim tirgum, riskam šajā tirgū. Normāli būtu, ja pašreizējās likmes būtu nedaudz augstākas, riskam jābūt iecenotam, jo nav mums diemžēl Zviedrijas vai Norvēģijas risks un ar to ir jārēķinās. Vēl par kritērijiem runājot, kredīta izsniegšana atkarīga arī no tā, cik intensīvas attiecības klientam ir ar banku. To mēs esam skaidri definējuši. Ja gribi aizņemties 2 miljonus, tad nāc pie mums ar visu biznesu, sāc saviem darbiniekiem algas pārskaitīt caur Nordea banku, caur mums sāc laist apgrozījumus. Kādreiz tas nebija tik strikts nosacījums.

Oktobrī atzīmēšanas vērts ir visu mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugums – gan mājokļa, gan patēriņa, gan arī pārējo, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Šāds pieaugums novērojams pirmo reizi pēc vairāku gadu krituma. Savukārt kopējais iekšzemes kredītu atlikums oktobrī mazliet samazinājies, nedaudz sarūkot uzņēmumu kreditēšanai. Augot gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību banku kontos esošajiem līdzekļiem, palielinājās banku piesaistīto noguldījumu atlikums.

Mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums oktobrī palielinājās par 0,3%, kredītiem mājokļa iegādei palielinoties par 0,1%, patēriņa kredītiem – par 0.9% un pārējiem kredītiem mājsaimniecībām - par 1,2%. Kopējais banku iekšzemes kredītu atlikums oktobrī samazinājās par 0,1%, uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem sarūkot par 0,4%. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps oktobrī veidoja 1,8%, tostarp uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem gada skatījumā pieaugot par 4,9%, bet mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem – samazinoties par 2,3%. No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms oktobrī par 39,4% (t.sk. mājsaimniecībām izsniegto – par 43,5%) pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša rādītāju.

Gada otrajā pusē kreditēšanas izaugsme Latvijā varētu paātrināties, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv prognozē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

«Pēdējo mēnešu faktiskie dati rāda ļoti mērenu kreditēšanas atkopšanos, tomēr gada otrajā pusē kreditēšanas izaugsme varētu paātrināties, dodot lielāku stimulu tautsaimniecības izaugsmē. Līdztekus zemajam kredītu procentu likmju līmenim un uzņēmēju augošajai interesei par attīstības projektu īstenošanu un investīciju piesaisti ārējā pieprasījuma nostiprināšanās apstākļos, kreditēšanu veicinās arī vairākas Attīstības finanšu institūcijas Altum aktivitātes,» norāda Purviņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka arī augošie mājsaimniecību uzkrājumi bankās varētu pozitīvi ietekmēt kredītu pieejamību, piemēram, lai veiktu pirmo iemaksu, pretendējot uz mājokļa kredītu.

Šogad janvārī ar peļņu 2,5 miljonu latu apjomā strādājušas astoņas Latvijas bankas un viena ārvalstu banku filiāle, bet banku sektors kopumā janvāri beidza ar 36,1 miljonu latu zaudējumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē, ka banku nozarei zaudējumus galvenokārt radījuši izdevumi uzkrājumiem nedrošiem kredītiem. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem janvārī sasniedza 9,1 miljonu latu, bet uzkrājumi nedrošajiem kredītiem janvārī kopumā pieauga par 2,3% jeb 31 miljonu latu, sasniedzot 1,4 miljardus latu jeb 8.9% no banku kopējā kredītportfeļa (decembra beigās - 8.6%).

Neraugoties uz zaudējumiem, šogad janvārī banku sektora likviditātes rādītājs divkārši pārsniedza regulējošās prasībās noteikto minimumu (normatīvs 30%), proti, tas bija 61,4% (decembra beigās – 62,8%). Banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs janvāra beigās bija joprojām augsts 14.3% (decembra beigās - 14.6%). 2009. gada laikā kapitālu palielinājušas 13 Latvijas bankas kopumā par 998,2 miljoniem latu, arī 2010.gada janvārī bankas turpina palielināt kapitālu (par 13 miljoniem latu), un janvāra beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1.6 miljards latu.