Iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās par pārsteigumu pārējai Eiropai parūpējās Zviedrija, ievēlot EP Pirātu partijas pārstāvjus. Par spīti skeptiķu runām par to, ka šāda tipa «viena jautājuma partijām» Briseles gaiteņos nav iespējas gūt panākumus, zviedru «pirāti» cītīgi gatavojas šogad gaidāmajām EP vēlēšanām un drīzumā plāno dibināt visu Eiropu aptverošu partiju, kas apvienotu visus kontinenta «pirātus».

Kā intervijā LETA video stāsta Zviedrijas Pirātu partijas priekšsēdētāja Anna Troberga, kopš 2006.gadā izveidota pirmā Pirātu partija, pasaulē tagad jau ir aptuveni 70 «pirātu» partijas un liela daļa no tām - Eiropā. «Tagad mēs veidojam Eiropas Pirātu partiju. Tās izveide tiks pabeigta jau tuvā nākotnē - šajā pavasarī,» piebilda politiķe.

Zviedru Pirātu partijas vadītāja prognozē, ka nākamajā EP sasaukumā zviedriem varētu pievienoties arī vācieši, un «pirāti» nostiprinās savas pozīcijas Briseles gaiteņos. «Ja palūkojamies ārpus Zviedrijas, Vācijas Pirātu partijai ir ļoti labas izredzes tikt ievēlētiem EP. Būs daudz vairāk «pirātu» parlamentā. Es ceru, ka diviem Zviedrijas Pirātu partijas deputātiem pievienosies «pirāti» no Vācijas.»

Business Software Alliance (BSA) spēj iekasēt desmitiem miljonus, pat nevēršoties tiesā, ziņo Associated Press.

Associated Press rakstā par BSA darba metodēm norāda, ka, lai iekasētu soda naudas, BSA parasti pierunā aizdomās turētos uzņēmumus veikt iekšējo auditu, un pēc tam vienojas par soda summu, iztiekot bez tiesas palīdzības.

Ierastākais veids, kā BSA iegūst informāciju, ir ziņojums no darbinieka. Pēc tam juristi, kas pārstāv BSA, nosūta aizdomās turētajam uzņēmumam vēstuli, kurā tiek norādīts, ka uzņēmums tiek turēts aizdomās par autortiesību pārkāpšanu, sods par šo noziegumu var sasniegt 150 000 USD par katru pārkāpumu.

Šajā vēstulē tāpat tiek norādīts, ka BSA labprāt izvairītos no tiesas, kas ir laikietilpīgs un dārgs process, tā vietā vienojoties par maksājamām summām.

Pēc Zviedrijas Pirātu partijas panākumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās arī citās Eiropas valstīs, tai skaitā mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, parādījušās jaunas partijas ar šādu nosaukumu.

Pēdējo nedēļu laikā Pirātu partijas ir parādījušās arī Francijā, Čehijā un Igaunijā.

Kā ziņo dv.ee, Igaunijas uzņēmumu reģistrā reģistrēta MTÜ Piraadipartei, kura kā piemēru ņēmusi līdzīgo skandināvu partiju. Par saviem plāniem partija solījusi drīzumā informēt gan medijus, gan sabiedrību - tuvākajā laikā tā atklāšot savu mājaslapu internetā, kā arī medijiem izsūtīšot preses relīzes, uz žurnālistu interesi atbildējis partijas pārstāvis.

Kā informē arstechnica.com, Čehijas pirātu partija ar nosaukumu Českou pirátskou stranu jau sertificēta kā oficiāla politiskā partija un plāno piedalīties oktobra vēlēšanās. Taču tā necerot iegūt kādus politiskos krēslus, tās mērķis esot ieviest savu programmu domāšanas līmenī.

Vācijas Pirātu partijas ietekmīga partijas biedre Jūlija Šhrama (Julia Schramm) izpelnījusies apsūdzības liekulībā, kad viņas grāmatas «Uzklikšķini man: interneta ekshibicionista atzīšanās» izdevējs uzsācis tiesvedību, lai apturētu izdevuma pirātisko kopiju izplatīšanu.

Asu kritiku J. Šhrama izpelnījusies ne vien no Vācijas preses puses, bet arī no saviem partijas biedriem, kas sociālajā tīklā Twitter viņu nodēvējuši par «augstprātīgu muļķi» un «korporatīvo palaistuvi», vēstīts Vācijas laikraksta The Spiegel interneta vietnē.

J. Šhramas grāmatu, kas dienas gaismu ieraudzīja nesen, atzinīgi vērtēja Vācijas literatūras kritiķi. Drīz vien tīmekli pārpludināja grāmatas pirātiskās kopijas un tās izdevējs, kompānija Random House, vērsās tiesā.

Pirātu partijas biedre iepriekš vairākkārt vērsusies pret autortiesībām, saucot tās par «pretīgām». Gada sākumā Vācijā norisinājās plašas diskusija par intelektuālajām tiesībām, kuru laikā Pirātu parija pauda viedokli, ka bezmaksas lejupielādes ir speciāli jāveicina.

Jūras pirātu uzbrukumu skaits šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem 9 mēnešiem, palielinājies par 14%. Visvairāk pirātu aktivitāte palielinājusies Somālijas un Nigērijas teritoriālajos ūdeņos, raksta Associated Press.

Kamēr Āfrikas ūdeņos pirātu uzbrukumi ir visbiežākie, visnoslogotākajā ūdens satiksmes reģionā - Dienvidāzijā - pirātu uzbrukumi notiek salīdzinoši reti, liecina Starptautiskais ūdens satiksmes pētījums.

Kopā šā gada pirmajos 9 mēnešos ziņots par 198 pirātu uzbrukumiem, kas ir par 24 uzbrukumiem vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Kopumā šogad nolaupīti 15 kuģi un 63 kuģu apkalpes locekļi. Pirātu uzbrukumos šogad nogalināti trīs cilvēki.

Visvairāk pirātu aktivitāte palielinājusies laika periodā no šā gada jūlija līdz septembrim. Kopumā šajā laika posmā veikti 72 uzbrukumi kuģiem, kas ir par 25 vairāk nekā 2006. gadā šajā laika periodā.

Starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša atzinīgi vērtē Latvijas policistu darbu nelegālo datorprogrammu apkarošanas jomā.

Intervijā Nozare.lv, vērtējot Latvijas policijas spēju atklāt gadījumus, kad tiek izmantotas nelegālās datorprogrammas, un izmeklēt šādas lietas, viņa atzina, ka par atbildīgajiem policistiem var teikt tikai labāko. «Viņi ir gudri, apķērīgi, ļoti skatās, lai netiek pārkāptas ne tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ne datu aizsardzības tiesības. Tajā pašā laikā viņi ir pietiekami viltīgi un zina, kā lietas atklāt,» skaidroja Veikša.

Viņa gan izteica nožēlu, ka policistiem pašiem nav atbilstoša programmatūras nodrošinājuma. Viņiem būtu daudz ērtāk strādāt ar speciālām datorprogrammām, kuras fiksē elektroniski, kas ir datorā, jo tad process ritētu ātrāk.

Pirātu zupa, oļi un veģetārie cigāri – tik neparastu pirātu ēdienu klāstu, kā arī Kurzemei raksturīgo koču un skābputru šosestdien gaidāmajā Līvas tirgū Liepājā piedāvās labākie Kurzemes pavāri.

24.maijā no pulksten 10.00 līdz 16.00 varēs ne vien izēsties, bet arī izdziedāties, izdejoties un, protams, iepirkties. Savus labākos darinājumus uz Līvas tirgu Liepājā būs atveduši aptuveni simts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas amatnieki. Tirgū būs arī plašs puķu, koku un krūmu stādu klāsts, kā arī mājdzīvnieku izstāde. Līdzās maizei, sieram, amatnieku desiņām, šķovētiem kāpostiem, zivīm, piparkūkām un citiem kārumiem, ko parasti piedāvā Līvas tirgus, šogad tirgus apmeklētāji varēs baudīt arī īpašu pirātu maltīti - pirātu zupu, pirātu oļus, veģetāros cigārus, tēju ar rumu u.c. Tirdziniekiem tiks piedāvāti arī pēc senām Kurzemes receptēm gatavoti ēdieni – skābputra un koča, kā arī uz uguns cepts sivēns. Cido grupa mazākos pasākuma apmeklētājus iepriecinās ar jauno dzērienu degustāciju.

Failu apmaiņas vietnes Pirate Bay līdzdibinātājs Peters Sunde iecerējis piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās 2014. gadā. Savā interneta blogā viņš atklājis, ka pārstāvēs Somijas Pirātu partiju.

«Es vēlos darīt to, ko es varu, lai atrisinātu tās problēmas, ar kurām mēs šobrīd saskaramies un kuras mūs gaida nākotnē. Tādēļ es esmu nolēmis piedalīties Eiropas Savienības (ES) parlamenta vēlēšanās 2014. gadā,» pauž P. Sunde, vienlaikus norādot, ka iecerējis reformēt autortiesību sistēmu.

Sevi Pirate Bay līdzdibinātājs nesauc par politiķi, bet savā aprakstā apvieno sociālistu, zaļo ideju atbalstītāju un «pirātu». «Es neiederos normālā politiskā partijā. Tāpēc esmu izlēmis kandidēt no partijas, kas pievērš savu uzmanību lietām, kuras es vēlos sasniegt,» skaidroja P. Sunde.

Somijas pirātu partija no sākuma apsvērusi izvirzīt Jaunzēlandē dzīvojošo vietnes Megaupload īpašnieku Kimu Dotkomu, kurš ir Vācijas pilsonis. Tomēr K. Dotkoms atteicies piedalīties EP vēlēšanās, un tad partija uzrunājusi Pirate Bay dibinātāju.

Zviedrijas Pirātu partijas biedru skaits strauji sarūk, tomēr jaunā partijas līdere Anna Troberga neesot noraizējusies, vēsta thelocal.se.

Kopš 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad partijas popularitāte bija augstākajā punktā, Zviedrijas Pirātu partija zaudējusi aptuveni divas trešdaļas biedru. Ja «ziedu laikos» partijai bija aptuveni 50 tūkstoši biedru, tad tagad tai ir vien 16 tūkstoši biedru.

«Tas, protams, ir ļoti skumji. Tomēr, lai gan ir labi, ka ir liels biedru skaits, svarīgākās ir aktivitātes. Šorīd mums ir vairāk aktīvistu, nekā bija iepriekš, līdz ar to mums ir vairāk aktīvu biedru nekā iepriekš,» skaidrojusi Troberga.

Troberga pārņēma Pirātu partijas vadību šā gada janvārī, jo partijas līderis un dibinātājs Riks Falkvinge atkāpās no šī amata.

Datorpirātisma līmenis Latvijā pērn sastādīja 56%, saglabājot 2006. gada rādītāju, kamēr dažās valstīs pirātisma līmenis ir audzis.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai ir nodarījis zaudējumus 29 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par trim miljoniem dolāru vairāk nekā 2006. gadā.

Par to liecina piektā ikgadējā globālā datorprogrammu pirātisma pētījuma rezultāti, kurus šodien publicēja starptautiskā datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija Business Software Alliance (BSA). Pētījums aptver 108 valstis, un to veica vadošais globālais informācijas tehnoloģiju tirgus pētījumu uzņēmums IDC.

“Fakts, ka pirātisma līmenis Latvijā, neraugoties uz datoru un interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir palicis 2006. gada līmenī, liecina, ka valdības un BSA pūliņi nav bijuši velti. Tos novērtējusi arī Starptautiskā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības organizācija, pērn izņemot Latviju no tā saucamā melnā saraksta, kurā iekļautas pirātisma jomā uzraugāmās valstis. Vienlaikus jāuzsver, ka mūsu pieredze rāda - pat neliels atslābums cīņā ar datorpirātismu ievērojami paaugstina pirātisma līmeni,” atzīmē BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Business Software Alliance Latvijā (BSA) ir apkopojusi šā gada pirmo desmit mēnešu statistiku par izmaksām, ar kādām nācies saskarties uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmantojuši nelegālu programmnodrošinājumu.

Secinājums esot viennozīmīgs - nelegālu datorprogrammu lietošana izmaksā dārgāk nekā savlaicīgi iegādātas licences uz uzņēmumos izmantotajām datorprogrammām.

BSA ir apkopojusi informāciju par datorprogrammu ražotāju celtajām prasībām un noslēgtajiem izlīgumiem 2007.gada pirmajos desmit mēnešos.

Latvijā datorprogrammu ražotāji cēluši 27 prasības pret nelegālā programmnodrošinājuma izmantotājiem. Celto prasību kopsumma ir 303 tūkstoši latu, kas vidēji uz uzņēmumu, kurš ir izmantojis nelegālu programmatūru, ir 11 222 lati.

Kā norāda BSA valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: „Bieži vien uzņēmuma vadība nemaz neparēķina, cik resursu – gan finanšu, gan laika, tiek nelietderīgi izmantoti (jo par investīcijām tos nevar dēvēt), lai nodrošinātu uzņēmuma darbu, izmantojot nelegālās programmas. Tiek algoti IT speciālisti, kas saved visu kārtībā, datori ir ievērojami neaizsargātāki pret nesankcionētu piekļūšanu, t.sk. konfidenciālai informācijai, tāpat daudz lielāks risks ir iedzīvoties vīrusos.”

Attīstības valstu «vidējais datorpirāts» ir 18-34 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo Ķīnā, strādā uzņēmumā ar mazāk nekā 100 darbiniekiem un lieto datoru savā darbā, liecina starptautiskās izpētes organizācijas Ipsos pēc starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas pasūtījuma veiktā aptauja Business Software Alliance (BSA).

Turklāt «vidējais pirāts» izsaka mērenu līdz stingru atbalstu intelektuālā īpašuma principiem kopumā. Piemēram, viņš ir pārliecināts, ka radošajiem cilvēkiem, kas rada jaunus autortiesību produktus, būtu jāsaņem par to atbilstoša atlīdzība, jo tas viņus rosinās radīt vairāk inovāciju un kopumā dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tehnoloģiju progresā un ekonomikas izaugsmē. Viņš teorētiski priekšroku dod legālai programmatūrai kā drošākai un uzticamākai, taču praktiskajā izvēlē nereti kļūst par pirātu. Tas tiek skaidrots ar izpratnes trūkumu par autora tiesībām, kā arī uzskatu, ka pirātisms ir vispārpieņemta parādība un sabiedrībā atzīta prakse un nav nekāda lielā riska tikt pieķertam.

Latvijā pērn 54 % datoru lietotāju izmantoja pirātisku programmatūru un pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011. gadā sasniedza 23 miljonus eiro, liecina Business Software Alliance (BSA) pētījums.

Saskaņā ar BSA datiem 58% no datorlietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā apliecina, ka izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzina, ka nelicencētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.

Pirātisma rādītāji 2011.gadā Latvijā ir samazinājušies par 2%, salīdzinot ar 2010.gadu, taču pētījums apliecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50% (Polija — 53%, Lietuva — 54%, Grieķija — 61%, Rumānija — 63% un Bulgārija — 64%). Vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33 % datoru lietotāju.

Lielā sabiedrības daļā valda pārliecība, ka Mercedes automašīnu nevar ņemt bez atļaujas, bet Microsoft programmu var, tomēr situācija abās jomās ir līdzīga, norādīja starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Viņa uzsver, ka internets ne ar ko neatšķiras no parastās dzīves. «Tie, kas uzskata, ka virtuālā pasaule ir kas cits, paši laikam dzīvo virtuālajā pasaulē un nesaprot pamatvērtības,» sprieda Veikša un piebilda: viss, kas atļauts dzīvē, atļauts internetā, un viss, kas ir aizliegts dzīvē, ir aizliegts arī virtuālajā vidē.

«Interneta brīvības aizstāvji saka, ka tiek ierobežota vārda brīvība, tiesības uz informāciju, ka internets ir publiska vieta, kur katrs var iet un katrs var ņemt. Bet salīdziniet ar ielu - vai varam ņemt visas mašīnas, kas stāv ceļa malās, pat, ja tās nav aizslēgtas? Tas pats ar datorprogrammām,» skaidroja BSA pārstāve.

Ņemot vērā lasītāju lielo interesi (Datorpirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis 26 miljonu zaudējumus) par to, kā BSA aprēķina pirātisma nodarītos zaudējumus ekonomikai, sazinājāmies ar Business Software Alliance Latvija (BSA) izpilddirektori Sanitu Meijeri, lai ieviestu skaidrību šajā jautājumā.

Pēc Meijeres skaidrojuma Latvijas ekonomikai pirātu nodarītie zaudējumi tiek aprēķināti pēc formulas

x/(100-y)*y=z

kur:

x ir ieņēmumi no pārdotās programmatūras

y ir pirātisma līmenis (56%)

z ir ekonomikai nodarītie zaudējumi(26 miljoni USD)

Meijeres rīcībā gan nebija konkrēti dati par ienākumiem no pārdotās rogrammatūras, tomēr, veicot samērā vienkāršus aprēķinus, sanāk, ka Latvijā pārdota programmatūra par 20 428 571 USD. BSA aprēķini ir veikti par visu Latvijā pārdoto programmatūru, ne tikai BSA biedru programmatūru.

Kā redzams, aprēķini ir veikti ar optimistisku pieņēmumu, ka visi pirātisko versiju lietotāji varētu legalizēties, neņemot vērā iespēju, ka gadījumā, ja leitotājam būtu jālegalizē lietotā programmatūra, viņš varētu atteikties no tās lietošanas.

Pirātisms Latvijā ir legāls, šodien Eiropas Savienības mājā notikušajā diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) autortiesību un blakustiesību aspektiem atzina SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve.

Viņa pauda sašutumu, ka no intelektuālā īpašuma radītājiem diskusijā pie apaļā galda ir pārstāvēta tikai LaIPA, bet pārējie sarunā iesaistītie ir valsts pārstāvji un Pirātu biedrība.

Mīlgrāve arī veltīja pārmetumus, ka diskusijā vārds vispirms tika dots Pirātu biedrības pārstāvim Danko Aleksejevam un tikai pēc tam LaIPA pārstāvei. Mīlgrāve norādīja, ka viņai diskusijā nav pieņemami atrasties vienlīdzīgās pozīcijās ar Pirātu biedrību, kuras pastāvēšanu akceptē arī valsts.

«Tātad mūsu valstī pirātisms ir legāls, jo Pirātu biedrība visās diskusijās tiek uztverta kā būtiska sastāvdaļa. Biedrības sacītais, ka pirātisms ir labs, tiek augsti vērtēts. Kāpēc popularizējam viedokli, ka pārkāpt intelektuālā īpašuma tiesības ir pieļaujami, ka tas ir valstiski atbalstāmi?» retoriski vaicāja Mīlgrāve.

Business Software Alliance Latvijas organizācijas (BSA) veiktās akcijas Noslēpumainais pircējs ietvaros tika konstatēts, ka 46 procentos datorveikalu Latvijā ir iespējams iegādāties nelegālas datorprogrammas, Db.lv informēja Business Software Alliance Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

No pērnā gada oktobra līdz decembrim akcijas ietvaros speciāli apmācīti cilvēki apmeklēja veikalus, kas nodarbojas ar programmatūras tirdzniecību, un izteica vēlmi iegādāties programmatūru. Noslēpumainie pircēji apmeklēja 160 veikalus 30 Latvijas pilsētās un noskaidroja, cik daudzos no tiem var iegādāties pirātiskas datorprogrammas.

"Konstatējām, ka gandrīz katrs otrais veikals Latvijā ir gatavs pārdot nelegālas datorprogrammas, tādējādi nostādot pircēju autortiesību pārkāpēja lomā. Pircējam minot, ka pērk datoru lietošanai mājās, pārdevēji paši piedāvāja instalēt tajā nelegālas datorprogrammas. Jāpiebilst, ka pārdevēji par šo pakalpojumu nereti prasījuši tikpat lielu naudu, cik maksātu licencētu programmu komplekts mājām," stāsta BSA Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

Saskaņā ar šonedēļ izplatīto ASV valdības ziņojumu par intelektuālā īpašuma aizsardzību vairāk nekā 60 pasaules valstīs, Latvija ir izkļuvusi no tā saucamā melnā saraksta jeb Watch list, Db.lv informēja Business Software Alliance Latvija izpilddirektore Sanita Meijere.

Šajā sarakstā iekļautas valstis, kurās ir ievērojamas problēmas ar intelektuālā īpašuma aizsardzību. Atrašanās Watch list var būtiski ietekmēt ASV kompāniju vēlmi uzsākt uzņēmējdarbību vai investēt savus resursus dažādos biznesa projektos šajās valstīs, jo uzņēmumi ir spiesti rēķināties ar iespējamiem zaudējumiem, kas rodas autortiesību pārkāpumu dēļ.

Ikgadējais ASV valdības ziņojums top sadarbībā ar tādām autortiesību aizsardzības organizācijām kā Starptautiskā intelektuālā īpašuma apvienība (IIPA), BSA un citām.

"Valdība sadarbībā ar BSA pēdējā gada laikā efektīvi koordinējusi un īstenojusi datorprogrammu autortiesību aizsardzību, esam saņēmuši arī informāciju, ka plānots vēl vairāk nostiprināt Ekonomikas policijas reģionālo pārstāvju darbu intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Tāpēc BSA Latvija rekomendēja neiekļaut Latviju šajā sarakstā. Priecājos, ka mūsu atzinums ir ņemts vērā, tomēr gribu uzsvērt, ka pie šī sasnieguma nevajadzētu apstāties, jo autortiesību pirātisma līmenis ikvienā valstī ir vistiešākajā veidā saistīts ar jaunu darbavietu izveidi, nodokļu ieplūšanu valsts budžetā, mūzikas industrijas un IT attīstību, kā arī ekonomisko attīstību kopumā," norāda BSA pārstāvis Latvijā Valdis Birkavs.

Dienas bizness un BSA Latvijas organizācija aicina mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītājus piedalīties akcijā un bez maksas veikt piecu uzņēmumu programmatūras resursu pārvaldības (Software Asset Management - SAM) auditu.

SAM audits ir pasākumu kopums, kas palīdz izvēlēties finansiāli izdevīgāko risinājumu, samazināt programmatūras uzturēšanas izmaksas, izvēlēties licencēšanas modeli, kā arī sakārtot licenču pārvaldību saskaņā ar audita atzinumā sniegtajām rekomendācijām, izvairoties no soda sankcijām Ekonomikas policijas vai VID veikto datorprogrammu legalitātes pārbaužu rezultātā.

Pieteikties auditam var līdz š.g. 25.februārim, sūtot elektronisku vēstuli uz e-pastu [email protected]. Vēstulē jānorāda uzņēmuma nosaukums, kontaktinformācija un uzņēmumā izmantoto datoru skaits. Pieteikties bezmaksas SAM auditam var MVU, kuriem ir līdz 30 datoriem.

Tikai divus gadus pēc lēmuma pieņemšanas pievienoties pirātiem Somālijas piekrastē Saeds Jare (Saeed Yare) kļuvis par multimiljonāru, vēsta Reuters.

Medijs raksta - atspiedies pret luksusa Toyota Landcruiser (viens no jaunākajiem modeļiem piejūras pilsētā Bosasso) durvīm, Jare aizkūpina cigareti. «Būt par pirātu nav viegls darbs. Tu riskē ar savu dzīvību, bet man patīk būt pirātisma magnātam,» stāstījis 27 gadus vecais vīrietis, kurš ģērbies uzvalkā, kas, pēc viņa sacītā, ir itāļu.

«Pirātisma bizness ir kā prezidenta krēsls, kolīdz izbauda tā «saldumu», atteikties vairs negribas. Mans draugs nesenās jūras kara flotes operācijas laikā mira, bet viņš atstāja vienu miljonu dolāru!» stāstījis Jare.

Saskaņā ar viņa teikto 2010.gadā pirāts nopelnījis 2,4 miljonus ASV dolāru. Viņš pelnot, gan investējot naudu pirātu darbībās, gan pats piedaloties kuģu nolaupīšanās.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosināti 43 kriminālprocesi pret uzņēmumiem un organizācijām, kuras savā saimnieciskajā darbā izmantojušas nelikumīgi lejupielādētas vai iegādātas datorprogrammas. Programmu ražotāji no šiem uzņēmumiem pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem gandrīz 265 tūkstošu latu apmērā.

Kā informē Business Software Alliance (BSA), gada pirmajā pusgadā Valsts policija sadarbībā ar BSA un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību Datorprogrammu autortiesību apvienība ik nedēļu izlases kārtībā veikusi 10 līdz 15 datorprogrammu legalitātes pārbaužu uzņēmumu birojos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.

No ierosinātajiem kriminālprocesiem 19 tika izbeigti, noslēdzot izlīgumu un samaksājot kompensāciju cietušajiem vairāk nekā 33 tūkstošu latu apmērā. Pārējo lietu izskatīšana šobrīd turpinās.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad nedaudz ir pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits. «Kopumā situācija ir samērā stabila, tomēr vēl daudz jāstrādā, lai sasniegtu uzlabojumu nelegālo datorprogrammu izkaušanā. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota un aktīva rīcība gan sabiedrības izglītošanā, gan pārkāpumu atklāšanā, gan pārkāpēju sodīšanā,» sacīja BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Jūras pirātu uzbrukumu biežums šī gada 2. ceturksnī ievērojami palielinājies visā pasaulē - par 37%. Visbiežāk pirāti uzbrūk Somālijas un Nigērijas piekrastēs, ziņo Howell Times.

Lai gan pēdējo trīs gadu laikā pirātu uzbrukumu biežums samazinājies, 2007. gada otrā ceturkšņa rādītāji, liecina, ka pirātu aktivitātei ir tendence palielināties, apgalvo Starptautiskā jūrniecības biroja direktors Potengals Mukundans. Līdz šim šogad konstatēti 126 uzbrukumi.

Indonēzija, ar 24 uzbrukumiem kuģiem 2007. gada pirmajā pusē, joprojām paliek pirātu aktivitātes degpunkts. Taču tas ir par 9 uzbrukumiem mazāk nekā 2006. gada pirmajā pusē.

Jūras pirāti gandrīz vienmēr ir bruņoti, un nu jau sākuši uzbrukt arī naftas kuģiem. Šāda veida uzbrukumi uzskatāmi par visbīstamākajiem, jo šādā situācijā tiek apdraudētas ne tikai cilvēku dzīvības, bet pastāv arī risks dabas katastrofai, noplūstot naftai no kuģa.

Holivudas aktieris Džonijs Deps (Johnny Depp) par filmēšanos ceturtajā Karību jūras pirātu (Pirates Of The Caribbean) filmā saņems 56 miljonus ASV dolāru, kas ir lielākā summa šovbiznesa vēsturē, kādu saņem viens cilvēks par vienu projektu, ziņo Daily Mail.

Kāds anonīms Disney filmu studijas pārstāvis Daily Mail norādījis, ka iepriekšējās trīs pirātu filmas guva kopumā 2.7 miljardus dolārus lielus ienākumus, tāpēc kompānijas bosi vēlas, lai uz ekrāniem parādītos arī ceturtā pirātu filma. Taču viņi arī apzinās, ka bez Dž. Depa pirātu filmu filmēt nevar, tāpēc ir gatavi maksāt lielas summas.