Nodokļi

Budžeta grozījumos sadalīs 54.4 milj. Ls

Madara Fridrihsone, 02.08.2004

Jaunākais izdevums

Šonedēļ valdība varētu skatīt 2004. gada budžeta grozījumus, kas paredz budžeta ieņēmumus palielināt līdz 2.017 miljardiem Ls, bet izdevumus — līdz 2.182 miljardiem Ls, budžeta deficīta līmeni saglabājot 2 % apmērā no iekšzemes kopprodukta. Kopumā valsts budžeta izdevumu daļu, grozot 2004. gada budžeta likumu, plānots palielināt par 54.4 milj. Ls, informē Ministru prezidents Indulis Emsis un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Grozījumos prognozēts, ka 2004. gadā valsts budžeta nodokļu ieņēmumi būs par 54.3 milj. Ls lielāki nekā to paredz pērnā gada nogalē pieņemtais likums «Par valsts budžetu 2004. gadam». Vislielākais ieņēmumu pieaugums — 20 milj. Ls — tiek prognozēts no uzņēmumu ienākuma nodokļa, savukārt ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām varētu būt par 23 milj. Ls, bet no pievienotās vērtības nodokļa — par 1.32 milj. Ls lielāki, nekā to paredz spēkā esošais budžeta likums. Tāpat budžeta ieņēmumu daļā precizēti ienākumi no valsts iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības. Budžeta likuma grozījumi arī paredz par 3 milj. Ls palielināt aizdevumu limitu pašvaldībām, norādīja finanšu ministrs O. Spurdziņš. Budžeta deficīts tiek plānots 156.1 milj. Ls jeb 2 % apmērā no IKP. Pēc budžeta grozījumu akceptēšanas Ministru kabinetā tie vēl būs jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domes komiteja neatbalsta papildu naudas piešķiršanu Rīgas satiksmei

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem straujāks kāpums nekā izdevumiem

Rūta Cinīte, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas dome pārdošanai atdod arvien vērtīgākus pilsētas īpašumus

Lāsma Vaivare, 11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras tveicē Rīgas dome pārdošanai atdod arvien vērtīgākus pilsētas īpašumus, palielinot aizdomas par īpašumu izpārdošanu lielā budžeta deficīta segšanai

102,9 ha Lucavsalā, 4,5 ha pie Juglas ezera, vairāk nekā 1,1 ha Tallinas ielā, piecstāvu dzīvojamā ēka Baznīcas ielā, vairāk nekā 3600 m2 liels zemes gabals nelielajā Dainas ielā starp K. Barona un A. Čaka ielu – visu šo īpašumu pārdošanu Rīgas dome akceptēja vienā sēdē. Atbildīgās amatpersonas nesniedz tiešu atbildi uz jautājumu, vai šie īpašumi jāpārdod, lai palielinātu pilsētas ienākumus un tādējādi samazinātu budžeta deficītu, kas šogad plānots 50,7 milj. eiro apmērā. Taču aizdomas par to palielina neskaidrība, kādēļ īpašumu pārdošana nepieciešama šobrīd – Lucavsalu Rīgas dome jau vairākkārt noskaudusi biznesam, Tallinas ielā vēl ziemā ar nevalstiskām organizācijām apspriesta iespēja veidot kultūras un apkaimes centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotais nodokļu ieņēmumu pieauguma tempa kāpums. Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un šāds nodokļu ieņēmumu pieaugums prognozējams arī 2017.gadā kopumā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Nodokļu ieņēmumu plāna izpilde kopbudžetā bija 101%, nodrošinot par 74,7 milj. eiro augstākus nodokļu ieņēmumus kā plānots. Tikmēr neplānoti zemi bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (pārsvarā atmaksas no EK par īstenotājiem ES fondu projektiem), kas ietekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma samazinājumu. Vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā uzkrātais pārpalikums atbilstoši Valsts kases datiem bija 116,6 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-novembri pārpalikuma apjoms bija par 23,7 milj. eiro mazāks, informē FM. Atsevišķi novembra mēnesī, mazāku ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu ietekmē (tikai 8,6 milj. eiro), konsolidētajā kopbudžetā veidojās 145,2 milj. eiro deficīts, samazinot gada uzkrāto pārpalikumu. Pašvaldību, speciālā un atvasināto publisko personu budžeta līmenī vienpadsmit mēnešos vērojams pārpalikums, kamēr pamatbudžetā jau minēto ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu samazinājuma ietekmē veidojās 62,5 milj. eiro deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārskatot socbudžetu, pabalstus un pensijas sola neapcirpt

Māris Ķirsons, Db, 04.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka ekonomiskās krīzes dēļ valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ienākumi 2009. gadā varētu būt pat par 450 milj. Ls mazāki par plānotajiem, tomēr pabalsti (pensijas) tiks nodrošināti vismaz 2008. gada apmērā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā pēc Ministru prezidenta Ivara Godmaņa tikšanās ar Labklājības ministrijas vadību atzina premjera Ivara Godmaņa padomnieks Pēteris Leiškalns un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Inguss Alliks. Viņš uzsver: «Nav skarts jautājums par to, ka kāda no pabalstiem vai pensijām apmērs tiktu samazināts vai mainīta to aprēķināšanas kārtība.» Vēl vairāk — 2009. gadā ir paredzēta pensiju piemaksu palielināšana par katru nostrādāto gadu no pašreizējiem 0.4 Ls līdz 0.7 Ls, stāstīja I. Alliks. Tikšanās laikā ar premjeru pārrunāti iespējamie attīstības scenāriji, kad ekonomiskās lejupslīdes apstākļos Saeimas apstiprinātā 2009. gada budžetā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu 1.78 miljardu Ls vietā pie IKP krituma 5 % (budžetā paredzētā – 1%) ienākumi varētu būt vien 1.28 miljardi Ls, skaidroja I. Alliks. Viņš gan atzīst, ka Saeimā apstiprinātais budžets tai paša laikā paredz tēriņus 1.56 miljardu Ls apmērā. Tādējādi pašlaik, pesimistiskākajam scenārijam īstenojoties, valsts sociālās apdrošināšanas budžets 2009. gadā pārpalikuma vietā ap 220 milj. Ls apmērā, var iegūt ap 230 milj. Ls lielu deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžetā ieņēmumi šogad par 465,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn

Rūta Lapiņa, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu palielinājās par 25,8 milj. eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Lielākā daļa no kopējā konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma veidojās valsts budžetā. Raugoties pa budžeta veidiem - valsts pamatbudžetā pārpalikums bija 76,6 milj. eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā 64,4 milj. eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, valsts budžeta pārpalikums palielinājās par 57,1 milj. eiro, ko pamatā nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi.

Pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 84,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinoties par 21,0 milj. eiro. «Jāizceļ labie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kā arī transfertu pieaugums no pamatbudžeta, tiem būtiski kāpjot ES fondu projektu īstenošanai. Vienlaikus, līdz ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, vērojams izteikts kapitālo izdevumu kāpums, kā arī atalgojuma izdevumu pieaugums pašvaldībās, tādējādi ietekmējot pārpalikuma samazinājumu pārskata periodā. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā pārskata periodā vērojams būtiskākais ieņēmumu un izdevumu palielinājums,» norāda ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Budžeta grozījumi atver slūžas tēriņu straumei

Madara Fridrihsone, Zanda Zablovska, 06.09.2012

Ceļu uzturēšanai atvēlētais finansējums tiek atjaunots teju tādā pašā līmenī kā pirms 2012. gada budžeta veidošanas gaitā veiktās konsolidācijas, kad valsts un pašvaldību ceļu uzturēšanai paredzētais finansējums tika samazināts par 10 milj. Ls.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās izaugsmes nodrošinātais ieņēmumu pieaugums tiek izmantots, lai atgūtu uz konsolidācijas altāra ziedoto. Necerēti labie ekonomiskās izaugsmes rādītāji ļauj valdībai un Saeimai dažās pozīcijās pat ar uzviju atdot nozarēm budžeta finansējumu, kas tām tika samazināts, tiecoties iekļauties starptautisko aizdevēju paģērētajos konsolidācijas rāmjos.

Salīdzinot tos mērķus, kam 2012. gada budžeta grozījumi paredz papildu finansējuma injekcijas ar budžeta likuma veidošanas gaitā atbalstīto konsolidācijas pasākumu sarakstu, atklājas, ka vairākos gadījumos budžeta grozījumos papildu līdzekļi tiek atvēlēti tiem mērķiem, kas pērnā gada nogalē tika atzīti par tādiem, uz kuru rēķina var krietni ietaupīt. Visspilgtāk tas atklājas Satiksmes ministrijas gadījumā. Tai jau budžeta grozījumu 1. lasījumā tiek paredzēts papildu finansējums 20,6 miljonu latu apmērā. No šīs summas 4,98 milj. Ls tiek paredzēti valsts autoceļiem, bet nepilni 4,3 milj. Ls - mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 3,13 miljardi eiro

Zane Atlāce-Bistere, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 3,13 miljardi eiro, bet izdevumi - 2,96 miljardi eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā veidojies 170,7 milj. eiro pārpalikums. Jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 131,5 milj. eiro. Tas skaidrojams ar šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu.

ES fondu projektu īstenošanas izdevumu pieaugums sagaidāms gada otrajā pusē, attiecīgi efekts no izdevumu samazinājuma šā gada sākumā zudīs. Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Turpretī nodokļu ieņēmumi tika iekasēti plānotajā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apstiprināti stingri mērķdotāciju sadales principi

Oskars Prikulis [email protected], 22.03.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir apstiprinājusi noteikumus, pēc kuriem tiks aprēķināti pašvaldību ceļiem un ielām paredzēto mērķdotāciju apjoms. Turpmāk 30% no mērķdotāciju līdzekļiem pašvaldības sadalīs proporcionāli atkarībā no attiecīgās pašvaldības teritorijā reģistrēto un iepriekš tehnisko apskati izgājušo transportlīdzekļu skaita, kas reizināts ar noteiktiem koeficientiem. Vieglajiem automobiļiem koeficients ir 1, kravas automobiļiem — 3.4, autobusiem — 2.8, bet piekabēm un puspiekabēm — 5.7. Savukārt 35% mērķdotāciju līdzekļu turpmāk sadalīs proporcionāli pašvaldību teritorijā un pārvaldē esošo ielu brauktuvju un tiltu laukumam, kas reizināts ar noteiktiem koeficientiem. Vēl 35% mērķdotāciju līdzekļu sadalīs proporcionāli pašvaldību teritorijā un pārvaldē esošajam ceļu garumam, kas reizināts ar noteiktiem koeficientiem. Ceļiem ar melno segumu koeficients ir 3, bet pārējiem ceļiem — 1.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaug summas, kuras deputāti sadala mērķdotācijās. Sistēma nerada pārliecību par valsts naudas lietderīgu izmantošanu. "Šī nav politiķu privāti nopelnīta nauda, tā ir tāda pati nodokļu maksātāju nauda kā visi valsts budžeta līdzekļi, kas tiek sadalīti pēc konkrētiem noteikumiem," norāda Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kritizējot naudas dalīšanu pēc politiskajām simpātijām.

Saskaņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas aplēsēm, 2006. gada budžeta grozījumos pēc valdošās koalīcijas partiju, TB/LNNK un Saskaņas centra deputātu priekšlikumiem mērķdotācijās dažādiem pasākumiem tika sadalīti jau 4.948 milj. Ls.Gan saskaņā ar šī gada budžeta grozījumiem, gan iepriekšējos gados pateicoties parlamentāriešu labvēlībai līdzekļi tikuši piešķirti gan dažādu pašvaldību skolu, baznīcu un kultūras namu remontiem, gan bērnu rotaļlaukumu iekārtošanai, gan tautas un sporta tērpu iegādei dažādiem deju un sporta kolektīviem, gan grāmatu un bukletu izdošanai, gan dažādu nevalstisku organizāciju pasākumiem.

Dala pēc simpātijām

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rīgas pašvaldības ieņēmumi gada sākumā par 15,5 miljoniem eiro mazāki nekā plānots

Žanete Hāka, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības kopējie ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 167,3 miljoni eiro, kas ir par 15,5 miljoniem eiro mazāk nekā plānots šajā periodā, informē Rīgas domes pārstāvji.

Iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa izpilde ir par 5,4% mazāka nekā plānots.

Savukārt nekustamā īpašumu nodokļa ieņēmumi par 12,6 miljoniem eiro pārsniedz plānoto.

Budžeta izdevumi gada pirmajos trīs mēnešos bijuši par 28,3 miljoniem eiro mazāki nekā plānots.

Tādējādi pirmajā ceturksnī pašvaldības pamatbudžetā bija pārpalikums 4,9 miljonu eiro apmērā.

Budžeta grozījumos pašvaldības budžeta ieņēmumus plānots palielināt par 8,1 miljonu eiro. No AS Rīgas siltums dividendēm pašvaldība saņems 2,5 miljonus eiro, no ostas nodevām – 3,15 miljonus eiro, no valsts budžeta transfertu maksājumiem – 1,94 miljonus eiro, bet budžeta iestāžu ieņēmumi pieaugs par 0,58 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība ar 2007.gada budžeta grozījumiem veido sabalansētu budžetu

, 21.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot grozījumus likumā par valsts budžetu 2007.gadam Ministru kabinets otrdien, 21.augustā ir spēris nopietnu soli uz sabalansēta budžeta izveidi jau šogad. Budžeta grozījumi paredz nosegt valsts budžeta deficītu un sastādīt sabalansētu budžetu, kas apliecina valdības stingro fiskālo politiku un atbilst inflācijas samazināšanas pasākumu plāna izvirzītajiem mērķiem.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pēc budžeta grozījumu apstiprināšanas valdībā norādīja:

"Finanšu ministram ir grūti strādāt divos gadījumos - kad naudas nav un kad nauda ir. Pēdējos gados Latvijā ir bijusi strauja ekonomikas izaugsme, kas nodrošinājusi arī budžeta rīcībā esošo līdzekļu pieaugumu. Taču tagad ir pienācis laiks nopietni padomāt par nākotni un izveidot šā gada budžetu bez deficīta. Tas arī ar šiem grozījumiem ir izdarīts."

Paredzēts, ka pēc grozījumiem valsts budžeta ieņēmumi būs par 215,47 miljoniem latu lielāki - 4,434 miljardi latu, izdevumi būs par 37,64 miljoniem latu lielāki - kopumā arī 4,434 miljardi latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi plānoti par 48,16 miljoniem latu lielāki - 3,203 miljardi latu, izdevumi par 26,21 miljonu latu lielāki - 3,508 miljardi latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi plānoti par 167,31 miljonu latu lielāki - 1,23 miljardi latu, izdevumi par 11,43 miljoniem latu lielāki - 925,66 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Augustā nodokļos iekasēti 406,85 miljoni

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šā gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šā gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augustā nodokļos iekasēti 406,85 miljoni latu

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šī gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Rīgas dome palielina budžeta deficītu līdz teju 56 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 04.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti otrdien akceptēja pašvaldības budžeta grozījumus, kā rezultātā pašvaldības pamatbudžeta deficīts tiek plānots 55,9 miljonu eiro apmērā, kas veido 7,5% no pašvaldības budžeta ieņēmumu apjoma, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Pašvaldībā piebilst, ka pagājušā gadā budžeta faktiskais deficīta līmenis bija 8,2% no ieņēmumiem. Savukārt pašvaldības pamatbudžeta naudas līdzekļu atlikumi uz 1. oktobri veidoja 65,4 miljonus eiro.

Sabiedrisko attiecību nodaļā skaidro, ka Būvniecības likumdošanā veiktās izmaiņas, kas uzliek papildus funkcijas pašvaldības Būvvaldei, no domes budžeta prasa nodrošināt papildus piecas jaunas amata vietas jau no 2014. gada 1. novembra. Tiks izvērtēta visu regulējošo normu ietekme un, sastādot 2015. gada budžetu, pašvaldība atgriezīsies pie jautājuma par izmaksām šo funkciju nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru